Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 25.maijā

TM: Par valsts nozīmes pasākumiem starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā

25.maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par valsts nozīmes pasākumiem starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā un to nodrošināšanas un drošības plānu 2010.gadam. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts anotācijā, Rīgas arhibīskaps metropolīts kardināls J.Pujats 2009.gada 10.februāra vēstulē lūdza Ministru kabinetu atzīt ikgadējos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus 2010.gadā par valsts nozīmes pasākumu un piedalīties to norises izdevumu segšanā. Minēto svētku norises organizēšanai Katoļu baznīcas Latvijā vadība pilnvaroja reliģisko organizāciju “Aglonas bazilikas draudze”.

Reliģiskā organizācija “Aglonas bazilikas draudze” iesniedza svētku sagatavošanas un to norises izdevumu 2010.gada aprēķinu ar nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta 197 315 latu apmērā. Rīcības komiteja, izvērtējot tāmes pozīcijas, vienojās, ka 2010.gadā tiks atbalstītas tās pašas tāmes pozīcijas, kas 2009.gadā. Turklāt atbalstītās tāmes pozīcijas summas palielināšana būs pieļaujama tikai gadījumā, ja to paredz normatīvie akti.

Līdz ar to rīcības komiteja par pamatotu uzskata valsts budžeta finansējuma piešķiršanu valsts nozīmes pasākumam starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2010.gadā 78 432 latu apmērā. No šīs summas 19 766 lati ir paredzēti TM pamatbudžeta programmā “Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā”, savukārt Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jāpiešķir papildu 58 666 lati. No tiem 25.maijā Iekšlietu ministrijai piešķīra 17 661 latu, TM – 13 323 latus, Veselības ministrijai – 27 304 latus un Zemkopības ministrijai – 378 latus.

Svarīgi, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki 2010.gadā iekrīt nedēļas nogalē – no 12. līdz 15.augustam, kas rada papildu risku, ka svētkus apmeklēs par aptuveni 30% cilvēku vairāk nekā iepriekšējos gados. Līdz ar to iesaistītajām institūcijām – Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Veselības inspekcijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – būs jānodrošina valsts nozīmes pasākumu drošība, rēķinoties ar iespējamiem papildu riskiem.

25.maijā valdība pieņēma arī kārtību, kādā tiek noteikti valsts nozīmes pasākumi Aglonas svētvietā, kā arī nodrošināta to norise un finansēšana. Noteikumi paredz jaunu finansēšanas kārtību, proti, iesaistīto institūciju – Iekšlietu, Zemkopības un Veselības ministriju – izdevumi, kas rodas, organizējot svētku norisi un nodrošinot to drošību, kas līdz šim nav bijuši iestrādāti institūciju budžetā, un jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu būs risināms, sasaistot to kopā ar budžeta veidošanas procesu.

TM: Par bijušā Pārlielupes cietuma ēkas un būves piešķiršanu pašvaldībai

25.maijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par nekustamā īpašuma Jelgavā, Garozas ielā 31, nodošanu bez atlīdzības Jelgavas pašvaldības īpašumā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, minētā nekustamā īpašuma sastāvā ir viena zemes vienība 24 138 m² platībā un 13 būves. Uz zemesgabala atradās IeVP Pārlielupes cietumam piederošās ēkas un būves un pašlaik tās atrodas TM valdījumā. Pārlielupes cietums pagājušajā gadā tika slēgts un īpašums vairs nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai.

Savukārt 2008.gada 12.decembrī TM un Jelgavas dome noslēdza Nodomu protokolu, saskaņā ar kuru dome apņēmās izveidot darba grupu, lai izstrādātu lēmumu par nekustamā īpašuma Jelgavā, Dambja ielā 12, atsavināšanu. Šajā īpašumā izvietota Jelgavas tiesa. 2009.gada 29.septembrī Jelgavas pilsētas dome nolēma nodot bez atlīdzības valsts īpašumā Jelgavas tiesas ēku.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VesM: Par jaunu kārtību klīnisko vadlīniju izstrādē

25.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas nosaka jaunu kārtību klīnisko vadlīniju izstrādē.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk ārstniecības personu profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes vai medicīnas augstskolas drīkst izstrādāt klīnisko vadlīniju projektus, kas tālāk tiek nodoti izvērtēšanai Veselības ekonomikas centram. Šādas klīniskās vadlīnijas nosaka ārstniecības personām piemērotāko uz pieredzi un pierādījumiem balstītu slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, rehabilitācijas un aprūpes taktiku iespējami labāka ārstniecības rezultāta sasniegšanai. Atgādinām, ka skaidru vadlīniju esamība mazina arī dažādas konfliktsituācijas, jo ir skaidri un precīzi aprakstītas veicamās darbības katrā ārstniecības un aprūpes situācijā. Vadlīnijām gan būs rekomendējošs raksturs un ārstniecības iestādes tās ieviesīs atkarībā no to finansiālajām iespējām.

Izstrādātajās vadlīnijās obligāti būs jānorāda sasaiste ar pierādījumiem, minot konkrētas atsauces, kas pamato izteiktās rekomendācijas un apgalvojumus. Tāpat būs jānorāda vadlīniju izstrādes finansētājs, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus.

Vadlīniju projekta izvērtēšanu veiks Veselības ministrijas galvenie speciālisti attiecīgajā veselības nozarē un Veselības nozares stratēģiskā padome, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī citas ar veselības aprūpes nozari saistītas institūcijas un ekspertus.

Līdzšinējā kārtība vadlīniju izstrādē tika mainīta, jo saistībā ar veselības aprūpes strukturālajām reformām tika reorganizētas vairākas pārvaldes iestādes, kas nodrošināja vadlīniju izstrādes, izvērtēšanas un saskaņošanas procesu.

VesM: Par Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centra  nodošanu sabiedriskajai organizācijai

25.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centra nodošanu bez atlīdzības lietošanā uz 10 gadiem sabiedriskā labuma organizācijai “Neatkarība Balt.”.

Kompleksā “Rindzele” tiks izveidots sociālās rehabilitācijas centrs, kurā varēs saņemt palīdzību no narkotikām un alkohola atkarīgas pieaugušas personas. Plānots, ka vienlaikus rehabilitācijas centrā palīdzību varēs saņemt līdz 50 cilvēkiem.

Paredzēts, ka rehabilitācijas programma vienam cilvēkam centrā ilgs vismaz vienu gadu. Tā galvenokārt balstīsies uz darba terapiju un iepriekšējo dzīves vērtību nomaiņu pret kristīgās morāles vērtībām. Centrā tiks nodrošinātas arī sporta nodarbības, aktīva atpūta, interesanta brīvā laika pavadīšana, kā arī psihologa konsultācijas. Nepieciešamo finansējumu biedrība piesaistīs no publiskiem un privātajiem fondiem, kā arī ziedotājiem.

Kā zināms, pagājušajā gadā slimnīcas “Ģintermuiža” valde pieņēma lēmumu par Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centrā esošo pacientu turpmāku ārstniecību slimnīcas pamatstruktūrā Jelgavā, tādējādi ietaupot finanšu resursus saistībā ar īpašuma uzturēšanu un pacientu un personāla pārvietošanu no Jelgavas uz Rindzeli. Līdz ar to turpmākā zemesgabala un ēku izmantošana Rindzelē slimnīcas “Ģintermuiža” veikšanai vairs nebija nepieciešama.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par septiņām aizsargājamām jūras teritorijām kā Natura 2000 teritorijām

25.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Likumprojekts paredz septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, kas izveidotas ar Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 “Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”, noteikt kā Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000.

Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikums “Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts” tiek papildināts ar septiņām aizsargājamām jūras teritorijām.

Tādējādi tiek izpildītas direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un direktīvas 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību prasības attiecībā uz jūras aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanu.

Ar likumprojektu tiek precizēta dabas aizsardzības plānu vieta plānošanas sistēmā, kā arī tiek paredzēts, ka aizsargājamo teritoriju funkcionālo zonu noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets.

VidM: Par jauno Atkritumu apsaimniekošanas likumu

25.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais un plašas diskusijas izraisījušais likumprojekts “Atkritumu apsaimniekošanas likums”.

Analizējot un diskutējot par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti Latvijā, Vides ministrijas speciālisti secināja, ka jāprecizē likums, detalizētāk jānosaka visā procesā iesaistīto subjektu pienākumi, kā arī jāizstrādā vadlīnijas pašvaldībām, lai sakārtotu likuma praktisko piemērojumu.

Tādēļ Vides ministrijas speciālisti sagatavoja Atkritumu apsaimniekošanas likumprojektu, kurš precizē spēkā esošās normas, detalizētāk nosakot visā procesā iesaistīto personu pienākumus, tajā skaitā detalizētāk nosaka pašvaldību lomu un atbildību visā atkritumu apsaimniekošanas procesā, kas sekmēs efektīvāku likuma praktisko piemērošanu.

Likumprojekts precīzi nosaka, ka atkritumu radītājs ir ikviena fiziska, kā arī juridiska persona, kuras darbība rada atkritumus vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs vai īpašības, lai nepārprotami ir skaidrs, kam ir jāiesaistās atkritumu apsaimniekošanā un kas ir jādara, tāpat ir noteikti visu procesā iesaistīto pušu pienākumi un atbildība.

Vides ministrijas sagatavotajā likumprojektā ieviests jauns jēdziens – ražošanas atkritumi. Līdzīgi kā bīstamo atkritumu radītājiem arī ražošanas atkritumu radītājiem pašiem būs jārūpējas par to pārstrādi, reģenerāciju vai apglabāšanu.

Savukārt sadzīves atkritumu radītājiem līgums par atkritumu apsaimniekošanu būs jāslēdz ar to sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kas konkrētajā pašvaldībā, uzvarot publiskajā iepirkumu konkursā, būs ieguvis atkritumu apsaimniekošanas tiesības. Vairāki apsaimniekotāji vienā pašvaldībā varēs darboties tikai tad, ja pašvaldība savu teritoriju būs sadalījusi zonās.

Kā vēl viens iemesls Atkritumu apsaimniekošanas likumprojekta sagatavošanai jāmin tas, ka līdz šā gada decembrim normatīvajos aktos jāiestrādā jaunas prasības, ko nosaka jaunā direktīva Nr.2008/98/EK par atkritumiem.

Tā nosaka, ka valstij ir pienākums noteikt atkritumu apsaimniekošanas darbību hierarhiju, prioritātes un konkrētas prasības atkritumu šķirošanai, reģenerācijai un savākšanai.

Neapstiprinot šo likumprojektu laikus, pastāv ievērojams risks, ka Latvija nepaspēs laikus pārņemt direktīvas 2008/98/EK prasības, par ko Eiropas Komisija pret Latviju var sākt pārkāpuma procedūru.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām atbalsta saņemšanai pašvaldībām

Valdība 25.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2008.gada 7.jūlija noteikumos Nr.525 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem””.

Turpmāk Lauku atbalsta dienests (LAD) varēs pagarināt būvniecības un iepirkuma dokumentu iesniegšanas termiņu, ja to iesniegšana noteiktajā termiņā nav iespējama no atbalsta pretendenta neatkarīgu iemeslu dēļ.

Noteikumos veiktas vairākas izmaiņas, lai atbalsta pretendentiem samazinātu administratīvo slogu, piemēram, atcelta prasība uzrādīt dokumentu oriģinālus to iesniegšanas brīdī.

Uz atbalstu var pretendēt vietējās pašvaldības ceļu būvniecībai vai rekonstrukcijai, vietējas nozīmes saietu namu, brīvā laika pavadīšanas, sporta un kultūras objektu būvniecībai vai rekonstrukcijai, kā arī publiski pieejamas teritorijas labiekārtošanai. Tāpat pašvaldības atbalstu var saņemt atjaunojamo energoresursu energoapgādes sistēmas būvniecībai vai rekonstrukcijai.

ZM: Par Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām 2011.gadā

Valdība 25.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanu 2011.gadā”.

Lai izvērtētu 2011.gada programmai nepieciešamo produktu klāstu un trūcīgo personu skaitu, 2010.gada 21.aprīlī notika starpinstitūciju darba grupas sanāksme, kurā piedalījās ZM, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Labklājības ministrijas (LM), Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldības savienības, Latvijas Valsts agrārā ekonomikas institūta, Rīgas sociālā dienesta, Rīgas domes Labklājības departamenta, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji. Sanāksmē tika nolemts, ka, īstenojot 2011.gada programmu, vistrūcīgākajām personām ne vairāk kā 12 reizes gadā tiks izsniegti šādi produkti: 1 kg miežu putraimu, 1 kg kviešu miltu, 1 kg griķu, 0,5 kg auzu pārslu, 2 litri ultraaugstā temperatūrā apstrādāta 2% piena, 0,4 kg vājpiena pulvera.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem tiesības saņemt šos pārtikas produktus ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras ir atzītas par trūcīgām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.

LM 2010.gada martā trūcīgo personu statusu piešķīra 143 587 personām. Tāpat tika prognozēts, ka trūcīgo personu statusu 2011.gadā varētu piešķirt 8,8% no iedzīvotāju skaita, tas ir, aptuveni 200 000 personām.

Pēc LM prognozētā trūcīgo personu skaita 2011.gadā un apkopotā trūcīgo personu skaita 2010.gadā, ZM veiktajos aprēķinos izmantotais trūcīgo personu skaits ir 180 000.

Saskaņā ar šo aprēķinu (180 000 personas) 2011.gada vistrūcīgāko personu programmas īstenošanai ir nepieciešamas 50 663 tonnas graudu un 3258 tonnas vājpiena pulvera.

Tiek prognozēts, ka Eiropas Komisijai (EK), lai varētu īstenot 2011.gada programmu, Latvijai piena un graudu grupas produktu iegādei būtu jāpiešķir 7 495 200 latu finansējums. Tā kā EK nefinansē pievienotās vērtības nodokli (21%), tad 1 573 992 lati būs jāfinansē no nacionālā budžeta.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa