Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 623 "Meliorācijas kadastra noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.07.2010., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/213549

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.633

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1651 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību"

Vēl šajā numurā

20.07.2010., Nr. 113

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 623

Pieņemts: 13.07.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.623

Rīgā 2010.gada 13.jūlijā (prot. Nr.36 17.§)

Meliorācijas kadastra noteikumi

Izdoti saskaņā ar Meliorācijas likuma 14.panta trešo daļu un 16.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. meliorācijas kadastra saturu un izveides, uzturēšanas un informācijas apmaiņas kārtību;

1.2. meliorācijas kadastra datu iesniegšanas un aktualizēšanas kārtību;

1.3. meliorācijas sistēmas inventarizācijas saturu un veikšanas kārtību.

2. Meliorācijas kadastra darbības nodrošināšanai izveido un uztur meliorācijas kadastra informācijas sistēmu. Meliorācijas kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – sabiedrība).

II. Meliorācijas kadastra saturs, izveide un uzturēšana

3. Meliorācijas kadastrs satur:

3.1. teksta datus, kas ietver informāciju par meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, statusu un melioratīvo hidrometriju, kā arī zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

3.2. telpiskos datus, kas ietver meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā, kuros attēlotas ūdensteces, meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas, meliorācijas sistēmu būves un ierīces un hidrometrijas posteņi ar to meliorācijas kadastra apzīmējumiem, kā arī zemes vienību robežas un kadastra apzīmējumi.

4. Meliorācijas sistēmas kvantitatīvo stāvokli raksturo šo noteikumu 1.pielikumā minētie meliorācijas sistēmas galvenie rādītāji.

5. Meliorācijas kadastra plānā lieto apzīmējumus atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

6. Meliorācijas kadastra izveidei un uzturēšanai sabiedrība izmanto šādus datus un informāciju:

6.1. Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskos datus;

6.2. valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" digitālās vienkāršotās topogrāfiskās kartes un digitālās ortofotokartes ar mēroga noteiktību 1:10 000;

6.3. attiecīgās pašvaldības spēkā esošā teritorijas plānojuma (detālplānojuma) telpiskos datus vektordatu formātā.

7. Meliorācijas kadastrā sabiedrība uztur šādu informāciju un datus:

7.1. melioratīvo tehnisko dokumentāciju:

7.1.1. meliorācijas sistēmu tehnisko projektu dokumentāciju;

7.1.2. izpilddokumentāciju;

7.2. meliorācijas sistēmu inventarizācijas dokumentāciju;

7.3. meliorācijas kadastra datu aktualizēšanas dokumentāciju;

7.4. zemes īpašuma meliorācijas pasi;

7.5. tehnisko noteikumu dokumentāciju;

7.6. melioratīvās hidrometrijas datus.

8. Šo noteikumu 6. un 7.punktā minēto informāciju un datus sabiedrība kārto triju līmeņu meliorācijas kadastra lietās:

8.1. reģiona meliorācijas kadastra lietā:

8.1.1. meliorācijas kadastra telpiskos datus ar mēroga noteiktību lauku apvidos – 1:10 000 un pilsētu zemēs – 1:2000;

8.1.2. reģiona administratīvo teritoriju meliorācijas sistēmu galveno rādītāju kopsavilkumu;

8.1.3. melioratīvās hidrometrijas datus;

8.2. administratīvās teritorijas meliorācijas kadastra lietā:

8.2.1. meliorācijas sistēmu tehniskos projektus un izpilddokumentāciju;

8.2.2. meliorācijas sistēmu pārbūves tehnisko noteikumu dokumentāciju;

8.2.3. meliorācijas sistēmu inventarizācijas dokumentāciju;

8.2.4. meliorācijas kadastra telpiskos datus ar mēroga noteiktību 1:5000 un 1:2000;

8.2.5. administratīvās teritorijas meliorācijas sistēmu galveno rādītāju kopsavilkumu;

8.3. zemes īpašuma meliorācijas kadastra lietā:

8.3.1. zemes īpašuma meliorācijas pasi;

8.3.2. meliorācijas sistēmas datu izņemšanas un inventarizācijas dokumentāciju;

8.3.3. meliorācijas sistēmas tehnisko projektu dokumentāciju un izpilddokumentāciju.

9. Meliorācijas sistēmu, kas ir valsts, pašvaldību un citu fizisko un juridisko personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, neatkarīgi no tās īpašuma piederības un statusa reģistrē meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, piešķirot tai meliorācijas kadastra numuru.

10. Meliorācijas kadastra numurs sastāv no triju līmeņu apzīmējumiem:

10.1. pirmais līmenis – pagasta nosaukums vai septiņas decimālās zīmes, kas apzīmē administratīvo teritoriju saskaņā ar administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru;

10.2. otrais līmenis – trīs decimālās zīmes, kas apzīmē meliorācijas objekta numuru saskaņā ar piešķirto numuru meliorācijas kadastrā;

10.3. trešais līmenis – trīs decimālās zīmes, kas apzīmē meliorācijas sistēmas numuru saskaņā ar meliorācijas sistēmas nosprauduma plānu.

11. Meliorācijas kadastrā reģistrētai meliorācijas sistēmai sabiedrība nosaka vienu no šādiem meliorācijas sistēmas statusiem:

11.1. valsts meliorācijas sistēma;

11.2. valsts nozīmes meliorācijas sistēma. Statusu nosaka:

11.2.1. ūdensnotekai, kuras sateces baseins ir vismaz 10 kvadrātkilometruvai kura ir vismaz piecus kilometrus gara (arī starpvalstu ūdensnotekām);

11.2.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kuru avārijas gadījumā pali vai plūdi apdraudētu vismaz 100 hektāru lielu platību vai apdzīvotu vietu;

11.3. pašvaldības meliorācijas sistēma. Statusu nosaka meliorācijas sistēmai saskaņā ar pašvaldības iesniegto informāciju;

11.4. koplietošanas meliorācijas sistēma. Statusu nosaka:

11.4.1. ūdensnotekai, liela diametra kolektoram, kas nodrošina divu vai vairāku zemes īpašumu vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes ūdens režīma regulēšanu, izņemot norobežojošā un regulējošā tīkla būves;

11.4.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu valdījumā, bet atrodas uz koplietošanas ūdensnotekas;

11.5. viena īpašuma meliorācijas sistēma. Statusu nosaka:

11.5.1. ūdensnotekai, kas atrodas viena īpašuma vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās;

11.5.2. regulējošā un norobežojošā tīkla būvēm (drenu sistēmām, nosusināšanas grāvjiem un kontūrgrāvjiem), kas atrodas viena īpašuma vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās neatkarīgi no tā, cik daudzu īpašumu vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes platības ūdens režīma regulēšanu tās ietekmē;

11.5.3. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā, bet atrodas uz viena īpašuma ūdensnotekas.

12. Sabiedrība piešķir meliorācijas sistēmas ūdensnoteku sateces baseiniem ūdens saimnieciskā iecirkņa kodu atbilstoši tā ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatora ūdens saimnieciskā iecirkņa kodam, kurā atrodas ūdensnoteka.

13. Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datos veiktās izmaiņas atbildīgā persona apliecina ar parakstu uz attiecīgā dokumenta vai elektroniskajā informācijas sistēmā, norādot izdarītā ieraksta datumu.

14. Dokumentus un datus, uz kuru pamata izveido un uztur meliorācijas kadastru, glabā pastāvīgi papīra vai elektroniskā formā (ja tas ir tehniski iespējams).

III. Meliorācijas kadastra informācijas apmaiņa

15. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz sabiedrībai (meliorācijas kadastra izveidei un uzturēšanai) datus no šādiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas informācijas blokiem:

15.1. kadastra objekta identifikācijas informācijas bloks;

15.2. nekustamā īpašuma sastāva informācijas bloks;

15.3. nekustamā īpašuma pamatdatu informācijas bloks;

15.4. īpašuma tiesību un nomas tiesību informācijas bloks;

15.5. zemes vienības pamatdatu informācijas bloks;

15.6. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķu informācijas bloks;

15.7. kadastra telpisko datu par zemes vienību un būvi informācijas bloks.

16. Sabiedrība pēc pieprasījuma elektroniski nosūta Valsts zemes dienestam (tā funkciju nodrošināšanai) meliorēto zemju platību robežas (digitālā formā) ar mēroga noteiktību 1:10 000 pēc stāvokļa attiecīgā gada 1.novembrī.

17. Valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" sabiedrībai (meliorācijas kadastra uzturēšanai) tiešsaistes datu pārraides režīmā izsniedz vai elektronisku datņu formā nosūta digitālās topogrāfiskās kartes ar mēroga noteiktību 1:10 000 un digitālās ortofotokartes ar mēroga noteiktību 1:10 000.

18. Pašvaldība analogā vai digitālā veidā sniedz sabiedrībai informāciju par pašvaldību meliorācijas sistēmām to administratīvajā teritorijā, kā arī izsniedz spēkā esošā pašvaldības teritorijas plānojuma (detālplānojuma) telpiskos datus vektordatu formātā.

19. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" sniedz sabiedrībai (meliorācijas kadastra datu aktualizēšanai un uzturēšanai) digitālā veidā informāciju par meliorācijas sistēmām tās valdījumā un īpašumā esošajā zemē.

20. Sabiedrība nodrošina valsts aģentūru "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" ar meliorācijas kadastra telpiskajiem datiem digitālā formā normatīvajos aktos noteikto pamatdatu sagatavošanai.

IV. Meliorācijas kadastra datu iesniegšana un aktualizēšana

21. Informāciju par meliorācijas sistēmu meliorācijas kadastra informācijas sistēmai sniedz:

21.1. zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:

21.1.1. pirmreizējā meliorācijas sistēmas inventarizācijā vai meliorācijas būves inventarizācijā iegūto informāciju;

21.1.2. iesniegumā tehnisko noteikumu saņemšanai norādīto informāciju (Meliorācijas likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos) un Meliorācijaslikuma 18.pantā noteikto informāciju;

21.2. pašvaldības būvvalde – meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apjomā;

21.3. vietējā pašvaldība – informāciju par pašvaldības meliorācijas sistēmu;

21.4. sabiedrības reģiona meliorācijas nodaļa – informāciju par pirmreizēju valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizāciju.

22. Lai reģistrētu meliorācijas sistēmu, aktualizētu datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā vai izņemtu datus no tās, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz sabiedrības reģiona meliorācijas nodaļā iesniegumu (3.pielikums) papīra formā vai elektroniski un pievieno šādus dokumentus:

22.1. meliorācijas būves inventarizācijas lietu, ja ierosina šo noteikumu 23.2.apakšpunktā minētās meliorācijas būves reģistrēšanu;

22.2. meliorācijas sistēmas tehniskās apsekošanas atzinumu, ja ierosina meliorācijas sistēmas datu izņemšanu;

22.3. meliorācijas sistēmas nosprauduma (projekta) plāna kopiju vai pārskata plānu ar iezīmētu meliorācijas sistēmas platības robežu vai būvi, kuras datus ierosina izņemt no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas;

22.4. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, ja ierosina tādas meliorācijas sistēmas datu izņemšanu, kura atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;

22.5. pirmreizējas meliorācijas sistēmas inventarizācijas lietu;

22.6. pilnvaras kopiju, ja iesniegumu iesniedz pilnvarota persona (uzrādot oriģinālu).

23. Meliorācijas sistēmu reģistrē meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, ja:

23.1. saņemti dokumenti, kas minēti normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību;

23.2. ierosināta tādas esošas meliorācijas būves reģistrēšana, kura saskaņā ar Meliorācijas likumu atbilst meliorācijas sistēmai un saskaņā ar šiem noteikumiem reģistrējama meliorācijas kadastrā.

24. Lai izņemtu meliorācijas sistēmas datus no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas, sabiedrība izvērtē un ņem vērā:

24.1. meliorācijas sistēmas ietekmi uz citu zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu zemes ūdens režīmu;

24.2. meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli.

25. Meliorācijas sistēmas datus izņem no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas, ja:

25.1. meliorācijas sistēma atrodas un ietekmē zemes ūdens režīmu viena zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma robežās;

25.2. tas nepasliktina citu zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu zemes ūdens režīmu.

26.  Meliorācijas kadastra datus aktualizē, pamatojoties uz dokumentiem par meliorācijas sistēmas būvniecību, datu izņemšanu, inventarizēšanu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, kā arī izmantojot jaunākās ortofotokartes.

27. Meliorācijas sistēmas reģistrēšanai, datu aktualizēšanai vai datu izņemšanai iesniegtajos dokumentos norādītajām ziņām jāatbilst:

27.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem;

27.2. spēkā esošā pašvaldības teritorijas plānojumā (detālplānojumā) plānotajam (atļautajam) teritorijas izmantošanas veidam;

27.3. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumam (ja tāds ir nepieciešams).

28. Šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minēto tehniskās apsekošanas atzinumu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs neiesniedz, ja meliorācijas sistēmas darbību pārtrauc, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu vai Eiropas Savienības prioritāro biotopu labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

29. Sabiedrības reģiona meliorācijas nodaļa 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 22.punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē to atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu vai par meliorācijas sistēmas datu aktualizēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā vai izņemšanu no tās.

30. Ja sabiedrības reģiona meliorācijas nodaļa pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas sistēmu vai aktualizēt vai izņemt datus, tā 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par atteikumu, norādot tā iemeslu. Lēmumu par atteikumu pieņem, ja:

30.1. iesniegtie dokumenti nesatur informāciju, kas nepieciešama meliorācijas sistēmas reģistrēšanai vai datu aktualizēšanai vai izņemšanai;

30.2. zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja dokumentos sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām. 

31. Šo noteikumu 30.punktā minētajos gadījumos zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības iesniegt dokumentus atkārtoti, ja ir novērsti atteikuma iemesli.

32. Sabiedrība pēc valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas datu aktualizēšanas meliorācijas kadastra informācijas sistēmā sagatavo datu kopsavilkumu par valsts meliorācijas sistēmām un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām un līdz attiecīgā gada 1.novembrim iesniedz to apstiprināšanai zemkopības ministram.

33. Dokumentus par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu, datu aktualizēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā vai datu izņemšanu no tās pievieno attiecīgajai meliorācijas kadastra lietai.

V. Meliorācijas sistēmas inventarizācijas saturs un veikšana

34. Meliorācijas sistēmu inventarizē normatīvajos aktos par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu noteiktajā kārtībā sertificēta persona, kurai piešķirts būvprakses sertifikāts meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju projektēšanā vai meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā (turpmāk – inventarizācijas veicējs).

35. Meliorācijas sistēmas inventarizācijas veikšanas kārtība attiecas uz lauku apvidū – lauksaimniecības un meža zemēs (izņemot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā un īpašumā esošās zemes) – un pilsētu teritorijās ierīkotām meliorācijas sistēmām.

36. Meliorācijas sistēmas inventarizāciju veic laikposmā no 1.aprīļa (pēc palu vai plūdu maksimuma beigām) līdz 1.novembrim (vasaras veģetācijas perioda beigām).

37. Lauksaimniecībā izmantojamā zemē, kas nosusināta ar drenāžu, mazākā inventarizējamā pamatvienība ir drenu sistēmas nosusinātā platība neatkarīgi no zemes vienības robežām.

38. Drenu sistēmas nosusinātās platības ārējo robežu nosaka:

38.1. līdz ūdensnotekas, novadgrāvja, kontūrgrāvja vai ceļa grāvja malai;

38.2. līdz aizsargdambja iekšējās nogāzes pakājei;

38.3. pa viduslīniju starp blakus esošu drenu sistēmu malējām drenām;

38.4. pa līniju, kas vilkta paralēli drenu sistēmas malējai drenai pusi no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma;

38.5. pa līniju, kas vilkta gar drenu sistēmas drenu galiem ceturtdaļu no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma.

39. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs rakstiski informē sabiedrības reģiona meliorācijas nodaļu par pirmreizējas meliorācijas sistēmas inventarizācijas vai meliorācijas kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas meliorācijas būves inventarizācijas uzsākšanu.

40. Sabiedrības reģiona meliorācijas nodaļa izsniedz inventarizācijas veicējam šādus meliorācijas sistēmas inventarizācijai nepieciešamos datus:

40.1. inventarizējamās meliorācijas sistēmas meliorācijas kadastra kartes izdruku – inventarizācijas plānu (divos eksemplāros) ar mēroga noteiktību 1:5000 ar nekustamā īpašuma (zemes vienības) kadastrālajām robežām, vienkāršotās topogrāfiskās kartes vai ortofotokartes izdruku ar piesaisti Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai LKS-92 (turpmāk – LKS-92 koordinātu sistēma);

40.2. zemes īpašumā izbūvētās meliorācijas sistēmas drenāžas plānu vai nosprauduma materiālu kopijas (vienā eksemplārā);

40.3. telpiskajos un teksta datos ietverto informāciju par konkrētā zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma pierobežnieku zemes īpašumu meliorācijas sistēmām, ja tās ietekmē inventarizējamās meliorācijas sistēmas darbību.

41. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedz inventarizācijas veicējam zemes īpašuma meliorācijas pases datus.

42. Inventarizācijas veicējs tādas esošas meliorācijas būves inventarizāciju, par kuru nav meliorācijas kadastra informācijas, veic šādi:

42.1. nosaka līnijveida un punktveida meliorācijas būves virszemes daļas raksturojošos rādītājus (garumu, platumu, diametru);

42.2. inventarizēto meliorācijas būvju izvietojumu zemes vienībā un tehnisko novērtējumu attēlo kartogrāfiskajā materiālā LKS-92 koordinātu sistēmā ar mēroga noteiktību 1:10 000 vai augstākas noteiktības mērogā saskaņā ar šo noteikumu 2. un 4.pielikumā minētajiem apzīmējumiem;

42.3. atbilstoši šiem noteikumiem novērtē meliorācijas būves tehnisko stāvokli, zemes hidromelioratīvo stāvokli un meliorācijas sistēmas darbības atbilstību un sagatavo atzinumu par meliorēto zemi, aizpildot šo noteikumu 6., 7., 9., 10. un 11.pielikumā minēto tabulu.

43. Pārmitrās meliorēto zemju platības un teritorijas, kas nepārprotami vairs netiek izmantotas lauksaimniecībā (piemēram, aizaugušas, apbūvētas, apmežotas vai applūdinātas), pamatojoties uz raksturīgiem situācijas elementiem dabā un kartogrāfiskajā materiālā vai izdarot instrumentālo uzmērīšanu, iezīmē inventarizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem apzīmējumiem.

44. Meliorācijas būves tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem meliorācijas būvju vērtēšanas kritērijiem norāda šo noteikumu 6. un 7.pielikumā. Meliorācijas būves šifru veido šo noteikumu 8.pielikumā minētais meliorācijas būves apzīmējums un inventarizācijas veicēja piešķirtais decimālās zīmes kārtas numurs.

45. Konstatējot meliorācijas kadastra plānā nenorādītu meliorācijas būvi vai norādītas meliorācijas būves neesību, to atzīmē inventarizācijas plānā. Ja nepieciešams, nenorādītas meliorācijas būves atrašanās vietu precizē un nosaka instrumentāli.

46. Meliorētās lauksaimniecības zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējumu, meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējumu un atzinumu par meliorēto zemi norāda šo noteikumu 9., 10. un 11.pielikumā minētajā tabulā.

47. Inventarizācijas veicējs pēc meliorācijas sistēmas inventarizācijas pabeigšanas sagatavo un nodod zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam inventarizācijas lietu. Inventarizācijas lietā ietilpst:

47.1. paskaidrojuma raksts, kurš ietver pārskatu par izpildītajiem meliorācijas sistēmas inventarizācijas darbiem un inventarizācijas rezultātiem;

47.2. šo noteikumu 6., 7., 9., 10. un 11.pielikumā minētais novērtējums un atzinums papīra un elektroniskā formā;

47.3. inventarizācijas plāns, kurā saskaņā ar šo noteikumu 2. un 4.pielikumu attēlota:

47.3.1. precizētā meliorētās zemes robeža;

47.3.2. robeža ar kontūra numuru meliorētai zemei, kurā hidromelioratīvais stāvoklis nav nodrošināts un meliorācijas sistēmas darbība nav atbilstoša;

47.3.3. meliorētās lauksaimniecībā neizmantotās (piemēram, apmežota, aizaugusi, apbūvēta, applūdināta) zemes robeža;

47.3.4. meliorētās zemes pārmitrās platības robeža;

47.3.5. inventarizētās meliorācijas līnijveida un punktveida būves.

48. Inventarizācijas lietas un satura atbilstību šiem noteikumiem nodrošina inventarizācijas veicējs.

49. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pirms Meliorācijas likuma 4.panta pirmajā daļā paredzēto tehnisko noteikumu pieprasīšanas veic pirmreizēju viena īpašuma meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas inventarizāciju un inventarizācijā iegūto informāciju iesniedz sabiedrībā.

50. Pirmreizējas valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizācijā:

50.1. noformē inventarizācijas plānu saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem apzīmējumiem;

50.2. datus par valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli apkopo šo noteikumu 6. un 7.pielikumā minētajā tabulā.

VI. Noslēguma jautājumi

51. Sabiedrība šo noteikumu 16. un 20.punktā minētos datus par administratīvajām teritorijām, par kurām meliorācijas kadastra informācijas sistēmas elektroniskā forma nav izveidota, sniedz analogā formā.

52. Šo noteikumu 49.punkts stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

53. Pirmreizēja meliorācijas sistēmas inventarizācija nav nepieciešama meliorācijas sistēmai vai šo noteikumu 23.2.apakšpunktā minētajai meliorācijas būvei, kurai inventarizācija veikta vai kura reģistrēta meliorācijas kadastrā laikposmā no 2003.gada 25.decembra līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

Meliorācijas sistēmas galvenie rādītāji

Nr.
p.k.

Rādītāji

Mērvienība

Daudzums

kopā

tai skaitā atbilstoši statusam

valsts un valsts nozīmes

pašvaldības

koplietošanas

viena īpašuma

1

2

3

4

5

6

7

8

1.

Ūdensnotekas

km

2.

Novadgrāvji

km

3.

Liela diametra kolektori (Ø ≥ 30 cm)

km

4.

Kontūrgrāvji

km

5.

Susinātājgrāvji

km

6.

Drenu sistēma (drenāža)

ha

7.

Dambji, aizsargdambji

km

8.

Caurtekas*

gab.

9.

Aizsprosti

gab.

10.

Slūžas

gab.

11.

Tilti*

gab.

12.

Drenu akas

gab.

13.

Virszemes ūdens uztvērēji

gab.

14.

Sūkņu stacijas

gab.

15.

Straujtekas

gab.

16.

Kritņi

gab.

17.

Meniķi

gab.

18.

Zemtekas

gab.

19.

Hidrometriskās ierīces

gab.

20.

Caurtekas–regulatori*

gab.

21.

Citas būves

Piezīme. * Uzskaita, ja būves ir reģistrētas vai tām jābūt reģistrētām meliorācijas kadastrā.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623 

Meliorācijas kadastra plānā lietojamie apzīmējumi

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623 

Meliorācijas kadastra datu aktualizēšanas iesnieguma veidlapas paraugs

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

Inventarizācijas plānā lietojamie meliorētās zemes un meliorācijas būvju apzīmējumi

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

Meliorācijas būvju vērtēšanas kritēriji

Nr.
p.k.

Būves nosaukums un apzīmējums

Būves tehniskā stāvokļa novērtējums

slikts tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.)

nepieļaujams tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.)

1

2

3

4

1. Ūdensnotekas, novadgrāvji un to būves

1.1. Ūdensnoteka (NO) (1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem.

(2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu un nobrukumu, izskalotu gultņu savienojumu vietu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu.

(3) Bieži bebru aizsprostojumi.

(4) Nesankcionēti ierīkoti gultnes aizsprostojumi.

(5) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu ūdensnotekā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas.

(6) Ūdensnotekas vai novadgrāvja sliktais tehniskais stāvoklis rada:

a) apdzīvotu vietu biežu applūšanu palos vai plūdos,

b) nenodrošinātu meliorētās zemes hidromelioratīvo stāvokli.

1.2. Ūdensnoteka regulēta (NOR)
1.3. Novadgrāvis (N)
1.4. Aizsprosts (A) (1) Izteiktas aizsprosta nogāžu deformācijas, viļņu vai straumes izskalojumi vai noskalojumi, noslīdējumi.

(2) Ievērojama aizsprosta ķermeņa vai pamatnes nosēšanās.

(3) Plaisas aizsprosta ķermenī.

(4) Dzīvnieku alas aizsprosta ķermenī.

(5) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni (ārpus aizsprosta drenāžas).

(6) Caurejošas plaisas aizsprosta ķermenī vai savienojuma vietā ar novadbūvi.

(7) Vērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni.

(8) Aizsprosts rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā.

(9) Aizsprosta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un uzstādinātā ūdens strauja noplūde lejup pa ūdensnoteku.

1.5. Zemteka (Zt) (1) Ievērojami izskalojumi vai paskalojumi priekšjoslā, gultnē, pēcjoslā vai ūdensnotekā.

(2) Dažu būves daļu nevienmērīga nosēšanās vai nobīde.

(3) Caurejošas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos vai citos būves elementos.

(4) Aizvaru:

a) metāla daļu korozija,

b) nesošo elementu bojājumi,

c) noblīvējumu bojājumi.

(5) Aizvaru pacelšanas iekārtas bojājumi.

(6) Galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā.

(7) Būves sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt uzstādinātā ūdens strauja noplūde lejup pa ūdensnoteku.

(8) Būve rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā.

1.6. Straujteka (St)
1.7. Kritnis (Kr)
1.8. Novadbūve (pārgāzne, izlaide, slūžas) (NB)
1.9. Regulators (R)
1.10. Caurteka–regulators (CR)
1.11. Ūdenskrātuve (ŪK) (1) Gultne stipri piesērējusi un aizaugusi ar ūdensaugiem vairāk nekā 50 procentu platībā no virsmas laukuma.

(2) Ūdenskrātuvē daudz kūdras uzpeldeņu.

(3) Ūdenskrātuve izveidota bez likumīga pamata (nav ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu).
1.12. Aizsargdambis (D) (1) Izteiktas nogāžu deformācijas un noslīdējumi, viļņu vai straumes izskalojumi vai noskalojumi.

(2) Ievērojama aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes nosēšanās.

(3) Plaisas aizsargdambja ķermenī.

(4) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī.

(5) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni.

(6) Caurejošas plaisas aizsargdambja ķermenī.

(7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni.

(8) Aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens ieplūde aizsargājamā teritorijā.

2. Nosusināšanas un divpusējās darbības meliorācijas sistēmas būves

2.1. Kontūrgrāvis (K) (1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem.

(2) Gultnes izskalojumi, piesērējumi vai nogāžu nobrukumi un noslīdeņi samazinājuši gultnes dziļumu vairāk nekā par vienu trešo daļu no sākotnējā dziļuma.

2.2. Susinātājgrāvis (S)
2.3. Liela diametra kolektors (SN) (1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi, piltuves.

(2) Kontrolakās cauruļvada piesērējums vairāk nekā par vienu trešo daļu no cauruļvada caurmēra.

(3) Ūdens noplūde gar izteku.

2.4. Drenu kolektors (DK) (1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi, piltuves.

(2) Ūdens noplūde garām iztekai.

(3) Vasaras mazūdens periodā izteka atrodas zem ūdens līmeņa novadgrāvī.

(4) Izteka aizbrukusi ar novadgrāvja gultnes izskalojumiem, nogāzes nobrukumiem vai noslīdeņiem (nav atrodama).

2.5. Drena (DR) (1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi, piltuves.
2.6. Kontrolaka (KA) (1) Nav vāka.

(2) Grodi bojāti vai savstarpēji nobīdīti.

(3) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni.

2.7. Uztvērējaka (UA) (1) Nav vāka.

(2) Grodi bojāti vai savstarpēji nobīdīti.

(3) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni.

(4) Ūdens uztveršanas caurumu apakšējā rinda grodā atrodas augstāk par apkārtējās zemes līmeni vai par 0,5 m augstāk par grāvja pievienojuma līmeni.

(5) Ūdens uztveršanas caurumi grodā nav nosegti ar filtrējoša materiāla apbērumu.

3. Poldera būves

3.1. Apvadkanāls (AK) (1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem.

(2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu vai nobrukumu, izskalotu gultņu savienojumu vietu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu.

(3) Bieži bebru aizsprostojumi.

(4) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi.

(5) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu apvadkanālā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas.

(6) Apvadkanāla sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tas nespēj novadīt noteci un norobežot poldera platību no uzplūstošiem ūdeņiem, un rada draudus ūdens ieplūšanai poldera teritorijā.

3.2. Krājbaseins–maģistrālais kanāls (KM) (1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem.

(2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu vai nobrukumu, izskalotu gultņu savienojumu vietu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu.

(3) Bieži bebru aizsprostojumi.

(4) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi.

(5) Gultnes piesērējuma līmenis augstāks par noteikto zemāko ekspluatācijas ūdens līmeni poldera krājbaseinā.

(6) Gultnes sliktā tehniskā stāvokļa dēļ krājbaseins–maģistrālais kanāls nespēj nodrošināt poldera noteces uztveršanu, regulēšanu un pievadīšanu sūkņu stacijai un rada draudus poldera teritorijas applūšanai.
3.3. Sūkņu stacija (SS) (1) Sanešu aizturēšanas restes korodējušas vai to stieņi stipri bojāti.

(2) Sūkņi un tehnoloģiskā iekārta nolietota.

(3) Virs spiedvadiem grunts iesēdumi, iebrukumi vai piltuves.

(4) Ievērojamas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos un citos būves elementos.

(5) Ievērojami ēkas elementu (pamatu, sienu, pārseguma, jumta) bojājumi.

(6) Sūkņu stacijas vai ēkas galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā.

(7) Sūkņu stacijas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nav iespējams pārsūknēt poldera noteci, un tas rada poldera teritorijas applūšanas draudus.

3.4. Poldera aizsargdambis (PD) (1) Izteiktas nogāžu deformācijas un noslīdējumi, viļņu vai straumes izskalojumi un noskalojumi.

(2) Ievērojama aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes nosēšanās.

(3) Plaisas aizsargdambja ķermenī.

(4) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī.

(5) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni.

(6) Caurejošas plaisas poldera aizsargdambja ķermenī.

(7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur poldera aizsargdambja ķermeni vai pamatni.

(8) Poldera aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens ieplūde poldera teritorijā.

3.5. Ūdens ielaide–izlaide
(I–I)
(1) Izteiktas poldera aizsargdambja ķermeņa vai nogāžu deformācijas, izskalojumi, noskalojumi vai noslīdējumi ielaides–izlaides vietā.

(2) Ievērojama poldera aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes sēšanās un ielaides–izlaides pārgāznes augstuma samazināšanās.

(3) Plaisas poldera aizsargdambja ķermenī, ielaides–izlaides posmā vai to saduru vietās.

(4) Caurejošas plaisas poldera aizsargdambja ķermenī, ielaides–izlaides posmā vai to saduru vietās.

(5) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni ielaides–izlaides posmā.

(6) Ielaides–izlaides sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt neplānota ūdens ieplūde poldera platībā, poldera aizsargdambja pārrāvums un poldera platības applūdināšana.

4. Transporta būves

4.1. Tilts (T) (1) Zemtilta nostiprinājumi izskaloti vai sabrukuši.

(2) Balstos vai laidumā ievērojamas, caurejošas plaisas, manāmas novirzes no vertikālās plaknes vai horizontālās līnijas izliekums.

(3) Tilta brauktuvē dziļas bedres, kas atsedz laiduma virsmu.

(4) Metāla elementi ir korodējuši.

(5) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu, saspiedumu vai trupes bojājumu.

(6) Gultne tilta ailē piesērējusi un rada papildu hidraulisko pretestību, kas izraisa ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdenstecē.

(7) Tilta galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā.
4.2. Caurteka (C) (1) Caurteka piesērējusi vairāk nekā par vienu trešo daļu no caurules diametra.

(2) Uzbērumā virs caurules grunts iebrukumi, izskalojumi.

(3) Caurules savstarpēji nobīdījušās, betonā izdrupumi.

(4) Gala sienas atdalījušās no caurules.

(5) Caurtekas galvenās būvkonstrukcijas (caurules, gala sienas) zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā.
4.3. Kājnieku laipa (KL) (1) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu, saspiedumu vai trupes bojājumu.

(2) Iekārtas konstrukcijas laipas trošu nodilums, korozija vai dažu vijuma stiepļu pārrāvums.

(3) Balstu vai laiduma koka elementi satrunējuši vai salūzuši.

(4) Iekārtas konstrukcijas laipas:

a) trošu diametrs samazinājies vairāk nekā par 40 procentiem no sākotnējā apjoma vai ir troses vijumu pārrāvumi,

b) troses pašreizējā nokare ievērojami pārsniedz projektēto nokari.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

 

(administratīvās teritorijas nosaukums)

 

(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese)

 

Meliorācijas būvju tehniskā stāvokļa novērtējums

I. Ūdensnoteku, meliorācijas sistēmu un grāvju* būvju tehniskā stāvokļa novērtējums

Ūdensnoteka/grāvis

Būves šifrs

Būves tehniskā stāvokļa novērtējums

statuss

ūdens saimnieciskā iecirkņa kods**

pikets

slikts tehniskais stāvoklis
(kritērija Nr.)

nepieļaujams tehniskais stāvoklis
(kritērija Nr.)

1

2

3

4

5

6

Valsts meliorācijas sistēma un valsts nozīmes meliorācijas sistēma           
       
Pašvaldības meliorācijas sistēma        
       
       
Koplietošanas meliorācijas sistēma        
       
Viena īpašuma meliorācijas sistēma        
       
       

 

Datums***   Inventarizāciju veica  
     

(vārds, uzvārds un paraksts***)

II. Hidrotehnisko būvju (piemēram, poldera) tehniskā stāvokļa novērtējums

Hidrotehniskās būves

Būves tehniskā stāvokļa novērtējums

ūdens saimnieciskā iecirkņa kods**

nosaukums/šifrs

statuss

garums (m)

slikts tehniskais stāvoklis
(kritērija Nr.)

nepieļaujams tehniskais stāvoklis
(kritērija Nr.)

1

2

3

4

5

6

           
           
           
           
           
           
           
           
           
           
           
           

 

Datums***   Inventarizāciju veica  
     

(vārds, uzvārds un paraksts***)

Piezīmes.

1. Meliorācijas būves tehniskais stāvoklis novērtējams kā:

1.1. slikts, ja konkrētās būves darbība atbilst ierīkošanas mērķim, bet būves un tās elementu nolietojums ir būtisks un nepieciešama atjaunošana (renovācija vai rekonstrukcija);

1.2. nepieļaujams, ja būves darbība neatbilst ierīkošanas mērķim, būve traucē attiecīgās meliorācijas sistēmas vai citu meliorācijas sistēmu darbību vai teritorijas izmantošanu paredzētajiem mērķiem vai būve un tās galvenie elementi ir sabrukuši vai atrodas sabrukšanas stāvoklī un jānojauc (jādemontē).

2. Būvju tehniskā stāvokļa novērtējumu (5. un 6.aile) nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.623 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 5.pielikumā minētajiem meliorācijas būvju vērtēšanas kritērijiem.

3. * Termins "grāvji" attiecināms uz novadgrāvjiem (N), kontūrgrāvjiem (K) un susinātājgrāvjiem (S).

4. ** Ūdens saimnieciskā iecirkņa kods tiek piešķirts atbilstoši normatīvajos aktos par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru noteiktajam tā ūdens saimnieciskā iecirkņa kodam, kurā atrodas ūdensnoteka.

5. *** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

 

(administratīvās teritorijas nosaukums)

 

(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese)

Ūdensnoteku un grāvju* tehniskā stāvokļa novērtējums

Ūdensnotekas

Slikts tehniskais stāvoklis

Nepieļaujams tehniskais stāvoklis

statuss

ūdens saimnieciskā iecirkņa kods

nosaukums/
šifrs

garums (m)

pikets
(no–līdz)

garums (m)

kritērija Nr.

pikets
(no–līdz)

garums (m)

kritērija Nr.

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

Valsts nozīmes ūdensnoteka                
               
               
Pašvaldības ūdensnoteka un grāvis                
               
               
Koplietošanas ūdensnoteka un grāvis                
               
               
Viena īpašuma ūdensnoteka un grāvis                
               
               

 

Datums**   Inventarizāciju veica  
     

(vārds, uzvārds un paraksts**)

Piezīmes.

1. * Termins "grāvji" attiecināms uz novadgrāvjiem (N), kontūrgrāvjiem (K) un susinātājgrāvjiem (S).

2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

Inventarizējamo meliorācijas būvju apzīmējums un to raksturojums

Nr.
p.k.

Nosaukums

Apzīmējums

Raksturojums

1. Ūdensnotekas, novadgrāvji un to būves

1.1. Ūdensnoteka

NO

Neregulēts upes vai strauta posms, novadgrāvis, kas aizvada ūdeni no vairākām meliorācijas sistēmām, citām teritorijām, ūdenstilpēm vai ūdenstecēm
1.2. Regulēta ūdensnoteka

NOR

Regulētas (tīrītas, padziļinātas, paplašinātas vai iztaisnotas) upes vai strauta gultnes posms
1.3. Novadgrāvis

N

Novadošā tīkla nosusināšanas sistēmas būve ūdens noteces uztveršanai no vienas sistēmas regulējošā un norobežojošā tīkla un novadīšanai līdz ūdensnotekai, ūdenstilpei vai jūrai
1.4. Aizsprosts

A

Hidrotehniska būve ūdens noteces aizturēšanai un ūdens līmeņa regulēšanai augšpus tās
1.5. Zemteka

Zt

Hidrotehniska būve – cauruļvads – ūdensteces izvadīšanai zem citas ūdensteces gultnes vai kāda cita dabiska vai mākslīga šķēršļa
1.6. Straujteka

St

Hidrotehniska būve dažādu augstumu ūdens līmeņu savienošanai ūdensnotekas gultnes dibena liela slīpuma gadījumā
1.7. Kritnis

Kr

Hidrotehniska būve dažādu augstumu ūdens līmeņu savienošanai īsā ūdensnotekas gultnes posmā. Atšķirībā no straujtekas kritnī ūdens plūsma dažos posmos atraujas no tā gultnes
1.8. Novadbūve (pārgāzne, izlaide, slūžas)

NB

Hidrotehniska būve ūdens noteces caurvadīšanai caur aizsprostu
1.9. Regulators

R

Hidrotehniska būve ūdens līmeņa uzstādināšanai novadgrāvja vai susinātājgrāvja gultnē un noteces regulēšanai
1.10. Ūdenskrātuve

ŪK

Ūdensteces gultnē un (vai) palienē ar aizsprostu uzstādināta ūdenstilpe
1.11. Aizsargdambis

D

Grunts hidrotehniska būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu

2. Nosusināšanas un divpusējās darbības meliorācijas sistēmas būves

2.1. Kontūrgrāvis

K

Norobežojošā tīkla būve nosusinātās platības norobežošanai no pieplūstošajiem virszemes ūdeņiem vai gruntsūdeņiem
2.2. Susinātājgrāvis

S

Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim
2.3. Liela diametra kolektors

SN

300 mm un lielāka diametra nosusināšanas sistēmas cauruļvads drenu sistēmas un virszemes ūdeņu noteces novadīšanai līdz ūdenstecei vai ūdenstilpei
2.4. Drenu kolektors

DK

Drenu cauruļvads susinātājdrenu uzņemto augsnes vai filtrācijas ūdeņu savākšanai un novadīšanai atklātā gultnē
2.5. Drena

DR

Pazemes drenu cauruļvads gruntsūdens uztveršanai un novadīšanai līdz drenu kolektoram
2.6. Kontrolaka

KA

Drenu aka ar virszemes daļu drenāžā iekļuvušo sanesumu izgulsnēšanai, kolektoru pievienošanai, kolektora trases virzienu krasai maiņai un drenāžas darbības vizuālai kontrolei
2.7. Uztvērējaka

UA

Drenu aka virszemes ūdens noteces, susinātājgrāvja, kontūrgrāvja vai ceļa grāvja pieteces ievadīšanai drenāžā, kā arī drenāžas darbības vizuālai kontrolei

3. Poldera būves

3.1. Apvadkanāls

AK

Līnijas būve poldera platības norobežošanai no uzplūstošiem ūdeņiem un ar poldera sūkņu staciju pārsūknējamā ūdens daudzuma samazināšanai
3.2. Krājbaseins–maģistrālais kanāls

KM

Līnijas būve poldera baseina noteces uztveršanai, uzkrāšanai un novadīšanai līdz sūkņu stacijai un sūkņu darbības režīma optimizācijai
3.3. Sūkņu stacija

SS

Poldera hidromezgla sastāvdaļa, kuras uzdevums ir poldera baseina ūdens noteces pārsūknēšana ūdensnotekā, ūdenstilpē vai jūrā
3.4. Poldera aizsargdambis

PD

Grunts hidrotehniska būve poldera platības aizsardzībai pret applūšanu
3.5. Ūdens ielaide–izlaide

I–I

Hidrotehniska būve palu ūdeņu ievadīšanai vasaras poldera platībā un izvadīšanai ūdensnotekā pēcplūdu periodā

4. Transporta būves

(inventarizē tikai tad, ja būves ir reģistrētas vai tām jābūt reģistrētām meliorācijas kadastrā)

4.1. Tilts

T

Inženierbūve ceļa pārvadīšanai pār ūdensteces gultni
4.2. Caurteka

C

Inženierbūve – cauruļvads – ūdens plūsmas izvadīšanai zem ceļa vai nobrauktuves
4.3. Caurteka–regulators

CR

Inženierbūve – cauruļvads – ūdens plūsmas regulētai izvadīšanai zem aizsargdambja, ceļa vai nobrauktuves
4.4. Kājnieku laipa

KL

Vienkāršota inženierbūve kājnieku satiksmes nodrošināšanai pār ūdensnotekas gultni (parasti koka konstrukcija. Ja laidums pārsniedz 12 metrus, – trosēs iekārta konstrukcija)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 


 

9.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

 

(administratīvās teritorijas nosaukums)

 

(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese)

Meliorētās zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējums

Meliorācijas sistēmas (objekta)

Meliorētās zemes hidromelioratīvais stāvoklis

meliorācijas kadastra Nr.

nosaukums (objektam)

ekspluatācijā nodošanas gads

platība (ha)

kontūras Nr.

platība (ha)

pazīmes Nr.*

1

2

3

4

5

6

7

             
             

Datums**   Inventarizāciju veica  
     

(vārds, uzvārds un paraksts**)

Piezīmes.

1. *  Ieraksta attiecīgās meliorētās zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējuma pazīmes numuru – (1) vai (2), kur:

(1) nodrošināts, ja zemes ūdens režīms noregulēts atbilstoši attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām;

(2) nenodrošināts, ja zemes ūdens režīms neatbilst (ir pārlieku mitrs) attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām.

2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

10.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623

Meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējums

Meliorācijas sistēmas (objekta) kadastra Nr.

Kopējā platība (ha)

Būvju tehniskā stāvokļa novērtējums (+/–)

Kontūras Nr.

Meliorācijas sistēmas darbības atbilstība (ha)

N

K

S

SN

DK

DR

KA

UA

R

atbilstošs

neatbilstošs

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

 

Datums*   Inventarizāciju veica  
     

(vārds, uzvārds un paraksts*)

Piezīmes.

1. Tabulas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.ailē atkarībā no meliorācijas sistēmas konkrētās būves tehniskā stāvokļa vispārējā novērtējuma (Ministru kabineta 2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.623 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 6. un 7.pielikums) būves labu tehnisko stāvokli atzīmē ar "+", bet sliktu tehnisko stāvokli ar "–".

2. Meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējums ir atbilstošs,ja nosusināšanas sistēmas darbība nodrošina attiecīgā zemes lietošanas veida hidromelioratīvo stāvokli un ūdens līmeņa uzstādināšanas būves spēj papildināt augsnes mitruma krājumus augu veģetācijas periodā.

3. Meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējums ir neatbilstošs,ja nosusināšanas sistēmas darbība ir traucēta vai pārtraukta, nenodrošina attiecīgā zemes lietošanas veida hidromelioratīvo stāvokli un ar ūdens līmeņa regulēšanas būvju darbināšanu nav iespējams papildināt augsnes mitruma režīmu augu veģetācijas periodā.

4. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs



 

11.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 13.jūlija
noteikumiem Nr.623 

 

(administratīvās teritorijas nosaukums)

 

(nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese)

 

Nekustamā īpašuma kadastra numurs                      

 

Atzinums par meliorēto zemi

Zemes vienības kadastra apzīmējums

Meliorācijas sistēmas kadastra Nr.

Pēc meliorācijas kadastra datiem

Pēc inventarizācijas novērtējuma

nosusinātā platība
(ha)

no tās (ha)

nosusinātā platība

(ha)

no tās (ha)

LIZ

meža zeme

pārējā zeme

LIZ

meža zeme

aizaugusi

apbūvēta

apmežota

applūdināta

pārmitra zeme

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14


Datums*   Inventarizāciju veica  
     

(vārds, uzvārds un paraksts*)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!