Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Lelde Krastiņa. Termiņš pieteikumu par publisko tiesību līgumiem iesniegšanai

2008.gada 17.janvārī individuālais komersants “NJ” iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, apstrīdot publisko tiesību līguma izpildes pareizību. Pieteikumā komersants norādīja, ka pašvaldība J nav izpildījusi pasažieru pārvadājuma līguma saistību kompensēt pārvadātājam IK “NJ” zaudējumus. Administratīvā rajona tiesa, bet pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt pieteikumu, norādot, ka starp IK “NJ” un pašvaldību J noslēgtais līgums ir civiltiesisks darījums un strīdi saistībā ar minēto līgumu ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot IK “NJ” blakus sūdzību, konstatēja, ka līgums ir publisko tiesību līgums un lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

• Zane Pumpure-Prāmniece. Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – “Precizējot iepriekš publicēto”). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas, neskaidri grozījumu formulējumi, neievietoti datumi vai amatpersonu paraksti.

• Rada Matjušina. Elektroniskais dokuments

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999.gada 13.decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu, kas noteica, ka drošs elektroniskais paraksts atzīts par nozīmīgu līdzekli informācijas sabiedrības un pakalpojumu attīstībā. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 3.punktu elektroniskais dokuments ir jebkuri elektroniski radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, kas nodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai.

• Ligita Pēlmane. Vecāku varas institūta transformācija vecāku aizgādības tiesībās

Atjaunojot Latvijas Civillikuma ģimenes tiesību daļu, likumdevēja mērķis bija pēc iespējas saglabāt šā likuma 1937.gada redakciju un tajā pašā laikā mainīt vecāku varas saturu atbilstoši sabiedrībā notikušajām pārmaiņām. Rezultātā, atjaunojot 1937.gada Civillikumu (CL), vecāku varas saturs, kas vēsturiski ir piederīgs ģermāņu tiesību izpratnei, tika sajaukts ar konceptuāli atšķirīgām padomju ģimenes tiesību nostādnēm, kas turpmāk radīja pretrunas vecāku varas realizācijā. Vēl vairāk šīs pretrunas padziļināja 2002.gada grozījumi CL, ar kuriem vecāku varas institūts tika transformēts vecāku aizgādības tiesībās. Lai izprastu šo pretrunu cēloņus, autore rakstā sniegs īsu ieskatu par atšķirībām vecāku tiesību regulējumā ģermāņu tiesību saimē un padomju ģimenes tiesībās, kas ļauj dziļāk analizēt bijušās un esošās pretrunas CL vecāku varas un vecāku aizgādības tiesību regulējumā.

“Jurista Vārda” redakcija