Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Par VID administrēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāna izpildi 1998.gadā

1998.gadā VID administrētie nodokļi un citi nenodokļu maksājumi valsts budžetā iekasēti Ls 1049,9 milj., tajā skaitā valsts pamatbudžetā ieskaitīts Ls 569,1 milj. (1.zīm., 1.piel.), Valsts autoceļu fondā ieskaitīts Ls 53,4milj., valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Ls 427,4milj. 1998.gada VID administrējamo valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns -Ls 558,9milj., tātad plāns pārsniegts par Ls 10,2milj. vai par 1,8% (1.tab.).

1.tabula

VID administrētie pamatbudžeta ieņēmumi 1998.gadā
(milj.Ls)

* Bez tam Ls 53,4 milj. pārskaitīti Valsts autoceļu fondā.

** 1998.g. VID administrēto pamatbudžeta ieņēmumu plāns pēc 1998.gada jūnijā un decembrī budžeta likumā izdarītajiem grozījumiem.

1.zīmējums

VID administrētie pamatbudžeta ieņēmumi 1997. un 1998.gadā pa mēnešiem pieaugošā kārtībā, milj. Ls

Pamatojoties uz jūnija un decembra mēnešos izdarītajiem grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam", VID administrēto budžeta ieņēmumu 1998.gada plāns tika palielināts kopumā par Ls 45,0 milj. jeb par 4,8%, tajā skaitā:

• UIN par Ls 22,3 milj.,

• Akcīzes nodoklis par Ls 11,8 milj.,

• Muitas nodoklis par Ls 3,6 milj.,

• Sociālās apdrošināšanas iemaksas par Ls 3 milj.,

• PVN par Ls 0,2milj.,

• Valsts nodevas un maksājumi par Ls 0,2 milj.,

• Pārējie nenodokļu ieņēmumi par Ls 3,6 milj.

• Sodu un sankciju 1998.gada plāns tika samazināts par Ls 1,5 milj.

Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, 1998.gada 11 mēnešos kopējais faktiskais Latvijas importa brīvam apgrozījumam apjoms, salīdzinot ar 1997.gada atbilstošo periodu, ir palielinājies kā natūrā - par 460,9 tūkst. tonnām jeb par 13,3%, tā arī naudas izteiksmē par Ls 243,3 milj. jeb par 19,6%. Tajā pašā laikā importa brīvam apgrozījumam apjoms no Krievijas ir samazinājies kā natūrā - par 44,0 tūkst. tonnām jeb par 3,4%, tā arī naudas izteiksmē - par Ls 16,4 milj. jeb par 12,5%. 1998.gada 11 mēnešos importa apjoma īpatsvars no Krievijas natūrā kopējā Latvijas importa apjomā bija 32,2%, turpretī 1997.gada 11 mēnešos - 37,7%.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāna izpildi ietekmē arī tas, ka no kopējām nodokļu pārmaksām tiek segti pašvaldību un speciālo budžetu nodokļu maksājumi, kā arī likumā paredzētajā kārtībā veiktas atmaksas uz uzņēmumu kontiem. Kopējā nodokļu pārmaksa līdz 1999.gada 1.janvārim bija Ls 85,4 miljoni (ieskaitot Ls 21,6 milj. sociālās apdrošināšanas iemaksas). Bez sociālās apdrošināšanas iemaksu pārmaksām līdz 1999.gada 1.janvārim šī summa bija Ls 63,8 milj. un, salīdzinot ar 1998.gada 1.janvāri, palielinājās par Ls 8,0 milj., bet decembra mēnesī, salīdzinot ar situāciju uz 1.decembri, palielinājās par Ls 1,3 milj. Salīdzinot ar 1998.gada 1.decembri, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pārmaksas samazinājušās par Ls 1,7 milj., PVN pārmaksas par Ls 1,5 milj. Lielo nodokļu maksātāju pārvaldei (LNMP) līdz 1999.gada 1.janvārim, salīdzinot ar 1998.gada 1.decembri, PVN pārmaksu summa ir palielinājusies par Ls 0,2 milj. un akcīzes nodokļa pārmaksu summa palielinājusies par Ls 1,5 milj. Pārmaksas galvenokārt tiek novirzītas tekošo maksājumu segšanai vai citu nodokļu nomaksai.

Audita rezultātā 1998.gadā papildus aprēķināti Ls 38,7 milj., bet faktiski iekasēts budžetā Ls 12,9 milj., t.sk. par iepriekšējiem periodiem - Ls 4,9 milj.

VID teritoriālās iestādes un LNMP 1998.gada 11 mēnešos, veicot piedziņas darbu, valsts budžetā ir iekasējušas Ls 33,1 milj.

Līdz 1999.g. 1.janvārim bija reģistrēti kopumā 91,7 tūkst. nodokļu maksātāji - juridiskās personas. 1998.gada laikā to skaits ir palielinājies par 9,2 tūkst. Līdz 1999.gada 1.janvārim bija reģistrēti kopumā 39,1tūkst. PVN maksātāji, kas ir par 7,3 tūkst. vairāk nekā līdz 1998.g. 1.janvārim. Līdz 1999.g. 1.janvārim VID bija reģistrētas 41,9 tūkst. nodokļu maksātāju - juridisko personu struktūrvienības jeb vidēji katram otram nodokļu maksātājam ir viena struktūrvienība, kas teritoriāli ir izvietota ārpus šī uzņēmuma galvenās atrašanās vietas.

Iekasēto nodokļu apjoma pieaugums

1998.gadā ieņēmumi no VID administrējamiem nodokļiem un citiem nenodokļu maksājumiem (tai skaitā pārskaitījumi Valsts autoceļu fondā), salīdzinot ar 1997.gada faktiski iekasēto, ir pieauguši par Ls 81,5milj. vai 15,1% (2.tab.). Nodokļu ieņēmumu pieaugumu sekmē nodokļu ieņēmumu analīze un prognozēšana katrā VID teritoriālajā iestādē, kas tiek veikta, pamatojoties uz rīcības plānos izvirzītajiem uzdevumiem, to izpildes stratēģiju un izpildes indikatoriem. Ir izstrādāta jauna VID teritoriālo iestāžu darbības vērtēšanas metodika, tā akceptēta VID direktoru padomē 1998.g. 10.septembrī. Ir izstrādāta jauna 1999.gada VID teritoriālo iestāžu rīcības plānu sastādīšanas metodika. 1998.gada novembrī VID centrālā aparāta izveidotā komisija pabeidza izskatīt jaunos 1999.gada VID teritoriālo iestāžu rīcības plānus.

2.tabula

VID administrētie nodokļu un citu nenodokļu maksājumu ieņēmumi 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu
(milj. Ls)

* tai skaitā Ls 37 milj. pārskaitīts Valsts autoceļu fondā

** tai skaitā Ls 53,4 milj. pārskaitīts Valsts autoceļu fondā

Faktori, kas ietekmējuši nodokļu ieņēmumus

I. Makroekonomiskā situācija (pēc Valsts statistikas pārvaldes datiem)

Latvijas ekonomiskā attīstība 1998.gadā vērtējama pozitīvi. 1998.gada 1.ceturksnī IKP pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija 7,6% (1998.gadā IKP saražoto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība Ls 850,4 milj. faktiskajās vai Ls 643,5 milj.salīdzināmās cenās), 2.ceturksnī - 5,4% (Ls 971,8 milj. faktiskajās vai Ls 691,0 milj. salīdzināmās cenās), bet 3.ceturksnī - tikai 1,9% (Ls 974,3 milj. faktiskajās vai Ls 686,3 milj.salīdzināmās cenās). 1998.gada 9 mēnešos IKP pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija 6,9%. (Ls 2796,5 milj. faktiskajās vai Ls 2020,7 milj. salīdzināmās cenās). 1998.g. 9 mēnešos ekonomiskā aktivitāte joprojām bija pozitīva, taču Krievijas krīze arvien jūtamāk ietekmēja tās attīstības tempus. IKP prognoze 1999.gadam Ls 4043,2 milj. faktiskajās, Ls 2898,4 milj. salīdzināmās cenās.

1998.gada janvārī inflācija - 1,3 %, februārī - 0,2%, martā -0,3%, aprīlī -0,7%, maijā -0,1%, jūnijā -0,7%. 1998.gada jūlijā un augustā -deflācija attiecīgi 0,8% un 0,5% , septembrī inflācija netika novērota, oktobrī -0,2%, novembrī -0,4%, decembrī - 0,2%, salīdzinot ar novembra līmeni (2.zīm.).

II. Krīze Krievijā:

1998.gada otrajā pusgadā krīze Krievijā ir radījusi šādas problēmas daļai Latvijas uzņēmumu:

1. Neskaidrās norēķinu sistēmas dēļ strauji samazinājās vai vispār tika pārtraukts atsevišķu uzņēmumu saražotās produkcijas eksports no Latvijas uz Krieviju.

2. Ievērojami palielinājās un turpina saglabāties debitoru parādi, jo nav nokārtoti maksājumi par piegādāto produkciju. Pašlaik galvenokārt produkcija tiek piegādāta ar priekšapmaksu. Savstarpējos norēķinos tiek izmantoti arī maiņas (barteri) darījumi. Daudzi uzņēmumi pašlaik strādā maksimālās taupības režīma apstākļos, samazinot algas darbiniekiem un atliekot nodokļu maksājumus budžetā.

3. Pārtraukušas darbību virkne tranzīta kravu pārvadājumu firmas.

4. Uzņēmumi, kurus skāra krīze Krievijā, pārtrauc savu darbību, samazina darbavietu skaitu, piešķir darbiniekiem bezalgas atvaļinājumus vai uzņēmumi strādā nepilnu darba dienu. Bezdarbnieku skaita pieaugums likumsakarīgi ietekmē pakalpojumu un patēriņa preču apgrozījumu, kas savukārt samazina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tai pat laikā ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna izpildi. Vienlaikus bezdarbnieku skaita pieaugums palielina izmaksas no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta.

5. Krievijas krīze sāk ietekmēt arī uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus un realizē produkciju vietējā tirgū tiem uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Krieviju.

6. Daudziem uzņēmumiem radusies nepieciešamība pagarināt nodokļu samaksas termiņu. Sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana, it īpaši gada beigās, noritēja ļoti saspringti. Sakarā ar ražošanas un realizācijas apjoma samazināšanos, debitoru parādu palielināšanos, samazinās aprēķinātais darba samaksas apjoms un līdz ar to samazinās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētais 1999.gadā negatīvi ietekmēs pieauguma tempus sociālās apdrošināšanas iemaksām valsts budžetā.

7. Krievijas krīze, pasliktinot uzņēmumu darbību, spiež tiem lūgt VID samazināt UIN avansa maksājumus. Sakarā ar Krievijas krīzes negatīvo ietekmi vairākām Latvijas uzņēmējsabiedrībām ir strauji samazinājies realizācijas apjoms, kā rezultātā virknei uzņēmumu 1999.gadā var pieaugt UIN pārmaksas, kā arī samazināsies aprēķinātais UIN avansa maksājums 1999.gadam.

Pašreiz jau var secināt, ka Krievijas finansu krīzes sekundārā ietekme būtiski būs vērojama 1999.gadā marta beigās - aprīļa sākumā. Pagaidām situācija vēl ir daudzmaz stabila, jo Ziemassvētki nodrošināja nozīmīgu patēriņa apjoma pieaugumu. Pavasarī būs zināmi arī starptautisko auditorfirmu auditēto banku finansu darbības rezultāti un apzināta uzņēmumu patiesā maksātspēja.

 III. Nodokļu likmju pieaugums

Nodokļu likmes ar 1998.gada 1.janvāri netika paaugstinātas, izņemot akcīzes nodoklis atsevišķām precēm:

• no 1998.gada 1.janvāra noteikta paaugstināta akcīzes nodokļa likme par rektificēto etilspirtu- par absolūtā alkohola vienu litru Ls 4,1,

• no 1998.gada 1.janvāra pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum ar etilspirta saturu virs 7,0% akcīzes nodokli aprēķina pēc absolūtā alkohola likmes par vienu litru - Ls 4,1,

• no 1998.gada 1.janvāra akcīzes nodoklis par vienu litru petrolejas - Ls 0,10,

• no 1998.gada 1.janvāra ir paaugstināta akcīzes nodokļa likme par benzīnu un dīzeļdegvielu, kā arī par to aizstājējproduktiem un komponentiem (dīzeļdegvielai, petrolejai un svinu nesaturošam benzīnam par Ls 0,02; svinu saturošam benzīnam par Ls 0,03).

 IV. VID darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšana

1998.gadā RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtā mācījās 316 VID darbinieki, tai skaitā muitas profilinstitūtā - 166, muitas koledžā - 150, augstāko ekonomisko izglītību ieguva 39 VID darbinieki, akadēmisko inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā - 39 VID darbinieki, muitas eksperta kvalifikāciju 46 VID darbinieki, maģistratūrā turpina mācīties 29 VID darbinieki. Banku augstskolā finansu specialitātē mācījās 89 VID darbinieki, augstāko izglītību finansu specialitātē ieguva 39 VID darbinieki. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūta pēcdiploma apmācībā profesionālās izglītības atestātu specialitātē "Nodokļu ekonomists" ieguva 38 VID darbinieki. LU 1998./99. mācību gadā pēcdiploma apmācību profesionālās izglītības specialitātē "Nodokļu ekonomists" uzsāka 42 VID darbinieki.

1998.gadā 1385 VID darbinieki paaugstināja kvalifikāciju 27 tematiskajos mācību kursos. 14 VID darbinieki sagatavoti lektora darbam. (Tēmas: Riska analīze, Muitas vērtības noteikšana, Grāmatvedības pamati pēcimporta pārbaudēs.)

Ar ārvalstu un starptautisko organizāciju (PHARE, OECD, Crown Agents, ASV muita, Vācijas muita) mācību programmu palīdzību Valsts ieņēmumu dienestā ir apmācīti 354 speciālisti.

Informātikas jomā apmācīti 267 VID darbinieki datorlietotāju un datoru speciālistu kursos.

Sadarbībā ar KPMG (Valsts ieņēmumu dienests realizē PHARE finansētu projektu) uzsākts darbs uzziņas bibliotēkas izveidošanai Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī ir uzsāktas sarunas ar KPMG par šīs bibliotēkas aprīkojuma un datorprogrammas iegādi. Saskaņā ar KPMG programmu ir iepirkta Eiropā izdotā literatūra 22,2, tūkst. ekiju vērtībā un Latvijā izdotā literatūra Ls 1,5 tūkst. apmērā.

 V. Finansu policijas pārvaldes darbība

1998.gadā Finansu policijas pārvaldē strādāja 126 darbinieki - Izziņas daļā, Operatīvā darba daļā, Iekšējās drošības daļā, kā arī 2-3 izziņas inspektori katrā republikas rajonā. Darbinieku skaits, salīdzinot ar 1997. gadu, palielinājās par 24 vienībām.

Gada laikā veiktas 209 operatīvās izziņas, ierosinātas 50 operatīvās pārbaudes lietas, 41 operatīvās pārbaudes lieta.

Pa VID "uzticības telefonu" saņemti 337 (1997.gadā 294) ziņojumi. No tiem Finansu policijas pārvaldes darbinieki pārbaudi veikuši 49 gadījumos, bet informācija VID nodaļām nosūtīta 281 gadījumā. Pārkāpumi konstatēti 110 (1997.gadā-118) gadījumos. Piemēroti naudas sodi kopsummā par Ls 9,8 tūkst. (1997.gadā - Ls 16,1 tūkst.) un 4 konfiskācijas (1997.gadā -12).

Veicot pārbaudes, kā arī pārbaudot iegūto informāciju, konstatēti dažāda rakstura pārkāpumi, par kuriem sastādīti 813 administratīvie protokoli vai pārbaudes akti (1997,gadā -1325). Pēc to izskatīšanas ir piemēroti naudas sodi kopumā vismaz par Ls 62,8 tūkst. un piemērota preču konfiskācija 82 gadījumos.

Sastādīto administratīvo protokolu un konstatēto pārkāpumu skaita samazināšanās izskaidrojuma ar labāku nodokļu disciplīnas ievērošanu, Finansu policijas pārvaldes darbinieku darbu komplicētu un sarežģītu noziegumu atklāšanā un novēršanā, tādējādi mazāk laika veltot administratīvo pārkāpumu konstatēšanai, kā arī darba slodzes pieaugumam noziegumu izdarījušo personu noskaidrošanai.

1998.gadā saņemti un Kriminālprocesa kodeksa 109.panta kārtībā izskatīti pieteikumi un paziņojumi par iespējamiem noziegumiem:

No ierosinātajām krimināllietām 173 krimināllietas (61,3% no kopējā ierosināto krimināllietu skaita) ir ierosinātas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar to saistīto noziegumu izdarīšanu (aptuveni 100 no tām ierosinātas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, realizējot kokmateriālus, izmantojot fiktīvu juridisko personu nosaukumus), 59 krimināllietas par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu, 16 par grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu, 14 par kontrabandu, 14 par likuma noteiktās grāmatvedības informācijas neiesniegšanu.

  VI. Juridiskās pārvaldes darbība

VID Juridiskās pārvaldes speciālisti ir nodrošinājuši VID interešu pārstāvību 48 tiesu procesos, no tiem VID labvēlīgi spriedumi panākti 25 gadījumos. Juridiskajā pārvaldē tiek veikts nodokļu parādu piedziņas analītiskais darbs, sistematizēta esošā prakse un pilnveidota metodoloģija.

  VII. Kontrabandas apkarošanas pasākumi

Ar 1998.gada 31.janvāri Muitas modernizācijas programmas ietvaros sākts realizēt "Pretkontrabandas grupu reorganizācijas" projekts. Ir izveidotas Riska novērtēšanas un analīzes nodaļas Rīgas, Ventspils, Liepājas, Jelgavas, Limbažu, Ludzas un Daugavpils muitās. VID sadarbojas ar Satversmes aizsardzības biroju, Organizētās noziedzības apkarošanas biroju, Drošības policiju, narkotiku apkarošanas biroju, Ceļu policiju un citām tiesībsargājošām institūcijām, lai novērstu nelikumīgu uzņēmējdarbības veikšanu un samazinātu nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu. Sadarbība ar firmu "Crown Agents" turpinās, līgums ar trīs firmas "Crown Agents" darbiniekiem tiek pagarināts līdz 1998.gada 31.decembrim. Muitā sekmīgi tiek ieviesta riska analīzes un vadības sistēma "TIMS", kuras ietvaros tiek veikta globālo tīklu pieslēgumu analīze, kā arī tiek uzstādīta TIMS riska noteikšanas (TIMS RN) nepieciešamā aparatūra Rīgas muitas punktos. Notiek uzstādītās sistēmas darbības analīze, noteikts problēmu loks un tiek gatavoti priekšlikumi uzlabojumu ieviešanai. 1989.gadā tā ir ieviesta 8 muitas punktos.

Uzsākta kopēja darbība ar Kontrabandas apkarošanas koordinācijas centru, veikta pirmā kopējā operācija.

  VIII. Pasaules bankas VID modernizācijas projekts

Sadarbībā ar Pasaules bankas ekspertiem tika izvērtēta iespējamā VID trīs līmeņu struktūras izveide, struktūras organizācijas un menedžmenta vājās puses, un Pasaules bankas misijas laikā panākta vienošanās par Modernizācijas projekta pieteikuma iesniegšanu Pasaules bankai. 1998.gada maijā VID vadība apstiprināja termiņus VID modernizācijas projekta apakšuzdevumu izpildei. 1998.gada jūlijā Finansu ministrija izdeva rīkojumu par VID modernizācijas projekta 1998.-2002.g. vadības izmaiņu koordinācijas komitejas izveidi. Tika veikta iespējamo pilotreģionu apsekošana (VID teritoriālās iestādes: Bauskas, Dobeles, Preiļu, Krāslavas, Daugavpils, Jelgavas rajona nodaļa).

No 1998.gada 19.oktobra līdz 23.oktobrim notika sarunas Vašingtonā ar Pasaules banku un tika noslēgts vienošanās protokols.

1998.gada nogalē tika izstrādāts VID stratēģiskais plāns, piedaloties VID centrālā aparāta pārvalžu vadītājiem un starptautiskajiem konsultantiem.

  IX. Informācijas sistēmas modernizācija

VID Informācijas sistēma (IS) ir instruments nodokļu administrācijas un muitas funkciju veikšanai. Tāpēc no tās kvalitātes ir atkarīga valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanas kvalitāte un kvantitāte. Viens no svarīgākajiem sistēmas fakoriem ir nodokļu uzskaites sistēmas sakārtošana, muitas informatīvās sistēmas izveide, jaunā Muitas likuma prasībām atbilstošas maksājumu uzskaites un kontroles sistēmas izveide.

Ir pabeigta fizisko personu (no Iedzīvotāju reģistra) datu iekļaušana Nodokļu maksātāju reģistrā (NMR). Notiek datu verifikācija un līgumu saskaņošana ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Uzņēmumu reģistru par regulāru elektronisko datu apmaiņu. Ir uzsākta NMR darbināšana VID centrālajā aparātā (CA). Ir uzsākta apvienotā NMR pārnešana uz VID teritoriālajām iestādēm.

Ir pabeigta Centrālās muitas informatīvās sistēmas 1.kārtas pamatfunkciju izstrāde. Notiek eksperimentālā ekspluatācija.

VID IP ir uzsākta Nodokļu uzskaites sistēmas (NUS) testēšana lietotāja vidē.

  X. Muitas modernizācijas pasākumi

Muitas dienesta galvenie uzdevumi ir valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana, tautsaimniecības un sabiedrības aizsardzība no nekontrolēta preču importa un uzņēmējdarbības veicināšana. Šo uzdevumu pēc iespējas labākai veikšanai kopš 1996.gada pastāv muitas modernizācijas programma, kuras svarīgāke pasākumi ir iekļauti atsevišķos projektos.

1998.gadā veiktie svarīgākie muitas modernizācijas pasākumi ir:

1. Preču muitas vērtības notikšanas sistēmas ieviešana. VID Muitas pārvaldē tika izveidotas Muitas vērtības nodaļa un Pēcimporta pārbaužu nodaļa kā arī atbilstošas struktūrvienības reģionālajās iestādēs. Par šo jautājumu ir sagatavotas publicēšanai rokasgrāmatas uzņēmējiem. Sistēmas ātra ieviešana atviegloja Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

2. Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma noslēgšana. 1998.gada 10.jūlijā Baltijas valstu premjerministri Siguldā parakstīja minēto līgumu, tā stāšanās spēkā paredzama no 1999.gada 1.aprīļa vai 1.maija (atkarībā no ratificēšanas termiņa Igaunijā). Līgumu sagatavoja Baltijas valstu muitas eksperti. Patlaban notiek tā ieviešanas dokumenta izstrāde. Šis līgums atvieglos kravu kustību tranzītā ar autotransportu, līdz ar to palielinās kravu apgrozību. Līgums atbilst ES/EBTA Kopējās tranzīta konvencijas principiem un tādējādi atvieglos Latvijas pievienošanos šai konvencijai.

3. Muitas un robežkontroles punktu uz Latvijas austrumu robežas celtniecība. Pabeigta muitas un robežkontroles punkta būvniecība Terehovā, norisinās būvniecība Pāterniekos, noslēgts lūgums par Grebņevas muitas un robežkontroles punkta (MRKP) celtniecību, noslēdzies konkurss par Silenes MRKP celšanu, tiek izstrādāts Vientuļu MRKP būvniecības projekts, šo moderno punktu būvniecību daļēji sedz no ES PHARE programmas līdzekļiem, ņemot vērā, ka nākotnē Latvijas austrumu robeža var būt ES robeža.

4. Kopējo muitas un robežkontroles punktu uz Lietuvas un Igaunijas robežas veidošana. Uz Latvijas un Igaunijas robežas darbu uzsāka divi kopējie muitas un robežkontroles punkti: Ainaži/Ikla 5.septembrī un Veclaicene/Murati 19.septembrī. Šādi punkti gan veicina kravu pārvietošanu, gan uzlabo muitas kontroli, jo tajos ir īsāks muitas procedūras noformēšanas laiks un preču un to pavadošo dokumentu kontroli vienlaikus veic abu valstu muitas dienestu darbinieki.

5. Galvojumu sistēmas ieviešana. Šī sistēma ļauj aizstāt morāli novecojušo kravu pavadīšanas jeb konvoja mehānismu, kurš nevajadzīgi aizkavēja preču pārvietošanu tranzītā vai to piegādi saņēmējam Latvijā. Šāda sistēma nodrošina valsti pret risku, ka netiks saņemti nodokļi (muitas parāds) gadījumos, kad nav noslēgtas muitas procedūras. Tā principā atbilst ES valstīs īstenotajai sistēmai.

Latvijas panākumi muitas modernizācijas jomā ir uzteikti Eiropas Savienības Komisijas progresa ziņojumā par Latviju 1998.gada novembrī.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1998.gadā

1998.gadā sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasētas Ls 427,4 milj. apmērā, tajā skaitā sociālā nodokļa parādi, maksājumi par iepriekšējiem periodiem Ls 50,0 milj. Sociālās apdrošināšanas iemaksu 1998.gada plāns bija Ls 419,8 milj., tātad plāna izpilde - 101,8%. 1998.gada janvārī sociālās apdrošināšanas iemaksu normatīvs tika izpildīts 109,3% apmērā, jo tika iekasēti sociālā nodokļa parādi un pārbaužu rezultātā aprēķinātie maksājumi par iepriekšējiem periodiem Ls 17,4 milj.

Krievijas krīzes ietekmes rezultātā palielinās atlaisto darbinieku skaits, kas izraisa ieņēmumu no sociālās apdrošināšanas maksājumiem samazināšanos. 1998.gada decembrī ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas maksājumiem, salīdzinot ar 1998.g. novembri, palielinājušies par Ls 7,1 milj.

1998.gada janvārī sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu ir pārņēmis VID, bet vēl joprojām nav atrisinātas daudzas problēmas, kas saistītas ar sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas funkciju pārņemšanu.

Joprojām turpinās nodokļu maksātāju bāzes salīdzināšanas, šajā darba stadijā par pamatu ņemot Valsts ieņēmumu dienesta maksātāju datu bāzi. Līdz 1999.gada 1.janvārim ir reģistrēti kopumā 91,6 tūkst. nodokļu maksātāji. VID no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 1998.gadā nodota informācija par 101 tūkst. nodokļu maksātājiem, no kuriem 85 tūkst. nodokļu maksātāji tika verificēti. 1998.gada decembrī verifikācijas process tik pārtraukts. Informācija tiek apstrādāta, un notiek apmaiņa ar kļūdu protokoliem, kā arī notiek saskaņošana starp attiecīgajām VID teritoriālajām iestādēm.

Uzsākta operatīvās informācijas nodošana no VID uz VSAA. Ir izveidota darba grupa, sastāvoša no VID un VSAA amatpersonām, kas turpina risināt visus problēmjautājumus par abu institūciju informācijas aprites procesu un turpmāko sadarbību sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas procesa attīstīšanai.

Ģenerāldirektors A.Sončiks

1.pielikums

2.pielikums