Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta Kolēģijas lēmums Nr.5.1–2–185

Rīgā 1997.gada 4.novembrī

Par Zivju fonda līdzekļu izlietojumu 1996. un 1997.gadā

Kolēģijas sēdē piedalījās: kolēģijas priekšsēdētājs departamenta direktors V.Grasis; kolēģijas locekļi Dz.Levrence, J.Āboliņš, L.Ceimere, V.Vilciņš; sekretāre K.Augstkalne;

Valsts kontroles darbinieki: vecākais valsts revidents R.Strods, valsts revidenti I.Atvare, Ģ.Brasliņš, juriste S.Stašāne;

uzaicinātie: Engures pagasta padomes priekšsēdētājs J.Sedliņš, Mērsraga pagasta padomes priekšsēdētāja I.Burlakova, Saulkrastu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks M. Zāle, vides valsts inspekcijas priekšnieks B.Salītis, Zivju fonda padomes priekšsēdētājs N.Riekstiņš, Zivju fonda sekretārs J.Jugbārdis.

Izskatot darba grupas sagatavotos pārbaudes materiālus par Zivju fonda līdzekļu izlietojumu 1996. un 1997.gadā un uzklausot uzaicināto personu paskaidrojumus, un izvērtējot papildus iesniegtos materiālus, Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija

konstatēja:

1. Zivju fonds kā speciālais budžets tika izveidots 1995.gada 19.decembrī, pamatojoties uz LR Ministru kabineta noteikumiem nr.388 (Zivju fonda nolikums). Tajā, sākot ar 1996.gadu, tika uzkrāti papildu finansu līdzekļi zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, kā arī tādu zinātnisku pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu izpēti un piesārņojuma un saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem izpēti.

Kā Zivju fonda turētājs un rīkotājs tika nozīmēta LR Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde, bet pārvaldītājs — speciāli izveidota ZF padome 11 cilvēku sastāvā. Par padomes priekšsēdētāju uz 5 gadiem tika apstiprināts Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks N.Riekstiņš.

2. ZF līdzekļi, kuri veidojas no dažādu ar zivsaimniecību saistītu ieņēmumu atskaitījumiem, 1996.gadā sastādīja Ls 581,6 tūkst., bet 1997.gada 17.septembrī Ls 676,3 tūkst. No šiem līdzekļiem 1996.gadā piešķirts finansējums dažādu pasākumu un projektu finansēšanai Ls 522,9 tūkst. apmērā, bet attiecīgā 1997.gada periodā Ls 476,8 tūkst.

3. Saulkrastu pilsētas, Engures un Mērsraga pagasta pašvaldības rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanas maksas, kopsummā Ls 2794, izlietojušas vietējās infrastruktūras attīstībai, šādi pārkāpjot 16.01.1996. LR Ministru kabineta noteikumos nr.21 noteikto šo līdzekļu izmantošanas kārtību.

4. ZF padome savas darbības laikā piešķīrusi finansējumu virknei projektu, kuri neatbilst fonda līdzekļu izlietojuma mērķiem:

4.1. Ņemot vērā LR Valsts kancelejas 1996.gada 18.jūlija protokolā Nr.9 “Par valsts budžetu 1996.gadam un 1997.gada valsts budžeta veidošanu” noteikto valdības rīkojumu izskatīt iespējas visus programmas “Zivsaimniecība un zvejniecība” izdevumus finansēt no Zivju fonda, ZF padome piešķīra Ls 195,3 tūkst. 8 Latvijas zivju audzētavu un iekšējo ūdeņu problēmu laboratorijas tekošo izdevumu segšanai, šādi vienlaicīgi pārkāpjot LR MK apstiprinātajā ZF nolikumā noteiktos fonda līdzekļu izlietošanas mērķus, kuri neparedz jebkādu tekošo izmaksu segšanu.

4.2. Abu ZF darbības gadu laikā Ls 143,6 tūkst. piešķirti citas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas — pakļautībā esošajai Vides valsts inspekcijai, reģionālajām vides pārvaldēm un Jūras vides pārvaldei pamatlīdzekļu, inventāra un degvielas iegādei zivju resursu aizsardzības pasākumiem.

Lai gan ZF nolikums paredz naudas resursu piešķiršanu zivju resursu aizsardzības pasākumiem, tomēr Latvijas reģionālajām vides pārvaldēm ir jāizmanto to pārvaldītājinstitūcijas — VARAM — finansu resursi (valsts budžeta un speciālā budžeta asignējumi), nevis jāizmanto ZF naudas līdzekļi savas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai.

4.3. Ievērojamas naudas summas ZF padome piešķīrusi dažādu ar Latvijas akvakultūru saistītu izglītības, sporta un kultūras pasākumu finansēšanai, kuru pamatojums un lietderība bieži vien ir apšaubāma.

5. Vadoties pēc Zivsaimniecības attīstības valsts programmā ietvertajiem mērķu blokiem, nākošajos gados ZF līdzekļus galvenokārt plānots izmantot jaunu zivju mazuļu cehu izbūvei jau esošajās zivju audzētavās, kā arī dažādu ar Latvijas akvakultūru saistītu zinātnisko pētījumu finansēšanai;

nolēma:

1. Slēgt revīzijas lietu Nr. 5.1—2—185.

2. Valsts zivsaimniecības pārvaldei kopā ar Zivju fonda padomi iesniegt LR Ministru kabinetā nepieciešamās izmaiņas 19.12.1995. LR MK noteikumos nr.388 (Zivju fonda nolikums) fonda finansu resursu izlietošanas mērķu konkretizēšanai un par veiktajiem pasākumiem informēt LR Valsts kontroli līdz 1.01.1998.

3. Zivju fonda padomei nodrošināt turpmāko fonda līdzekļu piešķiršanu tikai nolikumā paredzētajiem mērķiem un virzieniem.

4. Izdalīt atsevišķā lietvedībā materiālus par Vides valsts inspekcijai, reģionālajām vides pārvaldēm un Jūras vides pārvaldei materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai piešķirto līdzekļu izlietojumu 1996. un 1997. gadā un veikt papildu revīziju šajā jautājumā.

5. Saulkrastu pilsētas domei, Engures pagasta padomei un Mērsraga pagasta padomei turpmāk maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesībām izmantot tikai 16.01.1996. LR MK noteikumu nr. 21 noteiktajā kārtībā.

6. Revīzijas materiālus nosūtīt Zivju fondam, LR Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldei, Vides valsts inspekcijai, Saulkrastu pilsētas domei, Engures pagasta padomei un Mērsraga pagasta padomei.

Lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamentā saskaņā ar likumu “Par Valsts kontroli”.

Kolēģijas priekšsēdētājs V.Grasis

Kolēģijas locekļi: Dz. Levrence, J.Āboliņš, V.Vilciņš, L.Ceimere