Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 1.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2010., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/211242

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesija, 28.05.–1.06.2010.

Vēl šajā numurā

03.06.2010., Nr. 88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 1.jūnijā

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

1.jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts sportistam, hokeja vārtsargam Artūram Irbem par ieguldījumu sportā, Latvijas vārda nešanu pasaulē un patriotisma popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts bijušajam Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājam, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim prof. Dr.habil.biol. Elmāram Grēnam par ilggadēju un produktīvu darbību Latvijas Zinātnes padomē un bijušajam Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja vietniekam, Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta direktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim prof. Dr.habil.sc.ing. Jurim Jansonam par ilggadēju un produktīvu darbību Latvijas Zinātnes padomē.

Noteikts, ka MK Atzinības rakstus A.Irbem, E.Grēnam un J.Jansonam pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

1.jūnijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 303 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 15 viņu nepilngadīgie bērni.

No 288 pilsonības pretendentiem 70% ir krievi, 11% – ukraiņi, 8% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

27% pilsonības pretendentu ir pamata, 53% – vidējā, 17% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 133 475 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā –16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 605 personas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde visiem jaunajiem pilsoņiem tuvāko dienu laikā nosūtīs pa pastu paziņojumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, kā arī detalizētu informāciju par jaunās Latvijas pilsoņa pases saņemšanas iespējām.

MK: Par Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu

1.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Valsts kancelejas izstrādātos noteikumus “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs”, kas noteiks valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu. Amatu katalogs ir valsts un pašvaldību institūciju amatu sistematizēts apkopojums, kur amati ir sakārtoti funkcionālajās grupās – amatu saimēs, definējot un aprakstot to pamatpienākumus un darba uzdevumus. Amatu klasifikācijas sistēma būs pamatā mēnešalgas noteikšanai valsts un pašvaldību institūcijās, jo amatu klasifikācijas rezultāti veido 67% no amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas.

Katalogs izstrādāts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma deleģējumam, paredzot, ka ne tikai valsts tiešās pārvaldes iestāžu, bet arī Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, tiesu un prokuratūras, Tiesībsarga biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, publisko nodibinājumu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, pašvaldību, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), zinātnisko institūtu un valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amatu klasifikāciju atbilstoši valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam.

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir papildināts ar šādām amatu saimēm: neatliekamās medicīnas ārstniecības pakalpojumi; valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde; informācijas tehnoloģiju lietotāju atbalsts; noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana; valsts dibināto augstskolu vadība; mārketings (tirgzinība); tulkošana rakstos un mutvārdos; sporta organizēšana; tiesas un prokuratūra; stratēģiskā plānošana un attīstība; studentu apkalpošana; studiju procesa organizēšana; sabiedrisko pakalpojumu regulēšana; bāriņtiesas, dzimtsarakstu pakalpojumi. Vienlaikus ir veikti grozījumi vairākās amatu saimēs, papildinot vai iekļaujot jaunus līmeņus/apakšlīmeņus.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par 2011.gada valsts budžeta projekta gatavošanu

Nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas darbi norit atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam 2011.gada budžeta gatavošanas grafikam – ir sagatavotas indikatīvās makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, veikta bāzes izdevumu aprēķināšana, kā arī sākta vispārēja valsts funkciju izvērtēšana. Paralēli norit darbs arī pie nodokļu politikas pamatnostādnēm un pasākumu plāna ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences nodrošināšanai.

Detalizētu Finanšu ministrijas sagatavotu informāciju par 2011.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas gaitu un par 2011.gada valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī ar nodokļiem saistītiem jautājumiem 1.jūnijā apstiprināja Ministru kabinets, akceptējot divus atbildes rakstus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija prognozes, kas ir saskaņotas ekspertu līmenī Latvijā, taču par tām vēl notiek sarunas un nav panākta gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Prognozes var vēl tikt precizētas, ņemot vērā aktuālākos datus. Finanšu ministrijas bāzes scenārijs paredz, ka 2010.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās piedzīvos samazinājumu par 3,5%, 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā – par 4%, bet 2013.gadā – par 3,9%, kas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ir Latvijas ekonomikas potenciālās izaugsmes aptuvenais novērtējums. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.–2013.gadam līdz 18.jūnijam ir jāizskata Reformu vadības grupā.

Ministrijas savus budžeta bāzes izdevumus 2011. un 2012.gadam ievadīja Valsts kancelejas izveidotajā datubāzē sadalījumā pa definētajām funkcijām, lai, pamatojoties uz tiem, varētu veikt funkciju izvērtēšanu. Saskaņā ar šo informāciju 2011.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar 2010.gadu palielināti par 222,2 miljoniem latu, tajā skaitā par 91,8 miljoniem latu valsts pamatfunkciju īstenošanai un par 130,5 miljoniem latu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Lielākie palielinājumi: Aizsardzības ministrijai valsts budžeta investīcijām un ilgtermiņa līgumu izpildei Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – 17,8 miljoni latu, Kultūras ministrijai valsts budžeta investīcijām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai – 13,5 miljoni latu, Finanšu ministrijai iemaksām Eiropas Kopienas budžetā – 5,5 miljoni latu, Vides ministrijai Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam – 30,8 miljoni latu, Veselības ministrijai Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai – 6,1 miljons latu, tiesnešu un prokuroru atalgojumam saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu – 14 miljoni latu, izdienas pensiju izmaksai pilnā apmērā – 6 miljoni latu.

Nākamais posms ir funkciju izvērtēšana, kas būs pamats 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādei, kā arī ilgtspējīgu strukturālu izmaiņu un vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai. No 1.jūnija Funkciju izvērtēšanas vadības grupa sāk darbu pie valsts budžeta finansēto funkciju izvērtēšanas pirmā posma, kurā tiks uzklausīta ministriju un centrālās pārvaldes iestāžu sniegtā informācija par to īstenotajām funkcijām un finansējuma samazinājuma iespējām. Pēc informācijas apkopošanas līdz jūlija vidum tiks sagatavots sākotnējais ziņojums, lai uzsāktu otro posmu – detalizētu funkciju revīziju un optimizācijas priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņēmējiem.

Turpinās darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas plāna. Finanšu ministrijā darbojas darba grupa ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai. Tāpat turpinās darbs arī pie priekšlikumu izstrādes nodokļu politikas ilgtermiņa reformām izstrādāšanas, kas ir jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 1.jūlijam. Finanšu ministrija ir sagatavojusi Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu, par kuru šobrīd notiek diskusija publiskajā telpā ar sociālajiem partneriem, kā arī starptautiskajiem aizdevējiem. Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektā kā galvenie mērķi ir izvirzīti:

• nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā, kas nepieciešami tālākai budžeta konsolidācijai un Māstrihtas kritēriju izpildei;

• veicināt ekonomikas konkurētspēju, palielinot tirgojamu nozaru īpatsvaru, kā arī veicināt produktivitāti un inovācijas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi;

• samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

FM: Par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu Eiropas Savienības fondu komercdarbības atbalsta projektiem

1.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK protokollēmums par 27 miljonu latu valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu 2010.gadā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem, kuriem ir piešķirts komercdarbības atbalsts.

Valdība atbalstīja FM ierosinājumu pārskatīt esošo budžetu ES fondu projektiem, lai ietaupīto budžeta finansējumu citu fondu projektu ietvaros varētu pārstrukturēt un pārdalīt komercdarbības atbalsta projektiem. Tā maksimāli efektīvi tiks izlietoti finanšu līdzekļi, tos neiesaldējot, bet veicinot ekonomisko aktivitāti un ātrāku līdzekļu apriti.

Vienlaikus protokollēmuma projekts paredz iespēju ministrijām, kurām ar šo protokollēmumu samazina ES projektiem pieejamā finansējuma apmēru, vērsties Finanšu ministrijā ar pamatotu papildu finansējuma piešķiršanas pieprasījumu, ja tas būs nepieciešams saskaņā ar projektu īstenošanas plāniem.

Protokollēmums atbalstīts saistībā ar jau 18.maijā valdībā apstiprinātajiem noteikumiem, kas paredz, ka ES fondu komercdarbības atbalsta projektu īstenotājiem gan ES fondu, gan valsts budžeta (ja paredzēts) līdzfinansējuma daļu atmaksāt, negaidot, kamēr ES fonda līdzekļi tiek saņemti no Eiropas Komisijas.

Komercdarbības atbalsta projektus paredzēts īstenot, piemēram, šādu ES fondu aktivitāšu ietvaros: “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās”, “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”, “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai”, “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” un citās.

FM: Par uzdevumu Privatizācijas aģentūrai dibināt jaunu banku

Atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam akciju sabiedrības “Parex banka” restrukturizācijas modelim “Jaunās bankas nodalīšana” valdība 1.jūnijā ir uzdevusi valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” (PA) nodibināt jaunu kredītiestādi, kurā 100% kapitāla piederētu valstij Privatizācijas aģentūras personā.

Tāpat valdība uzdeva PA pēc Eiropas Komisijas (EK) atļaujas saņemšanas “Parex bankas” restrukturizācijas plānam palielināt jaunās bankas pamatkapitālu līdz valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzētajam apmēram, kas pašlaik ir aptuveni 103 miljoni latu, bet vēl tiks precizēts pirms aktīvu nodošanas jaunajai bankai, saskaņojot plānu ar Eiropas Komisiju.

Kapitāla finansēšanas resursu avots būs daļa no Valsts kases jau iepriekš veiktajiem noguldījumiem “Parex bankā”.

Tā kā valdībā ir atbalstīts un iesniegts saskaņošanai EK tāds “Parex bankas” restrukturizācijas modelis, kas paredz veidot jaunu banku, “Parex bankai” ir jāturpina atbilstošie sagatavošanās darbi. Jau pirms restrukturizācijas plāna galīgās saskaņošanas EK jādibina jaunā kredītiestāde, un efektīvākais risinājums no laika, resursu un juridiskā viedokļa ir šo kredītiestādi dibināt PA. Kā zināms, pašlaik PA ir “Parex bankas” lielākais akcionārs ar 76,6% kapitāla.

Ministru kabinets paralēli ir akceptējis arī Latvijas pozīciju sarunām ar “Parex bankas” otro lielāko akcionāru – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) – par tās iesaisti divās pēc “Parex bankas” restrukturizācijas izveidojamajās vienībās – jaunajā bankā un risinājuma bankā. Turpmākās sarunas ar ERAB valdība uzdeva vest Privatizācijas aģentūrai.

FM: Par valsts vārdā sniedzamo galvojumu kārtību

1.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (Valsts kases) sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem un par galvojumu sniegšanu un uzraudzību.

Jaunā kārtība izstrādāta, lai veicinātu valsts galvojumu piešķiršanas procesa caurskatāmību.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiks nodrošināts, ka potenciālie valsts galvojuma saņēmēji un viņu realizējamie projekti tiks izvērtēti pirms galvojumu iekļaušanas gadskārtējā valsts budžeta likumā, iepriekšējie noteikumi paredzēja galvojumu izvērtēšanu tikai pēc galvojuma iekļaušanas gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Noteikumu jaunajā redakcijā ir noteikta kārtība, kādā pretendenti var pieteikties valsts galvojuma saņemšanai, definēti galvojumu sniegšanas pamatnosacījumi un noteikta valsts galvoto kredītu pārkreditācijas kārtība.

Noteikumu projekts paredz, ka kredītiestāde kredīta izmaksas veic tikai pēc apliecinājuma saņemšanas no Finanšu ministrijas par projekta iepirkumu līgumu saskaņošanu un projekta līdzfinansējuma saņemšanu atbilstoši projekta biznesa plānam tikai rēķinu apmaksai saskaņā ar noslēgtiem līgumiem.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka reizi gadā kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā ziņojumu par projekta īstenošanas gaitu un divus mēnešus pēc projekta īstenošanas beigām kredīta ņēmējs iesniedz Finanšu ministrijā projekta galaziņojumu u.c. risinājumus.

Noteikumi izstrādāti, veicot esošās valsts galvojumu sniegšanas un uzraudzības sistēmas analīzi un ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus par galvojumu piešķiršanas procesa caurskatāmību un normatīvo aktu pilnveidi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!