Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2010. gada 27. maija sēdes stenogramma (sākums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2010., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/211221

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas jūras valstu samitā Viļņā: ar kopīgu domu par Baltijas jūras un tās krastos dzīvojošo tautu nākotni

Vēl šajā numurā

03.06.2010., Nr. 88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2010. gada 27. maija sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis jau ir viena minūte pāri deviņiem.

Sākam Saeimas 27.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumiem grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Ir saņemts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” . Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāts Vilnis Edvīns Bresis atsauc savu iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 27.maijā. Iesniegums ir atsaukts. Tātad darba kārtība ir grozīta, šis jautājums nav izskatāms.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt šā gada 27.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā kā pirmo jautājumu Saeimas lēmuma projektu “Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis jautājums tiek iekļauts kā pirmais? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas un iekļaut šā gada 27.maija sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 27.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Tātad pirmais ir lēmuma projekts “Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamais Prezidij, godātie deputāti!

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sakarā ar 9.Saeimas deputāta Aleksandra Golubova nāvi ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka nākamais deputāta kandidāts no partijas “Saskaņas Centrs” Latgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta ir Martijans Bekasovs.

Komisija ir saņēmusi Martijana Bekasova iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties Saeimas deputāta pienākumus.

Komisija aicina atbalstīt lēmuma projektu “Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Es lūdzu Martijanu Bekasovu dot svinīgo solījumu.

Kolēģi! Vai varētu palūgt zālē klusumu?

M.Bekasovs.

Es, Martijans Bekasovs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas suverenitāti (No zāles dep. K.Šadurskis: “Suverenitāti?”) un likumus... es atvainojos, Satversmi un likumus. Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu, parakstiet...

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Martijana Bekasova 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Deputātam Martijanam Bekasovam 9.Saeimas deputāta pilnvaras apstiprinātas. Lūdzu Bekasova kungu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Grozījumu Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Venta Armanda Kraukļa, Oskara Spurdziņa, Jura Dalbiņa, Jāņa Dukšinska un Vitālija Aizbalta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pieci deputāti nodod jūsu vērtēšanai un aicina iekļaut komisijas darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.

Likumprojekta mērķis ir papildināt likumu ar normu, kas paredz “pārdzīvojušam laulātam pie vecuma pensijas kapitāla papildus aprēķināt 50 procentus no mirušā laulātā aprēķinātā fondētās pensijas kapitāla, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam”. Mūsuprāt, viens no sociāli taisnīgiem veidiem, kā uzlabot pensionāru finanšu situāciju, ir ļaut mantot laulātā pensijas daļu.

Mēs, bieži tiekoties ar pensionāriem, esam izdarījuši secinājumu, ka pa diviem apmaksāt dzīvokli un... dzīve varbūt nav tik grūta, cik vienam, vientuļam pensionāram. Un it īpaši sievietēm...

Sēdes vadītāja.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas un pārtrauciet sarunas!

O.Spurdziņš.

... kuru mūža garums ir ilgāks nekā vidēji vīriešiem, tomēr šis sociālās apdrošināšanas stāžs nereti ir mazāks, turklāt arī statistika liecina, ka sievietes vientuļas paliek daudz vairāk nekā vīrieši. Zaudējušiem laulāto, pensionāriem būtu iespēja saņemt kaut daļu no laulātā pensijas, kas uzlabotu pārdzīvojušā laulātā pensionāra finanšu situāciju.

Lūdzu atbalstīt un iekļaut komisijas darba kārtībā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”? Vai deputātiem ir iebildumi un nepieciešams balsojums? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Bērziņa (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), Alekseja Vidavska, Oskara Spurdziņa, Annas Seiles, Gunta Bērziņa un Dagnijas Staķes sagatavoto likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija). Viņš runās “par”.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Mēs esam šo jautājumu vairākkārt izskatījuši divās komisijās – Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā.

Lietas būtība ir sekojoša. Pacientu tiesību likuma 10.pants nosaka to, ka rakstveida pieprasījumu un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļauju saņemt šo informāciju par pacientu ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām.

Viens no punktiem ir sekojošs, ka šādu informāciju var saņemt tiesa, prokuratūra, policija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bāriņtiesa, Valsts probācijas dienests, tiesībsargs, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestāde likumā noteikto funkciju veikšanai. Vairākkārtīgi Valsts kontrole ir iesniegusi savu priekšlikumu, un, lai tā varētu veikt tiešām to, ko nosaka arī Valsts kontroles likums, un lai tā varētu veikt normāli savu darbu likumā noteikto funkciju izpildē, Sociālo un darba lietu komisijā sākumā tas tika izskatīts kā priekšlikums Ārstniecības likumā, bet pēc tam tika panākta vienošanās, ka šis jautājums ir jāpārceļ uz Pacientu tiesību likumu.

Līdz ar to mēs ierosinām atvērt šo likumu un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai, lai arī Valsts kontroli varētu iekļaut 10.pantā kā vienu no tām institūcijām, kuras ir tiesīgas saskaņā ar Valsts kontroles likumu saņemt šādu informāciju.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

“Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Vai kāds uzstāj uz balsojumu par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Miroslava Mitrofanova un Valērija Buhvalova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūs droši vien esat iepazinušies ar žurnālistu atklāto vēstuli un tajā ietvertajām prasībām par izmaiņām likumdošanā. Diskusijas ir jau notikušas, un vismaz publiski ir pausts un atzīts, ka šis jautājums ir apspriešanas vērts. PCTVL frakcija, izmantojot savas likumdošanas tiesības, piedāvā pārnest šo diskusiju uz Saeimu.

Mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā, un masu mediju loma demokrātijas uzturēšanā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā ir ļoti liela un svarīga. Var piekrist, ka šajā situācijā atbildība ir jāuzņemas abām pusēm – gan masu mediju pārstāvjiem, no vienas puses, gan politiķiem un valsts varas institūcijām, no otras puses. Jautājums par vienotu dokumentu, kurā būtu definēti žurnālistu ētikas un profesionalitātes kritēriji, paliek atklāts, un mēs ceram, ka visdrīzākajā laikā masu mediju pārstāvji uzsāks darbu pie šā dokumenta. Mēs savukārt aicinām kolēģus deputātus pirmajiem spert soli un atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu.

Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredz, ka žurnālista informācijas avots ir izpaužams pēc tiesas pieprasījuma, kurai katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē samērīgums starp gūto labumu un nodarīto kaitējumu. Mēs piedāvājam pacelt šo latiņu vēl augstāk un dot tiesības tiesai pieprasīt izpaust informācijas avotu, tikai izskatot lietas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Likumā izskatītos žurnālista pienākumus mēs piedāvājam papildināt ar pienākumu glabāt informācijas avota noslēpumu.

Tāpat likums tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka ar prasību...

Sēdes vadītāja.

Kolēģi, pārtrauciet sarunāties! Ja jūs neinteresē tas, kas notiek Sēžu zālē, lūdzu, izejiet ārpus šīs zāles un savas saviesīgās sarunas turpiniet tur! (No zāles dep. J.Dobelis: “Atņemt mandātu!”)

J.Pliners.

Kā skolotājs, ja es vadītu šobrīd stundu, es vienu otru no deputātiem izraidītu no “klases”, bet man tādu tiesību nav. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nesarunāties ar zāli!”)

Sēdes vadītāja.

Kraukļa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu!

J.Pliners.

Es tūlīt pabeigšu.

Tāpēc likums tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka ar prasību par masu informācijas līdzekļa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu var vērsties tikai pret izdevēju kā juridisko personu.

Godātie kolēģi! Nodosim šo likumprojektu komisijām, aicināsim pie viena galda politiķus, mediju pārstāvjus, ekspertus, diskutēsim un risināsim radušās problēmas!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputāts Mareks Segliņš vēlas runāt “pret” vai... Deputāts Mareks Segliņš vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Marekam Segliņam.

Lūdzu, Segliņa kungs!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Es par komisiju. Tā kā darba kārtības 8.punkts – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” – ir Juridiskās komisijas, es aicinu arī likumprojektam “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiks nodots komisijām? Nav iebildumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts nodots divām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Valērija Buhvalova, Vladimira Buzajeva un Miroslava Mitrofanova sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs aicinām svītrot no Krimināllikuma pantu par neslavas celšanu. Sankcija par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī paredz arestu, tātad personas īslaicīgu piespiedu turēšanu ieslodzījumā no 3 dienām līdz 3 mēnešiem. Kriminālatbildība un brīvības atņemšana ir nesamērīgi sodi par šo nodarījumu un apdraud Satversmē nostiprināto vārda brīvību. Šodien mūsu visu interesēs ir dot vārda brīvībai Latvijā papildu garantijas. Nav noslēpums, ka šis pants var tikt izmantots, lai vērstos pret kritiskiem žurnālistu rakstiem, un bailes no iespējamās kriminālatbildības vai visām ar kriminālprocesu saistītajām neērtībām kalpo par labu aizsegu varas pārstāvju korupcijai un patvaļai.

Godātie kolēģi! Kriminālsoda mērķis nav atriebties vainīgajai personai, lai cietušais tādā veidā gūtu kaut kādu gandarījumu. Nodarījumam ir jābūt sabiedriski bīstamam. Tās tiesiskās sekas, kas rodas krimināli sodītai personai, mūsuprāt, nav samērojamas ar konkrētā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību. Kaitējums sabiedrībai no tā, ka žurnālists nevar bez bailēm no kriminālsoda efektīvi pildīt savus pienākumus, mūsuprāt, ir lielāks.

157.pantā paredzētais kriminālpārkāpums apdraud personas godu un cieņu. Godu un cieņu aizsargā arī Civillikuma 2352.a pants. Saskaņā ar šo pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tātad aizskartajai personai ir iespējams civiltiesiskā kārtībā saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu.

Aicinām dekriminalizēt Latvijas žurnālisti.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Valērija Buhvalova, Vladimira Buzajeva un Miroslava Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 2, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Vai deputāts Krauklis vēlas runāt par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krauklim!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tātad nav iebildumu, ka atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet es vēlos, lai līdzatbildīgā ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītāja.

Tātad ir ierosinājums noteikt arī otru, līdzatbildīgo, komisiju – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots divām komisijām, kur kā atbildīgā paliek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Pirms mēs pārejam pie nākamās sadaļas, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Urbanoviča, Ribakova, Pimenova, Holostova un citu – iesniegumu ar lūgumu mainīt 27.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Pimenovs, Holostovs, Zemļinskis un citi lūdz grozīt 27.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Jā, es atvainojos... Es kļūdījos, divreiz nolasot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, bet nenolasīju ziņojumu par viena cita likumprojekta nodošanu komisijai.

Jā... Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Arī šis likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi dokumentus par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija sagatavoja lēmuma projektu, izskatīja to un, aizklāti balsojot, atbalstīja šo lēmuma projektu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mairas Narvilas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Lēmuma projekts apstiprināts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Guntas Sokolovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija piedāvā apstiprināt lēmuma projektu “Par Guntas Sokolovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Arī šo lēmuma projektu Juridiskā komisija ir sagatavojusi, izskatījusi savā sēdē un, aizklāti balsojot, atbalstījusi.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Guntas Sokolovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Lēmuma projekts apstiprināts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts apstiprināts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 9.Saeimas deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts pieņemts.

Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā”. Nav saņemts neviens priekšlikums, un komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.

Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā jeb pēdējā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Slīteres nacionālā parka likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Trešajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc es lūdzu darīt tieši tāpat, kā rīkojās komisija, – atbalstīt šo likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Atgādinu, ka mēs atvērām šo likumu tādēļ, lai sakārtotu darba tiesiskās attiecības arī ieslodzījuma vietās. Tagad arī ieslodzītie būs “pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu”. Tā ka arī viņiem būs sociālā aizsardzība.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5997 un arī ar dokumentu 5997A (tā ir tāda papildlapa, kura šodien jums visiem tika izdalīta, tur ir nomainīta 3.lappuse ar 3.A lappusi).

Komisija ir saņēmusi un izstrādājusi uz trešo lasījumu kopumā deviņus priekšlikumus.

Un 1.priekšlikumu mēs skatām tieši no šīs papildlapas 3A. To ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija principā to ir atbalstījusi... daļēji atbalstījusi un iekļāvusi atbildīgās komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā, kas arī ir uz papildlapas.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums arī ir no strādīgā deputāta Leiškalna, un komisija to ir pilnībā atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

Arī 4.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna, un arī tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

5.priekšlikums ir no deputāta Ribakova. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 36, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.

V.Aizbalts.

6. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

8. – deputāta Ribakova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 36, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Tā kā Juridiskā biroja priekšlikums ir tiešā kontekstā – varbūt es drusciņ jaucu –, tātad tiešā kontekstā ar deputāta Ribakova priekšlikumu, man, dāmas un kungi, ar šā 9.priekšlikuma starpniecību jāaicina parlaments balsot “pret” likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Jo, atbalstot deputāta Ribakova priekšlikumu – izlasiet, kas tur ir rakstīts! –, mēs patiesībā paralizējam darbu jebkurā no Latvijas ostām. Patiesībā tas nozīmē paralizēt darbu jebkurā no Latvijas ostām.

Un te nav nekādu melu, jo priekšlikumā ir pateikts: ja kāds no uzņēmējiem piesakās ostā veikt kādu pakalpojumu – un te nav runa par pakalpojumu apjomu vai par pakalpojumu veikšanu pilnā apmērā, par to šajā brīdī nav stāsts! –, tanī mirklī ostai jāpārtrauc pakalpojumu sniegšana, un nav svarīgi, vai tie būtu loča pakalpojumi vai tie būtu velkoņa pakalpojumi... da jebkuri pakalpojumi, uz kuriem pieteicies kāds uzņēmējs, kas nevar visu šo apjomu sniegt, neskatoties uz ostas ieguldītajiem resursiem... Neskatoties uz ostas ieguldītajiem resursiem, patiesībā ostai jāpārtrauc tos sniegt. Tas nozīmē, ka tā nevar ievest ar velkoņu palīdzību ostā kuģus, tā nevar savākt atkritumus, tā nevar veikt ledus navigāciju un tamlīdzīgi.

Es nezinu, kā interesēs šādi pēkšņi lēmumi parlamentā tiek pieņemti. Turklāt es izrunājos ar visām frakcijām... Zaķa kungs man vakar jautāja, kāpēc es negāju runāt par šo priekšlikumu, jo, kā Zaķa kungs teica, “Jaunais laiks” noteikti to neatbalstīs, bet pieturēsies pie komisijas redakcijas. Ārkārtīgi, ārkārtīgi... Ja pagājušajā Saeimas sēdē kāds runāja par naudas varu uz politiku un politikas varu uz naudu, tad es šeit varu piebilst tieši to pašu. Mēs darām pilnīgi visu, lai paralizētu darbu... es nezinu... Latvijas Republikas ostās. Nu kā osta var pārtraukt sniegt pakalpojumus, ja ir atnācis uzņēmējs, kas vienkārši ir pieteicies veikt pakalpojumu, bet nav spējīgs to izdarīt? Kas te notiek?! Es gribēju teikt jau tādu rupjāku vārdu, bet vairs neteikšu... Mani vienkārši izbrīna: kas šeit notiek un kas menedžē “Jaunā laika” balsojumus? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Oligarhi!”)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Aizbalta kungs!

V.Aizbalts.

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo 9.priekšlikumu, es gribu komisijas vārdā runāt arī par atbalstīto 5. – deputāta Ribakova priekšlikumu. Ļoti interesanti! Komisijas sēdē komisijas loceklis Dzintars Zaķis, kas ir arī “Jaunā laika” frakcijas vadītājs, pilnībā atbalstīja komisijas lēmumu noraidīt šo Ribakova priekšlikumu. Kāpēc – to deputāts Leiškalns jums jau skaidroja.

Cienījamie kolēģi! Rodas interesanta situācija: ja kāds no uzņēmējiem iedomājas sniegt tādus pakalpojumus, kurus jau sniedz Ostas pārvalde, tad Ostas pārvaldei automātiski, neizsludinot konkursu, šie pakalpojumi jāpārstāj sniegt... Jāpārtrauc!

Cienījamie kolēģi, vai mēs gribam ar šādu balsojumu... ar šādu priekšlikumu paralizēt visu Latvijas ostu darbību? Vai tā ir “Jaunā laika” prioritāte – dezorganizēt ostu darbību Latvijā?

Es domāju, cienījamie kolēģi, ka šādi rīkoties ir ļoti bezatbildīgi. Mēs varam viegli sagraut visu radīto. Bet kas radīs no jauna?

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt, bet man diemžēl jāaicina jūs balsot “pret” likumprojektu kopumā, jo šādi nobalsot... Mēs to nevaram darīt!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Tātad pret 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.

Pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, daru jums zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu – Kučinska, Kraukļa, Segliņa, Ārberga un citu – priekšlikums ar lūgumu pārbalsot likumprojektā “Grozījumi Likumā par ostām” 5.priekšlikumu, jo zālē nebija deputātu, kuru vārdi parādās balsojumā. Vai deputāti piekrīt, ka ir izdarāma pārbalsošana? (No zāles: “Jā! Nē!”) Tā kā deputātu viedokļi dalās, šis jautājums ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ir nepieciešams izdarīt pārbalsošanu par 5.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Likumā par ostām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 38, atturas – nav. Tātad ar balsu vairākumu ir nolemts, ka ir nepieciešams izdarīt pārbalsojumu par 5.priekšlikumu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Likumā par ostām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tad 9. arī jābalso!”)

9.priekšlikums ir atbalstīts. 9.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

V.Aizbalts.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6008, trešais lasījums likumprojektam “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts. Paldies.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, skatām likumprojektu trešajā lasījumā. Izskatām iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova rekonstrukcijai” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” pirmajam lasījumam komisija izskatīja savā sēdē.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi novērst nepilnības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā un pilnveidot un iespējami atvieglot disciplinārlietu izskatīšanas procesu un disciplinārsodu piemērošanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija to izskatīja un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisija iepazinās ar iesniegto likumprojektu pirmajam lasījumam un savā sēdē konceptuāli to atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mobilizācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Sodu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sodu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Par likumprojektu ir saņemti divi priekšlikumi, tie izskatīti komisijas sēdē 19.maijā.

1. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

2. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, kolēģi! Man ļoti žēl, ka komisijas vadītājs Kraukļa kungs ir pametis savu vietu un aizgājis. Es ļoti gribēju, lai to, ko šodien teikšu saistībā ar šo likumu, arī viņš dzirdētu. Un es gribu teikt, ka kopš pagājušā gada marta, kad likumā tika noteikti atlīdzības griesti, šis likums ir grozīts, man liekas, kādas piecas reizes – un galvenokārt saistībā ar valdes locekļu atlīdzības apmēru.

Kā mēs zinām, šā gada aprīlī, balstoties uz pagājušā gada decembrī izdarītajiem grozījumiem likumā, Ministru kabinets izdeva noteikumus, proti, sarakstu ar 16 kapitālsabiedrībām, kuras šajā gadā un nākamajā gadā drīkst izmaksāt prēmijas, naudas balvas, pabalstus un veikt citu materiālo stimulēšanu 20 procentu apmērā no algu fonda. Es domāju, tā bija ļoti laba pretimnākšana šīm valdēm, šiem valdes locekļiem, bet... taču mēs tagad redzam šajā priekšlikumā, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir akceptējusi... Šie grozījumi paredz, ka dalībnieku sapulce... Tas ļoti skaisti skan – sapulce, bet tas būtībā ir ministrs, attiecīgās nozares ministrs, kam ir tiesības lemt par valdes locekļa amata savienošanu ar citu amatu šajā sabiedrībā. Tas faktiski nozīmē atlīdzības divkāršu palielināšanu.

Es intereses pēc paskatījos šo 16 kapitālsabiedrību valdes locekļu sastāvu. Šīs personālijas, manuprāt, mēs varam nosacīti iedalīt divās grupās.

Pirmā grupa ir tā sauktie strādātāji, kuri patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi, kuri veic savu darbu ļoti profesionāli un kuri ir cienīgi saņemt tiešām ļoti augstu atalgojumu.

Otra daļa ir tā sauktie staigātāji, un pie staigātājiem es atradu... tur ir partiju biedri, tostarp ļoti ietekmīgi partiju biedri; pie staigātājiem mēs varam pieskaitīt partiju sponsorus, ziedotājus vai tos, kuri kaut kā, tā vai citādi, pietuvināti partijām.

Un, izpētījusi visus šos sarakstus, es secināju par šīm 16 kapitālsabiedrībām, ka tur nav pārstāvju tikai no divām partijām, proti, no partijas “Pilsoniskā Savienība” un no PCTVL.

Un izlases veidā apskatīsim tagad dažas no šīm kapitālsabiedrībām. Paskatīsimies, kā viņi ir ziedojuši, kādus amatus viņi ir ieņēmuši šajās kapitālsabiedrību valdēs un arī attiecīgajās partijās!

Visupirms paņemsim “Latvijas Dzelzceļu”. Kā mēs zinām, “Latvijas Dzelzceļš” arī ir šo 16 kompāniju sarakstā ar visiem saviem meitas uzņēmumiem, kuriem jau pašlaik ir iespējams noteikt prēmijas un dažādas balvas.

Kā mēs zinām, Uģis Magone ir Šlesera kungam ļoti pietuvināta persona; ar to viņš ir arī lepojies. Magones kungs ir vairākkārt ziedojis arī šai partijai.

Paskatīsimies tālāk! Ir Aivars Strakšas kungs, arī viņš ir valdes loceklis, ziedojis Tautas partijai, savulaik bijis Kalvīša kunga padomnieks.

Tālāk. Ir Ēriks Šmuksta kungs. Arī viņš ir, kā mēs varam secināt, piederīgs pie Latvijas Pirmās partijas.

Un ir arī Edvīns Kočāns, tātad “tēvzemiešiem” pietuvināta persona.

Un tagad paskatīsimies vēl vienu interesantu situāciju – “Latvijas valsts meži”. Valsts uzņēmumā “Latvijas valsts meži”, kā es sapratu, ir trīs tā sauktie strādātāji un četri staigātāji. Es pieļauju iespēju, ka šo staigātāju vidū ir arī profesionāļi, bet vismaz dati liecina, ka tie profesionāļi ir ārkārtīgi cieši saistīti ar partijām. Un tātad, lemjot par dažādiem valsts pasūtījumiem, protams, viņi var ietekmēt vienu vai otru lēmumu. Nu, pieņemsim, Andrejs Brūvelis – Latvijas Zaļā partija, Aivars Tiesnesis – Tautas partija, Modris Grantiņš – LZS, Kārlis Boldiševics – Zaļo un Zemnieku savienība. Un, ja pagājušajā reizē Brigmaņa kungs, runājot par Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanu... tad es varētu šeit pateikt, ka lielākas draugu būšanas kā ar viņu partijas konsultantu Boldiševica kungu nav, jo viņš ātrāk par vēju pārvietojas pēc draugu būšanas iebīdītajos amatos, vismaz spriežot pēc pagājušā gada deklarācijas. Viņš ir gan ZZS konsultants, SIA “Jelgavas ūdens” atbildīgais speciālists, Jelgavas domes Privatizācijas komisijas loceklis, valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” loceklis un darbojas arī šajā te akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži”.

Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Ja jums kādam tas interesē, es varu arī parādīt šo personālsastāvu par pārējām valdēm. Un vislabāk būtu, ja jūs mēģinātu nevis noteikt šiem strādātājiem paaugstinātu atalgojumu, bet gan atsauktu šos partiju ielikteņus, šos staigātājus, un tad patiešām varētu mēģināt runāt par šo profesionāļu atalgojuma paaugstināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Madaram Lasmanim.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Aicinu jūs vērst uzmanību uz šīs sagatavotās ačgārnības pusi, jo būtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurā darbojos arī es, vairākums šobrīd... Es neatbalstīju šo priekšlikumu, bet komisijas vairākums ir piedāvājis šobrīdējā situācijā pilnībā nepieņemamu risinājumu, jo būtībā valstī pastāv vienota atalgojumu sistēma, kuras ietvaros ietilpst arī valsts akciju sabiedrību valdes locekļi un valdes priekšsēdētāji, tāpēc jebkādas izmaiņas un mēģinājumi šeit pilnveidot atalgojumu sistēmu būtībā sagrauj jau esošo sistēmu. Un nekādu racionālu argumentu tam nav, ka mums kaut kas būtu jāuzlabo.

Otrām kārtām, dubultojot algas, kas būtībā šajos priekšlikumos arī iezīmējas, tā būtībā ir nesamērība, jo, ja vienoto atalgojuma sistēmu izveidoja pēc principa – laba vai slikta, bet tāds mums eksistē –, ka augstākais punkts ir premjers, tad šeit paliek diskusija, kāpēc tad konkrētas akciju sabiedrības amatpersonas spēj nest lielāku atbildību nekā premjers un saņem lielāku algu nekā premjers. Un pēc būtības tad, ja iesniedzēji un šīs idejas autori grib kaut ko mainīt šajā sistēmā, šeit ir jārunā par to, ka ir jāpilnveido kopumā visa sistēma. Un, lai sāktu kaut ko pilnveidot, ir jāsāk ar premjeru, nevis ar “Latvijas Dzelzceļa” vai kādas citas akciju sabiedrības atbildīgām amatpersonām.

Un pēc būtības pats princips, ka mēs dodam iespēju savienot amatus, vienam cilvēkam būt uz diviem krēsliem, manā izpratnē, ir nepareizs, jo, apgalvojums, ka viņš, strādājot divos amatos, strādās divreiz čaklāk, saņems divas algas un būs divreiz atalgotāks, neiztur kritiku. Pēc būtības skaidrs ir viens: cilvēks pēc Darba likuma spēj strādāt tikai tik stundas dienā, cik var pastrādāt. Un līdz ar to, ka viņš sēdēs uz diviem krēsliem, viņš nestrādās divreiz vairāk. Te pastāv arī kolīzija ar darba likumdošanu, jo būtībā valdes loceklis, mainoties varām un pārliecībām, var zaudēt uzticību darba devēja acīs. Būtībā, esot amatā arī akciju sabiedrības iekšienē kā departamenta direktors vai kāds cits darbinieks, viņš jau, arī Darba likuma izpratnē, ir darba attiecībās. Un tas liedz šo darbinieku, kurš ir zaudējis uzticību un nav... kurš ir zaudējis kompetenci vai neatbilst kādā citā veidā, atbrīvot no darba, jo būtībā stājas spēkā atbilstošās darba likumdošanas normas.

Tā ka es aicinu: dārgie kolēģi, noraidīsim šo priekšlikumu un nesekosim komisijas viedoklim!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Māri, tikai bez populisma!”)

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Protams, bez populisma...

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tautas partija neatbalsta šo priekšlikumu un arī citus ar to saistītos. Un arī man ir saraksts, es tikai to nelasīšu, Čepānes kundze, jo... (No zāles: “Nolasi! Nolasi!” Dep. J.Dobelis: “Tauta prasa, nolasi!”) jo mums... Nē, mums pietiek arī ar televīzijas raidījumiem un ziņām: Jaunups parādās, Jaunups pazūd un Jaunups ir atkal jaunā... Un politizācija pati par sevi... Nevajadzētu saistīt, kuram tur kaut kas ir, jo acīmredzot tas kārdinājums ir tik liels, ka arī tie, kas vēl nav savējos tur ielikuši, droši vien gribētu labāk izbīdīt vecos... Un, iespējams, atkal būtu jaunie, jo prakse tā parāda.

Mūsu neatbalsta iemesls ir tendence, ka... Mūsu neatbalstīšanas iemesls ir mazliet citādāks. Mēs ar bažām vērojam, ka pēc tam, kad tika likvidētas padomes, valdes pārvēršas par politisku orgānu. Valdes pēc savas būtības ir uzņēmumā, lai vadītu darbu, lai katrs valdes loceklis būtu noslogots un visu savu ieguldījumu veltītu šim uzņēmumam, kur viņš strādā. Mums diemžēl nāk signāli no cilvēkiem, ka puse valdes locekļu diez kāpēc ir spiesti strādāt, bet puse valdes locekļu tomēr vairāk vai mazāk atnāk... nu, mazliet retāk. Un diemžēl, ja mēs atbalstītu šos priekšlikumus, tendence varētu iet vēl tālāk. Jo atļauju savienot amatu valdē ar amatu kādā departamentā varētu izmantot ne jau tikai profesionāļi; varētu izmantot arī tie, kuri tikai politisku motīvu dēļ ir valdē, un rezultātā uzņēmuma menedžments ciestu vēl vairāk.

Mēs domājam, ka uz trešo lasījumu ir jāpilnveido likumprojekts, ka uz trešo lasījumu ir jāizveido iespēja, lai politizācija neietu dziļumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nāku šeit runāt tāpēc, ka esmu nelielā neizpratnē. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir divi Tautas partijas pārstāvji – komisiju vada Tautas partijas frakcijas pārstāvis Vents Armands Krauklis, un tur darbojas arī Māris Ārbergs. Komisijā, izstrādājot šo priekšlikumu un to apspriežot, abi šie deputāti bija “par”. Starp citu, apspriežot komisijā šo priekšlikumu, “par” bija arī Dzintars Zaķis. To var redzēt komisijas protokolā. “Par” bija arī Dzintars Zaķis. “Pret” bija vienīgi Anna Seile un Madars Lasmanis, kolēģi! Visi pārējie bija “par”. (Starpsauciens no zāles.) Ingmārs Līdaka atturējās, jā. Bet es nedrīkstu sarunāties ar zāli (No zāles dep. A.Krūmiņš: “Nerunā!”), cienījamie kolēģi!

Tagad par lietas būtību. Tikko Kučinska kungs teica, ka mēs politizējam valdes. Jā, cienījamie kolēģi, nevis mēs, bet tagadējā valdošā koalīcija to dara. Tāpēc arī Kučinska kungam ir šis garais saraksts, ko mēs varētu arī nosaukt. Bet, cienījamie kolēģi, es nepiekrītu Kučinska kunga teiktajam, ka šāds priekšlikums šo procesu pastiprina. Manuprāt, tieši otrādi. Šis priekšlikums ir pret šādu procesu. Ja mēs gribam, lai valdēs būtu profesionāļi, tad jāpieņem šāds lēmums. Izlasiet, ko tas nosaka! Tas nosaka to, ka cilvēks valdē var arī vienlaicīgi būt, piemēram, finanšu direktors. Tas nozīmē to, ka viņš var reāli strādāt, nevis, kā kolēģis Māris Kučinskis teica, atnākt uz valdes sēdēm vienu reizi mēnesī. Tādi valdes locekļi, protams, politizēti, mums nav vajadzīgi.

Un ko vēl šis priekšlikums nosaka? Šis priekšlikums nosaka to, ka šādu amatu apvienot var tikai tad, ja šim pretendentam vai amata ieņēmējam ir konkrēta darba pieredze – 5 gadi, kvalifikācija, izglītība.

Cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir tieši pret to, lai mēs politizētu valdes; to tagad dara valdošā koalīcija, likvidējot padomes. Ja mēs gribam politizēt valdes, tad mums nav jāatbalsta šis priekšlikums. Ja mēs gribam valdēs redzēt profesionāļus, pieredzējušus, izglītotus, kompetentus cilvēkus, kuri domā par kompānijas darba galarezultātu, tad šāds priekšlikums mums jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Apnicis jau ir klausīties to nodrāzto izteicienu “valdošā koalīcija”... Vienalga, lai kas tur arī ir, izteiciens it kā apzīmē visus. Es gribu atgādināt iepriekšējo balsojumu par grozījumiem “Likumā par ostām”, kur pati tā sauktā valdošā koalīcija balsoja dažādi. “Jaunais laiks” balsoja kopā ar “Saskaņas Centru”, “Pilsoniskā Savienība”... Nu, šeit ir izdruka! “Pilsoniskā Savienība” balsoja kopā ar nemīlēto “Tēvzemi”, un nekas briesmīgs nenotika.

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

J.Dobelis.

Gribu uzsvērt vienu lietu. Tā attiecas arī uz šo balsojumu.

Par vienu lietu... Par to, ka jebkurš iespējamais jautājums tiks politizēts, lūdzu, nebrīnieties! Lūdzu, nebrīnieties, kolēģi deputāti un kolēģi žurnālisti! Tas tā būs visu laiku. Un, ja mēs nonākam līdz šīm te iespējām savienot amatus, tad redzam, ka ir cilvēki, kas ir pelnījuši šīs iespējas savienot amatus, ja viņi ir spējīgi kaut ko dot. Un man liekas, ka, izejot no tā, tad arī vajadzētu pieiet šā jautājuma risināšanai šādi: vai cilvēki ir spējīgi divos amatos (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)... Jūs ielieciet vienu idiotu, viņš nosēdēs visas astoņas stundas, bet jēgas no viņa nebūs absolūti nekādas. Un tāpēc viens idiotisks priekšlikums bija savā laikā – likvidēt padomes, un tas nebija gudri. Padomē... nu, varētu teikt tā, tur var skatīties stratēģiski, jo arī nespeciālisti kādreiz kaut ko saprot... Valde domāta tikai profesionāļiem. Tur vispār citi nav vajadzīgi, jo valde ir izpildītāja. Valde pilda, tai ir ikdienas izpildītāja darbs. Tai ir konkrēti jāvada un jāorganizē darbs.

Līdz ar to diemžēl es klausos tos vienus, es klausos tos otrus, es klausos tos patētiskos vārdus... Lūk, un tas kaut kā godu nedara Saeimai. Mēs gandrīz bijām spiesti atsviest atpakaļ šo “Likumu par ostām”... Gandrīz... Kas būtu ieguvis no šādas rīcības? Neviens! Zaudējumi būtu. Tautsaimniecībā būtu zaudējumi. Un arī es aicinu... Tad, kad mēs skatāmies šādus jautājumus, kur ir runa par praktisko pieeju, ir ļoti viegli atnākt šodien tribīnē un aicināt uz kaut ko populistisku. Daļa deputātu aiz piesardzības, daļa – aiz bailēm gatava nobalsot par jebko populistisku, tāpēc ka tūlīt kaut kas tālāk notiks...

Diemžēl šinī gadījumā man ir grūti vispār balsot vai nu “par”, vai “pret”, jo šinī brīdī šo mētāšanos es nekādi nevaru saprast. Galu galā mūsu komisijas tomēr vairāk vai mazāk ir domātas tam, lai risinātu arī profesionālus jautājumus. Piemēram, mūsu komisijā – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā –, es nevaru iedomāties tādu gadījumu, ka mūsu komisijas deputāti mētātos ar savām balsīm. Tāda jēga tai strādāšanai nevarētu būt.

Līdz ar to es vienīgi aicinu turpināt darbu, atmetot šo sarakstu nešanu, vilkšanu... Ziniet, es redzēju, ka tas pie tā un tā stūra nometa vienu papīrīti vai kaut ko tamlīdzīgu... Vienam viens saraksts rokās, otram... Ko tad jūs ar to gribat panākt? Ko jūs gribat? Sāksim vilkt viens par otru visādus netīrumus ārā, ko nu varēsim atrast?

Es esmu pret šādu rīcību, un šis balsojums un šīs sarunas, es ceru, varbūt iekustinās vismaz dažiem deputātiem loģisko domāšanu.

Diemžēl ir divas vietas, kur smadzenes ir koncentrētas, – viena vieta ir galva, un otra ir mugurkauls, un man liekas, ka vienam otram darbojas tikai tās mugurkaula apakšdaļas smadzenes.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te izskanēja mazliet nepatiesība. Aizbalta kungs, es balsoju “par” un neatturējos. Man bija tas viedoklis, kurš radās... kurš bija patiešām pozitīvs, kurš bija rezultāts daudzām, daudzām sēdēm, kur tika skatīts šis jautājums; tika panākts, manuprāt, kompromiss.

Es līdz šim domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiešām darbs norisinās pragmatiski un nav tukšgaitas, taču tagad es sāku šaubīties. Un es patiešām šeit gribu dzirdēt arī komisijas priekšsēdētāju Kraukļa kungu, jo... Tiešām bija ļoti plaša diskusija, un es ļoti ceru, ka nebija velti aicināti uz daudzām, daudzām sēdēm darba kolektīvu pārstāvji – gan no “Latvijas valsts mežiem”, gan no “Latvijas Dzelzceļa”, gan no “Latvenergo” un citiem, arī no arodbiedrībām. Es domāju, ka šis kompromiss, kas tika panākts, ir pareizs. Un šeit arī koeficients pamatlikmei, koeficients pamatlikmei valdes locekļu algām, būtībā tika samazināts. Tika samazināts tāpēc, ka tika pieļauta amatu apvienošana. Tātad būtībā šie grozījumi kopumā iznāk tagad tādi... diezgan tukšgaitas grozījumi. Ja mēs noraidām šo, tad jānoraida būs arī daudzi tālākie... un tad patiesībā agri vai vēlu mēs atgriezīsimies atkal pie šā paša jautājuma.

Un vēl kādi maldi. Latvijas Zaļā partija patiešām lepojas ar mežu zinātnieka Andreja Brūveļa zināšanām un to, ka Andrejs Brūvelis ir Latvijas Zaļās partijas biedrs. Viņš kļuva par Latvijas Zaļās partijas biedru tad, kad viņš jau... sen jau strādāja “Latvijas valsts mežos” un... Nu nekādi nesanāca mums Andreju Brūveli ielikt kā ielikteni “Latvijas valsts mežu” valdē. Un arī šie maldi, ka tiešām cilvēks, profesionāls cilvēks, nedrīkst būt saistīts ar kādu partiju, – nu, tas ir absurds. Partijās ir jābūt profesionāliem cilvēkiem, un mums prieks, ka Andrejs Brūvelis ir Latvijas Zaļajā partijā, un uzskatu, ka viņš godam spēj strādāt “Latvijas valsts mežu” valdē.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Tas, ko es runāju, nav populisms. Es šo likumu perfekti pārzinu, atšķirībā no Dobeļa (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz tu muldēt vienreiz! Beidz runāt!”).

Kāds tad ir šis kompromiss, par ko runāja Līdakas kungs? Šis kompromiss ir tāds, ka...

Sēdes vadītāja.

Dobeļa kungs, lūdzu, ievērojiet pieklājību (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej nost no tribīnes!”)... Dobeļa kungs, lūdzu, ievērojiet pieklājību! Katram deputātam saskaņā ar Kārtības rulli ir tiesības pieteikties debatēs, ko arī (No zāles dep. J.Dobelis: “Es piesakos debatēs!”)... Paldies, Dobeļa kungs!

I.Čepāne.

Kolēģi! Es domāju, ka mums nevajadzētu pievērst šādiem izlēcieniem uzmanību.

Tātad – kāds ir šis kompromiss? Šis kompromiss ir tāds, ka tā sauktie staigātāji paliks ar šo noteikto algu – atalgojumu, kāds pašreiz ir likumā noteikts –, taču tiem, kas patiešām ir profesionāļi, tiks dota iespēja savienot darbu ar kādu citu šajā konkrētajā kapitālsabiedrībā, un viņi varēs saņemt lielāku atalgojumu. Es nezinu, vai tas ir kompromiss. Es domāju, ka kompromiss būtu tad, ja jūs atsauktu šos politiskos ielikteņus, kas nav profesionāļi, no šīm valdēm, jo jūs paši apgalvojāt, ka šie no padomēm... šie politiskie ielikteņi tika ieplūdināti šajās valdēs. Es domāju, ka neviens no profesionāļiem nav laimīgs, ka viņam jāpinas ar tādiem ielikteņiem un neprofesionāļiem. Protams, daļa no viņiem, iespējams, šajā staigāšanas desmit gadu laikā, kopš viņi staigā no vienas vietas uz otru (tādi kā, piemēram, Dobeļa partijā esošie cilvēki; es šeit viņus varētu minēt, bet es to nedarīšu), arī kaut ko ir apguvuši. Es domāju, ka par ārstu jau vairs... šāds cilvēks vairs nevar operēt; nu, iespējams, kapitālsabiedrību jomā viņš ir lielāks profesionālis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu redzēt to meistaru, kas vērtēs cilvēkus: kurš ir profesionālis un kurš ir politiskais ieliktenis. Ja ir runa par Čepāni, tad jāteic, ka viņa arī mainījusi partijas – un ne vienreiz vien. Kas tad viņa ir? Kas viņa ir – profesionāle vai politiskā ieliktene? Lūk!

Šādi apvainojumi cilvēkiem, kas dara savu darbu, ir ļoti nepamatoti. Lai kaut ko vispār spriestu par tādām lietām, pašam arī ir kaut kas jāsaprot. Jāsaprot, kas ir darbs valdē, kas ir darbs padomē un kāds ir labums. Es atkārtoju vēlvienreiz: ir cilvēki, kas var strādāt trijās vietās un izdarīt ļoti daudz un jēdzīgi tad, ja viņi kaut ko saprot no tā, ko viņi dara. Ir cilvēki, ko jūs varat ielikt vienā vietā, bet viņi nekad neko tur neizdarīs, viņi vienkārši tur atsēdēs. Un tā ir tā starpība!

Tāpēc ir jāsaprot vienreiz par visām reizēm, ka katrā priekšlikumā ir jāredz kaut kas jēdzīgs. Un izbeigsim šito mētāšanos! Jo tad mēs sāksim vākt viens par otru materiālus, kuras partijas kurš biedrs kurā vietā ko ir darījis vai nav darījis. Un tad būs vērtēšanas komisijas, un tās atkal vērtēs atkarībā no tā, no kuras partijas ir nācis valdes pārstāvis un no kuras partijas ir vērtētāji tajā komisijā.

Tā ka diemžēl šīs diskusijas ir vairāk nekā nožēlojamas, un visi tie “taisnības cīnītāji” (pēdiņās) tikai pierāda, ka viņi runā vienu, bet dara pavisam kaut ko citu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Aizbaltam, otro reizi.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es vispirms gribu atvainoties kolēģim Ingmāram Līdakam par to, ka, sarunājoties ar zāli un pakļaujoties zāles spiedienam, es precīzi neatcerējos, kā Līdakas kungs bija balsojis. Viņš tik tiešām balsoja “par”.

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt vēl divus vārdus par lietas būtību. Uz komisijas sēdi mēs bijām uzaicinājuši Latvijas Darba devēju konfederāciju, arodbiedrības, lielāko kompāniju vadītājus, ministriju pārstāvjus, un, ziniet, nevienam nebija doma šo jautājumu lemt vai nu politiski, vai populistiski. Šeit, komisijas sēdē, notika ļoti pragmatiskas sarunas, tāpēc arī es šodien gribu aicināt kolēģus: atmetīsim populismu, atmetīsim politiku un lemsim šo jautājumu pragmatiski!

Cienījamie kolēģi! Līdz ievēlēšanai Saeimā esmu nostrādājis 15 gadus pašvaldībā un teikšu jums godīgi: pašvaldībā, ja cilvēki vienreiz ir lēmuši, tad viņi nemaina savu viedokli. Man ir ļoti sāpīgi skatīties šodien, ka gan jautājumā par ostām, gan šajā jautājumā vieni un tie paši cilvēki, kuri komisijā balso vienādi, šeit, sēdē, tad, kad ir publika, tad, kad ir prese, lemj populistiski un balso pretēji.

Godājamie kolēģi! Ja jums nav mugurkaula, tad es nezinu, vai jūs varat būt godīgi politiķi un uzstāties par taisnīgu politiku!

Cienījamie kolēģi, lemsim pragmatiski! Atbalstīsim profesionāļus, atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es šeit uzstāšos kā patiesi neitrāls un patiesi bezpartejisks cilvēks, kuru jūs jau trīs gadus pazīstat kā bezpartejisku cilvēku. Un es centīšos savā runā arī tāds būt.

Es atgādināšu jums, ka esmu pirmais deputāts, kas presē 2008.gada februārī uzrakstīja rakstu, ko publicēja “Dienā” ar virsrakstu “Slikta ir tā demokrātija, kurā triumfē nauda”. Es tajā runāju par šīm padomēm, algām, amatiem... par milzīgām algām. Es atgādināšu jums arī to, ka faktiski šādā runā vajadzētu ietvert visas partijas, un esmu arī to darījis. Atgādināšu jums, ka nupat, 2009.gada rudens sesijā, oktobrī vai novembrī, es no šīs tribīnes, neminot nevienu partiju, teicu: “Kolēģi! Pārtrauksim izzagt valsti, jo būs kauns skatīties acīs tautai, ja nesitīsim ar dūri uz galda!” Visas partijas līdz šim, visi runātāji šeit savā ziņā ir bijuši liekulīgi, jo negrib saskatīt baļķi savā acī un meklē skabargu cita acī. Tādēļ sākšu kā nemīlams deputāts, jā, visiem nemīlams... (No zāles: “Pārtraukt!”) Kādēļ pārtraukt? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Mans draugs!”) No kreisā flanga... Aizbalta kungs, aizvakar satiku uz ielas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāju Upmali. Nu jāmin viņa vārds. Aprunājāmies – kas tad notiek kapos. (Zālē smiekli.) Jā, kapos! Tur tak arī ir valdes un padomes. Ko jūs uztraucaties? Tur visur grozās nauda. Un es minu viena tāda sabiedrībā pazīstama cilvēka vārdu, kurš tur bija priekšgalā, un prasu: “Vai viņš tur arī vēl ir?” “Nē,” Upmalis saka, “viņa tur vairs nav. Tur tagad ir Latvijas Pirmās partijas cilvēki iekšā.” Tik vienkārša lieta! Jau kapu pārvaldi pārņem tūlīt, kā kaut kas mainās...

Sāksim ar “Jauno laiku”... tikpat patētiski. Nu neapvainojieties! Izcils žurnālists, vadīja televīziju, saprātīgs cilvēks bija Pulks. Protams, viņš daudz darīja kā Rīgas domnieks savas partijas labā, un visu cieņu pret viņu! Bet pietika mainīties koalīcijai, un, saprotams, Pulks palika bez darba. Nu, un kur tad jūs ievirzījāt viņu? Protams, Rīgas brīvostā. Dobeļa kungs šeit patētiski runāja arī par taisnīgumu un vienaldzību. Nu jūs taču visi zināt, ka “baķka” Jānis Straume, kurš izkritis vēlēšanās piecos apgabalos, kur viņš bija viens no... pirmajā vai otrajā vietā, un kuram nekāda sakara nav bijis ar ostām un kuģošanu, joprojām sēž divu ostu valdēs vai padomēs. Nedaliet šīs valdes un padomes! Visur tur ir algas. Un tā mēs taču varam turpināt vēl. Es nemaz visas partijas nepiesaukšu. Nav jau vērts. Jo grēkojušas taču ir visas. Un tāpēc mani arī necieš, ka es šos gadus tāds esmu bijis. Un necieš arī tāpēc, ka es teicu jau 2006.gada novembrī, stāvēdams šinī vietā un izstiepis dūri: “Ja mēs turpināsim piešķirt pilsonību tā, kā mēs to dāvājam tagad, tas spārns pievirzīsies līdz šai vietai...” Un tas ir pievirzījies. Un, lūk, jūs visi... Tagad “Vienotība”... Lūdzu nepārtraukt, Āboltiņas kundze! Tas ir saistībā ar visu manu runu... Tad, kad šie jaunie puiši, kuriem es nemaz neuzbāzos, tikai iestājos par biedru, izvirza Lāci par deputāta kandidātu sarakstā Nr.2, tad nacionālā vienotība vairs neeksistē. “Vienotība” paziņo Dzintaram – visi var būt, bet Lācis nevar būt. Redziet, kā...

Sēdes vadītāja.

Lāča kungs, runājiet par priekšlikumu!

V.Lācis.

Jā, jā, jā. Nedrīkst būt par deputātu! Nu kādēļ nedrīkst? Nu tādēļ, ka trīs gadus no vietas nešķiro draugus un nedraugus un runā kā brīvdomātājs to, ko viņš domā, ko viņš uzskata par pareizu. Kolēģi, sen ir laiks!... Un atskatieties arī uz Pirmās Saeimas laiku! Sen ir laiks visās padomēs un valdēs iecelt tikai kompetentus, zinošus cilvēkus ar attiecīgu izglītību, ar attiecīgu darba stāžu, vienalga, kurā partijā viņš ir bijis vai nav bijis. Jāpieņem šāds likums! Būtībā jūs, visas partijas, negribat pieņemt šādu likumu. Neparko negribat, jo vienmēr taču ir kāds savējais, kas jāiegrūž. Šajā ziņā labs piemērs bija Ingmārs Līdaka, kas skaidri norādīja un pierādīja: Brūvelis ir speciālists, nav no svara, kurā partijā; viņu var ievēlēt “Latvijas valsts mežu” valdē vai padomē, tas taču ir galīgi vienalga.

Visur ir iepirkumi, visur ir konkursi, visur ir algas. Mēs taču zinām, kas tās lietas kārto. Lūdzu beigt izlikties un pieņemt likumprojektu, kas būtu tāds: kompetence, zināšanas – neatkarīgi no tā, kas tas par cilvēku! Un lai tādi cilvēki strādā valdēs un padomēs!

Sēdes vadītāja.

Paldies. Debates slēdzu.

Vai jums, Sokolovska kungs, komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 69, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, bet tas ir saistīts ar iepriekšējo.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti... Sākam debates par 6.priekšlikumu.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Ja jau mēs nobalsojām “pret” iepriekšējo – 3.priekšlikumu, tad 6.priekšlikums vairs nav balsojams, jo šajā gadījumā, kā jūs redzat, šeit ir dotas kvalifikācijas pazīmes, kādos gadījumos valdes loceklis var amatu vienlaikus savienot ar kādu citu amatu. Un šeit ir norādīts, ka vienu amatu viņš var savienot, ja viņam ir piecu gadu darba pieredze sabiedrībā vai šīs sabiedrības izšķirošā ietekmē esošā kapitālsabiedrībā... Un tā tālāk. Un turklāt ir ļoti interesanti, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izdarījusi izņēmumu šajā gadījumā attiecībā uz valdes locekļa... tātad uz valdes priekšsēdētāja kritērijiem. Un šeit ir paredzēts, ka ministrs šo prasību par piecu gadu pieredzi var nepiemērot valdes priekšsēdētājam. Šādā veidā man netieši gribas domāt, ka acīmredzot kāds no politiķiem, kas domā, ka netiks ievēlēts nākamajā Saeimā, gatavo sev mīkstu piezemēšanos. Un es vēlreiz aicinu: nepārvērtīsim šīs valdes par politiķu darbā iekārtošanas biroju un par caurkritušo politiķu pansionātiem!

Paldies. Šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Sokolovskis.

Jā, šis priekšlikums ir saistīts ar noraidīto priekšlikumu. Tātad principā mums ir tāda izvēle: vai nu balsot... ja mēs nebalsosim, tad principā paliek pretruna (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Komisijas vārdā kāds ir priekšlikums?”)... Principā tātad ir jābalso par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Komisijas viedoklis ir priekšlikumu atbalstīt, bet, tā kā tas Sēžu zālē ir nonācis pretrunā, jo parlaments ir mainījis savu viedokli par citu priekšlikumu, ar ko šis ir saistīts... Tātad šis jautājums mums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 70, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Ir tāda pati situācija: ja ir noraidīts iepriekšējais, tad principā mums ir jāizšķiras, kā rīkoties arī ar šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 70, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja, bet arī šis ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 71, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, arī tas saistīts ar iepriekšējiem...

Sēdes vadītāja.

Tātad arī 10.priekšlikums ir izlemjams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, bet arī saistīts ar šo koncepciju.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, arī saistīts ar iepriekšējo.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, saistīts ar iepriekšējiem.

Sēdes vadītāja.

Arī šis ir saistīts... Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Sokolovskis.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

J.Sokolovskis.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 9, atturas – 1. Priekšlikums otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Sokolovskis.

Šā gada 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.jūnijs.

Ir atlicis tikai neliels brīdis līdz pārtraukumam, bet, pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka ir saņemts deputātu Kučinska, Bērziņa (LPP/LC), Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča un Māra Ārberga jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas darbību”, un iesniedzēji ir lūguši vārdu jautājuma motivācijai.

Lūdzu! Jautājuma motivācijai vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums priekšā diezgan atbildīgs uzdevums – vēlēt atkal Latvijas Bankas padomi. Un, ja mēs neuzrakstītu šobrīd šos jautājumus un nelūgtu Prezidiju tomēr uztaisīt pieturu un nedaudz apstāties, tad, tāpat kā sešus gadus mēs viņus visus neredzējām, tā arī nākamos sešus gadus mēs viņus ne sevišķi zinātu. Redzēt redzētu, bet – ko dara? Tāpēc mēs esam iesnieguši vēstuli Prezidijam un nosūtījuši Rimšēviča kungam jautājumus, un vēlamies atbildes uz tiem iespējami īsākā laikā dzirdēt un pēc tam izdarīt lēmumu saskaņā ar savu izvēli.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Jautājums tiks nodots Latvijas Bankas prezidentam.

Pirms es dodu vārdu paziņojumiem, es aicinu visus sveikt apaļā jubilejā mūsu kolēģi Dzintaru Zaķi, kuram vakardien bija apaļa jubileja. (Aplausi.)

Tagad vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc piecām minūtēm pulcējas 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc trijām minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Un tagad, lūdzu, pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies, lai noteiktu kvoruma esamību!

Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Andrejam Klementjevam, Saeimas sekretāra biedram.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Gribu atgādināt: tie deputāti, kuri pametīs zāli pirms reģistrācijas rezultāta nolasīšanas, nebūs ieskaitīti (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nesaņems algu!”), jo viņi neparādīsies reģistrācijas atzīmē. Paldies jums par uzmanību!

Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Gundars Daudze, Pēteris Hanka, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks un Baiba Rivža.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 37.laidienā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!