Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra noteikumi Nr. 20 "Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.01.1999., Nr. 17/18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21165-dzivojamas-majas-privatizacijai-nepieciesamo-dokumentu-sagatavosanas-noteikumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.20

Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 11.marta rīkojumā Nr.106 "Par J.R.Kalniņa iecelšanu Rīgas Juridiskās augstskolas Direktoru valdē un E.Levita iecelšanu Rīgas Juridiskās augstskolas Akadēmiskajā padomē"

Vēl šajā numurā

21.01.1999., Nr. 17/18

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 20

Pieņemts: 19.01.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.20

Rīgā 1999.gada 19.janvārī (prot. Nr. 6 13.§)

Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 26. un 42.pantu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek sagatavoti dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamie dokumenti un slēgts pirkuma līgums.

2. Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu organizē un dokumentus sagatavo Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai attiecīgās pilsētas vai pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisija likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3. Privatizējamās dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala (turpmāk — funkcionāli nepieciešamais zemesgabals) noteikšanai privatizācijas komisija vai tās pilnvarota persona par katru privatizējamo dzīvojamo māju sagatavo izziņu par īpašuma piederību un īpašuma sastāvu un pasūta funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plānu, kā arī pasūtījumam pievieno apbūves kvartāla ģeodēzisko vai topogrāfisko plānu un, ja nepieciešams, pašvaldības arhitekta vai arhitektūras pārvaldes (ja tāda ir izveidota) plānošanas uzdevumu.

4. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plānu izstrādā un zemesgabala robežas dabā uzmēra pēc attiecīgā privatizācijas komisijas vai tās pilnvarotas personas pasūtījuma Valsts zemes dienests, attiecīgās pašvaldības dienesti vai licencētas fiziskās un juridiskās personas atbilstoši savstarpēji noslēgtiem līgumiem un saskaņotiem darbu izpildes grafikiem.

5. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plāns jāizstrādā mēneša laikā pēc pasūtījuma saņemšanas. Valsts institūciju un pašvaldību dienesti funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plānu saskaņo, kā arī citus saskaņojumus, kas saistīti ar dokumentu sagatavošanu privatizējamo dzīvojamo māju īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, veic divu nedēļu laikā. Ja minētajā termiņā netiek sniegts rakstisks saskaņojums vai arī nav saņemts motivēts atteikums, izstrādātais funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plāns uzskatāms par saskaņotu.

6. Privatizācijas komisija vai tās pilnvarota persona pēc funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plāna izstrādāšanas pasūta:

6.1. funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu uzmērīšanu un pasūtījumam pievieno attiecīgā zemesgabala plānu;

6.2. privatizējamās dzīvojamās mājas inventarizāciju un pasūtījumam pievieno attiecīgā zemesgabala plānu, kā arī norāda, vai jāizdara pilnīga inventarizācija vai daļēja inventarizācija (apsekojot tikai konkrēti norādītās telpas, kuru platība nepārsniedz vairāk par pusi no visu telpu platības), vai apliecina, ka atbilstoši esošajai inventarizācijas lietai nekādas izmaiņas nav notikušas.

7. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas dabā jāuzmēra mēneša laikā saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu.

8. Dzīvojamās mājas inventarizāciju veic Valsts zemes dienests. Pilnīga inventarizācija jāveic mēneša laikā, daļēja inventarizācija — divu nedēļu laikā, bet inventarizācijas lietas dati bez inventarizējamā objekta apsekošanas dabā jāprecizē piecu darbdienu laikā. Inventarizācijas pasūtītājam jānodrošina piekļūšana inventarizējamā objekta telpām.

9. Ja inventarizācijas pasūtītājs nevar nodrošināt piekļūšanu inventarizējamā objekta telpām pasūtījumā norādītajā apjomā, inventarizācijas lietā izdara atzīmi par telpām, kuru platība nav precizēta apsekošanas gaitā. Šādu telpu kopējā platība nedrīkst pārsniegt 30 % no mājas kopējās platības.

10. Privatizācijas komisija funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plāna izstrādāšanu, zemesgabala uzmērīšanu un privatizējamās dzīvojamās mājas inventarizāciju var nodot kā vienotu pasūtījumu attiecīgajai Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas, reģionālajai) nodaļai, noslēdzot savstarpēju vienošanos par darbu izpildi, ar noteikumu, ka kopā ar pasūtījumu tiek iesniegti šo noteikumu 3.punktā minētie dokumenti un ir precizēts inventarizācijas darbu apjoms saskaņā ar šo noteikumu 6.2.apakšpunktu.

11. Valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības pirms dzīvojamās mājas privatizācijas nostiprināmas zemesgrāmatā. Šajā gadījumā papildus likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" minētajiem dokumentiem iesniedzama attiecīgās privatizācijas komisijas izziņa, kurā norādīts mājas stāvu skaits, tās kopējā platība, dzīvokļu īpašumu kopējā platība, atsevišķi dzīvokļu īpašumi un tajos ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas.

12. Valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai attiecīgajai pašvaldībai.

13. Nododot valsts dzīvojamo māju privatizācijai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, Ministru kabinets nosaka, uz kā vārda zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz attiecīgo privatizējamo dzīvojamo māju vai dzīvojamo māju kopā ar zemi.

14. Valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā esošās dzīvojamās mājas tiek nodotas privatizācijai Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai pašvaldībai pēc to izslēgšanas no pamatkapitāla statūtos noteiktajā kārtībā.

15. Privatizācijas objektam dabā jāatbilst inventarizācijas dokumentos norādītajiem datiem. Ja, apsekojot privatizējamā objektā esošās telpas, tiek atklāta neatbilstība inventarizācijas dokumentos norādītajiem datiem, privatizācijas objektu privatizē tikai pēc tam, kad inventarizācijas dokumentos novērsta attiecīgā neatbilstība.

16. Ja dzīvojamās mājas valdītājs vai īrnieks (nomnieks) privatizācijas objektu ir pārveidojis, ar šī objekta inventarizāciju saistītos izdevumus sedz persona, kas ir atbildīga par pārveidojumiem.

17. Ja dzīvojamā mājā, kurā dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", ir dzīvokļi, kas uzcelti par valsts vai pašvaldības līdzdalības asignējumiem vai kurus iespējams nodalīt atbilstoši valsts vai pašvaldības kapitāla daļai, tie privatizējami likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā.

18. Lēmumu par valsts dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet lēmumu par pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu — pilsētas dome vai pagasta padome.

19. Lēmumā par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu jānosaka privatizācijas uzsākšanas diena — ne agrāk kā desmit dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Par pieņemto lēmumu privatizācijas komisija informē Valsts zemes dienestu, kas desmit dienu laikā iesniedz privatizācijas komisijā informāciju par konkrētajā privatizējamā mājā esošo kadastra reģistrā reģistrēto dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašniekiem, norādot apgrūtinājumus, kas reģistrēti attiecībā uz šiem īpašumiem. No dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dienas Valsts zemes dienests pārtrauc reģistrēt darījumus ar attiecīgajiem īpašumiem.

20. Neizīrētie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dienas netiek no jauna izīrētas vai iznomātas, bet tās nodod privatizācijai izsolē likumā noteiktajā kārtībā, izņemot pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošos neizīrētos dzīvokļus vai viendzīvokļa mājas, kas ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu tiek izīrētas personām (ģimenēm), kuras attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrētas, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

21. Nosakot privatizējamās dzīvojamās mājas statusu inventarizācijas dokumentos, netiek piemērots Būvju klasifikācijas CC (apstiprināta ar Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka rīkojumu) 10.punkts.

22. Ja tiek uzsākta par kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas privatizācija, privatizācijas komisija lēmuma kopiju par minētās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu nosūta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

23. Uzsākot dokumentu sagatavošanu dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija var organizēt attiecīgās mājas īrnieku, viņu ģimenes locekļu un nomnieku aptauju, lai noskaidrotu privatizētāju īpatsvaru un izvēlētos piemērotāko dzīvojamās mājas apsaimniekošanas veidu pēc privatizācijas.

24. Privatizācijas komisijas izsniegtais privatizācijas paziņojums attiecināms arī uz tiem īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir prombūtnē un kuru tiesības uz dzīvojamo telpu tiek saglabātas likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā.

25. Ja īrnieks (īrnieki) un viņa (viņu) ģimenes locekļi vienojas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, katra kopīpašnieka īpašumā esošā domājamā daļa tiek noteikta saskaņā ar visu pilngadīgo privatizētāju (īrnieku un viņu ģimenes locekļu), kā arī bērnu, kuri vecāki par 16 gadiem, savstarpēju vienošanos.

26. Privatizācijas komisijas pienākums ir likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajos gadījumos apliecināt personu savstarpējo vienošanos par to, kura persona (personas) privatizēs piedāvāto privatizācijas objektu. Minēto vienošanos privatizācijas komisijas vārdā apliecina privatizācijas komisijas priekšsēdētājs vai ar privatizācijas komisijas pilnvarojumu — cits komisijas loceklis vai darbinieks.

27. Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs (komisijas loceklis vai darbinieks) ir tiesīgs apliecināt personas parakstu tikai tās klātbūtnē. Ja īrnieks vai kāds no viņa ģimenes locekļiem ir prombūtnē, privatizācijas dokumentus noformē, ja ir saņemts prombūtnē esošās personas pilnvarojums. Ja īrnieks vai kāds no viņa ģimenes locekļiem privatizācijas brīdī ir notiesāts ar brīvības atņemšanu, viņa pilnvarojumu kādai citai personai apliecina soda izciešanas vietas priekšnieks.

28. Privatizācijas objekta pirkuma līgumu slēdz, pamatojoties uz pirkuma tipveida līgumu (pielikums). Privatizācijas komisijas pienākums ir nodrošināt privatizācijas objekta pircējam (ieguvējam) iespēju pirms maksājuma veikšanas iepazīties ar sagatavoto pirkuma līguma vai vienošanās par objekta nodošanu īpašumā bez atlīdzības projektu.

29. Privatizācijas komisijas lēmumā par pirkuma līguma slēgšanu vai vienošanos par objekta nodošanu īpašumā bez atlīdzības jānorāda:

29.1. privatizācijas objekts un tā adrese;

29.2. ar attiecīgo objektu funkcionāli saistītās privatizējamās telpas un būves;

29.3. privatizācijas objektā ietilpstošā mājas kopīpašuma (privatizējamās zemes) domājamā daļa;

29.4. personas, kuras privatizē attiecīgo objektu, un attiecīgās domājamās daļas;

29.5. pirkuma maksa latos un sertifikātos;

29.6. maksāšanas kārtība, ja objektu pērk uz nomaksu;

29.7. apgrūtinājumi, kas reģistrēti Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā attiecībā uz dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām un mākslinieku darbnīcām, kas iegūtas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

30. Slēdzot pirkuma līgumu par telpām, kuru platība īrnieka (nomnieka) ilgstošas prombūtnes dēļ nav precizēta inventarizācijas gaitā, pirkuma līgumā ierakstāma dzīvokļa īpašuma kopējā platība ar piebildi, ka dzīvokļa īpašuma kopējā platība pēc apsekošanas dabā var būt lielāka vai mazāka.

31. Ja objekts privatizēts atklātā izsolē, privatizācijas komisija pieņem lēmumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu. Nedēļas laikā no minētā lēmuma pieņemšanas dienas tā izraksts jānosūta privatizācijas objekta pircējam vai pircējiem (ieguvējiem).

32. Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot privatizējamo dzīvojamo māju, līdz privatizēto objektu īpašnieki izveido kopīpašuma apsaimniekošanas sabiedrību (dzīvokļu īpašnieku sabiedrību) vai noslēdz kopīgu līgumu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, pārņemot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu savā ziņā.

33. Funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plānu izstrādā un zemesgabala robežas dabā nosaka atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas metodiskajiem norādījumiem par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu.

34. Līdz šo noteikumu 33.punktā minēto metodisko norādījumu izdošanai ir atļauts izmantot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto metodiku "Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām".

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra noteikumus Nr.342 "Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 180.nr.; 1996, 49.nr.).

 

Ministru prezidents V.Krištopans

Ekonomikas ministrs A.Šlesers

Pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 19.janvāra noteikumiem Nr.20

120~1.JPG (89289 BYTES)

220~1.JPG (79964 BYTES)

320~1.JPG (91699 BYTES)

420~1.JPG (105791 BYTES)

520~1.JPG (110721 BYTES)

620~1.JPG (38700 BYTES)

720~1.JPG (38603 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!