• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par lielāko Eiropas ieguldījumu pētniecībā un inovācijās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.2010., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/214123

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par noziegumu un vardarbības upuru tiesību pilnveidošanu

Vēl šajā numurā

29.07.2010., Nr. 119

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par lielāko Eiropas ieguldījumu pētniecībā un inovācijās

Komisāre Maire Gogegana-Kvinna 19.jūlijā paziņoja, ka Eiropas Komisija pētniecībā un inovācijās ieguldīs teju 6,4 miljardus eiro. Līdz šim nepieredzēti lielie līdzekļi tiks piešķirti visdažādākajām zinātnes disciplīnām, politikas jomām un nozarēm. Šis finansējums pavērs plašākus apvāršņus zinātnei, palielinās Eiropas konkurētspēju un palīdzēs atrisināt tādas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība un nodrošinātība ar pārtiku, veselība un sabiedrības novecošanās.

Finansējumu saņems aptuveni 16 000 dalībnieku no pētniecības organizācijām, universitātēm un uzņēmumiem, tostarp aptuveni 3000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Līdzekļus piešķirs, nākamajos 14 mēnešos organizējot “uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus” (konkursus) un novērtējumus. Daudzi uzaicinājumi oficiāli publicēti jau 20.jūlijā. Paredzams, ka šis ekonomikas stimulu kopums radīs vairāk nekā 165 000 darba vietu. Tas ir arī ilgtermiņa ieguldījums pārdomātākā, ilgtspējīgākā un iekļaujošākā Eiropā. Tas ir galvenais elements stratēģijā “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvā “Inovāciju savienība”, ko aizsāks 2010.gada rudenī.

Komisāre M.Gogegana-Kvinna sacīja: “Ieguldījumi pētniecībā un inovācijās ir vienīgais saprātīgais un pārdomātais ceļš, kā izkļūt no krīzes un virzīties uz ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu izaugsmi. Šie pasākumi palīdzēs radīt jaunus un labākus produktus un pakalpojumus, konkurētspējīgāku un videi draudzīgāku Eiropu, labāku sabiedrību, kuras locekļi bauda augstāku dzīves līmeni. Mēs pētniekiem un izgudrotājiem piedāvājam 6,4 miljardus eiro novatoriskiem projektiem, kas veltīti lielām ekonomiskām un sociālām problēmām – klimata pārmaiņām, energoapgādes drošībai un nodrošinātībai ar pārtiku, veselībai un sabiedrības novecošanai. Šis ir gan ievērojams un lietderīgs solis ekonomikas stimulēšanai, gan ieguldījums nākotnē.”

Vairāk finansējuma nekā līdz šim

Pieteikties finansējumam no ES Septītās pētniecības pamatprogrammas varēs interesenti, kas pārstāv visdažādākās politikas jomas. Piemēram, veselības jomai atvēlēti vairāk nekā 600 miljoni eiro. Pētniecībai informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) jomā piešķirti 1,2 miljardi eiro, kas lieti noderēs, lai sasniegtu mērķus, ko Komisija izvirzījusi Eiropas digitalizācijas programmā, proti, ik gadu palielināt IST nozarei atvēlēto finansējumu.

Vairāk nekā 1,3 miljardus eiro saņems izcilākie radošie zinātnieki, kurus izraudzījusi Eiropas Pētniecības padome. Ar Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību starpniecību 7000 kvalificētu pētnieku saņems mobilitātes stipendijas pavisam 772 miljonu eiro apmērā.

800 miljoni eiro MVU

Vislielākā uzmanība tiek veltīta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kādi ir 99% no visiem Eiropas uzņēmumiem un kuri tātad uzskatāmi par Eiropas inovāciju sistēmas mugurkaulu. MVU saņems gandrīz 800 miljonus, turklāt pirmo reizi vairākām jomām tiks iedalīts noteikts budžets. Piemēram, tādās jomās kā veselība, zināšanās balstīta bioekonomika, vide un nanotehnoloģijas MVU jāsaņem 35% no kopējā vairākiem tematiem paredzētā finansējuma.

Jauni produkti un pakalpojumi

Pasākumu galvenā ideja ir, ka pētniecībai jārada jaunas tehnoloģijas, produkti un pakalpojumi.

Runājot par pētniecību veselības jomā, aptuveni 206 miljoni eiro (trešā daļa no 2011.gadam paredzētā budžeta) tiks piešķirti pētnieku ierosinātiem klīniskajiem pētījumiem, lai tirgū ātrāk nonāktu jaunas zāles.

Nanotehnoloģiju jomā (270 miljoni eiro) prioritāte būs pētījumi, kas pavērs patentēšanas un komercializācijas iespējas.

Aptuveni 600 miljoni eiro no IST finansējuma ir paredzēti jaunās paaudzes tīklu un pakalpojumu infrastruktūrai, robotsistēmām, elektroniskām un fotoniskām komponentēm un digitālā satura tehnoloģijām. Vairāk nekā 400 miljonus eiro atvēlēs pētījumiem par to, kā IST var palīdzēt risināt tādas problēmas kā ekonomika, kas rada zemas oglekļa emisijas, sabiedrības novecošanās un adaptējamas un ilgtspējīgas ražotnes. 2011.gadā 90 miljoni eiro paredzēti nākotnes interneta publiskā un privātā sektora partnerībai, kuras mērķis ir “intelektiski” Eiropas galvenie infrastruktūras elementi.

Jauni pilotprojekti paver pieeju vides pētījumu rezultātiem

Vides pētījumu projektiem piešķirs aptuveni 250 miljonus eiro. Šogad Komisija ievieš sistēmu, lai ar vides pētījumu rezultātiem ātrāk varētu iepazīties interesenti: tiem, kas saņem ES līdzekļus, būs jāapņemas pēc zināma “embargo” perioda darīt brīvi pieejamas pētījumu gaitā tapušās publikācijas.

Priekšvēsture

Septītās pētniecības pamatprogrammas budžets, kas atvēlēts projektiem 2011.gadā, ir 6,4 miljardi eiro.

Pieņemdami stratēģiju “Eiropa 2020”, Eiropas politiskie līderi pētniecību un inovācijas ir izvirzījuši par Eiropas politikas prioritāti.

19.jūlijā izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būs daļa no Eiropas pamatiniciatīvas “Inovāciju savienība”, kuru komisāre M.Gogegana-Kvinna aizsāks 2010.gada rudenī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!