Ar kopīgu domu par ekonomisko un finansiālo drošību, un NATO kā kolektīvās drošības garantu

NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesija, 28.05.–1.06.2010.

Pirmdien, 31.maijā: NATO Parlamentārās asamblejas pavasara (Rīgas) sesijas vadošo komisiju locekļi, tostarp NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle (pirmajā rindā 7.no labās)  Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Sestdien, 29.maijā, piedaloties NATO Parlamentārās asamblejas pavasara (Rīgas) sesijas darbā (augšējo attēlu rindā no labās): Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis, NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš; (apakšējo attēlu rindā no labās) Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis, Latvijas vēstnieks NATO Jānis Eichmanis, Krievijas delegācijas locekļi Vladimirs Žirinovskis, Aleksejs Puškovs un delegācijas vadītāja Ļubova Sliska Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Ieinteresētā sarunā NATO Parlamentārās asamblejas darba gaitā (augšējā attēlā pa kreisi no kreisās) Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis un NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs; (augšējā attēlā pa labi no kreisās) NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieks, Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs, Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa; (apakšējā attēlu rindā no labās) NATO Parlamentārās asamblejas prezidents Džons Taners un Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, atklājot puķu dobi Latvijas karoga un NATO emblēmas krāsās Foto no NATO PA mājaslapas

Par ekonomiskās drošības nozīmi

NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle un viņas vietnieks Dzintars Rasnačs 29.maijā komiteju diskusijās uzsvēra ekonomiskās drošības lomu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle Politiskās komitejas sēdē norādīja, ka NATO jauno stratēģisko koncepciju nevajadzētu uzlūkot kā dokumentu, kas atrisinās pilnīgi visus drošības jautājumus. Alianse ir tik stipra, cik katra tās dalībvalsts, pauda V.Paegle, norādot, ka nepārdomāti dalībvalstu lēmumi var būtiski ietekmēt kolektīvās drošības sistēmu.

V.Paegle aicināja Ziemeļatlantijas līguma organizāciju ņemt vērā Eiropas Savienības negatīvo pieredzi, nespējot nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro fiskālo disciplīnu, un aicināja NATO rūpīgi izvērtēt, kāds ir katras dalībvalsts pienesums kopējā drošības sistēmā un cik daudz finansējuma tās atvēl aizsardzībai. Ekonomiskā krīze ir padarījusi mūs vājākus, un patlaban tikai sešas NATO dalībvalstis novirza militārajai sfērai noteiktos divus procentus no iekšzemes kopprodukta, norādīja V.Paegle, uzsverot, ka tas var ietekmēt situāciju visā aliansē.

Tāpat Latvijas NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja norāda, ka, pat atrodoties finansiāli grūtā situācijā, nedrīkstam meklēt vieglus risinājumus un skatīties uz stratēģiski nedrošām investīcijām. “Tas mūs var pakļaut nedraudzīgu valstu ekonomiskai un politiskai ietekmei, tā apdraudot mūsu valsts ekonomisko suverenitāti,” pauž V.Paegle.

V.Paegle arī aicināja Parlamentāro asambleju definēt tās nostāju pret augsto militāro tehnoloģiju pārdošanu trešajām valstīm. “NATO jāizstrādā skaidra rīcības politika par savu militāro tehnoloģiju pārdošanu trešajām valstīm. Šādi lēmumi var ietekmēt citu NATO dalībvalstu drošību, un mums visiem ir tiesības justies vienlīdz drošiem,” akcentē V.Paegle.

Savukārt Latvijas NATO PA delegācijas vadītājas vietnieks Dzintars Rasnačs 29.maijā strādāja Ekonomikas un drošības komitejas sēdē.

“Šodien komitejas sēdē izskanēja viedoklis, ka pastāv paralēles starp to, kā tiek risināta ekonomiskā krīze Latvijā un Grieķijā. Taču, manuprāt, redzamas arī ļoti būtiskas atšķirības,” uzskata Dz.Rasnačs. “Latvijā cilvēki neprotestēja vardarbīgā veidā, tā vietā izvēloties tiesiskus instrumentus savu interešu aizstāvībai – iespēju vērsties Satversmes tiesā. Tāpēc rodas jautājums, vai Grieķijā sabiedrība spēj izmantot tiesiskus mehānismus, protestējot pret valdības noteiktajiem taupības pasākumiem,” norāda Dz.Rasnačs.

NATO PA Latvijas sekretariāta Preses un sabiedrisko attiecību centrs

Par Latvijas un Gruzijas sadarbību aizsardzībā

29.maijā NATO Parlamentārās asamblejas (PA) laikā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts tikās ar Gruzijas delegācijas vadītāju, parlamenta Ārlietu komisijas vadītāja vietnieku Georgu Kandelaku.

Tikšanās laikā tika pārrunāti NATO partnerības politikas jautājumi, Gruzijas aizsardzības reformas gaita, kā arī valstu sadarbība Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā (ISAF) Afganistānā.

Gruzija ir viena no NATO partnervalstīm, ar kuru Latvijai ir visintensīvākā sadarbība aizsardzības reformu pieredzes nodošanas jomā. Latvija ir paudusi savu atbalstu Gruzijai pēc dažādiem incidentiem, kas ir saistīti ar Krieviju. Ilglaicīgi viena no nozīmīgākajām sadarbības jomām ir bijusi sadarbība starp abu valstu Jūras spēkiem. Latvija ir sniegusi būtisku atbalstu Gruzijas apmācībā, uzņemot Gruzijas aizsardzības nozares pārstāvjus pieredzes apmaiņas praksēs, sponsorējot mācības Baltijas Aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL), kā arī atbalstot mācības Jūras spēku Mācību centra Ūdenslīdēju skolā.

Par Latvijas un Ukrainas sadarbību aizsardzībā

29.maijā NATO Parlamentārās asamblejas (PA) laikā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts tikās ar Ukrainas delegācijas vadītāju, parlamenta Ārlietu komisijas vadītāja vietnieku Andrī Škilu.

Tikšanās laikā tika pārrunāti NATO partnerības politikas jautājumi, valstu sadarbību Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā (ISAF) Afganistānā, kā arī Ukrainas aizsardzības reformas norise. Valsts sekretārs apliecināja, ka Latvija turpinās sekmīgo sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālās sadarbības aizsardzības iniciatīvā.

Latvijas un Ukrainas sadarbības pamati tika likti jau 1994.gadā, noslēdzot vienošanos starp abu valstu aizsardzības ministrijām. Lai sniegtu atbalstu Ukrainai tās aizsardzības reformu īstenošanā, Latvija ir pievienojusies arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālās aizsardzības iniciatīvai. Tās mērķis ir veicināt Ukrainas un Rietumbalkānu valstu spējas sekmīgi īstenot aizsardzības sektora reformas, lai tās varētu vairot mieru un stabilitāti reģionā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Par grāmatu dāvināšanu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai

30.maijā NATO Parlamentārās asamblejas (PA) delegācijas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) dāvināja grāmatas par NATO, aizsardzību, savu valstu kultūru un vēsturi.

Grāmatu dāvināšana simbolizē transatlantiskās alianses dalībnieku solidaritāti un šajā sarežģītajā un mainīgajā pasaulē atgādina, ka nepieciešams domāt stratēģiski, kā arī novērtēt notikumus, kuru rezultātā pasaule ir ieguvusi mūsdienu vaibstus, uzsvēra NATO PA prezidents Džons Taners.

Tas ir cēls un ārkārtīgi svarīgs uzdevums – jaunākajai paaudzei stāstīt par vēsturiskajiem notikumiem un palīdzēt izveidot plašu skatu uz apkārtējo pasauli, pauda Dž.Taners. Viņš atgādināja bijušā ASV prezidenta Lindona Džonsona kundzes teikto, ka bibliotēka ir demokrātiskākā vieta, jo, lai tajā iekļūtu, vienīgais nosacījums ir paša interese.

“Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, tādēļ arī asamblejas ietvaros daudz runājam par to, kā veicināt sabiedrības izpratni par drošības jautājumiem – lai cilvēki būtu informēti par transatlantiskās organizācijas mērķiem un NATO ieguldījumu, padarot pasauli drošāku ikvienam no mums,” skaidroja NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle. “Droša sabiedrība ir izglītota sabiedrība, kas apzinās pasauli, kādā mēs dzīvojam, un zina, kā pasargāt gan sevi, gan savu valsti.”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks atzina, ka 18 valstu sarūpētās grāmatas ir lieliska dāvana, kas būtiski papildinās bibliotēkas krājumu. “Saprotamu iemeslu dēļ ilgus gadus bibliotēkai bija liegta iespēja iegūt materiālus par NATO, tāpēc šis dāvinājums būs noderīgs izglītības un pētniecības nolūkos,” teica A.Vilks.

NATO PA Latvijas sekretariāta Preses un sabiedrisko attiecību centrs

Par NATO kā kolektīvās drošības garantu

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, uzstājoties ar runu NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesijā, uzsvēra Vašingtonas līguma 5.panta nozīmi, kas garantē kolektīvo drošību un kam jākļūst par balstu jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai. I.Lieģis atgādināja, ka visas valstis, kas pievienojušās aliansei, to darījušas tieši 5.punkta sniegtā drošības garanta dēļ.

Aizsardzības ministrs atkārtoti norādīja, ka šobrīd, pateicoties NATO, Latvija bauda lielāko drošības sajūtu, kāda jebkad bijusi. “Šo sajūtu novērtējusi arī sabiedrība, kuras atbalsts aliansei kopš iestāšanās ir bijis augsts.”

Aizsardzības ministrs Imants Lieģis pateicās ekspertu grupai, kas izstrādāja priekšlikumus stratēģiskajai koncepcijai, kā arī ieklausījās un ņēma vērā Latvijas ieteikumus, ko vēlāk atspoguļoja savā ziņojumā.

Savā runā I.Lieģis pauda Latvijas apņemšanos arī turpmāk, neskatoties uz aizsardzības nozares budžeta samazinājumu, piedalīties NATO īstenotajā starptautiskajā operācijā Afganistānā, kas šobrīd ir Latvijas aizsardzības nozares galvenā prioritāte. I.Lieģis norādīja, ka Latvija savu kontingentu Afganistānā nesamazinās.

Īpašu uzmanību savā runā I.Lieģis pievērsa Latvijas un Krievijas attiecībām, uzsverot, ka augstu vērtē sadarbību bruņojuma kontroles jautājumā.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka jāturpina meklēt praktiskās sadarbības virzieni, norādot, ka mums jau ir šāda pieredze jautājumā par nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu. I.Lieģis norādīja, ka šobrīd Latvija seko līdzi arī Krievijas un Polijas attiecību attīstībai.

Par dalību NATO kā vienu no NBS pamatvērtībām

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, sakot uzrunu NATO Parlamentārās asamblejas dalībniekiem, uzsvēra, ka bruņoto spēku sadarbība ar aliansi un dalība NATO ir viena no Latvijas NBS pamatvērtībām.

J.Maklakovs sacīja, ka līdz ar iestāšanos NATO Latvijas bruņotajiem spēkiem bija jākļūst profesionāli apmācītiem, ar sabalansētu struktūru, spēju pielāgoties dažādām apkarošanas un drošības situācijām, kā arī nodrošinātiem ar nepieciešamo ekipējumu. “Mums bija jākļūst par daļu no kolektīvās drošības un aizsardzības sistēmas. Mēs nevarējām būt tikai drošības lietotāji, mums bija jākļūst par drošības sniedzējiem,” uzrunājot klātesošos, norādīja J.Maklakovs.

NBS komandieris atgādināja, ka bruņotie spēki piedalījušies vairākās starptautiskajās operācijās. J.Maklakovs tāpat kā aizsardzības ministrs Imants Lieģis uzsvēra, ka NBS prioritāte ir dalība NATO operācijā Afganistānā, kur šobrīd dienē 176 Latvijas karavīri. J.Maklakovs pateicās sabiedrotajiem par sekmīgo sadarbību operācijas īstenošanā un mērķu sasniegšanā.

J.Maklakovs uzsvēra Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, piebilstot, ka būtiska ir arī sadarbība ar Skandināvijas valstīm, kas sniegušas ievērojamu ieguldījumu mūsu bruņotajiem spēkiem. “Izmantojot šo iespēju, es gribu pateikties Dānijai un Norvēģijai. Dānijai – par ieguldījumu bruņoto spēku apmācības un izglītības jomā, savukārt Norvēģijai – par ievērojamo atbalstu, ko tā sniedz Latvijas karavīriem Afganistānā,” sacīja J.Maklakovs.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

Par puķu dobi Latvijas karoga un NATO emblēmas krāsās

31.maijā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un NATO Parlamentārās asamblejas (PA) prezidents Džons Taners Jēkaba laukumā atklāja puķu dobi ar NATO PA Rīgas sesijas simboliku.

G.Daudze norādīja, ka Latvija, organizējot NATO PA pavasara sesiju, ir centusies paveikt visu, lai nodrošinātu veiksmīgu pasākuma norisi. “Šodien mums ir vēlme atstāt kaut ko paliekošu arī Rīgas iedzīvotājiem un viesiem,” pauda Saeimas priekšsēdētājs, atklājot puķu dobi, kas veidota NATO emblēmas un Latvijas karoga krāsās.

“Šis ir lielisks simbols tam, ka mūsu sadarbība ir cieša un konstruktīva, ka mēs esam pilntiesīga NATO dalībvalsts un zinām savus draugus, partnerus un sabiedrotos,” uzsvēra G.Daudze.

NATO PA prezidents Dž.Taners, uzrunājot klātesošos, pauda visdziļāko pateicību Latvijas tautai par viesmīlību, uzņemot savā valstī vairākus simtus viesu. Diezin vai ir labāka iespēja pateikties Latvijai, kā izveidojot šo puķu dobi, kas atgādinās par NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesiju un priecēs Rīgas viesus visus vasaras mēnešus, pauda NATO PA prezidents. Pasākuma norises laikā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris.

Puķu dobe izveidota 140 kvadrātmetru liela, un tās apstādīšanai tika izmantoti aptuveni 6000 puķu stādu. Idejas autori norāda, ka apstādījums veido stilizētu kompasu, kas NATO emblēmā simbolizē dalībvalstu kopējo miera ceļu.

Latvijas karoga un NATO Parlamentārās asamblejas emblēmas atveidošanai tika izmantotas sarkanās iresīnes, ilgziedu baltās begonijas, petūnijas, sudrablapu cinerārijas, kā arī zilie agerāti.

Par NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesijas pēdējo dienu

Šodien, 1.jūnijā, NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Rīgas sesijas nobeigumā notiek plenārsēde.

Plenārsēde sāksies ar NATO PA prezidenta Džona Tanera uzrunu. Pēc viņa runās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Plānotas arī NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena, Afganistānas aizsardzības ministra Abdula Rahima Vardaka un Apvienoto spēku pavēlniecības štāba Brunsumā komandiera Egona Ramma runas.

Plenārsēdes laikā parlamentāriešiem būs iespēja uzdot jautājumus gan NATO ģenerālsekretāram, gan Latvijas valdības vadītājam.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot tiešraidē Latvijas Televīzijā, kā arī NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesijas mājaslapā www.natopariga.lv.

Savukārt pēcpusdienā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks publiska diskusija “NATO nākotne: Baltijas skatījums”, kuras mērķis ir veicināt plašāku sabiedrības izpratni par drošības jautājumiem. Diskusiju rīko Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Saeimu un Frīdriha Eberta fondu.

Diskusijā piedalīsies NATO PA viceprezidents Svens Miksers, NATO PA Politiskās komitejas priekšsēdētājs doktors Karls Lamerss, NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle, Lietuvas parlamenta Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Petrs Austrevičus un LATO valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis. Diskusiju vadīs Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors Andress Kasekamps.

NATO PA Latvijas sekretariāta Preses un sabiedrisko attiecību centrsa