• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2010., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/211208-noteikumi-par-teritorijas-attistibas-indeksa-aprekinasanas-kartibu-un-ta-vertibam

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.298

Grozījumi darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā

Vēl šajā numurā

03.06.2010., Nr. 88

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 482

Pieņemts: 25.05.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.482

Rīgā 2010.gada 25.maijā (prot. Nr.27 48.§)

Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām

Izdoti saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 5.punktu

1. Noteikumi nosaka vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības līmeņa un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa (turpmāk – teritorijas attīstības indekss) aprēķināšanas kārtību un tā vērtības. 

2. Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību un to nozīmības svaru (1.pielikums).

3. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina un tā vērtības nosaka:

3.1. novadiem (2.pielikums);

3.2. republikas pilsētām (3.pielikums);

3.3. plānošanas reģioniem (4.pielikums).

4. Valsts reģionālās attīstības aģentūra katru gadu līdz 15.februārim aprēķina teritorijas attīstības indeksu par iepriekšējo gadu, un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs līdz attiecīgā gada 1.aprīlim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā.

5. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina šādi:

5.1. izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību:

5.1.1. novadu un republikas pilsētu grupās izmanto četrus rādītājus;

5.1.2. plānošanas reģionu grupā izmanto astoņus rādītājus;

5.2. katra rādītāja nozīmību novērtē ar īpašu nozīmības svaru (1.pielikums). Rādītāju nozīmības svaru summa katrā teritoriju grupā ir 1;

5.3. lai teritorijas attīstību raksturojošos rādītājus, kas izteikti dažādās vienībās (piemēram, cilvēki, lati, procenti), apvienotu un izveidotu teritorijas attīstības indeksu, veic rādītāju statistisku standartizāciju, izmantojot šādu formulu:

, kur

t – attīstības pamatrādītāja standartizētā vērtība konkrētā teritorijā;

x – standartizējamais attīstības pamatrādītājs konkrētā teritorijā, izteikts savā specifiskajā mērvienībā attiecīgajā gadā;

– attiecīgā attīstības pamatrādītāja svērtais aritmētiskais vidējais teritoriju grupā attiecīgajā gadā (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējā gadā (attīstības līmeņa izmaiņu indekss);

s – standartnovirze, variācijas rādītājs, kuru aprēķina par attiecīgo gadu (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējo gadu (attīstības līmeņa izmaiņu indekss), izmantojot šādu formulu:

, kur

f – statistiskais svars (iedzīvotāju skaits teritorijā, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, platība km2, izmantojot attiecīgos attīstības pamatrādītājus);

5.4. lai katram rādītājam piešķirtu tā specifisko nozīmību, katru standar­tizēto rādītāju reizina ar nozīmības svaru, tādējādi aprēķinot teritorijas attīstības indeksa komponentus. Komponentu summa veido teritorijas attīstības indeksu;

5.5. teritorijas attīstības indeksa vērtību šo noteikumu 3.punktā noteiktajām teritorijām aprēķina Latvijas mērogā;

5.6. teritorijas attīstības līmeņa indekss raksturo attīstības līmeni attiecīgajā gadā, parādot teritoriju augstāku vai zemāku attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni valstī;

5.7. teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss raksturo attīstības līmeņa izmaiņas pret iepriekšējo gadu, parādot teritoriju atpaliekošu vai apsteidzošu attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni iepriekšējā gadā.

6. Teritorijas attīstības līmeņa indeksu (šo noteikumu 2., 3., 4.pielikuma 3.aile) piemēro, lai aprēķinātu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām un plāno­šanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.319 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 60.nr.).

Ministru prezidenta vietā – vides ministrs R.Vējonis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija
noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai nepieciešamie rādītāji un to nozīmības svars1

Nr.p.k.

Rādītājs2

Plānošanas reģioni

Novadi vai republikas pilsētas

+ vai –

svars

+ vai –

svars

 1. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos (faktiskajās cenās)3

 +

 0,3

 –

  –

 2. Bezdarba līmenis, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu)4

 +

 0,15

 +

 0,3

 3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, latos

+

0,1

+

0,3

 4. Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju (latos) (ietverti nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvprojektu un kapitālā remonta izmaksas)

+

0,1

 5. Demogrāfiskās slodzes līmenis (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000)

+

0,1

+

0,2

 6. Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem

+

0,1

 7. Pastāvīgo iedzīvotāju blīvums (cilvēku skaits uz vienu kvadrātkilometru)

+

0,05

 8. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp pastāvīgo iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu perioda sākumā, reizināta ar 100)

+

0,1

+

0,2

Svaru summa  

1,0

 

1,0


Paskaidrojumi.

1. Plusa zīme (+) norāda, ka attiecīgo rādītāju izmanto.

2. Mīnusa zīme (–) norāda, ka attiecīgo rādītāju neizmanto.

Piezīmes.

1 Nozīmības svars – rādītāju svarīgums jeb nozīme kopējā teritorijas attīstības indeksa vērtībā.

2 Šā pielikuma 1., 4. un 6.punktā minētā rādītāja avots – Centrālā statistikas pārvalde, 2.punktā minētā rādītāja avots – Nodarbinātības valsts aģentūra (reģistrēto bezdarbnieku skaits) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits), 3.punktā minētā rādītāja avots – Valsts kase (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits), 5. un 8.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 7.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits) un Valsts zemes dienests (platība, km2).

3 Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumu Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" 4.punktā minētajā plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa ikgadējā aprēķināšanā gadam t tiek izmantota statistika atbilstoši 1.punktā minētajam rādītājam par gadu t-2, kā arī atbilstoši 4. un 6.punktā minētajam rādītājam par gadu t-1.

4 Darbspējas vecuma iedzīvotāji – sievietes 15–61 gads, vīrieši 15–61 gads.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija
noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indekss novadiem

Nr.
p.k.

Novads

Teritorijas attīstības līmeņa indekss
(pēc 2009.gada datiem, salīdzinot ar 2009.gada vidējiem rādītājiem)

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss
(pēc 2009.gada datiem, salīdzinot ar 2008.gada vidējiem rādītājiem)

1. Garkalnes novads

2,775

1,529

2. Mārupes novads

2,251

1,102

3. Ādažu novads

2,064

0,922

4. Ķekavas novads

1,781

0,604

5. Babītes novads

1,780

0,593

6. Stopiņu novads

1,672

0,467

7. Carnikavas novads

1,390

0,258

8. Ikšķiles novads

1,399

0,237

9. Ropažu novads

1,228

0,089

10. Salaspils novads

0,961

–0,338

11. Olaines novads

0,951

–0,342

12. Baldones novads

0,649

–0,349

13. Ķeguma novads

0,625

–0,510

14. Inčukalna novads

0,709

–0,529

15. Siguldas novads

0,628

–0,556

16. Sējas novads

0,645

–0,572

17. Ogres novads

0,581

–0,573

18. Ozolnieku novads

0,513

–0,578

19. Lielvārdes novads

0,521

–0,599

20. Saulkrastu novads

0,300

–0,663

21. Iecavas novads

0,415

–0,684

22. Krimuldas novads

0,453

–0,687

23. Engures novads

0,227

–0,747

24. Smiltenes novads

0,263

–0,766

25. Ventspils novads

0,270

–0,776

26. Aizkraukles novads

0,596

–0,787

27. Naukšēnu novads

0,117

–0,797

28. Cēsu novads

0,309

–0,874

29. Jelgavas novads

0,219

–0,879

30. Nīcas novads

0,050

–0,903

31. Raunas novads

0,010

–0,908

32. Priekuļu novads

0,220

–0,916

33. Burtnieku novads

0,170

–0,921

34. Pārgaujas novads

0,079

–0,937

35. Jaunpils novads

0,059

–0,958

36. Grobiņas novads

0,071

–0,966

37. Salas novads

0,117

–0,986

38. Tukuma novads

0,100

–0,993

39. Vecumnieku novads

0,044

–1,001

40. Kokneses novads

0,070

–1,017

41. Beverīnas novads

0,068

–1,036

42. Dundagas novads

–0,122

–1,045

43. Salacgrīvas novads

0,018

–1,049

44. Kocēnu  novads

0,061

–1,075

45. Bauskas novads

0,136

–1,099

46. Mālpils novads

0,216

–1,114

47. Saldus novads

0,025

–1,115

48. Tērvetes novads

–0,011

–1,141

49. Limbažu novads

–0,042

–1,147

50. Vecpiebalgas novads

–0,149

–1,149

51. Rūjienas novads

–0,167

–1,155

52. Durbes novads

–0,192

–1,174

53. Rojas novads

–0,205

–1,181

54. Gulbenes novads

–0,141

–1,182

55. Talsu novads

–0,064

–1,190

56. Kandavas novads

–0,225

–1,222

57. Dobeles novads

0,042

–1,224

58. Madonas novads

–0,122

–1,243

59. Amatas novads

–0,160

–1,252

60. Daugavpils novads

–0,299

–1,271

61. Lubānas novads

–0,271

–1,280

62. Skrīveru novads

–0,192

–1,292

63. Jaunpiebalgas novads

–0,382

–1,297

64. Alsungas novads

–0,282

–1,297

65. Aknīstes novads

–0,222

–1,298

66. Jaunjelgavas novads

–0,184

–1,316

67. Rundāles novads

–0,214

–1,361

68. Brocēnu novads

–0,233

–1,364

69. Jēkabpils novads

–0,469

–1,372

70. Līgatnes novads

–0,210

–1,374

71. Pāvilostas novads

–0,471

–1,415

72. Cesvaines novads

–0,363

–1,415

73. Preiļu novads

–0,173

–1,432

74. Alojas novads

–0,419

–1,437

75. Ilūkstes novads

–0,509

–1,442

76. Neretas novads

–0,384

–1,465

77. Krustpils novads

–0,497

–1,496

78. Pļaviņu novads

–0,442

–1,595

79. Kuldīgas novads

–0,479

–1,636

80. Ērgļu novads

–0,596

–1,659

81. Viesītes novads

–0,669

–1,691

82. Mazsalacas novads

–0,755

–1,730

83. Valkas novads

–0,544

–1,752

84. Apes novads

–0,695

–1,755

85. Aizputes novads

–0,728

–1,819

86. Alūksnes novads

–0,592

–1,820

87. Rucavas novads

–0,931

–1,844

88. Balvu novads

–0,617

–1,866

89. Auces novads

–0,711

–1,961

90. Rugāju novads

–0,903

–2,034

91. Strenču novads

–0,885

–2,067

92. Priekules novads

–0,915

–2,131

93. Līvānu novads

–0,765

–2,132

94. Krāslavas novads

–0,903

–2,154

95. Skrundas novads

–1,036

–2,201

96. Varakļānu novads

–1,319

–2,315

97. Vaiņodes novads

–1,264

–2,320

98. Aglonas novads

–1,268

–2,389

99. Ludzas novads

–0,978

–2,434

100. Riebiņu novads

–1,350

–2,493

101. Rēzeknes novads

–1,164

–2,584

102. Vārkavas novads

–1,509

–2,623

103. Ciblas novads

–1,262

–2,659

104. Dagdas novads

–1,425

–2,779

105. Viļakas novads

–1,591

–2,943

106. Kārsavas novads

–1,797

–3,223

107. Zilupes novads

–1,715

–3,321

108. Viļānu novads

–1,904

–3,553

109. Baltinavas novads

–2,253

–3,768

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija
noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indekss republikas pilsētām

Nr. p.k.

Republikas pilsēta

Teritorijas attīstības līmeņa indekss
(pēc 2009.gada datiem, salīdzinot ar 2009.gada vidējiem rādītājiem)

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss
(pēc 2009.gada datiem, salīdzinot ar 2008.gada vidējiem rādītājiem)

1. Jūrmala

0,536

–2,398

2. Rīga

0,288

–2,413

3. Ventspils

0,118

–2,593

4. Jelgava

0,133

–2,798

5. Valmiera

0,053

–2,917

6. Daugavpils

–0,504

–3,117

7. Jēkabpils

–0,809

–4,064

8. Liepāja

–1,417

–4,597

9. Rēzekne

–1,585

–5,311

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija
noteikumiem Nr.482

Teritorijas attīstības indekss plānošanas reģioniem

Nr. p.k.

Plānošanas reģions

Teritorijas attīstības līmeņa indekss
(pēc 2009.gada datiem, salīdzinot ar 2009.gada vidējiem rādītājiem)

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss
(pēc 2009.gada datiem, salīdzinot ar 2008.gada vidējiem rādītājiem)

1. Rīgas reģions

0,956

0,383

2. Zemgales reģions

–0,508

–1,328

3. Kurzemes reģions

–0,701

–1,407

4. Vidzemes reģions

–0,803

–1,549

5. Latgales reģions

–1,164

–2,111

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!