Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem) un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2010., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212624-noteikumi-par-pabalstu-un-kompensaciju-apmeriem-diplomatiska-un-konsulara-dienesta-amatpersonam-darbiniekiem-valsts-tiesas-parv...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.604

Kārtība, kādā Militārā policija nodrošina Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)

Vēl šajā numurā

02.07.2010., Nr. 104

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 602

Pieņemts: 29.06.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.602

Rīgā 2010.gada 29.jūnijā (prot. Nr.33 46.§)

Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem) un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu
un darbinieku atlīdzības likuma 36.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pabalstu un izdevumu kompensāciju apmērus diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām un darbiniekiem, specializētajiem atašejiem un sakaru virsniekiem (turpmāk – darbinieks) atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī un to izmaksas kārtību.

2. Saeima, Latvijas Banka un nozares ministrija vai tās padotības iestāde (turpmāk – nosūtītāja institūcija) pabalstus pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē.

3. Algas pabalsta par dienestu ārvalstī (turpmāk – algas pabalsts), pabalsta par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalsta par bērna uzturēšanos ārvalstī apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem, reizinot pabalsta apmēru ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu.

4. Izdevumu kompensācijas nosūtītāja institūcija pārskaita uz darbinieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē vai tieši pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz izdevumu apmēru un samaksu apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem (piemēram, īres līgums, komunālo maksājumu apmēru apliecinoši rēķini, līgums ar skolu, čeki, kvītis).

5. Dienesta vieta ir pilsēta vai administratīvā teritorija, kurā darbinieks strādā un dzīvo dienesta laikā ārvalstī.

II. Algas pabalsts par dienestu ārvalstīs

6. Algas pabalstu darbiniekam nosaka atbilstoši amatam un izmaksā, sākot ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai pildītu dienesta pienākumus, bet ne agrāk kā ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu. Algas pabalstu izmaksā par laiku, ko darbinieks pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā. Algas pabalstu pārtrauc maksāt ar dienu, kad tiek atstāta dienesta vieta, bet ne vēlāk kā ar rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu.

7. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12. Ja algas pabalstu izmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu.

8. Algas pabalstu neizmaksā par laiku, kad darbinieks:

8.1. atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

8.2. ir atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas;

8.3. atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas.

III. Pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī, ja laulātais nav nodarbināts algotā darbā, un pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī 

9. Pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī un pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbinieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad laulātais un bērns (turpmāk – ģimenes locekļi) ierodas viņa dienesta vietā. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar 12. Ja pabalstu izmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu.

10. Ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturas pastāvīgi, pabalstus par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī darbinieks saņem par to pašu periodu, par kuru saņem algas pabalstu.

11. Laulātais un bērns dienesta vietā uzturas pastāvīgi, ja viņu prombūtne ārpus dienesta vietas kalendāra gada laikā nepārsniedz 120 dienas, ieskaitot darbinieka atvaļinājumu. Atsevišķos gadījumos, ja ir attaisnojoši iemesli (piemēram, slimība, mācības akreditētā izglītības iestādē), ar nosūtītājas institūcijas vadītāja rakstisku atļauju, saglabājot statusu, prombūtnes termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 150 dienām.

12. Ja laulātais vai bērns dienesta vietā sāk vai beidz uzturēties pastāvīgi kalendāra gada laikā, pieļaujamās prombūtnes dienas ārpus dienesta vietas aprēķina proporcionāli kalendāra dienu skaitam, kas seko pēc uzturēšanās sākuma līdz kalendāra gada beigām vai no kalendāra gada sākuma līdz uzturēšanās beigām. Šādos gadījumos uzturēšanās dienu skaitu, par kurām darbinieks saņem pabalstu, dala ar 365 un reizina ar 120 vai 150 (dienām), ievērojot šo noteikumu 11.punktā minētos nosacījumus.

13. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī darbiniekam izmaksā līdz brīdim, kamēr bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai pabeidz vidējās izglītības iestādi. Par vidējās izglītības turpināšanu pēc 18 gadu vecuma iestāšanās darbinieks rakstiski informē nosūtītāju institūciju un līdz kalendāra gada beigām iesniedz arī izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

14. Ja laulātais vai bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, pabalstu darbiniekam izmaksā par faktisko laulātā vai bērna uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz darbinieka dienesta laiku dienesta vietā.

15. Darbinieks 10 dienu laikā no laulātā vai bērna uzturēšanās sākuma vai beigām rakstiski paziņo nosūtītājai institūcijai datumu, ar kuru sākot laulātais vai bērns uzturēsies dienesta vietā pastāvīgi, kā arī datumu, ar kuru sākot laulātais vai bērns dienesta vietā pastāvīgi vairs neuzturēsies. Darbinieks 10 dienu laikā pēc algota darba uzsākšanas vai beigšanas rakstiski informē nosūtītāju institūciju par laiku, kad laulātais uzsāk vai beidz strādāt algotu darbu.

16. Pabalstu par laulātā vai bērna uzturēšanos neizmaksā šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos.

IV. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei

17. Darbiniekam, dodoties uz dienesta vietu, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

18. Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja:

18.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi darbinieka pastāvīgā dzīvesvieta;

18.2. darbinieks darbā uz dienesta vietu tiek pārcelts uz laiku, kas ir mazāks par gadu. 

19. Ja darbinieks uz dienesta vietu pārceļas kopā ar laulāto, kas tajā uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmērs tiek palielināts par 20 %. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmērs tiek palielināts par 10 %.

20. Mājsaimniecības inventārs, kas iegādāts par pabalstu, paliek darbinieka īpašumā.

21. Atkārtotas pārcelšanās gadījumā pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei tiek izmaksāts, ja starp pārcelšanās datumiem, kas noteikti rīkojumos, ir pagājuši ne mazāk kā pilni divi gadi.

22. Ja darbinieki ir laulātie un viņi dodas uz dienesta vietu atsevišķos laika periodos, pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei tiek izmaksāts tam darbiniekam, kurš uz dienesta vietu dodas pirmais, apmērā, kāds pienākas laulātajam ar augstāku amatu.

23. Ja darbinieks pēc savas iniciatīvas vai pēc disciplinārlietas izskatīšanas, vai dienesta izmeklēšanas tiek atsaukts no dienesta, pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei atmaksā šādā apmērā: 

23.1.  100 % apmērā, ja no pārcelšanās brīža nav pagājis gads;

23.2.  40 % apmērā, ja no pārcelšanās brīža ir pagājis vairāk par gadu, bet mazāk par diviem gadiem.

V. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai

24. Pabalsta apmērs dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai ir 50 latu mēnesī. Pabalstu izmaksā par laiku, kad darbinieks pilda dienesta pienākumus. Ja pabalsts jāizmaksā par nepilnu mēnesi, izmaksājamo summu aprēķina, mēneša pabalsta summu dalot ar kalendāra dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar apmaksājamo dienu skaitu. Pabalstu izmaksā par laiku, kad tiek izmaksāts algas pabalsts.

25. Pabalstu neizmaksā pārstāvniecības vadītājam un citiem darbiniekiem, kuri tiek nodrošināti ar dienesta transportu.

26. Kārtību, kādā tiek izmantoti specializēto atašeju un sakaru virsnieku lietošanā esošie dienesta transportlīdzekļi, ja tie ir nosūtītāju institūciju īpašums vai tiek nomāti, nosaka nosūtītāja institūcija atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

VI. Dzīvokļa īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācija, kā arī ar dzīvokļa īres līguma slēgšanu saistīto izdevumu kompensācija

27. Nosūtītāja institūcija darbinieku nodrošina ar dzīvojamo platību. Ja nosūtītājas institūcijas rīcībā nav dzīvojamās platības (brīva dzīvokļa vai mājas), darbiniekam kompensē īres un komunālos izdevumus saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

28. Ja faktiskie izdevumi par īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto maksimālo īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru vai nosūtītājas institūcijas noteikto apmēru, darbiniekam kompensē faktiskos izdevumus.

29. Īres un komunālo izdevumu kompensācijas summu vienam darbiniekam nosaka divu cilvēku ģimenei (laulātajiem). Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš dienesta vietā uzturas pastāvīgi, īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru palielina par 5 %.

30. Nosakot īres un komunālo izdevumu atbilstību noteiktajam limitam, par pamatu ņem Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu īres līguma noslēgšanas dienā. Lai noteiktu īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru nepilnam gadam, kalendāra gadā noteikto kompensācijas apmēru dala ar 12 un reizina ar apmaksājamo mēnešu skaitu. Īres un komunālo izdevumu maksimālo apmēru aprēķina par laikposmu, kad attiecīgie izdevumi faktiski radušies.

31. Ja darbiniekam vai viņa laulātajam dienesta vietā īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā viņš pastāvīgi uzturas, īres un komunālie izdevumi netiek kompensēti.

32. Pārstāvniecību vadītājiem, tai skaitā ģenerālkonsulātu, konsulātu un vēstniecību atsevišķo kanceleju vadītājiem vai specializētajiem atašejiem, vai sakaru virsniekiem, atsevišķos gadījumos, ja tas ir pamatots ar reprezentācijas vajadzībām, var palielināt kompensācijas apmēru, saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju.

33. Ar īres līguma slēgšanu saistītos izdevumus (piemēram, māklera pakalpojumi, depozīta iemaksas), iepriekš saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju, kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot četru mēnešu īres maksas apmēru.

VII. Darbinieka un viņa ģimenes locekļu ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija

34. Darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem ceļa izdevumus kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē.

35. Darbiniekam nodrošina personīgo mantu transportēšanu ar nosūtītājas institūcijas transportlīdzekli, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās.

36. Ja nav iespējams nogādāt personīgās mantas ar nosūtītājas institūcijas transportlīdzekli, izdevumus par kravas nogādāšanu ar citiem transportlīdzekļiem kompensē saskaņā ar iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nepārsniedzot konteinera (12 m x 2,4 m x 2,6 m) transportēšanai paredzēto izdevumu apmēru, kā arī sedzot ar konteinera iekraušanu un izkraušanu saistītos izdevumus, iepriekš saskaņojot ar nosūtītājas institūcijas vadītāju.

VIII. Darbinieka un viņa ģimenes locekļu apdrošināšanas un transportēšanas izdevumu kompensācija

37. Darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem kompensē izdevumus, kas saistīti ar:

37.1. veselības apdrošināšanu;

37.2. apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem;

37.3. transportēšanu smagas slimības vai nāves gadījumā.

38. Šo noteikumu 37.1. un 37.2.apakšpunktā paredzētos izdevumus kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet nepārsniedzot 1200 latu gadā pieaugušajiem un 700 latu gadā bērniem līdz 18 gadu vecumam.

39. Nosūtītājas institūcijas vadītājs var lemt par šo noteikumu 38.punktā minēto apdrošināšanas prēmiju limitu paaugstināšanu, ņemot vērā pārstāvniecības vadītāja, specializētā atašeja vai sakaru virsnieka motivētu iesniegumu, apdrošināšanas prēmiju limitu detalizētu pamatojumu un piešķirto finanšu līdzekļu apmēru.

IX. Bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensācija

40. Darbiniekam kompensē šādus bērna skolas un pirmsskolas izdevumus:

40.1. bērna pirmsskolas izdevumus (izņemot gadījumus, ja laulātais uzturas dienesta vietā pastāvīgi un darbinieks saņem pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, bet ne gadījumā, ja laulātais veselības stāvokļa dēļ nespēj kopt bērnu);

40.2. sagatavošanas klases un skolas izglītības iestādes izdevumus, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, ja bērns apmeklē dienesta vietas valsts skolu, pašvaldību, starptautisko institūciju darbinieku un diplomātu bērniem paredzēto skolu vai privātu skolu un skolā ir noteikta mācību maksa.

41. Pirms pirmsskolas izglītības iestādes, sagatavošanas klases un skolas (turpmāk – skola) izvēles darbinieks iesniedz nosūtītājas iestādes vadītājam izvērtēšanai informāciju par dienesta vietā esošajām skolām. Skolas izvēli akceptē un lēmumu par skolas izdevumu kompensāciju pieņem nosūtītājas institūcijas vadītājs, pamatojoties uz rakstisku situācijas izklāstu un izglītības iestādes izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Izņēmuma gadījumā, ja tas ir pamatots ar objektīviem apstākļiem, nosūtītājas iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu par tādu izdevumu segšanu, kas nav iekļauti kopējā mācību maksā, bet ir nepieciešami izglītības iegūšanai (piemēram, mācību programmā iekļautie obligātie pasākumi, centralizēti iegādājamie mācību materiāli, skolas transporta izdevumi).

42. Ja bērns pārtrauc mācības skolā laikposmā, par kuru segta bērna skolas izdevumu kompensācija, un no izglītības iestādes nav iespējams atgūt naudu par laikposmu, kurā darbinieka bērns nemācās minētajā iestādē, jaunu bērna skolas izdevumu kompensāciju darbiniekam par jau kompensēto laikposmu neizmaksā. Šis punkts neattiecas uz Valsts civildienesta likuma 37.pantā un Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 14.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

43. Ja darbinieks tiek atbrīvots no dienesta, viņa pienākums ir atmaksāt mācību maksas daļu par atlikušo mācību periodu, par kuru saņemta kompensācija. Šis punkts neattiecas uz Valsts civildienesta likuma 37.pantā minētajiem gadījumiem, kā arī uz citiem no darbinieka neatkarīgiem apstākļiem.

X. Darbinieka un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumu kompensācija, kas saistīta ar došanos atvaļinājumā uz Latviju un atgriešanos dienesta vietā

44. Reizi kalendāra gadā darbiniekam, viņa laulātajam un bērnam, kuri uzturas dienesta vietā pastāvīgi, sedz ceļa izdevumus, dodoties atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties atpakaļ dienesta vietā no Latvijas, ja ir iesniegti atbilstoši izdevumus attaisnojoši dokumenti. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē.

45. Ja darbinieka laulātais vai bērns pastāvīgi neuzturas dienesta vietā, reizi kalendāra gadā viņiem var segt ceļa izdevumus no to pastāvīgās uzturēšanās vietas uz darbinieka dienesta vietu un atpakaļ, ja ir iesniegti atbilstoši izdevumus attaisnojoši dokumenti. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida attiecīgajā maršrutā nosūtītājas institūcijas vadītāja rīkojumā noteiktajā laikposmā, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē maršrutā no Latvijas uz darbinieka dienesta vietu un no darbinieka dienesta vietas uz Latviju.

46. Ja darbinieks pilda dienestu valstī, kurā ir īpaši vai bīstami apstākļi, darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem ar nosūtītājas institūcijas rīkojumu var noteikt ceļa izdevumu kompensāciju biežāk nekā reizi kalendāra gadā atvaļinājuma laikā.

XI. Noslēguma jautājumi

47. Šo noteikumu 44. un 45.punktā minētos ceļa izdevumus darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem sedz, ja kopš darbinieka ierašanās dienesta vietā pagājuši ne mazāk kā seši mēneši, izņemot gadījumus, ja darbinieks pārceļas no vienas dienesta vietas ārvalstī uz citu dienesta vietu ārvalstī.

48. Ja darbinieki ir laulātie un dienē vienā dienesta vietā, šajos noteikumos noteiktos pabalstus (izņemot algas pabalstu) un kompensācijas maksā tam darbiniekam, kurš ieņem augstāku amatu, arī gadījumā, ja nosūtītājas institūcijas ir dažādas. Ja darbinieki ieņem vienādu amatu, par šajos noteikumos noteikto pabalstu un kompensāciju izmaksu nosūtītājas institūcijas savstarpēji vienojas.

49. Pabalstu un kompensāciju apmēru un dzīves dārdzības koeficientus nākamajam saimnieciskajam gadam Ministru kabinets pārskata līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

50. Darbinieki, kuru pabalstu vai kompensāciju apmērs vai to izmaksas kārtība saskaņā ar šiem noteikumiem pasliktina uzturēšanās apstākļus dienesta vietā, līdz dienesta beigām esošajā amatā turpina saņemt pabalstus un kompensācijas tādā apmērā, kāds tika noteikts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Ja grozījumi šajos noteikumos pasliktina uzturēšanās apstākļus darbiniekiem, kas jau atrodas dienesta vietā, attiecīgos grozījumus šiem darbiniekiem līdz dienesta beigām nepiemēro.

51. Noteikumi piemērojami ar 2010.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ārlietu ministrs A.Ronis



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.602

Darbinieka algas pabalsts, kā arī laulātā un bērna uzturēšanās pabalsts

1. Noteikt šādus maksimālos darbinieka algas pabalstus, kā arī laulātā un bērna uzturēšanās pabalstus kalendāra gadā (latos):

Nr.p.k.

Amats

Algas pabalsts

Pabalsts par laulātā uzturēšanos ārvalstī

Pabalsts par bērna uzturēšanos ārvalstī

līdz 12 gadu vecumam

no 12 gadu vecuma

1.1.

Vēstnieks

21100

7400

2600

2900

1.2.

Pilnvarotais lietvedis, ģenerālkonsuls, Konsulārās nodaļas vadītājs vēstniecībā Krievijas Federācijā

18200

6400

2600

2900

1.3.

Padomnieks, 1.ranga aizsardzības atašejs, konsulāta vadītājs, nozares padomnieks, nodaļas vadītājs, sakaru virsnieks

16300

5700

2600

2900

1.4.

Pirmais sekretārs, 2.ranga aizsardzības atašejs, konsuls, nozares atašejs

15200

5200

2600

2900

1.5.

Otrais sekretārs, 3.ranga aizsardzības atašejs, vicekonsuls, kancelejas nodaļas vadītājs, vecākais grāmatvedis, vecākais lietvedis

13900

4800

2600

2900

1.6.

Trešais sekretārs, aizsardzības atašeja palīgs, nozares atašeja palīgs, grāmatvedis, kancelejas nodaļas vadītāja vietnieks, lietvedis, speciālists, informācijas sistēmu uzturētājs

12800

4500

2600

2900

1.7.

Atašejs, vecākais referents, mājas pārvaldnieks

12300

4300

2600

2900

1.8.

Automobiļa vadītājs, saimniecības pārzinis

5900

2100

2600

2900

2. Darbinieku algas pabalstu, kā arī laulātā un bērna uzturēšanās pabalstu apmērus nosaka nosūtītājas institūcijas vadītājs ar rīkojumu, ņemot vērā institūcijas finanšu līdzekļus, bet ne mazākā apmērā, kādi tika noteikti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

3. Pabalsta galīgo apmēru aprēķina, reizinot nosūtītājas institūcijas vadītāja noteiktā pabalsta apmēru ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu.

Ārlietu ministrs A.Ronis



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.602 

Dzīves dārdzības koeficienti

Nr.p.k.

Valsts

Dzīves dārdzības koeficients

 
1. Amerikas Savienotās Valstis (Ņujorka)

1,07

 
2. Amerikas Savienotās Valstis (Vašingtona)

1,04

 
3. Austrija

1,08

 
4. Azerbaidžāna

0,85

 
5. Baltkrievija (Minska)

0,80

 
6. Baltkrievija (Vitebska)

0,70

 
7. Beļģija

1,00

 
8. Bulgārija

0,75

 
9. Čehija

0,90

 
10. Dānija

1,36

 
11. Ēģipte

0,85

 
12. Francija (Parīze)

1,20

 
13. Francija (Strasbūra)

1,20

 
14. Grieķija

0,94

 
15. Gruzija

0,96

 
16. Igaunija

0,80

 
17. Itālija

1,10

 
18. Izraēla

0,96

 
19. Īrija

1,23

 
20. Japāna

1,50

 
21. Kanāda

0,85

 
22. Kazahstāna

1,13

 
23. Krievija (Maskava)

1,10

 
24. Krievija (Sanktpēterburga)

1,10

 
25. Krievija (Kaļiņingrada)

0,90

 
26. Krievija (Pleskava)

0,80

 
27. Ķīna

0,85

 
28. Lielbritānija

1,43

 
29. Lietuva

0,80

 
30. Nīderlande

1,15

 
31. Norvēģija

1,40

 
32. Polija

0,80

 
33. Portugāle

0,92

 
34. Rumānija

0,56

 
35. Slovēnija

0,76

 
36. Somija

1,26

 
37. Spānija

1,01

 
38. Šveice

1,18

 
39. Turcija

0,93

 
40. Ukraina

1,01

 
41. Ungārija

0,90

 
42. Uzbekistāna

0,90

 
43. Vācija

1,02

 
44. Zviedrija

1,17

 

Ārlietu ministrs A.Ronis



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.602

Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei

Noteikt pabalstus mājsaimniecības inventāra iegādei šādā apmērā:

 1. Vēstnieks, pārstāvniecības vadītājs, pilnvarotais lietvedis, ģenerālkonsuls

900 latu

 2. Padomnieks, 1.ranga aizsardzības atašejs, nozares padomnieks, Konsulārās nodaļas vadītājs, nodaļas vadītājs, sakaru virsnieks

750 latu

 3. Pirmais sekretārs, 2.ranga aizsardzības atašejs, nozares atašejs, konsuls, konsulāta vadītājs, otrais sekretārs, 3.ranga aizsardzības atašejs, vicekonsuls, vecākais grāmatvedis, kancelejas nodaļas vadītājs, vecākais lietvedis, trešais sekretārs, aizsardzības atašeja palīgs, nozares atašeja palīgs, atašejs, grāmatvedis, kancelejas nodaļas vadītāja vietnieks, speciālists, informācijas sistēmas uzturētājs, lietvedis, vecākais referents, mājas pārvaldnieks

600 latu

 4. Automobiļa vadītājs, saimniecības pārzinis

500 latu

Ārlietu ministrs A.Ronis



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
noteikumiem Nr.602

Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas

1. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēra aprēķināšanai darbinieki atbilstoši amatiem tiek sadalīti šādās grupās:

1.1.  I grupa – vēstnieks, pārstāvniecības vadītājs, pilnvarotais lietvedis, ģenerālkonsuls;

1.2.  II grupa – padomnieks, 1.ranga aizsardzības atašejs, nozares padomnieks, sakaru virsnieks, pirmais sekretārs, 2.ranga aizsardzības atašejs, nozares atašejs, konsuls, konsulāta vadītājs, Konsulārās nodaļas vadītājs, nodaļas vadītājs;

1.3.  III grupa – otrais sekretārs, 3.ranga aizsardzības atašejs, vicekonsuls, vecākais grāmatvedis, kancelejas nodaļas vadītājs, vecākais lietvedis, trešais sekretārs, aizsardzības atašeja palīgs, nozares atašeja palīgs, atašejs, grāmatvedis, kancelejas nodaļas vadītāja vietnieks, speciālists, informācijas sistēmu uzturētājs, lietvedis, automobiļa vadītājs, saimniecības pārzinis, vecākais referents, mājas pārvaldnieks.

2. Noteikt šādu maksimālo dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru kalendāra gadā (latos): 

Nr.p.k.

Valsts

I grupa

II grupa

III grupa

2.1. Amerikas Savienotās Valstis (Vašingtona)

28490

19030

14300

2.2. Amerikas Savienotās Valstis (Ņujorka)

43190

28890

21600

2.3. Austrija

23760

15840

11880

2.4. Azerbaidžāna

16610

11110

8360

2.5. Baltkrievija (Minska)

11880

7920

5940

2.6. Baltkrievija (Vitebska)

9460

6380

4730

2.7. Beļģija

23760

15840

11880

2.8. Bulgārija

16610

11110

8360

2.9. Čehija

19030

12650

9460

2.10. Dānija

26180

17380

13090

2.11. Ēģipte

28490

19030

14300

2.12. Francija (Parīze)

28490

19030

14300

2.13. Francija (Strasbūra)

23760

15840

11880

2.14. Grieķija

23760

15840

11880

2.15. Gruzija

16610

11110

8360

2.16. Igaunija

16610

11110

8360

2.17. Itālija

28490

19030

14300

2.18. Izraēla

28490

19030

14300

2.19. Īrija

37040

24740

18590

2.20. Japāna

38060

25520

19030

2.21. Kanāda

21340

14300

10670

2.22. Kazahstāna

38060

25300

19030

2.23. Krievija (Maskava)

30890

20600

15450

2.24. Krievija (Sanktpēterburga)

19030

14190

11880

2.25. Krievija (Kaļiņingrada)

19030

14190

11880

2.26. Krievija (Pleskava)

9460

6380

4730

2.27. Ķīna

38060

25300

19030

2.28. Lielbritānija

40190

26740

20020

2.29. Lietuva

16610

11110

8360

2.30. Nīderlande

26180

17380

13090

2.31. Norvēģija

28490

19030

14300

2.32. Polija

16610

11110

8360

2.33. Portugāle

21340

14300

10670

2.34. Rumānija

16610

11110

8360

2.35. Slovēnija

19030

12650

9460

2.36. Somija

26180

17380

13090

2.37. Spānija

23760

15840

11880

2.38. Šveice

28490

19030

14300

2.39. Turcija

23760

15840

11880

2.40. Ukraina

16610

11110

8360

2.41. Ungārija

19030

12650

9460

2.42. Uzbekistāna

11880

7920

5940

2.43. Vācija

23760

15840

11880

2.44. Zviedrija

26180

17490

13090

3. Ņemot vērā nosūtītājas institūcijas finanšu līdzekļus, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērus var samazināt institūcijas vadītājs ar rīkojumu.

Ārlietu ministrs A.Ronis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!