|
Par Valsts budžetu 1999.gadam
|
Paskaidrojumi
|
|
Sagatavoti Finansu ministrijā.
|
|
Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 18.janvāra sēdē.
|
|
Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 18.janvārī.
|
|
Saturā
|
|
1. Makroekonomiskā attīstība
|
|
1.1. Pašreizējā ekonomiskā situācija
|
|
1.2. Ekonomiskās politikas mērķi
|
|
1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs
|
|
1.3.1. IKP no izdevumu viedokļa
|
|
1.3.2. Ražošanas struktūra
|
|
1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs, ienākumu politika
|
|
1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība
|
|
1.3.5. Inflācija
|
|
1.3.6. Monetārais sektors
|
|
1.3.7. Valsts parāds
|
|
1.3.8. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski
|
|
Galvenie makroekonomiskie rādītāji
|
|
IKP nozaru griezumā
|
|
IKP izlietojums
|
|
IKP ienākumu griezumā
|
|
Maksājumu bilance, miljonos latu
|
|
Maksājumu bilance, % no IKP tekošajās cenās
|
|
Valsts parāds 1996. - 2003. g.
|
|
Valsts ārējā parāda prognoze 1999 - 2003
|
|
Kredītu izmaksājamās summas un ārējā parāda apkalpošanas maksājumi, 1999 -
2003
|
|
2. Valsts fiskālā politika
|
|
2.1. Pašreizējās fiskālās situācijas apskats
|
|
2.2. Krievijas krīzes iespaids uz budžeta ieņēmumiem
|
|
2.3. Likumdošanas un strukturālo reformu izmaiņu ietekme uz budžetu
|
|
3. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem
|
|
3.1. Konsolidētais kopbudžets
|
|
3.2. Valsts konsolidētais budžets
|
|
3.2.1. Valsts pamatbudžets
|
|
3.2.2. Valsts speciālie budžeti
|
|
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā
|
|
(bez tīrajiem aizdevumiem)
|
|
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā
|
|
(bez tīrajiem aizdevumiem)
|
|
Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā
|
|
(bez tīrajiem aizdevumiem)
|
|
Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā
|
|
Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā
|
|
Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā
|
|
Valsts speciālā budžetaizdevumi funkcionālā sadalījumā
|
|
Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā
|
|
Valsts speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā
|
|
4. Nodokļu ieņēmumu analīze
|
|
4.1. Netiešie nodokļi
|
|
4.2. Tiešie nodokļi
|
|
5. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi
|
|
5.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
5.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts
speciālie budžeti
|
|
5.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
5.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
5.5. Finansu ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
5.6. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
5.7. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālie budžeti un
|
|
Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonds
|
|
5.8. Nacionālā radio un televīzijas padome
|
|
6. Pārējo ieņēmumu analīze
|
|
6.1. Nenodokļu ieņēmumi
|
|
6.2. Pašu ieņēmumi
|
|
7. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi
|
|
7.1. Valsts budžeta likuma struktūra
|
|
7.2. Valsts bud eta izdevumu 1999. gadam veidoöanas pamatprincipi
|
|
7.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi
|
|
7.3.1. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi
|
|
administratīvajā sadalījumā
|
|
7.4. Valsts investīciju programmas (VIP) finansēšana 1999. gadā
|
|
8. Pašvaldību budžeti
|
|
8.1. Pašvaldību pamatbudžeti
|
|
8.2. Pašvaldību finansu izlīdzināšana
|
|
8.3. Pašvaldību speciālie budžeti
|
|
9. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta
paketē
|
|
1. pielikums. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu analīze
|
|
2. pielikums. Pašu ieņēmumi
|
|
3. pielikums. Pašvaldību finansu izlīdzināšana aprēķins 1999. gadam
|
|
Turpinājums. Sākums - "LV" 21.01.99., nr.17/18;
|
|
"LV" 22.01.99., nr.19/20; "LV" 26.01.99., nr.21/22.
|
|
4. Nodokļu ieņēmumu analīze
|
|
4.2. Tiešie nodokļi
|
|
Nodokļi no īpašuma
|
|
Nodokļu no īpašuma ieņēmumu prognozēšana ir apgrūtināta, jo īpašuma nodokļi
gandrīz nav saistīti ar makroekonomiskiem rādītājiem, kā arī tiem nav
sezonāls raksturs.
|
|
Likumdošanas izmaiņas
|
|
Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli" tika izstrādāts jau
1996. gadā, taču Saeima to pieņēma tikai 1997. gada 4. jūnijā un tas stājās
spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.
|
|
Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli", nosaka, ka laika periodā
līdz 2000. gada 31. decembrim nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā 1,5%
apmērā no nekustamā īpašuma (zemes) kadastrālās vērtības, ko noteiks Valsts
zemes dienests. Likumā arī noteikts, ka tiesības lemt par nodokļa
atvieglojumiem ir pašvaldību ziņā, kas var atsevišķām nodokļu maksātāju
kategorijām noteikt atvieglojumus 90, 70, 50 vai 25% apmērā no nekustamā
īpašuma nodokļa summas.
|
|
Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredzēts, ka līdz 2000.
gada 31. decembrim ēku un būvju vērtība ar nekustamā īpašuma nodokli netiks
aplikta. Tāpēc, lai būtiski nesamazinātu pašvaldību ieņēmumus, Saeimā tika
pieņemts, ka likuma "Par īpašuma nodokli" darbības laiks
jāpagarina, 1998. gadā piemērojot koeficientu 0,8, savukārt 1999. gadā ar
īpašuma nodokli tiks apliktas tikai ēkas un būves.
|
|
|
|
Prognozēts, ka 1998. gadā, ņemot vērā paredzamās likumdošanas izmaiņas,
nodokļu no īpašuma ieņēmumi būs 45,4 milj. latu, no kuriem 17,8 milj. latu
plānots iekasēt par nekustamā īpašuma nodokli, 2,5 milj. latu zemes nodokļa
parādus un 25,1 milj. latu par īpašuma nodokli. 1999. gadā ieņēmumi no
nodokļiem par īpašumu prognozēti 42,7 milj. latu apmērā, no tiem 18,8 milj.
latu ieņēmumi no īpašuma nodokļa, bet atlikušie 23,9 milj. latu no
nekustamā īpašuma nodokļa.
|
4.9. tabula
|
1996
|
1997
|
1998
|
1999
|
|
fakts
| |
novēr-
|
prog-
|
| | |
tējums
|
noze
|
|
Nodokļu no īpašuma ieņēmumi
|
3
,
milj. latu
|
31,1
|
41,2
|
45,4
|
42,7
|
|
izmaiņas faktiskās cenās, % pret
|
|
iepriekšējo gadu
|
20,4
|
32,3
|
10,1
|
-5,9
|
|
izmaiņas salīdzināmās cenās, % pret
|
|
iepriekšējo gadu
|
2,4
|
22,1
|
5,2
|
-9,9
|
|
% pret IKP
|
1,1
|
1,3
|
1,3
|
1,1
|
|
3 1997. gadā zemes un īpašuma nodokļa, bet 1998. un 1999. gadā nekustamā
īpašuma un īpašuma nodokļa ieņēmumi ir skaitīti kopā.
|
|
|
|
5. Valsts speciālo budžetu ieņēmumi
|
|
5.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
Labklājības ministrijas valsts speciālo budžetu veido divi nošķirti
speciālie budžeti:
|
|
* sociālā apdrošināšana;
|
|
* valsts speciālais veselības aprūpes budžets.
|
|
|
|
Speciālais budžets - sociālā apdrošināšana
|
|
Valsts sociālais apdrošināšanas budžets ir lielākais no visiem valsts
speciālajiem budžetiem. Kopš 1998. gadā Valsts sociālā apdrošināšanas
budžeta galvenais ieņēmumu avots ir sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ņemot
vērā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu izpildi 1998. gadā,
sagaidāms, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plāns tiks
pārpildīts.
|
|
1999. gadā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi prognozēti 479,8 milj.
latu, bet izdevumi paredzēti 510,1 milj. latu apmērā. Kā jau minēts agrāk,
sociālās apdrošināšanas valsts speciālā budžeta galvenais ieņēmumu avots ir
sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas 1999. gadā veidos 472,6 milj. latu
jeb 98,5% no kopējiem Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem.
Sīkāk sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognozes 1999. gadam
analizētas budžeta paskaidrojumu 4.2. apakšnodaļā.
|
|
Otrs svarīgākais sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu avots ir valsts
pamatbudžeta dotācija, kas 1999. gadā paredzēta 5,7 milj. latu.
|
|
1997. gadā izstrādātajā likumā "Par valsts sociālo
apdrošināšanu", kas stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, ir noteikts,
ka, lai varētu labāk apsaimniekot un efektīvāk izlietot sociālās
apdrošināšanas budžetu, nodrošināt ilgtermiņa uzkrājumus, īpaši
Nodarbinātības speciālajā budžetā un Valsts pensiju speciālajā budžetā,
sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas
pakalpojumi tiek finansēti no četriem speciālajiem budžetiem:
|
|
* Valsts pensiju speciālā budžeta;
|
|
* Nodarbinātības speciālā budžeta;
|
|
* Darba negadījumu speciālā budžeta;
|
|
* Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta;
|
|
Sociālās apdrošināšanas valsts speciālais budžets tiek veidots kā
konsolidēts budžets, no kura izslēgti četru speciālo budžetu iekšējie
pārskaitījumi no viena budžeta uz otru.
|
|
No valsts pensiju speciālā budžeta izmaksā vecuma pensijas, pensijas
apgādnieka zaudējuma gadījumā, izdienas pensijas un apbedīšanas pabalstus
pensionāriem.
|
|
Bez tam likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir arī
noteikts, ka no 1998. gada pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var
pievienoties jebkura persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav
pakļauta obligātai sociālai apdrošināšanai Latvijas Republikā.
|
|
1999. gadā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi paredzēts atstāt 37,09%
apmērā. Sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir attiecīgi 28,09%
un 9%. Iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem:
|
|
* valsts pensiju apdrošināšana - 27,91%;
|
|
* sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam - 2,34%;
|
|
* sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām
- 0,09%;
|
|
* invaliditātes apdrošināšanai - 4,67%;
|
|
* maternitātes un slimības apdrošināšanai - 2,08%.
|
|
Bezpeļņas organizācija Valsts akciju sabiedrība "Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra" veic šī speciālā budžeta administrēšanu.
Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un aģentūras
statūtiem tās darbību finansē no atskaitījumiem no valsts pensiju speciālā
budžeta, nodarbinātības speciālā budžeta, darba negadījumu speciālā
budžeta, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, kā arī
no valsts dotācijām ikgadējā valsts budžeta likumā noteiktajā apjomā.
Aģentūras ieņēmumus veido arī ienākumi no saimnieciskās darbības, maksas
pakalpojumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem.
|
|
|
|
Valsts speciālais veselības aprūpes budžets
|
|
1999. gadā Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumi paredzēti
138,9 milj. latu un izdevumi - 146,9 milj. latu.
|
|
Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, sākot no 1997. gada 1.
janvāra, saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
ieskaita 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Prognozēts, ka
1999. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kurus paredzēts ieskaitīt
Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā būs 69,1 milj. latu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze 1999. gadam analizēta
budžeta paskaidrojumu 4.2. apakšnodaļā.
|
|
Prognozējot Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta ieņēmumus, tika ņemts
vērā, ka 1999. gadā šim budžetam tiks piešķirta valsts pamatbudžeta
dotācija - 59,3 milj. latu, kas ir vairāk kā 1998. gadā. Tas ir
izskaidrojams ar to, ka tika veikta veselības aprūpes finansējuma reforma,
pārnesot valsts programmas no pamatbudžeta uz speciālo budžetu, lai
nodrošinātu vienotu finansējumu. Ar 1999. gada 1. janvāri Valsts speciālajā
veselības aprūpes budžeta ieņēmumos paredzēts iekļaut arī pašu ieņēmumus un
maksas pakalpojumus (līdz šim - valsts pamatbudžetā). Paredzēts, ka 1999.
gadā Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā pašu ieņēmumi un maksas
pakalpojumi būs 10,5 milj. latu apmērā.
|
|
Salīdzinot ar 1998. gadu, kopējais Valsts veselības aprūpes budžeta
finansējums ir palielinājies, jo valdība vēlas uzlabot veselības aprūpes
kvalitāti un efektivitāti, kā arī palielināt medicīnas darbinieku algas.
|
|
5.1. tabula
|
|
Valsts speciālais veselības aprūpes budžets
|
(milj. latu)
|
1997
|
1998
|
1999
|
|
fakts
|
novērtējums
|
prognoze
|
|
Kopējie ieņēmumi
|
62,3
|
75,3
|
138,9
|
|
t.sk. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
|
51,6
|
61,8
|
69,1
|
|
Valsts pamatbudžeta dotācija
|
10,7
|
13,5
|
59,3
|
|
Pašu ieņēmumi
|
-
|
-
|
10,5
|
|
|
|
|
5.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts
speciālie budžeti
|
|
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālā
budžeta ieņēmumi un izdevumi 1999. gadā plānoti 10,3 milj. latu apmērā.
|
|
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālais
budžets sastāv no:
|
|
* Vides aizsardzības fonda;
|
|
* Skrundas RLS zemes nomas maksas.
|
|
|
|
Vides aizsardzības fonds
|
|
1999. gadā Vides aizsardzības fonda ieņēmumi un izdevumi prognozēti 8,8
milj. latu apmērā.
|
|
Prognozēts, ka 1999.gadā ieņēmumi no dabas resursu nodokļa valsts
speciālajā budžetā būs 8,2 milj. latu. Likumā "Par dabas resursu
nodokli" noteikts, ka Valsts vides aizsardzības budžetā ieskaita 40%
no dabas resursu nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi vai vides
piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos un 100% dabas resursu nodokļa
maksājumus par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu
(importu), kā arī par dabas resursu ieguvi virs limitos noteiktā apjoma un
virslimita piesārņojumu.
|
|
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", nosaka,
ka akcīzes nodokli par petroleju un dīzeļdegvielu, tās aizstājējproduktiem
un komponentiem, kuri tiek izmantoti par kurināmo un kuriem tiek piemērota
samazinātā nodokļa likme, ieskaita Vides aizsardzības fondā. 1999.gadā
prognozēts Vides aizsardzības fondā ieskaitīt 0,3 milj. latu no akcīzes
nodokļa par naftas produktiem.
|
|
5.2. tabula
|
|
Vides aizsardzības fonds
|
milj. latu
|
1997
|
1998
|
1999
|
|
fakts
|
novērtējums
|
prognoze
|
|
Kopējie ieņēmumi
|
5,5
|
8,3
|
8,8
|
|
t.sk. Dabas resursu nodoklis
|
5,5
|
8,2
|
8,2
|
|
Akcīzes nodoklis par naftas produktiem
| | |
0,3
|
|
|
|
|
Skrundas RLS zemes nomas maksa
|
|
1999. gadā ieņēmumi no Skrundas RLS nomas maksas valsts speciālajā budžetā
tiek plānoti 1,5 milj. latu pie nosacījuma, ka likumā "Par valsts
budžetu 1999. gadam" tiks noteikts, ka ieņēmumi no Skrundas lokatora
nomas maksas sadalās sekojoši:
|
|
* valsts budžetā - 50%,
|
|
* speciālajā budžetā - 50%.
|
|
Speciālajā budžetā ieskaitīto nomas maksas līdzekļu izlietojumu nosaka
Ministru kabineta izveidota komisija. Saskaņā ar Ministru kabineta
noteikumiem nr. 23 "Par Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu
lietošanā nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietošanas kārtību",
kas pieņemti 1996. gada 16. janvārī, objekta pagaidu funkcionēšanas periods
beidzas 31.08.98. Funkcionējošās radiolokācijas stacijas demontāža sākās
1998. gada 1. septembrī un tiks pabeigta ne vēlāk kā 2000. gada 29.
februārī. Paredzēts, ka 1999. gadā Skrundas RLS zemes nomas maksas līdzekļi
tiks izlietoti kā investīcijas Kuldīgas rajona infrastruktūras objektu
celtniecībai un rekonstrukcijai.
|
|
|
|
5.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
1999. gadā Satiksmes ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi plānoti
100,3 milj. latu un izdevumi plānoti 122,6 milj. latu
|
|
Satiksmes ministrijas valsts speciālais budžets sastāv no četriem
atsevišķiem fondiem:
|
|
* Valsts autoceļu fonda;
|
|
* Dzelzceļa infrastruktūras fonda;
|
|
* Ostu attīstības fonda;
|
|
* Lidostu nodeva.
|
|
|
|
Valsts autoceļu fonds
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Valsts autoceļu fonda ieņēmumi būs 78,4 milj.
latu.
|
|
Valsts autoceļu fonda ieņēmumi galvenokārt veidojas no akcīzes nodokļa
ieņēmumiem par naftas produktiem (60% no kopējiem akcīzes nodokļa
ieņēmumiem par naftas produktiem) un ieņēmumiem par transportlīdzekļu
ikgadējo nodevu.
|
|
1999. gadā lielāko Valsts autoceļu fonda līdzekļu daļu paredzēts novirzīt
apakšprogrammai "Autoceļi", t.sk. daļa līdzekļu no naftas
produktiem uzliktā akcīzes nodokļa tiks pārskaitīti Valsts a/s ´Latvijas
dzelzceļiŖ par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu (otrajā
pusgadā daļa tiks ieskaitīta Dzelzceļa infrastruktūras fondā), dotācijām
pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, pašvaldību autoceļu remontam un
uzturēšanai, lauku autoceļu attīstības programmai.
|
|
Akcīzes nodoklis
|
|
1998. gada 1. janvārī stājās spēkā likums "Par akcīzes nodokli naftas
produktiem", kas noteica ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas
produktiem sadalījumu starp budžetiem. Pēdējos grozījumos minētajā likumā,
kas pieņemti 1998. gada 21. maijā un stājas spēkā ar 1999. gada 1. janvāri,
ir noteikts, ka 60% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu tiek
ieskaitīti Valsts autoceļu fondā. Tiek prognozēts, ka 1999. gadā Valsts
autoceļu fonds saņems 70,8 milj. latu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par
degvielu. Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze aplūkota budžeta paskaidrojumu
4.1. apakšnodaļā.
|
|
Transportlīdzekļu nodeva
|
|
Ieņēmumi no transportlīdzekļu nodevas tiek sadalīti: 70% ieskaita Valsts
autoceļu fondā, bet 30% - pašvaldību autoceļu (ielu) fondos.
|
|
Likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" nav paredzēts sods
par nesamaksātu nodevu. Likums arī nenosaka, ka iepriekšējā gadā
nenomaksāta nodeva jāsamaksā nākamajā gadā. Administratīvo pārkāpumu
kodekss paredz nesamērojami zemu sodu par transportlīdzekļu ekspluatācijas
noteikumu pārkāpšanu, kas rada priekšnoteikumus, ka transportlīdzekļu
īpašniekiem ir izdevīgāk maksāt soda naudu, nevis uzrādīt transporta
līdzekli tehniskai apskatei, pirms kuras jānomaksā nodeva.
|
|
Rezultātā tas kavē transportlīdzekļu nodevas iekasēšanu, tāpēc
prognozējams, ka 1999. gadā, neskatoties uz transportlīdzekļu skaita
pieaugumu, ieņēmumi no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas Valsts autoceļu
fondā nepieaugs un būs 7,5 milj. latu.
|
|
|
|
Dzelzceļa infrastruktūras fonds
|
|
Sagatavotie grozījumi "Dzelzceļa likumā" paredz, ka Dzelzceļa
infrastruktūras fonds tiek izveidots 1999.gada 1.jūlijā, nevis 1999.gada
1.janvārī, kā tas noteikts pašreizējā likuma redakcijā.
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieņēmumi būs 23,0
milj. latu.
|
|
Fonda ieņēmumus saskaņā ar "Dzelzceļa likumu" veido maksa par
valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu,
atskaitījumi no naftas produktiem uzliktā akcīzes nodokļa par dzelzceļa
pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu, ieņēmumi no valsts publiskās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes iznomāšanas, valsts budžeta
līdzekļi.
|
|
Sagatavotie grozījumi "Dzelzceļa likumā" paredz, ka Dzelzceļa
infrastruktūras fonds tiek izveidots 1999.gada 1.jūlijā, nevis 1999.gada
1.janvārī, kā tas noteikts pašreizējā likuma redakcijā.
|
|
1999.gadā fonda ieņēmumus veidos 3,7 milj. latu lieli atskaitījumi no
akcīzes nodokļa par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu un maksa
par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 19,3
milj. latu apmērā.
|
|
|
|
Ostu attīstības fonds
|
|
1999. gadā tiek prognozēts, ka ieņēmumi no ostu un kuģošanas nodevām Ostu
attīstības fondā būs 0,8 milj. latu.
|
|
Fonda līdzekļus var izlietot Latvijas ostu, it īpaši, mazo ostu attīstībai
un rekonstrukcijai, Latvijas jūras krastu aprīkošanai, jūrniecības un
zvejniecības nodrošināšanai, starptautiskajām iemaksām jūrniecības
organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija u.c. mērķiem.
|
|
|
|
Lidostas nodeva
|
|
Paredzēts, ka 1999. gadā lidostu nodeva būs 1,9 milj. latu.
|
|
1997. gada 4. martā tika izdoti Ministru kabineta noteikumi nr. 88
"Noteikumi par lidostu nodevu". Saskaņā ar tiem lidostas nodeva,
kuras lielums ir 7 lati no katra pasažiera, kas no lidostas Rīga izlido uz
ārvalstīm, tiek ieskaitīta Satiksmes ministrijas speciālā budžeta kontā.
|
|
Ienākumi, kas saņemti par šo nodevu, tiks izmantoti jauna pasažieru
termināla un tam pieguļošā perona būvniecības un attīstības darbu
finansēšanai lidostā Rīga.
|
|
|
|
5.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
1999. gadā Zemkopības ministrijas speciālo budžetu ieņēmumi un izdevumi
prognozēti 24,6 milj. latu apmērā.
|
|
Zemkopības ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir divi fondi:
|
|
* Mežsaimniecības attīstības fonds;
|
|
* Zivju fonds.
|
|
|
|
Mežsaimniecības attīstības fonds
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Mežsaimniecības attīstības fonda ieņēmumi būs
24,0 milj. latu.
|
|
Mežsaimniecības fonds ir likumos noteiktā kārtībā uzkrāti naudas līdzekļi,
kuri izlietojami meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumu
finansēšanai kā arī samaksai par meža fonda zemes lietošanu.
Mežsaimniecības attīstības fonda galvenais ieņēmumu avots ir ieņēmumi no
mežu resursu realizācijas. Līdz ar kokmateriālu tirgus aktivizēšanos un
cenu pieaugumu izsolēs pieaug arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi.
|
|
Ieņēmumi no mežu resursu realizācijas
|
|
Likumā "Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas" noteikts, ka
ieņēmumus no mežu resursu realizācijas pilnībā ieskaita Mežsaimniecības
attīstības fondā.
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Valsts speciālajā budžeta ieņēmumi no mežu
resursu realizācijas būs 19,1 milj. latu, tai skaitā no celmu naudas 15,1
milj. latu.
|
|
|
|
Zivju fonds
|
|
1999. gadā Zemkopības ministrijas Zivju fondā tiek prognozēti ieņēmumi 0,6
milj. latu apmērā, tai skaitā ieņēmumi no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas
un izmantošanas 0,3 milj. latu apmērā.
|
|
Zivju fonda līdzekļus plānots izlietot zivju resursu atražošanai un
pavairošanai, zinātniskās pētniecības programmu finansēšanai
zivsaimniecībā, reģionālajai zivsaimniecības attīstībai, zivju aizsardzībai
un starptautiskajai sadarbībai.
|
|
|
|
5.5. Finansu ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
Finansu ministrijas valsts speciālo budžetu ieņēmumi 1999.gadā plānoti 3,4
milj. latu apmērā.
|
|
Finansu ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir:
|
|
* Satiksmes biroja Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātā apdrošināšanas sistēma;
|
|
* Noguldījumu garantiju fonds;
|
|
* Pasaules Bankas/ LR Finansu ministrijas tehniskā vienība.
|
|
|
|
Finansu ministrijas Satiksmes biroja Transportlīdzekļu īpašnieku
|
|
civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas sistēma
|
|
Finansu ministrijas Satiksmes biroja Transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmu veido trīs
fondi:
|
|
* Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas garantijas fonds,
|
|
* Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds
|
|
* Satiksmes biroja līdzekļi ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un
profilaksei.
|
|
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas garantijas fonds
|
|
Prognozēts, ka 1999.gadā Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda ieņēmumi būs 1,8 milj.
latu.
|
|
Fonda ieņēmumus saskaņā ar 1997. gada 13. maija Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 180 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves)
fonda nolikums" veido apdrošinātāju vienreizējās iemaksas 5000 latu
apmērā; atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām 12 procentu
apmērā; iekasētie naudas sodi; Satiksmes biroja regresa kārtībā atgūtie
līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem; ziedojumi
un dāvinājumi. Ja fondā nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu Sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likumā noteiktās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, fonda
dalībnieki veic papildu iemaksas proporcionāli katra fonda dalībnieka
kopējās daļas lielumam, ja fonda padome par to pieņem attiecīgu lēmumu.
|
|
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu
aizsardzības fonda ieņēmumi būs 0,1 milj. latu.
|
|
Saskaņā ar 1997. gada 13. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 179
"Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda
nolikums" fonda ieņēmumus veido atskaitījumi no apdrošinātāju saņemto
sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas prēmiju kopsummas viena procenta apmērā, ziedojumi un
dāvinājumi.
|
|
Satiksmes biroja līdzekļi ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un
profilaksei
|
|
1999.gadā Satiksmes biroja līdzekļi ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un
profilaksei plānoti 0,09 milj. latu apmērā.
|
|
1997. gada 13. maija Ministru kabineta noteikumos Nr. 182 "Satiksmes
biroja nolikums" noteikts, ka Satiksmes biroja uzdevums ir uzkrāt
naudas līdzekļus 0,6 procentu apmērā no apdrošināšanas sabiedrību
iekasētajām civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas prēmijām un
pēc Ceļu satiksmes drošības padomes rīkojuma izlietot ceļu satiksmes
negadījumu novēršanai.
|
|
|
|
Noguldījumu garantiju fonds
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Noguldījumu garantijas fonda ieņēmumi būs 1,3
milj. latu, t.sk. 0,8 milj. latu atskaitījumi no komercbankām un 0,5 milj.
latu iemaksa no valsts pamatbudžeta.
|
|
Saskaņā ar "Fizisko personu noguldījumu garantiju likumu"
Noguldījumu garantiju fonda ieņēmumus veido banku maksājumi 0,075 procentu
apmērā no fizisko personu noguldījumu vidējā atlikuma bankā iepriekšējā
ceturksnī, vienreizēja iemaksa no valsts budžeta un vienreizēja Latvijas
Bankas iemaksa.
|
|
|
|
Pasaules Bankas / LR Finansu ministrijas tehniskā vienība
|
|
Pasaules Bankas/Finansu ministrijas tehniskās vienības ieņēmumi 1999.gadam
plānoti 0,07 milj. latu apmērā.
|
|
Tehniskās vienības galvenais uzdevums ir pārvaldīt Pasaules Bankas Uzņēmumu
un Finansu sektora Pārstrukturēšanas Projekta kredīta līniju saskaņā ar LR
un SRAB panākto vienošanos Aizdevuma līgumos, kas nodrošina finansējumu
projektam.
|
|
Tehniskās vienības finansēšanas avoti ir:
|
|
* samaksa par pakalpojumiem, kurus Tehniskā vienība sniegusi IFI
(iesaistītās finansu institūcijas) un citiem;
|
|
* līdzekļi, ko piešķīrušas starptautiskas organizācijas, ārvalstu valdības
un citi donori;
|
|
* līdzekļi, kas pieejami Tehniskās vienības darbībai no Pasaules bankas
Uzņēmumu un Finansu sektora pārstrukturēšanas aizdevumu resursiem.
|
|
|
|
5.6. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti
|
|
Ekonomikas ministrijas valsts speciālā budžeta ieņēmumi 1999. gadam plānoti
48,1 milj. latu apmērā.
|
|
Ekonomikas ministrijas valsts speciālā budžeta sastāvā ir:
|
|
* Valsts īpašuma privatizācijas fonds;
|
|
* Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
|
|
|
|
Valsts īpašuma privatizācijas fonds
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi būs
44,8 milj. latu, tai skaitā iemaksas valsts pamatbudžetā 36,2 milj. latu.
1999. gadā Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi plānoti par 23,2%
vairāk kā 1998. gadā. Sākotnēji bija paredzēts, ka valsts un pašvaldību
īpašumu privatizācija būs pabeigta jau līdz 1998. gada beigām, tomēr,
sakarā ar to, ka šis process ir ieildzis, 1999. gadā tiek plānoti augstāki
Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi.
|
|
5.3. tabula
|
|
Valsts īpašuma privatizācijas fonds
|
milj. latu
|
1997
|
1998
|
1999
|
|
fakts
|
novērtējums
|
prognoze
|
|
Kopējie ieņēmumi
|
42,0
|
37,0
|
44,8
|
|
t.sk. Iemaksas valsts pamatbudžetā
|
21,5
|
27,4
|
36,2
|
|
|
|
|
Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija
|
|
Tiek prognozēts, ka 1999. gadā Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas
komisijas ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas (nedzīvojamo telpu
pārdošanas), ņemot vērā, ka ieņēmumi būs arī no pašvaldību dzīvojamo māju
privatizācijas, būs 3,3 milj. latu.
|
|
Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija darbojas saskaņā ar likumu
"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un
Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikumu.
|
|
|
|
5.7. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālie budžeti un
Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonds
|
|
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālo budžetu ieņēmumi 1999.
gadā paredzēti 2,1 milj. latu apmērā (speciālais budžets sporta vajadzībām
- 1,4 milj. latu un studējošo un studiju kreditēšana - 0,7 milj. latu).
Savukārt Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonda ieņēmumi 1999. gadā
plānoti 2,4 milj. latu apmērā, no kuriem 1,0 milj. latu būs valsts
pamatbudžeta dotācija.
|
|
|
|
Speciālais budžets sporta vajadzībām
|
|
un speciālais budžets kultūras vajadzībām
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā ieņēmumi no izlozes un azartspēļu nodevas un
nodokļu maksājumiem būs 2,8 milj. latu, t.sk. Kultūras ministrijas
Kultūrkapitāla fondā - 1,4 milj. latu un Izglītības un zinātnes ministrijas
speciālajā budžetā sporta vajadzībām - 1,4 milj. latu.
|
|
Saskaņā ar likumu "Par izlozēm un azartspēlēm" valsts nodevu par
speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu (visu summu), kā arī izložu un
azartspēļu nodokli 75% apmērā, ieskaita speciālajā budžetā (atlikušie 25%
tiek ieskaitīti tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta
azartspēle). Minētajā likumā norādīts, ka priekšlikumus par saņemtā
ienākuma konkrēto sadalījumu katru gadu nosaka Ministru kabineta izveidota
nozaru ekspertu padome.
|
|
Konkrētais līdzekļu izlietojums speciālajam budžetam sporta vajadzībām
katru gadu tiek apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu, bet speciālā
budžeta kultūras vajadzībām līdzekļu izlietojumu, saskaņā ar likumprojektu
par Kultūrkapitāla fondu, kultūras atjaunotnei un mākslas jaunrades
procesiem noteiks Kultūrkapitāla fonda padome.
|
|
5.8. Nacionālā radio un televīzijas padome
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta
ieņēmumi būs 0,07 milj. latu. Tos paredzēts izlietot elektronisko
sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nodrošināšanai. Radio un
televīzijas padomes speciālā budžeta ieņēmumus 1999. gadā veidos kancelejas
nodeva - 4000 latu apmērā un ieņēmumi no izsniegtajām licencēm - 61000
latu.
|
|
|
|
6. Pārējo ieņēmumu analīze
|
|
6.1. Nenodokļu ieņēmumi
|
|
Nenodokļu ieņēmumu izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar privatizācijas
procesu, kas ietekmē tādus ieņēmumu posteņus kā maksājumi par valsts
kapitāla izmantošanu, ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas, ieņēmumi no
valsts nekustamā īpašuma pārdošanas u.c. Sagaidāms, ka 1998. gadā nenodokļu
ieņēmumi kopbudžetā būs 173,6 milj. latu.
|
|
1999. gadā nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā plānoti 160,9 milj. latu, tai
skaitā valsts pamatbudžetā 79,7 milj. latu un pašvaldību pamatbudžetā 18,6
milj. latu.
|
|
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus veido: maksājumi par valsts
kapitāla izmantošanu, ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas, procentu
maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem, valsts nodevas par juridiskajiem un
citiem pakalpojumiem, valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu
uzņēmējdarbības veidu veikšanai, sodi un sankcijas, ieņēmumi no valsts
nekustamā īpašuma pārdošanas, ieņēmumi no Skrundas radiolokācijas stacijas
zemes nomas maksas, ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta.
|
|
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu prognozes 1999.gadam sīkāk
analizētas budžeta paskaidrojumu 1.pielikumā.
|
|
6.2. Pašu ieņēmumi
|
|
Prognozēts, ka 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu (92,2 milj. latu), pašu
ieņēmumi kopbudžetā palielināsies un būs 123,8 milj. latu.
|
|
1999. gadā pašu ieņēmumi valsts pamatbudžetā būs 63,2 milj. latu jeb par
8,6% mazāk kā 1998. gadā.
|
|
Valsts pamatbudžeta pašu ieņēmumu prognozes 1999.gadam sīkāk analizētas
budžeta paskaidrojumu 2.pielikumā.
|
|
|
|
7. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi
|
|
7.1. Valsts budžeta likuma struktūra
|
|
Likuma projekts "Par valsts budžetu 1999.gadam" nosaka:
|
|
- valsts budžeta ieņēmumus;
|
|
- valsts budžeta izdevumus, ieskaitot tīros aizdevumus;
|
|
- mērķdotācijas apjomu pašvaldībam;
|
|
- valsts budžeta dotāciju pašvaldībām;
|
|
- maksimālo valsts parādu;
|
|
- valdības rīcības pieļaujamās robežas valsts saistību izpildei neparedzētu
apstākļu gadījumā;
|
|
- izsniedzamo valsts galvojumu apjomus;
|
|
- pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo
palielinājumu;
|
|
Lai nodrošinātu finansu vadības nosacījumu izpildi, likumprojektā iekļauti
šādi valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas un izpildes
norādījumi:
|
|
- ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp pilsētu,
pagastu budžetiem un Labklājības ministrijas valsts speciālo veselības
aprūpes budžetu;
|
|
- sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvars gada sociālās
apdrošināšanas pakalpojumu finansējumā;
|
|
- Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālā budžeta aizdevumi un
aizdevumu atmaksas studējošo un studiju kreditēšanai;
|
|
- uzdevums ministrijām un centrālajām valsts iestādēm nodrošināt to
padotībā esošo budžeta finansētu institūciju finansēšanas plānu un tāmju
apstiprināšanu un finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasē u.c.
nosacījumi.
|
|
Likuma "Par valsts budžetu 1999.gadam" projekta pielikumos
noteikti prognozējamie valsts budžeta ieņēmumi pa veidiem, kā arī
detalizēti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pamatbudžeta un
speciālā budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumi.
|
|
1.pielikums "Valsts konsolidētais budžets 1999.gadam"
|
|
Valsts konsolidētais budžets ietver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā
budžeta summu, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas transfertus
(savstarpējos pārskaitījumus).
|
|
Valsts budžeta izdevumi sastāv no valsts uzturēšanas izdevumiem, valsts
kapitāliem izdevumiem, valsts izdevumiem investīcijām un valsts tīrajiem
aizdevumiem.
|
|
Tīrie aizdevumi ir kopējie aizdevumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem
piešķir juridiskajām personām valsts mērķu sasniegšanai un no kuriem
atskaitīti atmaksātie aizdevumi.
|
|
Šajā pielikumā ir noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta
finansiālā un fiskālā deficīta apjoms.
|
|
Finansiālais deficīts ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ( ja
izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).
|
|
Fiskālais deficīti ir valsts budžeta finansiālā deficīta un tīro aizdevumu
starpība.
|
|
Fiskālā bilance veido līdzsvaru starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem,
ieskaitot tīros aizdevumus, parāda rezultātu - pārpalikumu vai deficītu.
|
|
2.pielikums "Valsts budžeta ieņēmumi"
|
|
Šajā pielikumā prognozētie valsts budžeta ieņēmumi sadalīti divās lielās
grupās -
pamatbudžeta ieņēmumi
pa ieņēmumu veidiem: nodokļu ieņēmumi (tiešie un netiešie nodokļi),
nenodokļu ieņēmumi, pašu ieņēmumi un
valsts speciālā budžeta ieņēmumi
.
|
|
3.pielikums "Valsts budžeta kopsavilkums"
|
|
Šajā pielikumā noteikts valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta
kopsavilkums budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas griezumā un šo
izdevumu sadalījums pa ministrijām un centrālajām valsts iestādēm.
|
|
4.pielikums "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa
programmām un apakšprogrammām"
|
|
Valsts budžeta projektā 1999.gadā ministriju un centrālo valsts iestāžu
ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti sadalījumā pa
programmām un apakšprogrammām
.
|
|
Ar budžeta programmu saprot savstarpēji saistītu pasākumu vai pakalpojumu
programmu, kura orientēta uz kopēju vai cieši saistītu mērķi.
|
|
Programmu budžets dod iespēju noteikt valsts funkciju realizācijai
nepieciešamo pakalpojumu visefektīvāko un visracionālāko veicēju.
|
|
Ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta programmu un
apakšprogrammu ieņēmumus veido:
dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
( ieņēmumu avots ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi),
dotācija īpašiem mērķiem
, kuras ieņēmumu avots arī ir nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, bet izdevumu
izpilde ir saistīta ar Pasaules bankas projektu realizācijas īpašajām
procedūrām, un
maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
.
|
|
Programmu un apakšprogrammu izdevumi plānoti divās lielās ekonomiskās
klasifikācijas grupās:
uzturēšanas izdevumi
, kuri sastāv no
kārtējiem izdevumiem, maksājumiem par aizdevumiem
un kredītiem
un
subsīdijām un dotācijām
un
izdevumi kapitālieguldījumiem
, kurus veido kapitālajām iegādēm, kapitālajiem remontiem un valsts
investīciju programmas realizācijai paredzētie līdzekļi.
|
|
Saskaņā ar likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteikto tikai
finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu un aizdevumu lietas valsts
budžeta likuma noteiktajos apjomos, tāpēc Finansu ministrijai valsts
pamatbudžetā plānoti visi valsts budžeta
aizdevumi
un
aizdevumu atmaksas
.
|
|
5.pielikums "Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums
pa programmām un apakšprogrammām"
|
|
Ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts speciālā budžeta programmu un
apakšprogrammu ieņēmumus veido:
īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
un
maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
.
|
|
Valsts speciālā budžeta ieņēmumus veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti
ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kuru līdzekļi
izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem. Valsts speciālā budžeta
lielāko ieņēmumu daļu veido ieņēmumi no: akcīzes nodokļa, iedzīvotāju
ienākuma nodokļa, sociālajām apdrošināšanas iemaksām, valsts īpašuma
privatizācijas, izlozēm un azartspēlēm u.c.
|
|
Ministriju un centrālo valsts iestāžu valsts speciālā budžeta programmu un
apakšprogrammu
izdevumi
plānoti atbilstoši budžeta izdevumu ekonomiskajai klasifikācijai. Speciālie
budžeti kuri saņem valsts pamatbudžeta aizdevumu valsts investīciju
projektu realizācijai, plāno to izlietojumu budžeta izdevumu daļā un norāda
finansēšanas avotu -
aizņēmums no valsts pamatbudžeta
.
|
|
6.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām
izglītības pasākumiem - specializētajām pirmskolas iestādēm, internātskolām
un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar
fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem"
|
|
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu
pielikumā paredzētas valsts budžeta mērķdotācijas specializēto izglītības
iestāžu uzturēšanai, to pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī izdevumi šo iestāžu skolnieku
(audzēkņu) transporta izdevumu kompensācijām sadalījumā pa republikas
pilsētu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldībām.
|
|
7.pielikums "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības
kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām"
|
|
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu
pielikumā paredzētas valsts budžeta mērķdotācijas pašdarbības kolektīvu
vadītāju darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
sadalījumā pa republikas pilsētām un rajoniem.
|
|
8.pielikums "Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām, rajoniem
un pagastiem"
|
|
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu
pielikumā iekļautas no valsts pamatbudžeta plānotās mērķdotācijas
investīcijām sadalījumā pa republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem,
norādot objekta nosaukumu un veicamo projektu realizācijas izmaksas.
|
|
9.pielikums "Valsts izsniedzamie galvojumi 1999.gadam"
|
|
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 6.pantā
noteiktajam valsts garantiju kopējam apjomam pielikumā noteikti valsts
izsniedzamie galvojumi sadalījumā pa galvojumu saņēmējiem, norādot Valsts
investīciju programmas (VIP) kodu.
|
|
10.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām
pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko
darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām"
|
|
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantu
pielikumā plānota pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa un
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sadalījumā pa republikas
pilsētām un rajoniem. Norādīts arī kopējais piemaksu apjoms (darba samaksa
un sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksas) vispārizglītojošo skolu
direktoriem atestācijas rezultātā un kopējais piemaksu apjoms latviešu
valodas un citu mācību priekšmetu apmācībai latviešu valodā mazākumtautību
skolās un klasēs. Piemaksu apjomus pa izglītības iestādēm noteiks
Izglītības un zinātnes ministrija.
|
|
11.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām
pašvaldību sporta skolu un citu ārpusskolu iestāžu pedagoģisko darbinieku
darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
|
|
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā
noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā paredzēta pašvaldību sporta
skolu u.c. ārpusskolas iestāžu pedagogu darba samaksa un sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas sadalījumā pa republikas pilsētām un
rajoniem.
|
|
12.pielikums "Mērķdotācijas pašvaldību mūzikas un mākslas skolu
pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām"
|
|
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā
noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā plānots pašvaldību mūzikas un
mākslas skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksas un sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums pa republikas pilsētām, rajonu
pilsētām un pagastiem.
|
|
13.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām
pašvaldību speciālo izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba
samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
|
|
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā
noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā tās plānotas sadalījumā pa
republikas pilsētām.
|
|
14.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām
pašvaldību arodizglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām"
|
|
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā
noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā tās noteiktas attiecīgajām
pašvaldībām.
|
|
15.pielikums "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām
pašvaldību pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku
darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kristīgās
mācības un ētikas programmai"
|
|
Atbilstoši likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 3.pantā
noteiktajam mērķdotācijas apjomam pielikumā tās plānotas sadalījumā pa
republikas pilsētām un rajoniem.
|
|
16.pielikums "Valsts nozīmes pasākumu veicošo valsts uzņēmumu
(uzņēmējsabiedrību) 1999.gadā valsts budžeta finansētie ieņēmumi, aizņēmumi
no valsts pamatbudžeta un izdevumi"
|
|
Saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" 5.pantu
šajā pielikumā norādīti bezpeļnas organizācijas valsts akciju sabiedrības
"Valsts informācijas tīklā aģentūras" (VITA) valsts budžeta
finansētie ieņēmumi, kurus aģentūra plāno saņemt no attiecīgajām
ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm par valsts nozīmes datu
pārraides tīkla sniegtajiem pakalpojumiem, aizņēmumi no valsts
pamatbudžeta, kā arī aģentūras izdevumi.
|
|
|
|
7.2. Valsts budžeta izdevumu 1999.gadam veidošanas pamatprincipi
|
|
1999.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas process iesākās 1997.gada
novembrī. Tika nolemts atteikties no līdzšinējās proporcionālā pieauguma
pieejas budžeta plānošanas procesā, un pieļaut resursu pārorientēšanu uz
1999.gada valsts budžeta svarīgākām prioritātēm.
|
|
Ņemot par pamatu 1998.gada valsts pamatbudžeta apropriācijas, samazinot tās
par valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem vienreizēji realizējamiem
pasākumiem - kapitālajām iegādēm, vienreizējiem kapitālajiem remontiem un
citiem konkrētiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem, kā arī investīcijām,
maksājumiem starptautiskajām organizācijām un par izdevumiem, kurus
paredzēts segt no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem
pašu ieņēmumiem, tika noteikti ministriju un centrālo valsts iestāžu bāzes
izdevumi 1999.gadam.
|
|
Tālāk Finansu ministrija kopīgi ar pārējām ministrijām budžeta plānošanas
procesu veica piecos blokos:
|
|
* Apzināja, cik līdzekļu nepieciešams, lai izpildītu tās prasības, kādas ir
izvirzītas mūsu valstij, lai iestātos Eiropas Savienībā;
|
|
* Izvērtēja tos likumus un normatīvos aktus, kuri ir pieņemti, bet kuru
realizācijai nav paredzēti līdzekļi, kā arī apzināja tos normatīvo aktu
projektus, kuru realizācijai 1999.gadā būs nepieciešami papildus
finansējuma avoti;
|
|
* Apkopoja budžeta politikas prioritātes, kuras noteiktas ar Valdības
Deklarāciju;
|
|
* Apzināja prioritātes, kuras saistītas ar darba samaksas pārskatīšanu;
|
|
* Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto Valsts investīciju programmu
1998. - 2000.gadam apzināja līdzekļu apjomu, kāds nepieciešams pārejošo
investīciju projektu realizēšanai.
|
|
Saskaņā ar ministriju sniegtajiem datiem par nepieciešamajiem resursiem un
Finansu ministrijas veiktajiem aprēķiniem tika secināts, ka
visu apzināto prioritāšu nodrošināšanai valsts pamatbudžeta izdevumiem
1999.gadā būtu nepieciešams vismaz 1 030,5 milj.latu
.
|
|
Tā kā 1998.gada otrajā pusē reālu ietekmi uz Latvijas ekonomisko attīstību
atstāja
ārējie apstākļi
- Krievijas ekonomiskā krīze, radās nepieciešamība precizēt valsts budžeta
ieņēmumu prognozes 1999.gadam, samazinot valsts budžeta ieņēmumu pieauguma
tempu. Valdība vienojās par pamatprincipu budžeta veidošanā - bezdeficīta
pamatbudžets, tādējādi nosakot striktu (efektīvu un taupīgu) izdevumu
plānošanas politiku.
|
|
Regulārās Ministru kabineta sēdēs, izvērtējot visas ministriju un centrālo
valsts iestāžu izstrādātās prioritārās sfēras un neatliekamās vajadzības,
valdība 1999.gadam izvirzīja šādas prioritātes:
|
|
- valsts aizsardzība;
|
|
- labklājība;
|
|
- izglītība;
|
|
- valsts robežu nostiprināšana;
|
|
- ceļu būve un attīstība.
|
|
Vienlaicīgi valdība pieņēma virkni svarīgu lēmumu, kuru realizācija ir
paredzēta ministriju un centrālo valsts iestāžu izstrādātajos valsts
budžeta projektos:
|
|
* paaugstināta minimālā darba alga no 42 latiem līdz 50 latiem, paredzot
palielinājumu tikai tām strādājošo kategorijām, kuru darba alga nesasniedz
noteikto minimālo līmeni;
|
|
* Valsts investīciju programmā 1999.gadam pamatā ir iekļauti tikai tie
investīciju projekti, kuri ir jau iesākti, ierobežojot jaunu objektu
celtniecības, rekonstrukcijas uzsākšanu;
|
|
* kā nozīmīga ir atzīta Latvijas virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā:
|
|
- paredzēti līdzekļi 179,4 tūkst.latu apmērā jaunai apakšprogrammai
"Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā uzraudzība un
koordinācija";
|
|
- paredzēti papildus līdzekļi 630,6 tūkst. latu apmērā nacionālās
likumdošanas atbilstības Eiropas Savienības prasībām izvērtēšanas sanāksmēm
un sagatavošanās grupu komandējumiem uz Briseli, Latvijas dalībai ES
apakškomitejās, dalībai sanāksmēs un sarunās par valsts atbalsta
likumdošanas saskaņošanas jautājumiem, ES strukturālajiem fondiem,
Nacionālo programmu, PHARE daudzvalstu programmas koordinācijas sanāksmēs,
Latvijas puses dalībai Apvienotās komitejās un starpvalstu komisijās;
|
|
- plānota līdzdalība Eiropas Savienības programmās - Leonardo da Vinci,
Socratus, Youth for Europe, Mattheus, Dalība ES 5.ietvara programmā
(zinātne), Dalība ES trešajā daudzgadējā mazo un vidējo uzņēmumu programmā
u.c. - (1,7 milj. latu) ;
|
|
- paredzēti līdzekļi Nacionālā fonda izveidei (38,2 tūkst. latu) , kas
realizēs vienotu naudas līdzekļu izlietojuma uzskaiti, gan ES finansējumam,
gan Latvijas puses līdzdalības maksājumiem, kā arī gatavos pārskata
ziņojumus Briselei, tādējādi ievērojot Eiropas Savienības prasības;
|
|
- pārstrukturējot ministriju centrālo aparātu tiek veidotas iekšējā audita
nodaļas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, lai sagatavotos
pirmsstrukturālo fondu saņemšanai;
|
|
- Latvijas tēla popularizēšanai Eiropā, paredzēta dotācija Latvijas
institūtam 115,1 tūkst.latu apmērā.
|
|
* turpināta jau 1998.gadā uzsāktā darba samaksas reforma medicīnas
darbiniekiem, izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem un iekšlietu
darbiniekiem (21,5 milj. latu), kā arī paredzēti papildu līdzekļi tiesību
aizsardzības sistēmā strādājošiem (1,9 milj.latu) un militārpersonu darba
algas un kadru reformai (4,1 milj.latu);
|
|
* lai nodrošinātu pašvaldību finansiālā stāvokļa nepasliktināšanos
1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, plānota papildus dotācija pašvaldību
ieņēmumu bāzes palielināšanai 800 tūkst. latu ;
|
|
* bez tam, plānota jaunu, neatliekamu pasākumu realizācija:
|
|
- ERAB pilnvarnieku sanāksmes organizēšana Rīgā 2000.gadā;
|
|
- tautas skaitīšanas organizēšana 2000.gadā;
|
|
- studiju kreditēšanas ieviešana.
|
|
|
|
7.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi
|
|
Kopumā valsts
pamatbudžeta ieņēmumi
un izdevumi 1999.gadam plānoti
717,2 milj.latu
apmērā.
|
|
* Izdevumu pieaugums salīdzinot ar 1998.gada precizēto plānu ir 5,8% jeb
39,4 milj.latu. No kopējā apjoma izdevumi 63,2 milj.latu apmērā plānoti
segt no ministriju un centrālo valsts iestāžu ieņēmumiem par sniegtajiem
maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
|
|
* 1999.gada valsts budžeta projektā mērķdotācijām pašvaldībām paredzēts
novirzīt 93,6 milj.latu, kas ir par 5,9% jeb 5,2 milj.latu vairāk kā
ieplānots 1998.gadā.
|
|
* Bez tam, Ministru kabinets ir nolēmis 1999.gadā minimālo darba algu
paaugstināt no 42 latiem uz 50 latiem. Valsts budžeta projektā 3 milj.latu
paredzēti minimālās darba algas palielināšanai tām valsts budžeta
finansētās iestādēs strādājošo kategorijām, kuru mēnešalga ir zemāka par 50
latiem.
|
|
* 1999.gada valsts pamatbudžetā aizdevumi paredzēti 115,4 milj.latu apmērā
un aizdevumu atmaksas 19,1 milj.latu apmērā.
|
|
*
1999.gada valsts pamatbudžets ir finansiāli sabalansēts, bet pamatbudžeta
fiskālais deficīts ir 96,3 milj.latu.
|
|
Valsts
speciālā budžeta izdevumi
1999.gadam ir
870,5 milj.latu
, kas veido pieaugumu salīdzinot ar 1998.gadu 26,4% jeb 182,0 milj.latu.
|
|
* Pieaugums galvenokārt saistīts ar strukturāliem pārkārtojumiem
Labklājības ministrijas speciālajā budžetā, kur daļa ļīdzekļu 59 milj.latu
apmērā no valsts pamatbudžeta tiks novirzīta Veselības aprūpes speciālajā
budžetā.
|
|
* Bez tam, 1999.gada budžetā paredzēts jauns Satiksmes ministrijas
Dzelzceļa infrastruktūras fonds, kur ieņēmumi no publiskās lietošanas
dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas plānoti 39,1 milj.latu apmērā.
|
|
* Valsts speciālajā budžetā plānots fiskālais deficīts 73,3 milj.latu
apmērā., jo atsevišķām ministrijām izdevumi pārsniedz izdevumus. Daļa šo
izdevumu 58,3 milj.latu apmērā paredzēti segt no aizņēmumiem no valsts
pamatbudžeta. Tajā skaitā Izglītības un zinātnes ministrijai studējošo un
studiju kreditēšanai 12,7 milj.latu, Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu
fondam 22,2 milj.latu un Labklājības ministrijai 23,3 milj.latu. Bez tam,
Labklājības ministrija izdevumiem 14,9 milj.latu apmērā kā seguma avotu
plānojusi izmantot speciālā budžeta līdzekļu atlikumu uz gada sākumu.
|
|
|
|
7.3.1. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi administratīvajā
sadalījumā
|
|
01 Valsts prezidenta Kanceleja
|
Pamatbudžets tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
852,0
|
7,3
|
60,0
|
904,7
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
844,7
| |
60,0
|
904,7
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
7,3
|
7,3
| | |
|
Izdevumi - kopā
|
852,0
|
7,3
|
60,0
|
904,7
| |
1. Jaunas funkcijas
|
|
Lai saskaņā ar likumu "Par Valsts prezidenta darbības
nodrošināšanu", atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kas bijusi
ievēlēta par Valsts prezidentu, saņemtu no valsts sociālās un citas
garantijas, 1999.gada 6 mēnešiem tiek paredzēts:
|
|
1,6 tūkst. latu- ikmēneša pensija Valsts prezidentam ((Ls 500x2)+(Ls
150x4));
|
|
5,2 tūkst.latu - ar darbību saistītie izdevumi, t.sk. sekretāres
atalgojums;
|
|
1,3 tūkst.latu - ar valsts dzīvokļa lietošanu saistītie izdevumi;
|
|
2,8 tūkst.latu - ar automašīnas lietošanu saistītie izdevumi .
|
|
2. Vienreizējie pasākumi
|
|
39,1 tūkst.latu Valsts prezidenta nodrošinājums ar autotransportu.
|
|
3. Regulāri izdevumi
|
|
10,0 tūkst.latu Rīgas pils nekustamā īpašuma nodokļa ikgadējai nomaksai.
|
|
1999.gadā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem netiek plānoti.
|
|
|
|
02 Saeima
|
Pamatbudžets tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
6 199,3
|
45
|
234,4
|
6 388,7
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
5 934,3
| |
234,4
|
6 168,7
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
265
|
45
| |
220
|
|
Izdevumi - kopā
|
6 273
|
118,7
|
234,4
|
6 388,7
|
|
Fiskālā bilance
|
- 73,7
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
|
|
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
73,7
| | | |
|
Pamatojoties uz likuma "Par budžetu un finansu vadību" 19.panta
4.daļu Saeimas Prezidijs apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu
1999.gadam 6,39 milj. latu apmērā.
|
|
|
|
03 Ministru kabinets
|
Pamatbudžets tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
3701,0
|
79,2
|
304,3
|
3926,1
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
3700,9
|
79,2
|
294,9
|
3916,6
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
0,1
| |
9,4
|
9,5
|
|
Izdevumi - kopā
|
3701,2
|
79,4
|
304,3
|
3926,1
|
|
Fiskālā bilance
|
- 0,2
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
|
|
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
+ 0,2
| | | |
|
1. Vienreizējie pasākumi
|
|
Samazinājums
79,2 tūkst.latu
veidojas no vienreizējiem kapitāliem ieguldījumiem programmās 01.00
"Vispārējā vadība", 02.00 "Valsts pārvaldes reforma",
04.00 "Latvijas integrācija Eiropas Savienībā".
|
|
2. Jaunas funkcijas 294,5 tūkst.latu apjomā:
|
|
179,4 tūkst.latu apakšprogrammai 04.05 "Latvijas integrācijas Eiropas
Savienībā uzraudzība un koordinācija". Līdzekļi paredzēti Ministru
prezidenta biedra Eiropas Savienības lietās sekretariāta darbības
nodrošināšanai.
|
|
115,1 tūkst.latu apakšprogrammai 04.06 "Dotācija "Latvijas
institūtam"". Tā uzdevums ir pārzināt un koordinēt Latvijas
valstisko institūciju un sabiedrisko organizāciju iniciatīvas un pasākumus
Latvijas ekonomisko un garīgo sasniegumu veicināšanā un popularizēšanā.
|
|
3. Citi pasākumi
|
|
0,4 tūkst.latu
paredzēti minimālās darba algas paaugstināšanai no Ls 42 uz Ls 50.
|
|
Ieņēmumus no maksas pakalpojumiemiem apakšprogrammā 04.03. "Tulkošanas
un terminoloģijas centrs" 1999. gadā plānots palielināt par
9,4 tūkst.latu
(ienākumi no iztulkoto dokumentu publikāciju realizācijas un steidzamu
tulkojumu veikšanas).
|
|
|
10 Aizsardzības ministrija
|
Pamatbudžets tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
24760,7
|
436,5
|
10089,6
|
34413,8
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
22817,7
|
378,8
|
10089,5
|
32528,4
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
1943,0
|
57,7
| |
1885,4
|
|
Izdevumi - kopā
|
24760,7
|
436,5
|
10089,6
|
34413,8
|
|
|
Aizsardzības ministrijas budžets 1999. gadā tiek palielināts līdz 0,9% no
IKP. Lielākais līdzekļu pieaugums ir plānots militārpersonu darba algas un
kadru reformai; aizsardzības infrastruktūras sakārtošanai; NBS materiāli
tehniskajai apgādei; dalībai starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos.
|
|
01.00.00
Valsts aizsardzības vadība un administrācija
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
1448,3
|
17,6
|
491,9
|
1922,6
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
1404,5
| |
491,9
|
1896,4
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
43,8
|
17,6
| |
26,2
|
|
Izdevumi - kopā
|
1448,3
|
17,6
|
491,9
|
1922,6
|
|
|
Ieņēmumi:
|
|
Maksas pakalpojumu ieņēmumi samazinās sakarā ar to, ka nomas līgums ar
firmu "LaCon" par ostas piestātnes īri tiek pārtraukts
|
|
Izdevumi:
|
|
Funkciju paplašināšanās:
|
|
- 192,4 tūkst. lati plānoti papildus 3 militāro atašeju vietām;
|
|
- 42,0 tūkst. lati plānoti sabiedrības izglītošanai aizsardzības jautājumos
(prioritāšu, kas saistītas ar integrāciju ES, ietvaros);
|
|
- 21,0 tūkst. lati plānoti izdevumu palielināšanai investīciju projektiem
"Militārpersonām dienesta pakļauto personu uzskaites un vadības
sistēmas (BALTPERS)" un "Aizsardzības ministrijas datortīkla
paplašināšana";
|
|
Jauni pasākumi:
|
|
- 50,0 tūkst. lati plānoti transporta līdzekļu iegādei;
|
|
- 186,5 tūkst. lati plānoti autotransporta civiltiesiskai apdrošināšanai
u.c. normatīvo aktu izpildei, jo iepriekšējos gados līdzekļi šiem
pasākumiem nebija iedalīti.
|
|
02.00.00
Valsts militārā aizsardzība
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
16066,0
|
6,2
|
4786,0
|
20845,8
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
14219,6
| |
4786,0
|
19005,6
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
1846,4
|
6,2
| |
1840,2
|
|
Izdevumi - kopā
|
16066,0
|
6,2
|
4786,0
|
20845,8
|
|
|
Ieņēmumi:
|
|
Maksas pakalpojumu samazināšanās ir saistīta ar nomas līguma pārtraukšanu,
jo dzīvojamā māja, kura tika nomāta Ādažos, ir nodota pašvaldības rīcībā.
|
|
Izdevumi:
|
|
Jauni pasākumi:
|
|
- 1374,4 tūkst. lati plānoti helikoptera iegādei un esošo lidaparātu
lietošanas termiņa pagarināšanai;
|
|
- 150,0 tūkst. lati plānoti speciālo uzdevumu vienības bāzes iesāktā
remonta turpināšanai;
|
|
- 100,0 tūkst. lati plānoti štāba bataljona kazarmu un palīgdienestu telpu
remontam;
|
|
- 60,0 tūkst. lati plānoti ieroču noliktavas remontam un drošības
nodrošināšanai;
|
|
- 45,0 tūkst. lati plānoti Zemessardzes Cēsu mācību centra remontam;
|
|
- 3056,6 tūkst. lati plānoti militārpersonu darba algas reformai un
dažādiem citiem pasākumiem.
|
|
03.00.00
Starptautiskā sadarbība un piedalīšanās
|
|
starptautiskajās organizācijās
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Izdevumi - kopā
|
2441,1
| |
1517,7
|
3958,8
|
|
|
Jauni pasākumi:
|
|
- 40,0 tūkst. lati plānoti Baltijas valstu Aizsardzības koledžai BALTDEFCOL
(1998. gadā tika parakstīts līgums par Baltijas valstu Aizsardzības
koledžas izveidošanu);
|
|
- 670,0 tūkst. lati plānoti izdevumu palielināšanai investīciju projektiem
"Valsts gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošana" un
"Jūras spēku atbalsta bāzes un BALTRON bāzes izveide";
|
|
- 807,7 tūkst. lati plānoti BALTBAT un BALTCON nodrošināšanai un misijām
miera uzturēšanas spēkos Bosnijā un Hercogovinā.
|
|
04.00.00
Valsts militārā dienesta uzskaites
|
|
un iesaukšanas nodrošināšana
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
843,5
|
43,2
| |
800,3
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
829,4
|
39,1
| |
790,3
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
14,1
|
4,1
| |
10,0
|
|
Izdevumi - kopā
|
843,5
|
43,2
| |
800,3
|
|
|
Ieņēmumi:
|
|
Maksas pakalpojumi samazinās sakarā ar to, ka nomas līgums ar banku
Daugavpilī par telpu īri tiek pārtraukts.
|
|
Izdevumi:
|
|
Vienreizējie izdevumi:
|
|
- 43,2 tūkst. latu samazinājums investīcijām, jo 1998.gadā tika pabeigta
nepieciešamā infrastruktūras sakārtošana un datorizācija.
|
|
05.00.00
Valsts augstāko amatpersonu un oficiālo ārvalstu delegāciju
|
|
vizīšu drošība
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
1831,7
|
312,3
|
806,7
|
2326,1
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
1806,9
|
287,5
|
806,7
|
2326,1
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
24,8
|
24,8
| | |
|
Izdevumi - kopā
|
1831,7
|
312,3
|
806,7
|
2326,1
|
|
|
Ieņēmumi:
|
|
Maksas pakalpojumu samazināšanās ir saistīta ar nomas līguma pārtraukšanu,
jo māja, kura tika nomāta ir nodota pašvaldības rīcībā.
|
|
Izdevumi:
|
|
Vienreizējie izdevumi:
|
|
- 287,5 tūkst. lati samazināti sociālā nodokļa parāda dzēšanai LR Valsts
prezidenta un Saeimas drošības dienestam 1998 g.
|
|
Jauni pasākumi:
|
|
- 350,2 tūkst. lati plānoti militārpersonu darba algas reformai;
|
|
- 85,2 tūkst. lati plānoti transporta un sakaru līdzekļu iegādei;
|
|
- 59,0 tūkst. lati plānoti izdevumu palielināšanai investīciju projektam
"LR Zemessardzes sakaru sistēmas uzturēšanas un attīstības
projekts";
|
|
- 312,3 tūkst. lati plānoti LR Saeimas un Valsts prezidenta drošības
dienesta un Militārās policijas materiāltehniskajam nodrošinājumam.
|
|
08.00.00
Materiāltehniskā apgāde
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Izdevumi - kopā
|
493,8
| |
1947,7
|
2441,5
|
|
|
Jauni pasākumi:
|
|
- 191,5 tūkst. lati plānoti parādu segšanai firmai "Katrim
Stella" par piegādāto produkciju;
|
|
- 189,3 tūkst. lati plānoti Zviedrijā ražoto granātmetēju "Carl
Gustv" iegādei un modernizācijai;
|
|
- 209,0 tūkst. lati plānoti munīcijas iegādei mācību procesa
nodrošināšanai;
|
|
- 349,2 tūkst. lati plānoti formas tērpu iegādei (formas tērpiem
iepriekšējos gados nebija pietiekams finansējums un tie ir nolietoti gan
obligātā militārā dienesta karavīriem, gan pārējām militārpersonām);
|
|
- 558,5 tūkst. lati plānoti nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai, jo
iepriekšējos gados līdzekļi šiem pasākumiem nebija iedalīti;
|
|
- 96,6 tūkst. lati plānoti akmeņogļu centralizētai iegādei;
|
|
- 353,6 tūkst. lati plānoti NBS infrastruktūras sakārtošanai.
|
|
10.00.00
Nacionālā aizsardzības akadēmija
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
995,5
|
5,0
|
488,9
|
1479,4
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
990,5
| |
488,9
|
1479,4
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
5,0
|
5,0
| | |
|
Izdevumi - kopā
|
995,5
|
5,0
|
488,9
|
1479,4
|
|
|
Ieņēmumi:
|
|
Maksas pakalpojumu samazināšanās ir sakarā ar kafeinīcas nomas līguma
pārtraukšanu.
|
|
Izdevumi:
|
|
Funkciju paplašināšanās:
|
|
- 159,5 tūkst. lati plānoti militārpersonu darba algas reformai;
|
|
- 152,6 tūkst. lati plānoti I.kursa kadetkandidātu uzņemšanai un
nodrošināšanai, jo iepriekš nebija pietiekams finansējums mācību materiālu
iegādei, kā arī citu inventāru iegādei I.kursa kadetkandidātiem;
|
|
- 50,0 tūkst. lati plānoti 6-stāvu kazarmas remontam;
|
|
- 75,5 tūkst. lati plānoti karavīru uzturdevu palielināšanai u.c. likumu
pildīšanai;
|
|
- 16,6 tūkst. lati plānoti nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai, jo
iepriekšējos gados līdzekļi šiem pasākumiem nebija iedalīti;
|
|
- 34,7 tūkst. lati plānoti studentu stipendijām.
|
|
12.00.00
Kara muzejs
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Izdevumi - kopā
|
180,3
|
52,2
| |
128,1
|
|
|
Vienreizējie izdevumi:
|
|
- 43,0 tūkst. lati 1998. gadā izlietoti ekspozīcijas izveidošanai Latvijas
80. gadadienai;
|
|
- 9,2 tūkst. latu samazinājums investīcijām.
|
|
13.00.00
Iemaksas starptautiskajās organizācijās
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Izdevumi - kopā
|
6,7
| |
0,6
|
7,3
|
|
|
Funkciju paplašināšanās:
|
|
- 0,6 tūkst. latu palielinājums iemaksām starptautiskajās organizācijās.
|
|
15.00.00
Jaunsargu apmācība
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Izdevumi - kopā
|
50,0
| |
50,0
|
100,0
|
|
|
Funkciju paplašināšanās:
|
|
- 50,0 tūkst. lati plānoti mācību procesa materiāltehniskajam
nodrošinājumam.
|
|
|
|
11 Ārlietu ministrija
|
Pamatbudžets tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
11 615,5
|
1 470,1
|
550,3
|
10 695,7
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
9 806
|
936,6
|
550,3
|
9 419,7
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
1 809,5
|
533,5
| |
1 276
|
|
Izdevumi - kopā
|
12 264,3
|
2 118,9
|
550,3
|
10 695,7
|
|
Fiskālā bilance
|
- 648,8
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
| |
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
648,8
| | | |
|
|
01.00.00
Ārlietu pārvalde
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
9 870,5
|
1 331,5
|
550,3
|
9 089,3
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
8 061
|
798
|
550,3
|
7 813,3
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
1 809,5
|
533,5
| |
1 276
|
|
Izdevumi - kopā
|
10 519,3
|
1 980,3
|
550,3
|
9 089,3
|
|
Fiskālā bilance
|
- 648,8
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
|
|
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
648,8
| | | |
|
Dotācijas samazinājums:
|
|
1. Vienreizējie pasākumi
|
|
* 798 tūkst.latu - 1998.gada budžetā paredzētie līdzekļi investīciju
projektu īstenošanai (vēstniecības ēkas remonts Minskā, pirmā iemaksa par
nekustamā īpašuma iegādi Berlīnē, garantijas iemaksa par nekustamo īpašumu
Vašingtonā).
|
|
Dotācijas palielinājums:
|
|
1. Regulāri izdevumi - 282 tūkst.latu
|
|
* 240 tūkst.latu LR vēstniecību Grieķijā, Nīderlandē un Portugālē
uzturēšanas izdevumu segšanai Vēstniecības tika atvērtas 1997.gadā,
1998.gadā tās daļēji tika finansētas no Ārlietu ministrijas pašu
ieņēmumiem. 1999.gadā pašu ieņēmumu plāns prognozēts mazāks nekā 1998.gadā.
Līdz ar to nav iespējams pilnīgi nodrošināt finansējumu minētām
vēstniecībām no Ārlietu ministrijas pašu ieņēmumiem, neradot problēmas citu
svarīgu pasākumu īstenošanai.
|
|
* 42 tūkst.latu MK pārstāvja biroja izveidošanai saskaņā ar MK 1998.g.
17.marta noteikumiem Nr.92. Līdzekļi paredzēti biroja iekārtošanai un
uzturēšanai, kā arī MK pārstāvja un 3 vecāko referentu - atašeju atalgojumu
izdevumiem. MK pārstāvja uzdevumi ir pārstāvēt MK intereses Eiropas
Cilvēktiesību tiesā un ANO speciālo procedūru ietvaros cilvēktiesību jomās
un pārraudzīt starptautisko cilvēktiesību institūciju pieņemto Ministru
kabinetam saistošo lēmumu izpildi un rekomendāciju ievērošanu.
|
|
2. Citi izdevumi - 267,8 tūkst.latu
|
|
* 170 tūkst.latu ĀM komandējumiem uz ES dalībvalstīm divpusējām
konsultācijām iestāšanās sarunu jautājumos un komandējumiem uz Briseli
(sanāksmes ES Komisijā) par sarunām par iestāšanos ES. Turpinoties
iestāšanās ES sagatavošanas procesam, šiem mērķiem ir nepieciešami papildus
līdzekļi.
|
|
* 96,9 tūkst.latu - dotācijas palielinājums, lai nodrošinātu Ārlietu
ministrijas lieljaudas kopēšanas tehnikas, datoru, mēbeļu nomaiņas un
arhīva aprīkojuma iegādes - 54 tūkst.latu (mērķis - paaugstināt Ārlietu
ministrijas darba efektivitāti) un jumta remonta un augšstāva pārbūves
Latvijas vēstniecībā Dānijā (lai radītu vēstniecības darbiniekiem normālus
darba apstākļus un iekārtotu darbam nepieciešamas papildus telpas) izdevumu
segšanu.
|
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu apjoms 1999.gadā samazinās sakarā
ar ekonomisko krīzi Krievijā un bezvīzu režīma ieviešanu ar Šengenas līguma
valstīm no 1999.gada 1.marta.
|
|
02.00.00
Iemaksas starptautiskajās organizācijās
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
1 745
|
138,6
| |
1 606,4
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
1 745
|
138,6
| |
1 606,4
|
|
Izdevumi - kopā
|
1 745
|
138,6
| |
1 606,4
| |
Veidojot 1999.gada valsts budžeta projektu Ārlietu ministrijas iemaksas
starptautiskajās organizācijas tika samazinātas, precizējot iemaksu apjomu,
kā arī ņemot vērā ārvalstu valūtu kursu svārstības.
|
|
|
|
12 Ekonomikas ministrija
|
Pamatbudžets tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
10 151,1
|
6 984,2
|
917,8
|
4 084,7
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
8 564,4
|
5 726,7
|
911,6
|
3 749,3
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
1 586,7
|
1 257,5
|
6,2
|
335,4
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
10 209,0
|
7 042,1
|
917,8
|
4 084,7
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
- 57,9
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
|
|
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
57,9
| | | |
|
01.00.00
Nozares vadība
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
1 114,1
|
21,4
|
287,2
|
1 379,9
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
844,1
|
21,4
|
287,2
|
1 109,9
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
270,0
| | |
270,0
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
1 115,2
|
22,5
|
287,2
|
1 379,9
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
- 1,1
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
|
|
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
1,1
| | | |
|
Programmas "Nozares vadība" mērķis ir turpināt līdzšinējo
ekonomisko reformu gaitu valstī, lai attīstītu tirgus ekonomiku, radītu
labus makroekonomiskos priekšnoteikumus tautsaimniecības izaugsmei, panāktu
iekšzemes kopprodukta, privātā patēriņa, investīciju un eksporta pieaugumu.
|
|
1. 1998.gada
vienreizējie pasākumi
(kapitālie ieguldījumi, remonts) - dotācijas samazinājums par 21,4 tūkst.
latiem.
|
|
2. Regulārās izmaksas - kopā 287,2 tūkst. latu, t.sk.
|
|
1) 17,7 tūkst. latu paredzēts Informācijas pieprasījuma punkta darbības
turpināšanai (papildus paredzētas 2 štata vienības) - Latvijas saistību
izpildei pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Šīs saistības
paredz visām dalībvalstīm obligātu informācijas pieprasījuma punkta
izveidošanu, kura darbības mērķis ir nodrošināt visām PTO valstīm
informāciju par jaunu normatīvo aktu pieņemšanu, vai par izmaiņām
eksistējošos normatīvos dokumentos, kas būtiski ietekmē tirdzniecību ar
precēm un pakalpojumiem.
|
|
2) 10 tūkst. latu - līdzdalībai Eiropas kopienas programmā SAVE II
(iemaksas starptautiskās organizācijās). Šī līdzdalība Latvijai dos iespēju
strādāt vairākās enerģētikas darba grupās un piedalīties Eiropas kopienas
energoefektivitātes likumdošanas un politikas veidošanā, uz konkursa pamata
veikt dažādus energoefektivitātes pasākumus un projektus, kā arī aktīvi
līdzdarboties attiecīgajos Eiropas sadarbības procesos energoefektivitātes
jomā.
|
|
3) 101,8 tūkst. latu apmērā komandējumu izdevumiem, tai skaitā braucieniem
uz nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēs
Briselē 21,6 tūkst. latu un komandējumiem Latvijas puses darbībai
Apvienotās komitejās un starpvalstu komisijās atbilstoši starptautiskām
prasībām 80,2 tūkst latu.
|
|
4) 100 tūkst. latu, kas paredzēti Ekonomikas ministrijas kapacitātes
palielināšanai. Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas
departamentam ir jāizvērtē Latvijas likumu un normatīvo aktu atbilstība ES
likumdošanai un jāuzsāk ES direktīvu adaptācija nacionālajā likumdošanā.
Lai to veiktu, paredzēts palielināt šī departamenta maksimālo štata vienību
skaitu par 14 vienībām, kā arī piesaistīt ārštata darbiniekus. Rezultātā
paredzēts palielināt kārtējos izdevumus par 91,6 tūkst. latiem, t.sk.
atalgojumus, ieskaitot sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, par 86,4
tūkst. latiem un kapitālos izdevumus par 8,4 tūkst. latiem.
|
|
5) par 43,1 tūkst. latu palielinātas iemaksas starptautiskajās
organizācijās sakarā Latvijas iesaistīšanos Elektrotehniskajā organizācijā.
|
|
6) 2,6 tūkst. latu novirzīti minimālās algas palielināšanai no 42 latiem uz
50 latiem.
|
|
Par 12 tūkst. latiem ir palielināti izdevumi investīcijām, lai turpinātu
projektu "Valsts investīciju vadības informācijas sistēmas iekļaušana
valsts finansu vadības sistēmā"..
|
|
03.00.00
Centrālā statistikas pārvalde
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
1 655,7
|
127,3
|
601,8
|
2 130,2
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
1 612,5
|
127,3
|
600,0
|
2 085,2
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
43,2
| |
1,8
|
45,0
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
1 657,5
|
129,1
|
601,8
|
2 130,2
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
- 1,8
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
|
|
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
1,8
| | | |
|
1. 1998.gada
vienreizējie pasākumi
( kapitālais remonts, kapitālie ieguldījumi) - dotācijas samazinājums par
127,3 tūkst. latiem.
|
|
2. Funkciju paplašināšanai - papildus finansējums 600 tūkst. latu apmērā,
kas paredzēts 2000.gada Tautas skaitīšanas organizēšanai: otrās
izmēģinājuma tautas skaitīšanas veikšanai, dokumentācijas tipogrāfiskai
drukāšanai, kadru (20 papildus štata darbinieku) komplektēšanai un
apmācībai.
|
|
(02.00., 04.00., 05.00., 06.00., 07.00., 08.00. 09.00.,10.00.)
|
|
Pārējās programmas
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
7 381,3
|
6 835,5
|
28,8
|
574,6
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
6 107,8
|
5 578,0
|
24,4
|
554,2
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
1 273,5
|
1 257,5
|
4,4
|
20,4
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
7 436,3
|
6 890,5
|
28,8
|
574,6
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
- 55,0
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu
|
|
naudas līdzekļu atlikumu samazinājums (+),
|
|
palielinājums (-)
|
55,0
| | | |
|
1. 1998.gada vienreizējie pasākumi
|
|
1) No Ekonomikas ministrijas pamatbudžeta izslēgta 10.00. programma
"Kompensāciju izmaksas" (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 5 200
tūkst. latu) un šos izdevumus paredzēts segt no Valsts īpašuma
privatizācijas fonda.
|
|
2) izslēgta 02.00. programma " Enerģētika- nacionālās programmas
īstenošana" (dotācija 1998.g. 137,6 tūkst. latu), kas tika novirzīti
siltuma skaitītāju iegādei.
|
|
3) 09.00. programma "Latvijas attīstības aģentūra" (dotācija 200
tūkst. latu un pašu ieņēmumi 495 tūkst. latu).
|
|
4) par 38,4 tūkst. latiem samazināta dotācija programmai
"Energoapgādes regulēšanas padome", koriģējot maksājumus par
aizdevumiem un izslēdzot kapitālās iegādes.
|
|
2. Strukturālas izmaiņas
|
|
Sakarā ar grozījumiem normatīvajos aktos, no 1999.gada 1.janvāra tiek
reorganizēta valsts iestāde "Latvijas nacionālais standartizācijas un
metroloģijas centrs" un izveidotas 3 juridiski patstāvīgas
organizācijas: valsts bezpeļņas SIA "Latvijas standarti", valsts
bezpeļņas SIA "Latvijas metroloģijas centrs" un valsts
civiliestāde "Latvijas metroloģiskā inspekcija". Rezultātā,
salīdzinot ar 1998.gadu, ir izmainīta 04.00. programmas
"Metroloģija" struktūra un no valsts pamatbudžeta netiek
finansēta valsts bezpeļņas SIA "Latvijas standarti", bet valsts
bezpeļņas SIA "Latvijas metroloģijas centrs" novirzīta dotācija
25 tūkst. latu apmērā. Tādēļ no valsts pamatbudžeta tiek izslēgti arī šo
organizāciju pašu ieņēmumi (kopā 762 tūkst. latu).
|
|
Speciālais budžets
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
39 501,5
| |
8 596,0
|
48 097,5
|
|
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
|
39 591,5
| |
8 596,0
|
48 097,5
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
40 321,4
| |
7 776,1
|
48 097,5
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
- 819,9
| | | |
|
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
| | | | |
|
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
|
|
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
|
|
vai samazinājums (+)
|
819,9
| | | |
|
01.00.00
Valsts īpašuma privatizācijas fonds
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
36 351,5
| |
8 438,5
|
44 790,0
|
|
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
|
36 351,5
| |
8 438,5
|
44 790,0
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
37 141,6
| |
7 648,4
|
44 790,0
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
-790,1
| | | |
|
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
| | | | |
|
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
|
|
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
|
|
vai samazinājums (+)
|
-790,1
| | | |
|
No plānotiem šī fonda ieņēmumiem
36 212 tūkst.latu
paredzēts ieskaitīt valsts pamatbudžetā un
8 578 tūkst.lati
ir pilnībā sadalīti konkrētiem mērķiem atbilstoši likumam "Par valsts
un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem, no tiem zemes īpašuma
kompensācijas sertifikātu dzēšanai 5 000 tūkst.latu, īpaši atbalstāmo
reģionu attīstībai 1 000tūkst. latu, Latvijas universitātes rekonstrukcijai
480 tūkst.latu, investīciju piesaistīšanai un eksporta veicināšanai mazo un
vidējo uzņēmumu tālākai attīstībai 370 tūkst.latu, Enerģētikas, Kvalitātes
nodrošināšanas un Ārējās tirdzniecības nacionālo programmu realizācijai 720
tūkst.latu u.c.
|
|
02.00.00
Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija
|
tūkst.ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
3 150,0
| |
157,5
|
3 307,5
|
|
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
|
3 150,0
| |
157,5
|
3 307,5
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
3 179,8
| |
127,7
|
3 307,5
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
-29,8
| | | |
|
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
| | | | |
|
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
|
|
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
|
|
vai samazinājums (+)
|
-29,8
| | | |
|
Programmas "Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija"
ieņēmumus 1999.gadā plānots palielināt par 157,5 tūkst. latiem. Sakarā ar
šīs komisijas darba apjoma palielināšanos, kas saistīti ar valsts dzīvojamo
māju pārņemšanu Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā
un šo māju apsaimniekošanas organizēšanu, paredzēts 10 štata vienību
pieaugums, palielinot darba algas fondu par 23 tūkst. latiem, ieskaitot
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Bez tam, pamatojoties uz
pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju", no šī speciālā budžeta jānodrošina rajonu pilsētu
un Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju
un viņu vietnieku atalgojums, kā rezultātā atalgojuma fonds palielināts vēl
par 62,2 tūkst. latiem, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas.
|
|
|
|
13 Finansu ministrija
|
Pamatbudžets tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
87 106,5
|
5 402,4
|
26 586,7
|
108 289,8
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
80 249,4
|
5 147,2
|
26 277,4
|
100 406,7
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
6 857,1
|
255,2
|
309,3
|
6 911,1
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | |
972
|
|
Izdevumi - kopā
|
87 822,9
|
6 118,7
|
26 586,7
|
108 289,8
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
|
49 084,8
| |
66 340,4
|
115 425,2
|
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
|
26 084,7
|
6 951,7
| |
19 133
|
|
Fiskālā bilance
|
-23 716,4
|
72 575,8
| |
-96 292,2
|
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu
|
|
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
|
|
samazinājums (+), palielinājums (-)
|
716,3
| | | |
|
01.00.00
Finansiālās un fiskālās politikas izstrāde un valsts budžeta pārvalde
|
tūkst. Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
3 575,5
|
600,3
|
114,8
|
3 089,9
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
3 274,5
|
559,3
|
114,8
|
2 829, 9
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
301
|
41
| |
260
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
3 596,6
|
621,4
|
114,8
|
3 089,9
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
- 21,1
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu
|
|
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
|
|
samazinājums (+), palielinājums (-)
|
21,1
| | | |
|
Izmaiņas dotācijā
|
|
Samazinājums
|
|
Vienreizēji pasākumi
|
|
75,4 tūkst.latu
- Izmaksu samazināšanas kapitālajiem izdevumiem
|
|
Investīcijas
|
|
330 tūkst.latu
- Investīciju projektu turpināšana mazākā apjomā Valsts kasei (110
tūkst.latu "Valsts kases modernizācija") un Centrālajā aparātam
(220 tūkst.latu "Finansu un fiskālās politikas nodrošināšanas vienotā
informācijas sistēma")
|
|
Citas izmaiņas
|
|
153,9 tūkst.latu - Saskaņā ar plānoto pakalpojumu apjoma samazināšanos,
tajā skaitā VNDPT(Valsts nozīmes datu pārraides tīkls) - 128,2 tūkst.latu.
|
|
Palielinājums
|
|
Jauns pasākums
|
|
30 tūkst.latu Pašvaldību aizņēmumu un garantijas kontroles padomes un
pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes darbībās nodrošināšana
|
|
0,3 tūkst.latu Pamatojoties uz LR MK 24.11.98. noteikumiem Nr. 439
"Par minimālo darba algu", pieaugums minimālajai algai no Ls 42
uz Ls 50.
|
|
Integrācijas procesa ES nodrošināšana
|
|
84,5 tūkst.latu
Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas iestāšanās ES sarunu sagatavošanas
grupas veiktajiem aprēķiniem par nepieciešamajiem līdzekļiem braucieniem uz
nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēm
Briselē, ir palielināts nepieciešamais finansējums komandējumiem un
nepieciešamais finansējums Latvijas dalībai ES apakškomitejās, dalībai
sanāksmēs un sarunās par valsts atbalsta likumdošanas saskaņošanas
jautājumiem, ES strukturālajiem fondiem, Nacionālo programmu, PHARE
daudzvalstu programmas koordinācijas sanāksmēs.
|
|
02.00.00
Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
|
45 974,2
|
2 536
|
4 811,6
|
48 249,6
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
4 0785,4
|
2 352,8
|
4 811,6
|
43 244,1
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
5 188,8
|
183,2
| |
5 005,5
|
|
t.sk. transporta kravu pavadīšana
|
729,5
|
239,5
| |
490
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
46 081,8
|
2 643,6
|
4 811,6
|
48 249,6
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
- 107,6
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu
|
|
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
|
|
samazinājums (+), palielinājums (-)
|
107,6
| | | |
|
Izmaiņas dotācijā
|
|
Samazinājums
|
|
Vienreizējie pasākumi
|
|
1200 tūkst.latu
līguma ar "Crown Agent" termiņa izbeigšanās.
|
|
648,8 tūkst.latu
vienreizējo kapitālo izdevumu samazinājums (VID Zemgales un Limbažu ēku
rekonstrukcija ( 400 tūkst.latu ), sociālo apdrošināšanas iemaksu
administrēšanai paredzētie līdzekļi 310. št, vietu nodrošināšanai ar
mēbelēm (98,8 tūkst.latu), 150 tūkst.latu kapitālajam remontam bijušās
fabrikas "Meteors" telpām, lai to piemērotu VID nodaļas
vajadzībām.)
|
|
Citas izmaiņas
|
|
479 tūkst.latu
Saskaņā ar plānoto pakalpojumu apjoma samazināšanos, samazinātas VNDPT
izmaksas.
|
|
Investīcijas
|
|
25 tūkst.latu
investīciju projekta turpināšanas mazākā apjomā apakšprogrammai 02.02
"Valsts nodokļu administrēšanas un muitas politikas
nodrošināšana"
|
|
Palielinājums
|
|
Integrācijas procesa ES nodrošināšana
|
|
20,5 tūkst.latu
palielinājums komandējumiem sakarā ar braucieniem uz nacionālās
likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēm Briselē.
|
|
Investīcijas
|
|
828 tūkst.latu investīciju projekta turpināšana lielākā apjomā muitas
kontroles punktu būvniecībai
|
|
Citas izmaiņas
|
|
13,1 tūkst. latu Pamatojoties uz LR MK 24.11.98. noteikumiem Nr. 439
"Par minimālo darba algu", pieaugums minimālajai algai no Ls 42
uz Ls 50.
|
|
Izmaiņas maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu apjomā
|
|
- samazinājušies ieņēmumi no tranzītkravu pavadīšanas par 239,5 tūkst.latu
sakarā ar jaunu muitas procedūru un galvojumu veidu (drošības nauda,
atbildības apdrošināšanas polise, bankas garantija u.c) ieviešanu saskaņā
ar 11.06.97. Muitas likumu, LR MK 31.03.98. noteikumiem Nr. 111
"Galvojumu iesniegšanas un pieņemšanas kārtība VID muitas
iestādēs" un LR MK 08.09.98. noteikumiem Nr. 339 "kārtība, kādā
izpildāma muitas procedūra- tranzīts". Šī samazinājuma rezultātā par
631,5 tūkst. latu tika samazināti kapitālie izdevumi, taču vienlaicīgi tika
palielināti kārtējie izdevumi par Ls 392.
|
|
- par 145,2 tūkst.latu palielinājušies ieņēmumi no nomas maksas, sakarā ar
telpu iznomāšanu citām iestādēm jaunatvērtajos muitas kontroles punktos
"Veclaicene", "Terehova", "Meitene".
|
|
Programmas 02.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas
nodrošināšana" svarīgākās izmaiņas
|
|
Pasākuma turpināšana
|
|
02.07.00
Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksas zemniekiem
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
10 750
| |
650
|
11 400
|
|
Izdevumi - kopā
|
10 750
| |
650
|
11 400
|
|
|
Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli naftas produktiem",
akcīzes nodokļa likme palielinās no Ls 0,10 1998.gadā līdz Ls 0,13
1999.gadā (par vienu litru). Saskaņā ar MK 17.03.98. noteikumiem Nr.93,
VID, uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, veic atmaksu
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu.
|
|
Atmaksai nepieciešamo līdzekļu aprēķins: 0,13Ls x 120L x 729167ha =
11,4milj.latu
.
|
|
02.08.00
VID modernizācijas projekts
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
|
| |
plāns
|
-
|
+
|
projekts
|
|
Ieņēmumi - kopā
| | |
3 300
|
3 300
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
| | |
2 328
|
2 328
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | |
972
|
972
|
|
Izdevumi - kopā
| | |
3 300
|
3 300
|
|
|
Jauns pasākums
|
|
Atbilstoši VID stratēģiskās attīstības plānam un Latvijas Nacionālajai
programmai integrācijai ES, 1985.gada ES Hartas un ES muitas un nodokļu
administrēšanas sistēmu prasībām, VID speciālisti sadarbībā ar Pasaules
bankas ekspertiem izstrādājuši VID Modernizācijas projektu 1998.-2002.g.,
kas sastāv no 85 apakšprojektiem. Projekts paredz muitas, nodokļu
administrēšanas un informātikas sistēmu pilnveidošanu un uzlabošanu, kā arī
VID funkciju optimizēšanu.
|
|
Projekta mērķi
|
|
1.
Nodrošināt budžeta ieņēmumu daļu,
t.i.:
|
|
* palielināt nodokļu apjomu, samazinot nodokļu nemaksātāju skaitu;
|
|
* apturēt pamatparāda pieaugumu;
|
|
* nodokļu maksātāju parādu rašanās novēršana to veidošanās sākumstadijā;
|
|
* piedziņas mehānisma pilnveidošana;
|
|
* audita un muitas kontroles pilnveidošana un pastiprināšana.
|
|
2.
Izveidot tādu iekasēšanas sistēmu, kas sekmēs brīvprātīgu pakļaušanos
nodokļu likumiem, novērsīs izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Lai to panāktu, plānots uzlabot nodokļu maksātāju apkalpošanu,t.i.:
|
|
* formas un procedūras vienkāršošana;
|
|
* informatīvās sistēmas pilnveidošana;
|
|
* VID imidža celšana;
|
|
* VID personāla profesionālā līmeņa celšana;
|
|
* VID iekšējās kontroles pilnveidošana;
|
|
* nodokļu maksātāju apmācību un konsultāciju uzlabošana;
|
|
* nodokļu maksātāju finansu informācijas konfidencialitātes nodrošināšana;
|
|
* korupcijas riska samazināšana VID darbā.
|
|
3.
Izveidot VID kā struktūru, kas efektīvi, taisnīgi un godīgi administrē
nodokļus, muitas nodevas un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Lai to panāktu plānots:
|
|
* pilnveidot nodokļu un muitas tarifu administrēšanu, atbilstoši ES
direktīvām;
|
|
* nostiprināt muitas Austrumu robežu;
|
|
* veicināt tirgus ekonomiku, vienkāršojot procedūras un mazinot ēnu
ekonomikas ietekmi;
|
|
* veikt VID strukturālo reformu muitas un nodokļu administrācijas jomās;
|
|
* efektīvi un racionāli sadalīt resursus.
|
|
Lai nodrošinātu Modernizācijas projekta sekmīgu realizāciju, Latvijas
valdība ir noslēgusi ilgtermiņa aizdevuma līgumu ar Pasaules Banku uz 5
gadiem. (Pasaules Bankas konsultantu un ekspertu pakalpojumi). 1999.gadā
plānotās projekta daļas realizācijai nepieciešami finansu līdzekļi 3,3
milj. lati. Valsts ieņēmumu dienests finansējumu saņems kā dotāciju no
valdības. Ja šī dotācija netiks saņemta pilnā apmērā, projekta efektīva
realizācija ievērojot veicamo uzdevumu laika grafiku, kļūs neiespējama.
|
|
03.00.00
Uzraudzība un kontrole
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
3 309,3
|
66,1
|
479
|
3 722,3
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
2 412,6
|
35,1
|
349,3
|
2 726,8
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
896,7
|
31 *
|
129,8
|
995,5
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
3 678,9
|
435,7
|
479
|
3 722,3
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
-369,5
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu
| |
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
|
|
samazinājums (+), palielinājums (-)
|
369,5
| | | |
|
|
*
03.08
apakšprogramma "Noguldījumu garantijas pārvalde" ar finansējumu
25 tūkst.latu, (maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi) 1999.gada valsts
budžeta projektā paredzēta speciālajā budžetā.
|
|
Izmaiņas dotācijā
|
|
35,1 tūkst.latu 03.03 apakšprogrammā "Dārgmetālu proves
uzraudzība" 1999.gadā ir pilnīgi noņemta dotācija un ir plānots
pilnībā pāriet uz maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
|
|
340 tūkst.latu Konkursā par jauno alkohola, tabakas un tabakas izstrādājumu
akcīzes nodokļa marku piegādi, ir uzvarējusi kompānija "De La Rue
Holographics" Ltd. Jaunā parauga tabakas akcīzes nodokļa markas ir
dārgākas kā iepriekšējā parauga markas, bet ir palielinājušās to
pretviltošanas iespējas.
|
|
Citas izmaiņas
|
|
1,1 tūkst.latu apakšprogrammās 03.01 un 03.04, saskaņā ar plānoto
pakalpojumu apjomu, ir paredzēts VNDPT izmaksu palielinājums.
|
|
Integrācijas procesa ES nodrošināšana
|
|
8,2 tūkst.latu
apakšprogrammā 03.04 "Vērtspapīru tirgus komisija" palielinājums
komandējumiem sakarā ar braucieniem uz nacionālās likumdošanas atbilstības
ES prasībām izvērtēšanas sanāksmēm Briselē.
|
|
Izmaiņas maksas pakalpojumos un citu pašu ieņēmumos
|
|
6 tūkst.latu 03.06 apakšprogrammā "Alkohola un tabakas izstrādājumu
marķēšanas nodrošināšana" 1999.gada valsts budžeta projektā maksas
pakalpojumi netiem paredzēti. 19998.gadā tika izsludināts atklāts
starptautisks konkurss par alkohola, tabakas un tabakas izstrādājumu
akcīzes nodokļu marku pasūtījuma piešķiršanu. 6 tūkst.latu ir konkursa
dalības maksa.
|
|
129,8 tūkst.latu tiek plānots ieņēmumu palielinājums no maksas
pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem apakšprogrammās 03.03
"Dārgmetālu proves uzraudzība", 03.05 "Apdrošināšanas
uzraudzība", 03.07. "Izložu un azartspēļu uzraudzības
inspekcija".
|
|
04.00.00
Iemaksas starptautiskajās organizācijās
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
414,5
| |
357,1
|
771,6
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
414,5
| |
357,1
|
771,6
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
414,5
| |
357,1
|
771,6
|
|
|
Iemaksas jaunās starptautiskās organizācijās 338,4 tūkst.latu.
|
|
* Starptautiskais Valūtas fonds 14,0 tūkst.latu.
|
|
* PB līgumsaistību izpilde 200 tūkst.latu.
|
|
* Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds 102,4 tūkst.latu.
|
|
* Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra 22 tūkst.latu.
|
|
Precizējot iepriekšējā gada iemaksas starptautiskajās organizācijās,
palielinātas iepriekšējās iemaksas par 18,7 tūkst.latu.
|
|
* PB akciju iegāde 275,2 tūkst.latu.
|
|
* ERAB 146,4 tūkst.latu.
|
|
* Pasaules muitas organizācijā 11,6 tūkst.latu.
|
|
05.00.00
Parādi, parādu procenti, apkalpošana, atmaksas
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
28 842,7
|
2 200
|
16 697,3
|
43 340
|
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
28 842,7
|
2 200
|
16 697,3
|
43 340
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
28 842,7
|
2 200
|
16 697,3
|
43 340
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
|
49 084,8
| |
66 340,4
|
115 425,2
|
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
|
26 084,7
|
6 951,7
| |
19 133
|
|
Fiskālā bilance
|
-23 000,1
|
72 575,8
| |
-96 292,2
|
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu
|
|
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
|
|
samazinājums (+), palielinājums (-)
| | | | |
|
05.01.00
Valsts parāda apkalpošana
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
24 992,7
| |
16 007,3
|
41 000
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
24 992,7
| |
16 007,3
|
41 000
|
|
Izdevumi - kopā
|
24 992,7
| |
16 007,3
|
41 000
|
|
|
Mērķis: savlaicīga un precīza valsts parāda saistību izpilde ar iespējami
mazākām izmaksām. Ņemot vērā valsts 1998.gadā un iepriekšējos gados
noslēgtos aizņēmumu līgumus, kā arī finansu tirgu attīstības tendences
pagājušā gada otrajā pusē, valsts parāda apkalpošanai paredzētais līdzekļu
apjoms 1999.gadā ir 41 milj. latu, no tiem 23,6 milj. latu - valsts iekšējā
parāda apkalpošanai un 16,9 milj. latu ārējā parāda apkalpošanai, kā arī
505 tūkst. latu Finansu ministrijas maksājumiem par valsts parāda
apkalpošanu.
|
|
1. Valsts iekšējā parāda apkalpošanai līdzekļi ir nepieciešami procentu
maksājumiem par valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem - 16,7 milj.latu,
par komercbanku kredītiem - 1,2 milj.latu, par depozītu no citu līmeņu
budžetiem un par citu līmeņu budžetu līdzekļu atlikumiem - 3,6 milj.latu,
kā arī procentu maksājumiem "Latvijas Krājbankai" par
izvietotajām valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm rehabilitācijas programmas
ietvaros - 2,1 milj.latu.
|
|
Kopā nepieciešamais līdzekļu apjoms valsts iekšējā parāda apkalpošanai
1999.gadā ir 23,6 milj.latu, kas ir par 9,6 milj. latu vairāk nekā
1998.gadā. Palielinājums iekšējā parāda apkalpošanai galvenokārt ir
saistīts ar to, ka pasaules finansu krīzes, bet īpaši Krievijas finansu
krīzes ietekmē sagaidāms būtisks valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru
likmju kāpums salīdzinot ar 1998.gadu (viena mēneša parādzīmēm procentu
likmes ir palielinājušās no 3,7% 1998.gada sākumā līdz 7% un vairāk
1999.gadā, trīs mēnešu parādzīmju likmes - no 4,1% līdz 8,5%, sešu mēnešu
parādzīmju likmes no 5,4% līdz 9%, viena gada parādzīmju likmes no 7,2%
līdz 10%, divu gadu obligāciju likmes no 8,9% līdz 15%). Valsts budžeta
izdevumu finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai 1998.gadā tika
izmantoti uz laiku brīvie valsts budžeta līdzekļi. Strauji samazinoties
brīvo līdzekļu apjomam, lai varētu nodrošināt nepieciešamos budžeta
izdevumus, kā arī dzēst parādzīmes paredzētajā termiņā Valsts kasei
1998.gada otrajā pusē nācās paaugstināt valsts iekšējā aizņēmuma
vērtspapīru pārdošanas likmes līdz tās pietuvojās finansu tirgus likmēm.
Izvērtējot situāciju Latvijas un citu valstu finansu tirgos, nav pamata
sagaidīt, ka situācija Latvijas vērtspapīru tirgū 1999.gada sākumā
uzlabosies, tāpēc palielinoties valsts vērtspapīru likmēm, palielināsies
arī valsts iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas. Ja situācija uzlabosies
1999.gada otrajā pusē vai gada beigās, tad tas ietekmēs jau 2000.gadā
veicamos parāda apkalpošanas maksājumus. (skat.pielikumā).
|
|
2. Valsts ārējā parāda apkalpošanai 1999.gadā nepieciešami 16,9 milj.latu
1999.gada plānotais procentu maksājumu pieaugums ārvalstu aizņēmumu
procentu nomaksām par 5,9 milj.latu saistīts ar 1998.gadā saņemtajiem
aizdevumiem (Pasaules Bankas aizdevumi Ceļu projektam - USD 8,75 milj,
Strukturālo reformu projektam - DEM 60,40 milj, Uzņēmumu un finansu sektora
pārstrukturēšanas projektam - USD 4,08 milj. un DEM 1,52 milj.), par kuriem
procenti būs jāsāk maksāt 1999.gadā. Jaunajiem līgumiem, kas saskaņoti pēc
1998.gada 1.jūlija, Pasaules Banka ir paaugstinājusi procentu likmi par
0,25 procentu punktiem. Veicot nākamā gada procentu maksājumu aprēķinu,
ņemts vērā, ka ārvalstu aizdevumi Latvijas Republikai pārsvarā ir ar
mainīgo procentu likmi. Situācija starptautiskajos finansu tirgos ir
ievērojami pasliktinājusies galvenokārt Krievijas un Āzijas valstu
ekonomisko krīžu dēļ, tāpēc ir sagaidāms, ka finansu resursu cena būtiski
neatšķirsies no tās, kas izveidojās pēc 1998.gada augusta. Tas īpaši
attiecas uz aizdevumiem attīstības valstīm, pie kurām pieskaitāma arī
Latvija, pat ja tai izdosies saglabāt investīcijām labvēlīgo, salīdzinoši
augsto kredītreitingu. Līdz ar to ir jāpalielina ārvalstu aizdevumu
procentu segšanai paredzamie resursi salīdzinot ar 1998.gadu. (skat.
pielikumā).
|
|
3. Finansu ministrijas maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu 1999.gadā
ir paredzēti 505 tūkst.latu, tai skaitā maksa kredītreitinga aģentūrām
"Standart & Poor's", "Moody's Investor Service" un
"Fitch - IBCA" par valsts kredītreitinga atjaunošanu un citi ar
valsts parāda apkalpošanu saistītiem izdevumiem, piemēram, tādiem kā
juridiskie atzinumi par aizņēmumu līgumiem, tiesu izdevumi, komisijas maksa
un tamlīdzīgiem. (skat. pielikumā).
|
|
05.02.00
Valsts budžeta kontu apkalpošana
|
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
350
| |
150
|
500
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
350
| |
150
|
500
|
|
Izdevumi - kopā
|
350
| |
150
|
500
|
|
Mērķis: nodrošināt ātru, drošu un efektīvu valsts budžeta kontu
apkalpošanu. Banku pakalpojumi ietver gan samaksu par valsts budžeta
bezskaidras naudas pārskaitījumu veikšanu, gan par skaidras naudas
izsniegšanu valsts budžeta iestādēm, gan maksu par valsts budžeta subkontu
apkalpošanu u.c. Maksa tiek noteikta, vienojoties ar komercbankām, par
pamatu ņemot banku pakalpojumu cenrāžus, kā arī piedāvāto pakalpojumu
kvalitāti. Budžeta kontu apkalpošanu veic Latvijas Banka, "Latvijas
Unibanka", "Parekss banka", "Baltijas Tranzītu
banka", "Rīgas komercbanka", "Latvijas Hipotēku un
zemes banka" un "Latvijas Krājbanka". Budžeta kontu
apkalpošanai nepieciešamo līdzekļu apjoms 1999.gadam ir 500 tūkst.latu, kas
ir par 150 tūkst.latu vairāk nekā 1998.gadā. Līdzekļu palielinājums ir
saistīts ar to, ka, pirmkārt, palielinās maksājumu skaits, otrkārt,
samazinoties ienākumiem no kreditēšanas, bankas ir paaugstinājušas
izcenojumus citiem to pakalpojumu veidiem, tai skaitā arī pakalpojumiem par
norēķinu veikšanu, treškārt, 1998.gadā nebija jāmaksā par kontu apkalpošanu
"Baltijas Tranzītu bankā", "Latvijas Hipotēku un zemes
bankā" un "Latvijas Krājbankā". Taču šīs bankas 1999.gadā
sāks maksāt par budžeta kontu atlikumiem, tādējādi vienlaicīgi palielinot
arī ieņēmumus valsts budžetā.
05.03.00
Kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
3 500
|
2 200
| |
1 300
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
3 500
|
2 200
| |
1 300
|
|
Izdevumi - kopā
|
3 500
|
2 200
| |
1 300
|
Mērķis: nodrošināt kompensāciju izmaksas reabilitētiem pilsoņiem saskaņā ar
Latvijas Republikas likumiem un Ministru Kabineta noteikumiem. Lai
nodrošinātu kompensāciju summu savlaicīgu izmaksu pēc rajonu, pilsētu
pašvaldību un tiesu pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar likumu ''Par
kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām
personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu
dzēšanu'', Ministru Kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumiem nr. 417
"Kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot īpašuma kompensācijas
sertifikātus, kas piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām
personām atņemto mantu'' un 1997. gada 30. decembra noteikumiem nr. 443
''Kārtība, kādā atgūstama manta vai kompensējama tās vērtība personām,
kurām tā tika atsavināta sakarā ar uzlikto paaugstināto nodokļu un nodevu
nesamaksāšanu vai kuras izvairījās no komunistiskā režīma politiskajām
represijām'' 1999. gada valsts budžetā kompensācija reabilitētiem pilsoņiem
plānota 1 300 000 latu apmērā.
Turklāt saskaņā ar grozījumiem likuma "Par valsts budžetu
1998.gadam" šīs apakšprogrammas 1998.gada apropriācija tika pagarināta
līdz 1999.gada 31.decembrim, lai reabilitētie pilsoņi varētu saņemt
kompensācijas. Pēc Valsts kases operatīvā pārskata par budžeta izdevumiem
uz 31.12.1998., ka konta atlikums minētajā apakšprogrammā ir 2089,2
tūkst.latu.
05.04.00
Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksas
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Valsts budžeta aizdevumi
|
49 084,8
| |
66 340,4
|
115 425,2
|
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
|
26 084,7
|
6 951,7
| |
19 133
|
|
Fiskālā bilance
|
-23 000
|
72 575,8
| |
-96 292,2
|
Mērķis: saskaņā ar Valsts investīciju programmu un likumu "Par valsts
budžetu 1999.gadam", kā arī iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem
un valdības atbalstītajām programmām izsniegt valsts budžeta aizdevumus,
iekasēt to atmaksu saskaņā ar līgumos noteiktajiem atmaksas termiņiem.
1999. gadā no valsts pamatbudžeta paredzēti aizdevumi 115,4 milj.latu
apjomā un atmaksas 19,1 milj.latu apjomā: aizdevumi valsts speciālajam
budžetam 58,3 milj.latu un atmaksas no valsts speciālā budžeta
1,3milj.latu; aizdevumi pašvaldību budžetiem 37,03 milj. latu apmērā un
atmaksas no pašvaldību budžetiem 7,03 milj.latu; aizdevumi
uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem un cita veida iestādēm 20,1 milj.latu un
atmaksas - 10,8 milj.latu apjomā.
05.05.00
Latvijas Investīciju bankas pamatkapitāla palielināšanai izlietotā
G-24 aizdevuma neatmaksātās daļas atmaksa
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
| | |
540
|
540
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
| | |
540
|
540
|
|
Izdevumi - kopā
| | |
540
|
540
|
Mērķis: atmaksāt Latvijas Investīciju bankas pamatkapitāla palielināšanai
izmantotā G - 24 aizdevuma neatmaksāto daļu 540 000 latu apmērā.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 20.aprīļa
lēmumu Nr.196 "Par akciju sabiedrības Latvijas Investīciju banka
pamatkapitāla palielināšanu" un 1993.gada 23.septembra līgumu ar
Finansu ministriju, Latvijas Investīciju banka saņēma no G-24 aizdevuma
līdzekļiem 4 miljonus ASV dolāru aizdevumu pamatkapitāla valsts daļas
palielināšanai. Pakāpeniski privatizējot valsts kapitālu, aizdevums daļēji
tika atmaksāts. Neatmaksātais aizdevums Latvijas Investīciju bankas valsts
kapitāla daļas veidošanai pašlaik ir 898 802 ASV dolāri.
06.00.00
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
4 329,2
| |
164,3
|
4 493,5
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
4 329,2
| |
164,3
|
4 493,5
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
4 329,2
| |
164,3
|
4 493,5
|
07.00.00
Satiksmes birojs
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
470,6
| |
179,5
|
650,1
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
| | | | |
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
|
470,6
| |
179,5
|
650,1
|
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
688,7
|
218,1
|
179,5
|
650,1
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
|
-218,1
| | | |
|
Maksas pakalpojumu un citu pašu
|
|
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu
|
|
samazinājums (+), palielinājums (-)
|
218,1
| | | |
Izmaiņas maksas pakalpojumos un citu pašu ieņēmumos
1998.gada 6.oktobrī Satiksmes biroja Padomes sēdē tika apstiprināta
Satiksmes biroja struktūra ar 50 štata vietām, pamatojoties uz to, ka sākot
ar 1998.gada 1.decembri Satiksmes birojam ir dota atļauja izsniegt Latvijas
Zaļās kartes. Palielinoties funkciju apjomam, ir nepieciešami papildus
darbinieki. Uzturēšanas un kapitālie izdevumi tiks finansēti no minētās
darbības rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un citiem pašu ieņēmumiem.
08.00.00
ERAB pilnvarnieku sanāksmes organizēšana
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
151,5
| |
2 704,5
|
2 859
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
|
154,5
| |
2 704,5
|
2 859
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
|
151,5
| |
2 704,5
|
2 859
|
Budžeta izpildītājs - SIA "Birojs 2000" (dibinājusi Latvijas
Privatizācijas Aģentūra) uzvarēja konkursā par tiesībām organizēt ERAB
pilnvarnieku sanāksmi Rīgā 2000. gada 19.-23.maijā.
Programmas finansējums ir
2,9 milj.latu
, tai skaitā
350 tūkst.latu
biroja organizatorisko darbu veikšanas nodrošināšana
Lai nodrošinātu ERAB pilnvarnieku sanāksmes norises augstu tehniski
organizatorisko līmeni, ko Latvijas pusei par saistošu uzliek ar ERAB
noslēgtais Vienošanās memorands, oficiālo pasākumu vietās ir jāveic liels
apjoms organizatorisku darbu, kā arī telpu rekonstrukcijas, jo šobrīd
neviens no oficiālo pasākumu objektiem neatbilst mūsdienu prasībām šāda
mēroga sanāksmes organizēšanā. Plānoto restaurācijas darbu veikšanai ir
paredzēti līdzekļi 2,5 milj. latu apjomā..
Restaurācijas projekta mērķis ir veikt Rīgas Latviešu Biedrības nama
(turpmāk tekstā "RLBN"), Rīgas kongresu nama un Latvijas
Universitātes rekonstrukciju Valsts investīciju programmas ietvaros, lai to
infrastruktūra atbilstu Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas
pilnvarnieku sanāksmes 2000. gadā rīkošanas prasībām un nodrošinātu minēto
ēku turpmāko atbilstību līdzīga ranga forumu, kongresu, konferenču un
izstāžu rīkošanai.
09.00.00
Pasaules bankas Lauku attīstības projekta valsts atbalsts
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
| | |
410
|
410
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
| | |
410
|
410
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
| | |
410
|
410
|
Saskaņā ar 1998.gada 9.septembrī noslēgto Aizdevuma līgumu ar Pasaules
banku (PB) par Latvijas Lauku attīstības projektu (LAP), Finansu
ministrijai (FM) jānodrošina valsts līdzfinansējums 30% no kredīta apjoma
(aizdevuma un līdzfinansējuma daļas) PB aizdevumam un līdzekļi mazo kredītu
garantijām (30% no izsniegtā PB aizdevuma kopsummas). Budžeta izpildītājs
ir PB/FM Tehniskā vienība.
1999.gadā plānotās aizdevuma summas līdzfinansējumam nepieciešami 240
tūkst. latu un mazo kredītu garantijām - 170 tūkst. latu. Pasaules bankas
aizdevuma līdzekļus plānots izsniegt arī 2000.gadā, kam būs nepieciešami
valsts budžeta līdzekļi līdzfinansējumam - 243 tūkst.latu un mazo kredītu
garantijām - 172 tūkst.latu.
10.00.00
Nacionālais fonds
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
| | |
38,2
|
38,2
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
| | |
38,2
|
38,2
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
| | |
38,2
|
38,2
|
Turpinot iepriekšējā gadā uzsākto ES PHARE programmas Decentralizēto
ieviešanas sistēmu, 1998.gada 2.decembrī starp Latvijas valdību un Eiropas
Komisiju tika parakstīts vienošanās memorands par Nacionālā fonda
izveidošanu Latvijā. Nacionālā Fonda (NF) izveidošana paredz, ka Kopienas
palīdzības finansu vadība un atbildība tiek nodota Partnervalstij.
NF mērķis ir vadīt un kontrolēt Kopienas piešķirto palīdzību atbilstoši ES
decentralizētajai ieviešanas sistēmai (sagatavot līdzekļu pārskaitīšanas
maksājumu uzdevumus Ieviešanas institūcijām, uzraudzīt NF bankas kontus,
uzturēt un regulāri papildināt Eiropas komisijas finansu atskaišu sistēmu -
Perseus, izveidot Kopīgo uzraudzības komiteju un nominēt Uzraudzības
apakškomitejas.
NF vadīs Nacionālā atbildīgā amatpersona, kurai tiks piešķirta vispārējā
atbildība par ES Phare programmas līdzekļu finansiālo vadību. Vienošanās
memorandā par NF izveidošanu minēto noteikumu neizpildīšanas gadījumā
partnervalstij var tikt pieprasīta ES Phare līdzekļu atmaksa Eiropas
Komisijai.
Vienošanās memorands par NF izveidošanu nosaka, ka palīdzības saņēmējam
jānodrošina nepieciešamie cilvēkresursi, nepieciešamās telpas un darbības
izmaksas NF pienākumu veikšanai. Lai nodrošinātu NF operatīvu darbību,
Valsts Kasē ir nepieciešamas 5 jaunas štata vienības, kas nodarbosies ar NF
vadību, koordināciju un uzraudzību un atbalstīs NF Nacionālo atbildīgo
amatpersonu tā uzdevumu veikšanā. Šo štata vietu finansiālajam
nodrošinājumam ir paredzēti līdzekļi 38 tūkst.latu apmērā. Atalgojumu fonds
1999.gada 10 mēnešiem (ieskaitot obligātās valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas) plānots 30,7 tūkst.latu liels. Kapitālajiem izdevumiem plānoti 5
tūkst.latu.
11.00.00
Nacionālās palīdzības koordinācija un sadarbība
ar starptautiskajām finansu institūcijām
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
| | |
165,4
|
165,4
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
| | |
165,4
|
165,4
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
| | |
165,4
|
165,4
|
Īpašu uzdevumu ministram uzticētas nacionālās palīdzības koordinatora
funkcijas, pilnvarnieka pienākumi Pasaules bankā un tās grupas
organizācijās (MIGA utt.), kā arī pilnvarnieka pienākumi ERAB (Eiropas
Rekonstrukcijas un Attīstības Banka).
Galvenie mērķi:
- Pilnveidot politisko un administratīvo nacionālās palīdzības koordināciju
ar mērķi - kvalitatīvi uzlabot šo palīdzības koordināciju. Plānots panākt
kvalitatīvi citu līmeni šīs palīdzības koordinācijai, to papildinot ar
politisko atbildību par lēmumu pieņemšanu, ieskaitot lēmumu pieņemšanu par
līdzdalību tajā vai citā programmā, ievērojot valsts intereses un finansu
iespējas. Tādējādi arī tiktu veidots Eiropas līmeņa valstīm atbilstošs
mehānisms darbam ar Strukturālajiem fondiem nākotnē.
- Veidot jaunas - kvalitatīvi citas pakāpes attiecības politiskajā un
administratīvajā līmeņos ar SRAB un ERAB, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas
un Pasaules Bankas vienošanās programmas sagatavošanai par strukturālajiem
pārkārtojumiem, kas aizstātu līdzšinējo SAL (Structural Adjustment)
tiesības.
Gaidāmais rezultāts:
* Budžeta sakārtošana attiecībā uz Latvijas daļu līdzfinansētajos
projektos; tādējādi skaidrība par nākamā gada budžetā nepieciešamo daļu (un
vienlaikus daļu, ko Latvijas valsts var atļauties) līdzfinansējumiem
projektos;
* Politiskā atbildība par projektu atlasi, kuros Latvija piedalās;
* Aktivizēts, sistemātisks un mērķtiecīgs darbs ar donorvalstīm, tā skaidri
un viennozīmīgi parādot gan interesi par turpmāko ieguldījumu, gan
pārliecību par līdzšinējo ieguldījumu svarīgumu Latvijai;
* Struktūras un procedūras izveidošana plānoto Strukturālo fondu
akumulēšanai Latvijā.
12.00.00
Dotācija Noguldījumu garantiju fondam
(500 tūkst.latu)
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
| | |
500
|
500
|
|
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
| | |
500
|
500
|
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | | | |
|
Dotācija īpašiem mērķiem
| | | | |
|
Izdevumi - kopā
| | |
500
|
500
|
Fizisko personu noguldījumu garantijas likums, kas tika pieņemts 1998.gada
21.maijā, paredz veikt iemaksu Noguldījumu garantiju fondā 1999.gadā likumā
norādītajā apjomā.
Speciālais budžets
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
2 191,9
| |
1 177,3
|
3 369,2
|
|
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
|
2 191,9
| |
1 107,3
|
3 299,2
|
|
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar 1999.gada
|
|
valsts budžetu
|
| |
500
|
500
|
|
Atskaitījumi no komercbankām
|
| |
800
|
800
| |
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar fizisko
|
|
personu noguldījumu garantijas likumu
| |
500
| | |
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | |
69 ,9
|
69,9
|
|
Izdevumi - kopā
|
3 027 ,7
|
835,7
|
1 239,9
|
3 431,7
|
|
Fiskālā bilance
|
-835,7
| |
-62,6
|
-62 ,6
|
|
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
| | |
62,6
|
62,6
|
|
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
|
|
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
|
|
vai samazinājums (+)
| | | | |
01.00.00
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas sistēma
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
1 691,9
| |
307,3
|
1 999,2
|
|
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
|
1 691,9
| |
307,3
|
1 999,2
|
|
Izdevumi - kopā
|
2 527,7
|
835,7
|
307,3
|
1 999,2
|
|
Fiskālā bilance
|
-835,7
| | | |
|
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
| | | | |
|
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
|
|
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
|
|
vai samazinājums (+)
| | | | |
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas sistēma ietver trīs fondus:
01.01. apakšprogramma "Transportlīdzekļu īpašnieku apdrošināšanas
garantijas fonds"
Fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksas Sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likumā noteiktajos gadījumos. Garantijas fonda mērķis ir
nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksas to zaudējumu segšanai, kurus
nodarījis:
* transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav
apdrošinājis;
* nenoskaidrots transportlīdzeklis.
01.02. apakšprogramma "Transportlīdzekļu īpašnieku apdrošināšanas
apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds"
Fonda mērķis ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas likumā un citos tiesību aktos
noteiktajos gadījumos nodrošināt apdrošināšanas atlīdzību izmaksas to
apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas gadījumā Apdrošināšanas atlīdzība
izmaksājama 90 procentu apmērā no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības
summas.
01.03. apakšprogramma "Ceļu satiksmes negadījumu novēršana un
profilakse"
Ceļu satiksmes drošības programmas īstenošanu koordinē Ministru kabineta
izveidota Ceļu satiksmes drošības padome. Par naudas izlietojumu lemj Ceļu
satiksmes drošības padome.
02.00.00
Noguldījumu garantiju fonda veidošana, pārvaldīšana un izlietošana
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
500
| |
800
|
1 300
|
|
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
|
500
| |
800
|
1 300
|
|
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar 1999.gada
|
|
valsts budžetu
| | |
500
|
500
|
|
Vienreizēja iemaksa saskaņā ar Fizisko
|
|
personu noguldījumu garantijas likumu
|
500
|
500
| | |
|
Atskaitījumi no komercbankām
| | |
800
|
800
|
|
Izdevumi - kopā
|
500
| |
800
|
1 300
|
|
Fiskālā bilance
| | | | |
|
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
| | | | |
|
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
|
|
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
|
|
vai samazinājums (+)
| | | | |
Prognozēts, ka 1999.gadā Noguldījumu garantijas fonda ieņēmumi būs 1,3
milj.latu, t.sk. 0,8 milj.latu atskaitījumi no komercbankām un 0,5
milj.latu iemaksa no valsts pamatbudžeta.
1999.gadā no pamatbudžeta tiek pārņemta programma "Noguldījumu
garantijas fonda pārvalde", ar finansējumu 86, tūkst.latu kas ir
atskaitījumi no noguldījumu garantijas fonda.
Saskaņā ar Fizisko personu noguldījumu garantiju likuma spēkā stāšanos
1998.gada 1.oktobrī darbu uzsāka Noguldījumu garantiju fonda pārvalde.
Pamatojoties uz likuma 8.pantu un Pārejas noteikumu 2.punktu, Noguldījumu
garantiju fonda līdzekļus veido atskaitījumi no komercbankām, kā arī
vienreizēja Latvijas Bankas iemaksa 500 000 latu un vienreizēja Finansu
ministrijas iemaksa 500 000 latu saskaņā ar 1999.gada valsts budžetu.
03.00.00
Pasaules Bankas/LR Finansu ministrijas tehniskā vienība
tūkst.Ls
|
Finansiālie rādītāji
|
1998.gada
|
Izmaiņas
|
1999.gada
| |
|
plāns
|
-
|
+
|
projekts
| |
|
Ieņēmumi - kopā
|
| |
69,9
|
69,9
|
|
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi
| | | | |
|
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
| | |
69,9
|
69,9
|
|
Izdevumi - kopā
|
| |
132,6
|
132,6
|
|
Valsts budžeta aizdevumi
| | | | |
|
Valsts budžeta aizdevumu atmaksas
| | | | |
|
Fiskālā bilance
| | |
-62,6
|
-62,6
|
|
Finansēšana: aizņēmums no pamatbudžeta
| | |
62,6
|
62,6
|
|
Valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu
|
|
atlikumu izmaiņas palielinājums (-)
|
|
vai samazinājums (+)
| | | | |
Tehniskās vienības galvenais uzdevums ir pārvaldīt Pasaules bankas Uzņēmumu
un Finansu sektora Pārstrukturēšanas Projekta kredītu līniju, saskaņā ar LR
un SRAB panākto vienošanos Aizdevumu līgumos, kas nodrošina finansējumu
projektam.
Tehniskās vienības finansēšanas avoti ir:
- līdzekļi, ko piešķīrušas starptautiskas organizācijas, ārvalstu valdības
un citi donori;
samaksa par pakalpojumiem, kurus Tehniskā vienība sniegusi IFI (iesaistītās
finansu institūcijas) un citiem;
- līdzekļi, kas pieejami Tehniskās vienības darbībai no Pasaules bankas
Uzņēmumu un Finansu sektora pārstrukturēšanas aizdevumu resursiem.
