Ministru kabineta rīkojums Nr.362

Rīgā 2010.gada 29.jūnijā (prot. Nr.28 55.§)

Par Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju

1. Atbalstīt šādus Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcijā (turpmāk – koncepcija) ietvertos risinājuma variantus:

1.1. par fiskālo nosacījumu darbības jomu – 1.1.1.apakšvariantu "Uz valsts konsolidētā kopbudžeta bilanci";

1.2. par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara sasaisti ar skaitliskiem fiskāliem nosacījumiem:

1.2.1. par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likuma darbības jomu – 1.2.1.1.apakšvariantu "Uz valsts konsolidēto kopbudžetu";

1.2.2. par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likuma periodu, iesniegšanas termiņu Saeimā –1.2.2.2.apakšvariantu "Ietvara likums četriem gadiem, pārskata reizi divos gados" un 1.2.2.2.2.apakšvariantu "Pirms gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta Saeimas vēlēšanu gadā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību";

1.3. par metodoloģijas skaitlisko fiskālo nosacījumu noteikšanu un pakārtotiem jautājumiem – 1.3.1.apakšvariantu "EKS '95 un nacionālā metodoloģija";

1.4. par skaitliskiem fiskāliem nosacījumiem – 1.4.1.apakšvariantu "Budžeta bilances nosacījumi" un 1.4.1.4.apakšvariantu "Budžeta bilances noteikšana pēc kombinētas metodes", papildus nosakot, ja recesija pārsniedz 10 %, 1.4.2.apakšvariantu "Vispārējās valdības parāda ierobežošana – 60 % no IKP" un 1.4.3.apakšvariantu "Papildus nosacījumi, ja ir budžeta bilances pārpalikums";

1.5. par citiem disciplīnas nosacījumiem – 1.5.1.apakšvariantu "Grozījumi Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likumā noteiktajos izdevumu griestos", 1.5.1.1.apakšvariantu "Izdevumu maksimālie apmēri netiek paaugstināti", 1.5.2.apakšvariantu "Apstiprinot gadskārtējo valsts budžeta likumu, izdevumu līmenis nedrīkst pārsniegt vidēja termiņā noteiktos izdevumu griestus" un 1.5.3.apakšvariantu "Grozījumi gadskārtējā valsts budžeta likumā";

1.6. par institucionāliem nosacījumiem fiskālās disciplīnas uzraudzībai –1.6.1.apakšvariantu "Esošajā institucionālajā ietvarā".

2. Jautājumus par fiskālās disciplīnas likuma:

2.1. spēkā stāšanos un gadījumiem, kad iespējamas atkāpes no skaitliskiem fiskāliem nosacījumiem, izskatīt Ministru kabinetā fiskālās disciplīnas likumprojekta apspriešanas procesā;

2.2. nozīmes un nosacījumu nostiprināšanu normatīvo aktu sistēmā izskatīt Ministru kabinetā pēc konsultācijām ar konstitucionālo tiesību ekspertiem.

3. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

4. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju izstrādāt un finanšu ministram līdz 2010.gada 30.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā fiskālās disciplīnas likumprojektu.

5. Finanšu ministrijai pēc fiskālās disciplīnas likumprojekta apstiprināšanas Ministru kabinetā sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā protollēmuma projektu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas minēti atbalstītajos koncepcijas risinājuma variantos.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše

(Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija
rīkojums Nr.362)

Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcijas kopsavilkums

Koncepcija ir sagatavota, lai izpildītu Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija sēdes protokollēmumā (prot. Nr.45 91.§) ietverto uzdevumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju izstrādāt un līdz 2010.gada 30.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā (atbilstoši 2010.gada 22.februāra rīkojumam Nr.91 "Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, un par likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam" sagatavošanu") fiskālās disciplīnas likumprojektu, ievērojot šādas vadlīnijas:

1) noteikt budžeta bilances līmeni atbilstoši prognozētajām iekšzemes kopprodukta izmaiņām un makroekonomiskajām prognozēm, nodrošinot pretciklisku fiskālās politikas darbību;

2) noteikt valsts budžeta izdevumu svārstību amplitūdas un to izmaiņu maksimālā kāpuma "griestus".

Saskaņā ar ekonomikas teoriju pretcikliska fiskālā politika darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, ekonomikas cikla augšupejas fāzē lietojot ierobežojošu fiskālo politiku un ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas izaugsmi stimulējošu fiskālo politiku.

Praksē pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā un tās ietekmes analīze ir parādījusi, ka valsts ir nokļuvusi lielās grūtībās, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tādējādi veicinot ekonomikas pārkaršanu un padarot situāciju grūti kontrolējumu ekonomiskās lejupslīdes laikā. Minēto uzskatāmi demonstrē arī situācijas atšķirība Latvijā un Igaunijā (Igaunijā konstitucionāli ir nostiprināta prasība nepieļaut budžeta deficītu). Lai mazinātu šādu risku iespējamību nākotnē, nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību nākotnē, samazinātu valsts ievainojamību nākamajās iespējamajās globālajās ekonomiskajās un finanšu krīzēs, nepieciešams izstrādāt un pieņemt fiskālās disciplīnas likumprojektu. Starptautiskā pieredze rāda, ka piesardzīga, konsekventa un caurredzama fiskālā politika, kas nodrošina budžeta plānošanu vidējā termiņā, kā arī budžeta deficīta un parāda striktu kontroli, paaugstina tautsaimniecības konkurētspēju un samazina tās ievainojamību, iedarbojoties "ārējam šokam". Fiskālās disciplīnas ieviešana un nostiprināšana tiesību aktos dotu būtisku pozitīvu signālu finanšu tirgiem, jo nostiprinātu uzticību valsts spējai īstenot ilgtspējīgu budžeta politiku. Rezultātā var paredzēt kredītreitingu uzlabošanos, valsts parāda apkalpošanas izmaksu samazināšanos, kā arī kopējo investīciju apjoma pieaugumu tautsaimniecībā.

Fiskālās disciplīnas likumprojekta mērķis ir:

· nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku;

· samazināt valdības īstenotās fiskālās politikas procikliskumu, definējot fiskālos nosacījumus;

· ierobežot un pakāpeniski samazināt vispārējās valdības parādu;

· izveidot saistošu vidēja termiņa makroekonomikās attīstības un fiskālās politikas ietvaru;

· noteikt striktus kritērijus budžeta grozījumu nepieciešamībai un potenciālo negatīvo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Koncepcijas mērķis ir izvēlēties labāko fiskālās pārraudzības un disciplīnas modeli, lai fiskālo atbildību īstenotu pastāvīgi un radītu pamatu ilglaicīgas ekonomikas attīstībai.

Galvenie fiskālās politikas nosacījumi un ar tiem saistītie jautājumi:

1. Skaitliskie fiskālie nosacījumi un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara darbības joma (uz valsts konsolidēto kopbudžetu vai uz valsts konsolidēto budžetu).

2. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara juridiskā forma (Ministru kabineta noteikumi vai likums) un periods (trīs vai četri gadi).

3. Skaitlisko fiskālo nosacījumu piemērošanas metodoloģija (Eiropas Kontu sistēmas '95 metodoloģija vai nacionālā metodoloģija).

4. Skaitliskie fiskālie nosacījumi:

4.1. budžeta bilances nosacījumi – atbilstoši koncepcijā minētajam ir pieci varianti;

4.2. vispārējās valdības parāda ierobežošana.

5. Institucionālie risinājumi fiskālās disciplīnas uzraudzībai:

5.1. stiprināt esošo institucionālo ietvaru;

5.2. izveidot neatkarīgu fiskālo iestādi;

5.3. izveidot fiskālo padomi.

6. Fiskālās disciplīnas nosacījumu izvietojums normatīvo aktu sistēmā (Satversme un Saeimas kārtības rullis vai Saeimas kārtības rullis).

Pretcikliska fiskālās politikas īstenošana ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs valsts un pašvaldību budžetu. Negatīva ietekme ir vienīgi variantam, ar kuru saskaņā paredzēts izveidot neatkarīgu fiskālo iestādi, jo tās dibināšanai un uzturēšanai būtu nepieciešams papildu finansējums valsts pamatbudžetā.

Finanšu ministrs E.Repše