— Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā, Vaivaros, ar Norvēģijas Pašvaldību centrālās apvienības (NKS) atbalstu risinājās Latvijas Pašvaldību savienības seminārs, lai pārrunātu būtiskas problēmas, kas pašlaik aktuālas administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Vai ir iespējams dažās rindkopās raksturot šī saieta būtību?

— Ne reizi vien arī "Latvijas Vēstneša" slejās rakstīts par to, ka Latvijas pašvaldībām ir svarīga saskarsme tieši ar radniecīgām struktūrām Ziemeļvalstīs, kas mums tuvas ne tikai ģeogrāfiskā izvietojuma, bet arī vēsturiskās kopības ziņā. Diemžēl kopš valstiskās neatkarības atgūšanas mēs joprojām esam pastarīši dažādu ekonomisko projektu risinājumā, jo daudzējādā ziņā nevaram būt līdzvērtīgi partneri. Tālab mēs atzinīgi vērtējam Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, reizumis Nīderlandes un citu valstu ieinteresētību Baltijas jūras reģiona valstu saskarsmē.

Šis seminārs tādējādi nebija nekāds "baltais zvirbulis", jo tā dalībnieki pēc ievadziņojumiem trijās darba grupās iztirzāja lielu un mazu apriņķu priekšrocības un trūkumus, to finansējumu, īpašumtiesības un tiesiskās varas aspektus. Gribētu atgādināt ievadziņojumu autorus. No Norvēģijas puses tie bija NKS padomnieki Knuts Hjorts–Johansens un Hakans Gustafsons, Austrumagderas filkes mērs Jons Fleistads, arī Halsas komūnas mērs Haralds Nīmojens. No mūsu puses runāja LPS priekšsēža vietnieks Zigmunds Fīrers, LPS padomnieks Māris Pūķis, Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Krūms, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Reģionālās ekonomiskās politikas nodaļas vadītājs Alvis Harijs Kramiņš.

— Šāds pārskats vien liek kļūt domīgiem par tematu daudzveidību un to reālo piepildījumu. Jūs tikko rādījāt semināra dalībnieku sarakstu. Tajā izlasīju vairāk nekā astoņdesmit personālijas. Skatos: Cēsis, Talsi, Allaži, Kuldīga, Jēkabpils, Saldus, Valmiera, Jaunpils, Jelgava... Arī 7. Saeimas deputāti Guntis Dambergs un Kārlis Greiškalns, Ministru prezidenta padomnieks Jānis Kalviņš, citas prominentas personas. Kāds, jūsu ieskatā, ir semināra praktiskais piepildījums?

— Pats būdams visnotaļ praktiķis, nevis teorētisko jautājumu lietpratējs, šajā tikšanās reizē īpaši gribu uzsvērt trīs darba grupas, kurās bija gana daudz priekšlikumu un pietiekami diskusiju. Tā sauktā pirmā grupa pievērsās reģionu izveides "ideālajām" funkcijām. Tur vīzija varētu būt tieši vēlēta reģionāla pašvaldība ar attiecīgiem uzdevumiem un pietiekamiem finansu avotiem. Domu apmaiņā izkristalizējās secinājums, ka tā sauktās ideālās funkcijas ar atbilstošu finansējumu varētu realizēt arī pašreizējie reģioni, mūsu līdzšinējā izpratnē — rajoni.