Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par pilsētu projektu ideju apstiprināšanu programmā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) Koordinācijas padomes sēdē 2.jūnijā tika apstiprinātas septiņas pilsētu projektu idejas, kuras tās plāno īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā pilsētvides programmā.

Koordinācijas padome, izvērtējot Liepājas, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas pilsētu izstrādātās projektu idejas, atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto pilsētvides sakārtošanā, finansējuma piesaistē, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus pašvaldībā un sakārtotu infrastruktūru.

Prioritātes “Policentriska attīstība” 3.6.1.1.aktivitātē “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” Liepājas pilsēta projektu konkursa trešajai atlases kārtai iesniegs projektu par ielu apgaismojuma sistēmas modernizāciju un ielu rekonstrukciju.

Projekta ietvaros pilsēta iecerējusi nomainīt pirms 30 gadiem izbūvēto apgaismojuma sistēmu, kas patlaban tikai daļēji pilda savu funkciju, patērē pārāk lielus energoresursus un ir neefektīva, kā arī izmaksas ir pārāk augstas.

Ieviešot projektu, Liepājā plānots izveidot pievilcīgu un drošu pilsētvidi, kas vienlaikus sniegs pozitīvu ietekmi uz energoresursu patēriņu, transporta kustību un sociāli ekonomiskām aktivitātēm.

Jēkabpils pilsēta plāno rekonstruēt galvenās pilsētas ielas – Rīgas, Brīvības, R.Blaumaņa, Zaļo ielu un tām piegulošo ielu tīklu, jo tām ir būtiska loma pilsētas un reģiona mobilitātes nodrošināšanai.

Piesaistot ERAF līdzekļus, tiktu uzlabota pilsētas infrastruktūra un ieguvēji būtu ne tikai pilsētas iedzīvotāji un strādājošie, bet arī Zemgales reģions kopumā, akcentē pilsētas pārstāvji. “Sakārtota ielu virszemes un pazemes infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums sekmīgas uzņēmējdarbības izveidei un nodrošināšanai,” viņi norāda.

Savukārt Rēzeknes pilsētā iecerēts veicināt konkurētspēju, izveidojot reģionālu daudzfunkcionālu centru un pieejamu Gājēju ielas infrastruktūru pilsētas mazattīstītajās teritorijās gar Rēzeknes upi, savienojot izglītības un kultūras objektu teritorijas.

Centru plānots veidot par Rēzeknes simbolu, kurā norisinātos pilsētas un reģiona kultūras dzīves notikumi un sabiedriskas norises. Tāpat plānots, ka centrā tiks nodrošinātas telpas dzimtsarakstu nodaļai.

Daudzfunkcionālā centra izveide tāpat nodrošinātu kvalitatīvu un profesionālu kultūras pakalpojumu pieejamību reģionā, jo tajā plānots izvietot bibliotēku, valsts arhīvu, muzeju, mūsdienīgi aprīkotu kinoteātri, kā arī augstskolu, kura piedāvās augstākās izglītības programmas kādā no kultūras vai mākslas specialitātēm.

Padome tāpat atbalstīja trīs Daugavpils pilsētas projektu idejas, kuras tiks īstenotas, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Viens no ievērojamākajiem objektiem ir unikāls valsts nozīmes pilsētbūvniecības un arhitektūras piemineklis, starptautiskas un nacionālas nozīmes kultūrvēsturisks objekts – Daugavpils cietoksnis, kas ir vienīgais cietoksnis, kurš bez lielām izmaiņām saglabājies no 19.gadsimta pirmās puses Baltijā un Ziemeļeiropā.

Projekta ietvaros plānots atjaunot cietoksni, tā apbūves un ielu infrastruktūru, radīt priekšnoteikumus pieminekļa kā unikāla kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanai un racionālai izmantošanai, piemēram, izveidojot to par kultūras, darījumu un tūrisma centru.

Projekta “Daugavpils pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas otrā kārta” ietvaros veiks ielu rekonstrukciju tiem ceļiem, kuriem ir būtiska loma pilsētas satiksmē. Projekta ietvaros plānots rekonstruēt 14 pilsētas ielas, veicot ielu seguma, lietus ūdens kanalizācijas, apgaismes objektu uzstādīšanas un labiekārtošanas darbus.

Savukārt, piesaistot finansējumu pašvaldību ēku un piegulošās infrastruktūras rekonstrukcijai pilsētas vēsturiskajā centrā, tiks veicināta valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Daugavpils vēsturiskā centra – saglabāšana un attīstība.

Koordinācijas padome atbalstīja arī Rīgas pilsētas iesniegto projekta ideju par Grīziņkalna un Miera dārza revitalizāciju, pārvēršot to par iedzīvotājiem un tūristiem publiski pieejamu kultūras un atpūtas telpu, kas veicinātu ievērojamu tūrisma un jaunu investīciju piesaisti.

Ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka aktivitātes ietvaros ERAF finansējumam var pieteikties 16 Latvijas pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene un Talsi. Atsevišķa aktivitāte degradēto teritoriju revitalizācijai ir pieejama galvaspilsētai Rīgai.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām.

Koordinācijas padomes uzdevums ir izvērtēt un novērst iespējamo projektu, ko plānots īstenot pilsētvides prioritātes ietvaros, pārklāšanos ar citām ES struktūrfondu aktivitātēm.

Kopumā šajā aktivitātē pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177,8 miljoni latu un nacionālais publiskais finansējums – 31,4 miljoni latu.

Pirmajā atlases kārtā tika apstiprināti 19 projekti par kopējo summu 53 687 700 latu. Savukārt otrajā atlases kārtā tika apstiprināti 24 projekti par kopējo summu 71 021 337 lati. Aktivitātes ietvaros līdz 2009.gada beigām noslēgtas vienošanās par projektu īstenošanu, kur ES struktūrfondu līdzfinansējums sastāda 98 397 693 latus.

Projektu iesniegumu atlasi ministrija rīko vairākās uzaicinājumu kārtās. Trešās atlases kārtas ietvaros pašvaldības projektu iesniegumus varēs iesniegt līdz šā gada beigām. Aktivitātes īstenošanu nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa