— tiekoties ar Valsts pārvaldes institūciju vadību

Tikšanās laikā V.Krištopans darīja zināmu, ka turpmāk valsts pārvaldes reforma notiks Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā. Par galveno mērķi, kas jāsasniedz reformas gaitā, Ministru prezidents uzskata politiskās vadības, likumdošanas, valsts pārvaldes un aģentūru tīkla funkciju stingru nodalīšanu, lai izskaustu funkciju dublēšanos un līdz ar to optimizētu darbinieku un viņu darba apmaksai izmantojamo valsts līdzekļu apjomu. Lai iespējami ātrāk veiktu minētos uzdevumus, 5.martā (tā būs arī valdības darba simtā diena) plānota pirmā darba diskusija, kuru vadīs V.Krištopans un kurā piedalīsies gan minēto valsts reformas iestāžu vadītāji, gan Ministru prezidenta pieaicināti eksperti.

Abas sarunas puses bija vienisprātis, ka valsts pārvaldes reformas process faktiski ir apstājies gan tādēļ, ka tam nav politiskās vadības, gan arī likumdošanas nesakārtotības dēļ. Vienlaikus tika atzīts, ka jāveic valsts iestāžu funkcionālais audits, ko atbalsta Pasaules banka, lai precīzi konstatētu funkciju dublēšanos starp ministrijām. Kā konkrēts piemērs, kur nekavējoties nepieciešams audits, tika nosaukta Zemkopības ministrija, kurā vien strādā vairāk nekā 30 procenti visas valsts ierēdņu.

Arī valdības deklarācijā publiskās pārvaldes kvalitātes uzlabošanas jomā paredzēts līdz šā gada beigām izstrādāt un iesniegt Saeimā jaunu likumprojektu "Par valsts civildienestu" atbilstoši civildienesta attīstības koncepcijai. Līdz šim Latvijas valsts pārvaldes reformas pamatnostādnes noteikusi 1995.gadā akceptētā koncepcija, tomēr nacionālās programmas šai jomai joprojām nav.

Minētajai darba diskusijai, kas plānota 5.martā, V.Krištopans uzdeva Valsts pārvaldes reformu birojam sagatavot plašu materiālu klāstu, kurā jāietver dažādu valstu pārvaldes reformas pieredzes salīdzinošie materiāli, lai varētu uzsākt brīvu diskusiju par tūlītēju rīcību Latvijā.

Valdības preses departaments