Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Senāta spriedums lietā nr.SPC-68. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.07.1996., Nr. 128 https://www.vestnesis.lv/ta/id/212162

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

KONKURSI

Vēl šajā numurā

31.07.1996., Nr. 128

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: spriedums

Pieņemts: 10.07.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieta nr.SPC-68

1996.gada 10.jūlijā

SENĀTA SPRIEDUMS



Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments šādā sastāvā: priekšsēdētājs senators I. Fridrihsons, senatori R.Zaķe un M.Zāģere, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram A. Pličam, izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā 1996.gada 10.jūlijā civillietu sakarā ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora p.i. protestu par Cēsu rajona tiesas 1996.gada 19.janvāra spriedumu Lilijas Āboliņas pieteikumā par mantas sastāva noteikšanu.

Jānis Āboliņš 1941.gada 9.oktobrī stājies laulībā ar Liliju Runci (pēc laulības reģistrācijas piešķirts uzvārds Āboliņa).

Ar Baltijas kara apgabala 1947.gada 11.augusta spriedumu Jānis Āboliņ notiesāts pēc KPFSR 58.-1 "a" un 58.8.panta ar ilgstošu brīvības atņemšanas sodu un mantas konfiskāciju.

Jānis Āboliņš miris Smiltenē 1983.gada 10.septembrī.

1994.gada 5.maijā izsniegta apliecība par Jāņa Āboliņa reabilitāciju.

Pēc Lilijas Āboliņas pilnvarojuma kā dzīvojošas Rīgā, Brīvības ielā 334, dzīv. 52, (12.lp.) Aelita Runce griezusies tiesā ar pieteikumu par mantas sastāva noteikšanu, kāda tā Jānim Āboliņam bijusi un gājusi bojā sakarā ar viņa notiesāšanu - mājīpašums Smiltenē, Raiņa ielā 2, un citas tur atrodošās mantas.

Ar Cēsu rajona tiesas 1996.gada 19.janvāra spriedumu pieteikums apmierināts. Tiesa spriedumu pamatojusi uz liecinieku Aizsilnieces (dzimusi I938,gadā) un Lejnieka (dzimis 1929.gadā) liecībām.

Latvijas Republikas ģenerālprokurora p.i. iesniedzis protestu Cēsu rajona tiesas 1996.gada 19.janvāra sprieduma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai. Lietā vispār nav ziņu par namīpašuma Smiltenē, Raiņa ielā 2, piederību. Minētais namīpašums nodedzis kara darbības rezultātā 1944.gada 23./24.septembrī, ko apstiprinot arhīvā esošie dati, kas tiek pievienoti protestam.

Noklausījies senatora I.Fridrihsona ziņojumu un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora A.Pliča atzinumu, ka protests apmierināms, Senāts nāca pie atzinuma, ka Cēsu rajona tiesas 1996.gada 19.janvāra spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai sekojošo motīvu dēļ.

Lietā vispār nav nekādu dokumentu, ka namīpašums Smiltenē, Raiņa ielā 2, būtu piederējis 1909.gadā dzimušajam Jānim Jāņa d. Āboliņam — īpašuma tiesību pierādoši dokumenti par šo nekustamo īpašumu nav pievienoti arī iesniegtajam protestam.

Protestam pievienoti vairāki 1944.gada decembrī sastādītie akti par to, ka namīpašums Smiltenē, Raiņa ielā 2, kara darbības rezultātā nodedzis, sakarā ar ko tajā dzīvojošo Marijas Višņevskas, J.Pūka un J.Spata ģimenēm piederošā mantība arī iznicināta; minēto pastiprina arī citi protestam pievienotie dokumenti.

No lietā esošās Jāņa Jāņa d. Āboliņa reabilitācijas apliecības redzams, ka tajā viņa kā līdz arestam esošā dzīves vieta norādīta adrese Rīgā, Slokas ielā 51, dzīv.1 (8.lp.).

Iepazīstoties ar arhīva lietas nr.39676 materiāliem, redzams, ka 1947.gadā Jānis un Lilija Āboliņi paskaidrojuši, ka viņi dzīvojuši kopš 1945.gada maija nelegālā stāvoklī, lai izvairītos no represijām, Talsu rajonā un Rīgā, viņiem nekādas mantas nav, un tāda arī nav konfiscēta. Turpat Jānis Āboliņš arī paskaidrojis, ka viņam ir vecāki Jānis Jāņa d. Āboliņš, dzimis 1865.gadā, pēc profesijas kalējs, un māte Anna, dzimusi 1868.gadā, kas dzīvojot Smiltenē, bet pats kopš 30. gadu vidus strādājis un dzīvojis Zaubē, kur par policistu turpinājis strādāt arī vācu okupācijas laikā. Faktiski to pašu paskaidrojusi arī Lilija Āboliņa, norādot, ka viņas vecākiem Annai un Jānim Runčiem Zaubes pagastā piederējis nekustams īpašums "Bērziņi", bet tagad, t.i., 1947.gadā, viņi dzīvojot Talsu rajona Ārlavas pagasta "Poļos" (minētās arhīva lietas 2. sējums).

Lieta nevarēja tikt izskatīta Cēsu rajona tiesā, jo pieteicējas dzīves vieta ir Rīgā, Brīvības ielā 334, dzīv. 52.

Tiesa pieteikumu par mantas sastāva noteikšanu izskatījusi un apmierinājusi, neesot nekādiem konkrētiem pierādījumiem un neveicot nekādas darbības patiesības noskaidrošanai, ar ko tiesa pārkāpusi CPK 15. un 51.pantu.

Pamatojoties uz Latvijas CPK 342.3 pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

nosprieda:

Cēsu rajona tiesas 1996.gada 19,janvara spriedumu atcelt un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Priekšsēdētājs senators I.Fridrihsons

 Senatori: RZaķe, M.Zāģere

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!