• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 511 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.2010., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/211649-grozijumi-ministru-kabineta-2009-gada-15-septembra-noteikumos-nr-1056-lauksaimniecibas-produktu-integretas-audzesanas-uzglabasa...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.512

Par Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

11.06.2010., Nr. 93

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 511

Pieņemts: 08.06.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.511

Rīgā 2010.gada 8.jūnijā (prot. Nr.30 22.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11.panta trešās daļas 3.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 149.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.1. izstrādā mēslošanas plānu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Augsnes agroķīmisko izpēti ne retāk kā reizi piecos gados veic laboratorija, kas ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" (lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā) vai citā Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītā institūcijā;".

2. Papildināt noteikumus ar 4.15., 4.16. un 4.17.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.15. augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai to kultūraugu aizsardzībai un tikai pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas ir norādīti augu aizsardzības līdzekļa marķējuma tekstā vai dienesta izsniegtajā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas atļaujā, precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, laiku, kas jānogaida no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai, un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību;

4.16. veic izlietoto augu aizsardzības līdzekļu uzskaiti (norāda ar augu aizsardzības līdzekli apstrādāto platību, apstrādes datumu, lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu un devu);

4.17. ievēro dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus."

3. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII. Noslēguma jautājumi".

4. Papildināt noteikumus ar 38.punktu šādā redakcijā:

"38. Līdz 2015.gada 1.janvārim audzētājs sagatavo šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minēto kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, kas nav vecāki par sešiem gadiem."

5. Izteikt 1.pielikuma 12.punktu šādā redakcijā:

"12. Dzērveņu vertikālie dzinumi ar ziediem    

2000–6000

"

6. Izteikt 2.pielikuma I nodaļu šādā redakcijā:

"I. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība

Nr. p.k.

Kultūraugs

Augu skaits, 1000 gab./ha

1. Galviņkāposti (baltie un sarkanie)  
1.1. agrīnas šķirnes (veģetācijas periods* īsāks par 60 dienām)

50–70

1.2. vidēji agrīnas šķirnes (veģetācijas periods 60–70 dienas)

50–60

1.3. vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas periods 90–150 un vairāk dienu)

30–40

1.4. vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas svars 6–12 kg)

25–30

1.5. ātri augošas šķirnes uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas svars 2–4 kg)

30–40

2. Ziedkāposti

24–30

3. Brokoļi

24–30

4. Pekinas kāposti

50–70

5. Burkāni  
5.1. Parīzes tipa šķirnes

15 000–25 000

5.2. miniatūrie burkāni

15 000–25 000

5.3. Amsterdamas un Imperator tipa šķirnes

4000–7000

5.4. Nantes un Nantes/Berlikum tipa šķirnes

1200–1500

5.5. Šantenē, Berlikum un Flakē tipa šķirnes

800

6. Galda bietes

500–700

7. Sīpoli  
7.1. sīpoli no sīksīpoliem

750

7.2. sīpoli no sēklas

750–1000

8. Ķiploki

150–160

9. Lauka gurķi

25–30

10. Siltumnīcas gurķi

17–30

11. Kolrābji

40–70

12. Kāļi

400–800

13. Dilles

500–700

14. Pastinaki

400–800

15. Rutki

400–800

16. Rāceņi

400–800

17. Turnepši

400–800

18. Sakņu selerijas

25–60

19. Kātu selerijas

70–80

20. Lapu selerijas

70–80

21. Sakņu pētersīļi

400–800

22. Lapu pētersīļi

70–80

23. Puravi

140–200

24. Salāti  
24.1. lapu salāti

80–120

24.2. mīkstie galviņsalāti un batāvijas

80–120

24.3. kraukšķīgie salāti (iceberg tipa šķirnes)

60–80

24.4. salātlapiņas (baby-leaf)

10 000–12 000

24.5. romiešu salāti (Cos, Kos)

80–200

24.6. salātu cigoriņi (Radičio un Cukerhut tipa šķirnes)

80–120

25. Spināti

1200–2000

26. Kabači (arī cukini un patisoni)

12–15

27. Ķirbji

10–14

28. Mangolds

30–50

29. Cukurkukurūza

50–60

30. Redīsi

1500–3000

31. Japānas rutki (daikoni)

12–20

32. Zirņi

800–1200

33. Pupiņas

70–100

34. Dārza pupas

60–80

35. Sīpolloki

600–3000

36. Rabarberi

10–12

37. Topinambūri

50–70

38. Skābenes

200–300

39. Sparģeļi

14–17

40. Virziņkāposti (Savojas kāposti)

30–60

41. Rožu kāposti (Briseles kāposti)

30–45

42. Ķīnas kāposti (pakčoi, tatsoi un līdzīgi)

50–70

43. Paprika

25-30

44. Baklažāni

35-40

45. Tomāti (lauka)

30–50

46. Tomāti (siltumnīcas)

22–40"

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!