Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 504 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.2010., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/211642

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.505

Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 7.novembra noteikumos Nr.384 "Noteikumi par bīstamajām iekārtām"

Vēl šajā numurā

11.06.2010., Nr. 93

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 504

Pieņemts: 08.06.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.504

Rīgā 2010.gada 8.jūnijā (prot. Nr.30 3.§)

Noteikumi par ēku energosertifikāciju

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
8.pantu, 10.panta otro daļu, 15. un 19.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 procentus no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi aptver 25 procentus no ēku būvapjoma (turpmāk – rekonstruējama ēka), kā arī jaunbūvēm;

1.2. kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija;

1.3. ēkas energoefektivitātes sertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;

1.4. energosertifikācijas pārraudzības kārtību;

1.5. kārtību, kādā apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energoefektivitātes sertifikātiem;

1.6. pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem (turpmāk – apkures katli), un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem (turpmāk – gaisa kondicionēšanas sistēmas).

2. Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos būvniecības jomā, piemēro:

2.1. rekonstruējamo ēku un jaunbūvju ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu kopējiem siltumtehniskajiem parametriem;

2.2. rekonstruējamo ēku un jaunbūvju tehniskajām sistēmām (piemēram, apkures, dzesēšanas, ūdensapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, apgaismošanas sistēmām).

3. Ēkā nedrīkst uzstādīt vai tās funkciju nodrošināšanai nedrīkst pievienot enerģiju patērējošas tehniskās sistēmas, kuru jauda pārsniedz attiecīgās ēkas projektā paredzētās vajadzības, izņemot gadījumus, kad attiecīgu tehnisku sistēmu uzstādīšana ir tehniski un ekonomiski pamatota.

4. Rekonstruējamām ēkām energoefektivitātes minimālās prasības, kas noteiktas būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, piemēro, ciktāl tas ir tehniski un funkcionāli iespējami un ekonomiski pamatoti.

II. Ēku energosertifikācija

5. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, energoauditors:

5.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

5.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;

5.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķinu;

5.4. izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu;

5.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

6. Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves vai rekonstruējamas ēkas) energosertifikāciju, energoauditors vai projektētājs:

6.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

6.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķinu;

6.3. izsniedz ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu.

7. Ekspluatācijā esošu ēku energosertifikāciju veic saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, novērtējot aprēķināto (īpašību) energoefektivitāti un izmērīto (ekspluatācijas) energoefektivitāti.

8. Projektējamo ēku (jaunbūvju un rekonstruējamo ēku) energosertifikāciju veic, novērtējot aprēķināto (īpašību) energoefektivitāti.

9. Ēkas energoefektivitāti izsaka ar kopējiem gada rādītājiem:

9.1. enerģijas patēriņam – kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;

9.2. oglekļa dioksīda emisijas novērtējumam – kilogrami oglekļa dioksīda uz kvadrātmetru gadā.

10. Attiecību regulējumu starp energoauditoru un energoaudita pasūtītāju nosaka savstarpēja vienošanās.

11. Lai energoauditors varētu novērtēt ēkas energoefektivitāti, ēkas energoaudita pasūtītājs nodrošina pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:

11.1. ēkas projekts vai inventarizācijas plāns;

11.2. ēkas tehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi;

11.3. ēkas tehnisko sistēmu instrukcijas;

11.4. ēkas tehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;

11.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;

11.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķini par patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas tehniskajās sistēmās;

11.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;

11.8. dati par ēkas tehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;

11.9. enerģijas aprēķini, ja tādi ir;

11.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi, ja tādi ir;

11.11. iekļūšana telpās un piekļuve pie ēkas tehniskajām sistēmām;

11.12. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoaudita un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.

12. Ja pasūtītājs nevar nodrošināt energoauditoram šo noteikumu 11.punktā minētos dokumentus vai informāciju, pasūtītājs nodrošina energoauditoram alternatīvas informācijas iegūšanas iespējas vai vienojas par citu nepieciešamās informācijas iegūšanas veidu.

III. Ēkas energoefektivitātes sertifikāts

13. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu sagatavo ekspluatācijā esošām ēkām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu – projektējamām ēkām (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

14. Ēkas energoefektivitātes sertifikātam pievieno:

14.1. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:

14.1.1. telpu vai zonu platības un temperatūru tajās;

14.1.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;

14.1.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;

14.1.4. uzskaitītās enerģijas un energonesēju patēriņu, norādot periodus un sadalījumu pa tehniskajām sistēmām;

14.1.5. ēkā izmantoto tehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

14.1.6. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

14.1.7. laikapstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

14.1.8. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;

14.2. apkures katla un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus;

14.3. ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai (3.pielikums).

15. Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātam pievieno pielikumu. Pielikumā norāda šo noteikumu 14.1.1., 14.1.2., 14.1.3., 14.1.5. un 14.1.6.apakšpunktā noteiktās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības.

16. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu izsniedz papīra dokumenta vai elektroniska dokumenta formā.

17. Ziņas par ēkas energoefektivitātes sertifikātu vai ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu energoauditors vai projektētājs reģistrē būvniecības informācijas sistēmā piecu dienu laikā pēc tā izsniegšanas.

IV. Ēku energosertifikācijas pārraudzība un informācijas aprite

18. Ekonomikas ministrija:

18.1. analizē informāciju par ēku energosertifikāciju;

18.2. izvērtē ēku energosertifikācijas sistēmas darbību un ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību;

18.3. iekļauj ministrijas programmās un plānos ēku energosertifikācijas sistēmas pilnveidošanas pasākumus;

18.4. izstrādā priekšlikumus ēku energoefektivitāti reglamentējošu normatīvo aktu pilnveidošanai;

18.5. apkopo un uztur informāciju par ēku energosertifikāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts informācijas sistēmu, būvniecības un personas datu aizsardzības jomā, nodrošinot:

18.5.1. autorizētu pieeju ēku energoefektivitātes sertifikātu reģistram, lai energoauditori varētu sagatavot izsniegšanai ēku energoefektivitātes sertifikātus un tiem pievienojamos dokumentus;

18.5.2. sistēmā reģistrēto ēku energoefektivitātes sertifikātu informācijas apkopošanu un aktualizāciju, lai nodrošinātu ēku energosertifikācijas pārraudzību;

18.5.3. ēku energoefektivitātes sertifikātu publisku pieejamību bez maksas Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā;

18.5.4. ēku energoauditoru sagatavojamo dokumentu paraugu publicēšanu Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā.

19. Būvniecības informācijas sistēmā apkopo ēku energosertifikācijas pārraudzībai nepieciešamos datus:

19.1. kas iekļauti saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegtajos dokumentos:

19.1.1. ēkas energoefektivitātes sertifikātā;

19.1.2. ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātā;

19.1.3. apkures katla pārbaudes aktā;

19.1.4. gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes aktā;

19.2. ko personāla sertificēšanas institūcijas sniedz Ekonomikas ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem energoauditoru sertifikācijas un uzraudzības jomā.

V. Apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

20. Apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda ēkas energosertifikācijas laikā. Pārbaudi var brīvprātīgi pasūtīt arī jebkurā citā laikā.

21. Apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs energoauditoru nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.

22. Pārbaudē energoauditors novērtē apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitāti un sniedz ieteikumus apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas turpmākai ekspluatācijai.

23. Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2007 "Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana". Par apkures katla pārbaudi energoauditors sastāda aktu (4.pielikums).

24. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2007 "Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas". Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi energoauditors sastāda aktu (5.pielikums).

VI. Noslēguma jautājumi

25. Šo noteikumu 17.punkts, 18.5.1., 18.5.2., 18.5.3.apakšpunkts un 19.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.decembrī.

26. Ziņas par ēkas energoefektivitātes sertifikātu un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izsniegts līdz 2010.gada 1.decembrim, energoauditors vai projektētājs reģistrē būvniecības informācijas sistēmā līdz 2011.gada 1.martam.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 8.jūnija
noteikumiem Nr.504

Ēkas energoefektivitātes sertifikāta paraugs

Ekonomikas ministrs A.Kampars



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 8.jūnija
noteikumiem Nr.504

Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta paraugs

Ekonomikas ministrs A.Kampars



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 8.jūnija
noteikumiem Nr.504

Ieteikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai

Ekonomikas ministrs A.Kampars



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 8.jūnija
noteikumiem Nr.504

Apkures katla pārbaudes akts

Ekonomikas ministrs A.Kampars



 

5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 8.jūnija
noteikumiem Nr.504

Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!