Iesniegumi

Par Nacionālo bruņoto spēku komandieri

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar likuma "Par valsts aizsardzību" 11.pantu ierosinu Saeimai iecelt Zemessardzes pulkvežleitnantu Raimondu Graubi Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā, vienlaikus atbrīvojot viņu no Zemessardzes komandiera amata.

Pielikumā:

1. Saeimas lēmuma projekts.

2. R.Graubes dienesta gaitas apraksts.

1998.gada 21.decembrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Saeimas Prezidijam

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 13.janvāra sēdē, pamatojoties uz Valsts prezidenta ierosinājumu, izskatīja un nolēma atbalstīt Zemessardzes pulkvežleitnanta Raimonda Graubes iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu".

Ar cieņu —

Aizsardzības un iekšlietu komisijas

1999.gada 19.janvārī priekšsēdētājs J.Ādamsons

Nacionālo bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes dzīves un darba gaitas

Dzimis 1957.gada 28.februārī Rīgā; latvietis, LR pilsonis; precējies: sieva — Baiba Graube, dz. 1957.g., dēls — Armands, dz. 1979.g., dēls — Artūrs, dz. 1983.g. Izglītība: beidzis Rīgas 2.vidusskolu (1975.g.), 2.tehnisko skolu (1976.g.), Lielbritānijas Apvienoto dienestu vadības un štāba koledžas kursu (05.1997.–07.1998.). Dienesta pakāpes: Zemessardzes majors (1993.g.), Zemessardzes pulkvežleitnants (1998.g.). Dienesta gaita: 10.1991.–01.1992. — LR ZS Štāba bataljona Apsardzes rotas komandiera vietnieks, 01.1992.–02.1992. — LR ZS Štāba bataljona Operatīvās grupas komandieris, 02.1992.–05.1992. — LR ZS Štāba bataljona rotas komandieris, 05.1992.–10.1992. — LR ZS Štāba SUV operatīvās grupas komandieris–instruktors, 10.1992.–11.1992. — LR ZS Štāba SUV apmācības daļas priekšnieks, 11.1992.–09.1993. — LR ZS 1.brigādes SUV komandiera vietnieks, 09.1993.–10.1993. — LR ZS 1.brigādes komandiera v.i., 10.1993.–01.1995. — LR ZS 1.brigādes komandieris, 01.1995.–07.1995. — LR ZS štāba priekšnieks, 07.1995.–02.1996. — LR ZS komandiera v.i., kopš 06.1998. — LR Zemessardzes komandieris. Svešvalodu zināšanas: krievu, angļu.

Pēc Saeimā iesniegtās informācijas

Par likumprojektu "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību"

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Augsti godātais Straumes kungs!

Šā gada 7. jūlijā beidzas Valsts prezidenta pilnvaru laiks. Novērtējot Valsts prezidenta darbības nozīmi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, uzskatu, ka valsts interesēs ir nepieciešams nodrošināt Valsts prezidenta darbības nepārtrauktību un amata pēctecību. Taču, izpētot pašreizējo likumdošanu, jākonstatē, ka nav noteikts Valsts prezidenta vēlēšanu laiks un pilnvaru nodošanas kārtība.

Kā zināms, Valsts prezidenta vēlēšanas prasa zināmu laiku. Iespējama situācija, ka Valsts prezidenta ievēlēšana varētu nenotikt vienas dienas laikā. Būtu svarīgi, lai persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, līdz svinīgā solījuma nodošanai varētu iepazīties ar iepriekšējās prezidentūras laikā paveikto un Valsts prezidenta pienākumiem.

Kā liecina Latvijas valsts pieredze, Valsts prezidentu vēlēšanas notikušas dažādos laikos un nav saskatāma konsekvence šā jautājuma risināšanā. Savas prezidentūras laikā esmu pārliecinājies, ka vispieņemamākais variants amata pārņemšanai ir jauna Valsts prezidenta ievēlēšana mēnesi pirms iepriekš ievēlētā amata laika izbeigšanās. Šo principu būtu vēlams nostiprināt likumdošanā.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Satversmes 47. pantu, nosūtu likumprojektu "Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku un lietu nodošanas kārtību".

Ar cieņu, —

Rīgā 1999. gada 21. janvārī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Likumprojekts

"Par Valsts prezidenta vēlēšanu laiku

un lietu nodošanas kārtību"

(Saeimas dok. nr. 263; likumprojekts nr. 131)

1. pants.

Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi Valsts prezidenta ievēlēšanai ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta amata pilnvaru laika beigām.

2. pants.

Esošais Valsts prezidents un persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, pirms Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanas vienojas par Valsts prezidenta lietu nodošanas kārtību, ievērojot, ka persona, kas ievēlēta par Valsts prezidentu, stājas amatā uzreiz pēc svinīgā solījuma došanas Saeimas sēdē.