• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 22.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2010., Nr. 118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/214087

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jauno Maksātnespējas likumu

Vēl šajā numurā

28.07.2010., Nr. 118

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 22.jūlijā

AM: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā ATALANTA

22.jūlijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas iesniegtā Saeimas lēmuma “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību Eiropas Savienības (ES) militārajā operācijā ATALANTA” projekts.

Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2010.gada 27.aprīļa rezolūciju Nr.1918 (2010) “Par situāciju Somālijā” un Eiropas Padomes 2008.gada 10.novembra vienoto rīcību 2008/851/KĀDP “Par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem”, Saeimas lēmuma projekts paredz nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai Eiropas Savienības militārajā operācijā ATALANTA.

Šā gada aprīlī no Francijas tika saņemts piedāvājums ES militārās operācijas ATALANTA ietvaros nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dienestam uz Francijas militārā kuģa. Francija būtu gatava segt minētā karavīra ceļa izdevumus līdz starptautiskās operācijas rajonam un atpakaļ, kā arī izdevumus, kas saistīti ar viņa uzturēšanos uz kuģa.

Militārās operācijas ATALANTA galvenie mērķi ir: palīdzēt aizsargāt Pasaules pārtikas programmas kuģus humānās palīdzības sniegšanai Somālijas iedzīvotājiem; aizsargāt neaizsargātos kuģus, kas kuģo Somālijas piekrastē, kā arī novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas Somālijas piekrastē.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par kompensācijas jeb offset darījumu ieviešanu valsts aizsardzības iepirkumos

Ekonomikas ministrija 22.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē ir iesniegusi normatīvo aktu projektu paketi, ar kuriem paredzēts valsts aizsardzības iepirkumos ieviest kompensācijas jeb offset darījumus.

Ekonomikas ministrija ierosina noteikt, ka turpmāk, valstij iepērkot militāra rakstura preces, būs jāpiemēro kompensācijas darījumu noteikumi – ārvalstīs ražotu militāras nozīmes preču piegādātājam būs jānoslēdz kompensācijas darījumu līgums ar Latvijas valsti.

Atbilstoši minētajam līgumam un katra militāro preču piegādātāja darbības specifikai tam Latvijas ekonomikā būs jāiegulda finanšu līdzekļi, kuru apjoms būs atkarīgs no militārā iepirkuma lieluma un ieguldījumu veida.

Kompensācijas jeb offset darījumu ieviešanas mērķis ir eksportspējīgu vietējās rūpniecības, pakalpojumu un pētniecības nozaru attīstības veicināšana.

Kompensācijas darījumu piemērošana ir paredzēta Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas militāra rakstura preču iepirkumiem.

Minēto normatīvu aktu projektu pakete ir izstrādāta sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un uzņēmēju organizācijām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

22.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN), kas paredz ieviest terminu “fiskālais pārstāvis”, nosakot, kādu personu uzskata par fiskālo pārstāvi, kādos darījumos fiskālais pārstāvis var pārstāvēt citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, kā arī paredzēt šiem darījumiem pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīmu.

Likumu plānots papildināt ar normu, kas paredz personai iesniegt galvojumu par PVN parādu vai nodrošināt PVN parādu ar skaidras naudas iemaksu, ja importējot preces piemēro muitas procedūru – tranzīts un saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā muitas parādu nodrošina ar vienreizējo galvojumu.

Tāpat likuma grozījumos paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek niecīgas vērtības importētas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 10 eiro, un preces, kas importētas pa pastu, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 10 eiro.

Paredzēts likumā iekļaut normu, kas nosaka, ka VID pārmaksāto PVN summu pirms tās pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai.

Likumā veikti vēl vairāki grozījumi.

Likuma grozījumu izstrādē ir piedalījusies arī Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Loģistikas asociācija, Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija. Likuma grozījumi vēl tiks izskatīti Ministru kabinetā un Saeimā.

FM: Par akcīzes preču aprites kārtību

22.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību. Ņemot vērā, ka Enerģētikas likums vairs neparedz valsts īpašumā vai valdījumā esošas naftas produktu rezerves, noteikumu projektā svītrotas normas, kurās noteikts, ka noteikumi ir saistoši arī personām, kuras veic ar degvielas valsts materiālo rezervju uzglabāšanu un atjaunināšanu saistītas darbības, kā arī paredz tiesības valsts materiālo rezervju degvielu un komersantiem piederošo degvielu uzglabāt vienā tvertnē.

Svītrota arī norma, kas nosaka tiesības komersantam turēt akcīzes preču noliktavu tikai tad, ja tajā papildus akcīzes preču saņemšanai un uzglabāšanai faktiski uzglabā degvielas rezerves un/vai veic citas darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, kā arī ja tajā papildus alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu saņemšanai faktiski uzglabā minētās preces un samaksātais akcīzes nodokļa apjoms iepriekšējā gadā ir bijis lielāks par pieciem miljoniem latu.

Šobrīd minētā norma uzskatāma par novecojušu un komercdarbību nepamatoti ierobežojošu.

Noteikumu projektā atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem precizēti termini saistībā ar augu smēķēšanas produktiem.

FM: Par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai

22.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai.

Projektā ir iekļautas normas par visu muitošanas procesā administrējamo nodokļu – muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa – galvojumu piemērošanu. Projektā ir apvienotas galvojuma piemērošanas kārtības visu muitas procedūru nodrošināšanai.

Vairums normu par galvojumu piemērošanu ir pārņemtas no spēku zaudējušajiem noteikumiem par muitas un akcīzes nodokļa parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs, kā arī no noteikumiem par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību, ņemot vērā, ka tās lielā mērā sakrīt.

Projekts ir papildināts ar normām no līgumiem, ko noslēdza Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kam ir piešķirts galvotāja statusus, ņemot vērā, ka šīs normas attiecas arī uz trešajām personām (atbildīgo personu).

Tāpat noteikumu projekts ir paredzēts, ja galvojumu dod cita persona, nevis tā, no kuras tas tiek prasīts, tad galvojuma devējs to dod savā vārdā. Tādā veidā tiks novērstas neskaidrības, nosakot atbildīgo personu un veicot piedziņu gadījumā, ja nodokļu parāds nav nomaksāts.

Papildus projektā ir noteikts, ka galvojums muitas parādam, kas var rasties, nav jāsniedz, ja atbildīgā persona ir saņēmusi atzītā komersanta statusu vai ja atbildīgajai personai vismaz 10 gadus ir atļauja muitas brokera darbībai un tā atbilst šo noteikumu prasībām (personai nav nodokļu parādu, nav sodāmības par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un persona nav atzīta par maksātnespējīgu), vai ja atbildīgā persona atbilst noteikumos iekļauto kritēriju kopumam.

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajiem investīciju projektiem

22.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti saskaņošanai Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN), kas paredz ieviest UIN atlaides lielajiem investīciju projektiem virs 10 miljoniem latu.

Lai veicinātu ekonomikas ātrāku atveseļošanu, Latvijai ir jāveicina ražošanas paplašināšanās, paredzot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajām investīcijām, kas pārsniedz 10 miljonus latu. Tādēļ projekts paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus atbalstāmās prioritārās apstrādes rūpniecības nozares pamatlīdzekļos, kas nodrošina jaunas ražošanas uzsākšanu.

Likumprojektā paredzēts, ka nodokļa atlaides apmērs ir atkarīgs no veikto investīciju apmēra. Ja kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas ir līdz 35 miljoniem latu, tad nodokļa atlaide ir 25% apmērā no ieguldījumiem, bet, ja kopējās sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu summas pārsniedz 35 miljonus latu, tad par pārsnieguma summu piemēro nodokļa atlaidi 15% apmērā.

Likumprojekts paredz, ka nodokļu atlaide ir piemērojama tikai atbalstāmās prioritārās apstrādes rūpniecības nozarēs un projekts sagatavots saskaņā ar Eiropas Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par bērnu uzņemšanu speciālajā izglītības iestādē vai speciālajā pirmsskolas izglītības grupā un atskaitīšanu no tām

Lai nodrošinātu bērnu veselības stāvoklim atbilstošas izglītības ieguvi un pilnveidotu kārtību, kādā notiek uzņemšana internātskolās, uzņemšana un atskaitīšana speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā”.

Jaunā noteikumu projekta mērķis ir novērst bērnu nepamatotu uzņemšanu, uzturēšanu vai atskaitīšanu no speciālajām izglītības iestādēm un speciālajām pirmsskolas izglītības grupām. Lai nepieļautu situāciju, ka bērns obligātajā izglītības vecumā tiek atskaitīts no izglītības iestādes un neturpina iegūt pamatizglītību, noteikta kārtība, kas jāievēro izglītības iestādei, kad bērns pāriet mācīties no vienas izglītības iestādes uz citu.

Noteikta arī kārtība, kas nepieļauj līdz šim dažkārt īstenoto praksi, ka bērns izglītības iestādē turpina izglītības iegūšanu nepamatoti ilgi. Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad bērnam konstatēta veselības stāvokļa uzlabošanās vai ja ir beidzies valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā norādītais speciālās izglītības programmas apguves termiņš, izglītības iestādei sadarbībā ar vecākiem jānodrošina bērna spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa atkārtota pārbaude valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā, izvērtējot iespējas bērnam turpināt izglītību atbilstošā izglītības programmā vispārējās izglītības iestādē.

Noteikumu projektā noteikts arī maksimāli pieļaujamais bērnu skaits klasē un grupā speciālās izglītības iestādēs, kas bērniem ar speciālajām izglītības vajadzībām nodrošinās kvalitatīvāku speciālās izglītības programmas apguvi.

Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar Speciālās izglītības darbinieku asociāciju, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas atbalsta projekta tālāku virzību.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, uzņemšanu un atskaitīšanu speciālajā izglītības iestādē un speciālajā pirmsskolas izglītības grupā” 22.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK. Pēc noteikumu apstiprināšanas spēku zaudēs pašreizējie MK 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.490 “Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par velosipēdu brīvprātīgu reģistrēšanu

Satiksmes ministrija un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – dot iespēju personām brīvprātīgi reģistrēt savus velosipēdus. Tādējādi zādzības gadījumā riteni būtu iespējams vieglāk identificēt, tā pašlaik ir aktuāla problēma. Tāpat varētu nodrošināt arī to uzskaiti valsts reģistrā, kas sniegtu aptuvenu priekšstatu par aktīvā dzīvesveida cienītāju – velosipēdistu – skaitu valstī.

Šādus jaunumus paredz 22.jūlija valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1610 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Lai grozījumi stātos spēkā, jāgūst arī valdības atbalsts.

Tie, kuri vēlēsies reģistrēt savu velosipēdu, to ērti varēs izdarīt elektroniskā veidā CSDD mājaslapā www.csdd.lv vai dodoties uz kādu no CSDD nodaļām. Plānots, ka velosipēdus drīkstēs reģistrēt personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, aizbildņi nepilngadīgiem bērniem un arī juridiskas personas.

Brīvprātīgi reģistrējot velosipēdu, personai būs jānorāda transportlīdzekļa tehniskie dati un veids, kādā tā ieguvusi īpašuma tiesības uz riteni. Reģistrā tiks norādīta šāda informācija: īpašnieka (aizbildņa) vārds, uzvārds, personas kods (juridiskām personām nosaukums un reģistrācijas numurs); velosipēda marka, modelis un rāmja numurs; datums, kad reģistrētas vai mainītas īpašuma tiesības.

Velosipēdus bez rāmja numura CSDD nebūs iespējams reģistrēt.

Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumu grozījumos precizētas arī CSDD tiesības pārbaudīt datus Šengenas informācijas sistēmā. Turpmāk to varēs darīt arī, reģistrējot transportlīdzekļu īpašnieku maiņu, noņemot spēkratu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no valsts. Līdz šim pārbaudes Šengenas informācijas sistēmā veica, tikai pirmo reizi Latvijā reģistrējot no ārvalsts ievestu transportlīdzekli.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Rīga–Koknese rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) plāno iegādāties divus zemesgabalus Ogres novada Ogresgala pagastā.

Iegādājamo zemju kopējā platība ir 0,8 ha, un tie tiks iegādāti par 4100 latiem.

Minēto zemesgabalu īpašnieks ir piekritis pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz Satiksmes ministrijas vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no līdzekļiem, kas paredzēti Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 61.08.00 “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas Valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” īstenošanai.

To paredz 22.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Par to vēl lems valdība.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!