Pensijā dzīve nebeidzas. Mainās tikai laikaritmi

Dr. geogr. Ieva Marga Markausa, Ekonomikas institūta pētniece, - "Latvijas Vēstnesim"

Beidzot aktīvās darba gaitas un kļūstot par pensionāru, cilvēkam lielākoties krasi mainās dzīvesveids. Jo samazinās peļņas darbam veltītais laiks. Ar ko nodarbojas pensionāri, ar ko aizpilda brīvo laiku, iespējams uzzināt no laika budžetu pētījumiem. Šādi pētījumi Latvijā ir veikti atkārtoti (Ekonomikas institūtā 1972., 1987. un 1996. gadā, pēdējais - sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi). Pētījumu rezultāti liecina, ka konkrētu iedzīvotāju grupu (pēc dzimuma, vecuma, nodarbinātības) laika izlietojums mainījies samērā maz. Galvenais faktors, kas ietekmē laika izlietojuma struktūru, ir nodarbinātība. Lai raksturotu laika izlietojuma izmaiņas, strādājošajam kļūstot par pensionāru, ir salīdzināti pirmspensijas vecuma strādājošo (vīriešu 45-59 gadu vecumā un sieviešu 45-54 gadu vecumā) un pensijas vecumā esošo (60-69 gadus veco vīriešu un 55-59 gadus veco sieviešu) nedēļas laika budžeti atbilstoši likumdošanai par pensijas vecumu pētījuma veikšanas brīdī.

Pensionāru laika izlietojums iedalāms četrās grupās ar atšķirīgu iekšējo struktūru:

• rūpes par sevi,

• mājsaimniecība,

• brīvais laiks,

• peļņas darbs (tas pensionāriem raksturīgs ļoti maz).

Nonākuši pensionāra statusā, peļņas darbu pārtraukušie vīrieši iegūst papildu 50,5 stundas nedēļā, sievietes nedaudz mazāk - 48 stundas. Pensionāri vispirms ar lielu aizrautību uzsāk mājsaimniecības darbus, tai ziedojot vairāk nekā pusi no iegūtā laika: vīrieši - 51,2%, sievietes - 54,9%. Rezultātā mājsaimniecībai atvēlētais laiks vīriešiem pieaug par 26 stundām nedēļā, sievietēm - par 26,5 stundām. Laiks mājsaimniecībai pieaug tik būtiski, ka kopējā darba slodze (peļņas darbs + mājsaimniecība) samazinās pavisam nedaudz (šis samazinājums vīriešiem ir vidēji 24,5 stundas nedēļā, sievietēm gandrīz 22 stundas), kas arī ir potenciālais brīvais laiks - "pelnītā atpūta". No iegūtā laika vīrieši trešo daļu izlieto sevis aprūpei (tas palielinās aptuveni par 8 stundām), bet divas trešdaļas viņiem ir īsti brīvais laiks. Salīdzinājumā ar vīriešiem pirmspensijas vecumā, viņi iegūst papildu 16 stundas brīvā laika. Sievietēm ieguvums ir nedaudz vairāk par 13 stundām nedēļā.

Galvenais laika izlietojums pensionāriem ir (tāpat kā visiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma un nodarbošanās) rūpes par sevi, pirmām kārtām miegs (1. tabula). Pilsētās dzīvojošiem vīriešiem nākamās nozīmīgākās ir brīvā laika nodarbības, pēc tam mājsaimniecība. Vīriešiem laukos un sievietēm neatkarīgi no dzīves vietas pēc sevis aprūpes būtiskākā ir mājsaimniecība, bet brīvais laiks atkāpjas trešajā vietā. Sievietes sevis aprūpei, tajā skaitā arī miegam, un brīvā laika nodarbībām izlieto mazāk laika nekā vīrieši. Īpaši raksturīgi tas ir laukos.

Mājsaimniecībā situācija ir pretēja - te salīdzinājumā ar vīriešiem, sievietes iegulda ievērojami vairāk laika tāpat kā tas ir peļņas darba periodā. Ar mājsaimniecības darbiem sevišķi noslogotas ir lauku pensionāres.

Peļņas darbs

pensijas vecumā vairāk raksturīgs vīriešiem, un pilsētniekiem. Pētījuma veikšanas brīdī strādāja 10,7% pensionāru vīriešu Rīgā, 6,4% pārējās pilsētās un 2,9% laukos; sievietes attiecīgi 7,4%, 0% un 4,5%.

1. tabula

Pensijas vecumu sasniegušo Latvijas iedzīvotāju laika izlietojums, 1996, st., min. nedēļā

Laika izlietojums	Vidēji		Rīga		Pārējās pilsētas		Lauki
	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes
Rūpes par sevi	80:31	76:06	82:09	78:23	84:20	78:06	75:39	71:42
Peļņas darbs	1:35	0:45	4:53	1:50	0:14	-	0:07	0:02
Mājsaimniecība	40:30	55:43	30:25	48:35	33:49	56:14	54:48	63:55
Brīvais laiks	43:43	32:31	48:35	33:28	48:20	32:42	35:26	31:14
Nesadalītais laiks	1:41	2:55	1:48	5:54	1:17	0:58	2:00	1:07
Aptaujāto skaits	93	67	28	27	31	18	34	22
Vidējais vecums,
gadi	64,4	57,3	65,6	57,4	64,4	57,1	63,5	57,3

Laiks sevis aprūpei (kas veido 43% pirmspensijas vecuma darbspējīgo vīriešu un 41,5% sieviešu nedēļas laika budžetā) ievērojamāk pieaug pensionāra statusu ieguvušajiem pilsētniekiem. Rīgā vīrieši sevis aprūpei iegūst papildu 9,5 stundas un sievietes gandrīz 9 stundas nedēļā, pārējās pilsētās attiecīgi 11 stundas un 14 minūtes un 7 stundas un 15 minūtes vidēji nedēļā. Laukos šajā jomā vīriešiem laiks pieaug par 4 stundām un 19 minūtēm, sievietēm - par 3 stundām nedēļā.

Sasniedzot pensijas gadus un atvadoties no peļņas darba, sievietes rūpēm par sevi vidēji izlieto 29% no papildu iegūtā laika, vīrieši - 33,7%.

Aktīvo darba gaitu pārtraukšana sakarā ar likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu ļauj ievērojami vairāk laika veltīt miegam, un šo iespēju izmanto gan vīrieši, gan sievietes. Raksturīgi, ka pensijas vecumu sasnieguši vīrieši ir lielāki gulētāji nekā sievietes (2. tabula). Iespējams, ka vīriešu un sieviešu miega ilguma atšķirības saistītas ar dažādo pensijas vecumu. Salīdzinot 60 gadus un vecāku vīriešu un sieviešu laika izlietojumu miegam, redzams, ka šajā vecumā laukos un Rīgā dzīvojošās sievietes guļ ievērojami ilgāk nekā vīrieši: laukos starpība sasniedz 3,5 stundas nedēļā, Rīgā - 3 stundas un 45 minūtes. Pārējās pilsētās vienāda vecuma pensionāru vidū (pēc 60 gadiem) vīrieši miegam atvēl par vienu stundu vairāk laika nekā sievietes. Bez tam arī pirmspensijas vecumā, tāpat peļņas darbu nestrādājošie jeb mājsaimniecībā nodarbinātie darbaspējīgie vīrieši miegā pavada ilgāku laiku nekā sievietes. Šī parādība ir vienlīdz izplatīta kā pilsētās, tā laukos.

2. tabula

Pensionāru laika izlietojums sevis aprūpei, st., min. nedēļā, 1996

Darbības	Rīga		Pārējās pilsētas		Lauki
sevis aprūpei	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes
Miegs	65:23	62:08	67:00	61:17	59:58	58:06
Ēšana un dzeršana	10:10	9:03	11:27	10:09	9:31	8:58
Ķermeņa kopšana	6:36	7:12	5:53	6:40	6:10	4:38
Rūpes par sevi	82:09	78:23	84:20	78:06	75:39	71:42

Aizejot pensijā, vīrieši un sievietes sāk mazliet vairāk laika izmantot sevis kopšanai (mazgāšanās, ģērbšanās u.tml.). Izņēmums ir laucinieces, kuras laiku sevis kopšanai pat samazina par 45 minūtēm nedēļā. Vislielākais laika pieaugums vērojams Rīgā dzīvojošajām pensionārēm - pusotra stunda nedēļā, pārējās pilsētās - stunda. Pirmspensijas vecuma pilsētās dzīvojošiem vīriešiem ķermeņa kopšana prasa vairāk laika nekā sievietēm (laucinieki - strādājošie vīrieši un sievietes - šīm nepieciešamajām nodarbībām atvēl vienādu laiku - nepilnas 5,5 stundas nedēļā). Sasniedzot pensijas gadus, pilsētnieces sevis kopšanai atvēl vairāk laika nekā vīrieši, bet laukos sievietes šim nolūkam atlicina aptuveni tikai 4,5 stundas nedēļā, vīrieši - 6 stundas un 10 minūtes. 5,6-6,1% no nedēļas laika budžeta pensionāriem aizņem maltīšu ieturēšana, un salīdzinājumā ar strādājošiem šis laiks pieaug. Pensijas gados saglabājas darba dzīves laikā nostiprinājušās īpatnības: ēdienreizēm sievietes izlieto mazāk laika nekā vīrieši, un pilsētnieki pie galda atļaujas sēdēt ilgāk nekā laucinieki.

Aizejot pensijā, pieaug līdzdalība un līdz ar to arī laika izlietojums gandrīz visos mājsaimniecības darbos. Šīs pārmaiņas lielā mērā ir saistītas ar dzīves vietu. Dzīve pilsētā vai laukos ietekmē vajadzības un piedāvā atšķirīgas iespējas to apmierināšanai. Laika pieaugums mājsaimniecībai laukos ir lielāks nekā pilsētās (sievietēm par 31,5 stundām, vīriešiem - gandrīz par 38 stundām nedēļā, rīdziniecēm šis pieaugums ir 19,5 stundas, rīdziniekiem - nedaudz mazāk, 18 stundas un 51 minūte, pārējās pilsētās attiecīgi 28 stundas un 42 minūtes un 18 stundas nedēļā).

Vīrieši biežāk sāk nodarboties ar visiem mājas darbiem (3. tabula), izlietojot tiem vairāk laika nekā aktīvajos darba gados (vienīgi bērnu aprūpei laukos dzīvojošie pensijas gadus sasniegušie vīrieši, tāpat kā sievietes, izlieto salīdzinoši mazāk laika), bet sievietēm jūtams laika izlietojuma pieaugums vērojams galvenokārt tradicionālajos sieviešu darbos. Izņēmums ir dārza darbi un mājlopu kopšana, ar ko vīrieši un sievietes nodarbojas vienlīdz bieži, sevišķi laukos. Ievērojami pieaug laika izlietojums uztura gatavošanai - vidēji gandrīz divas reizes.

3. tabula

Laika izlietojuma izmaiņas mājsaimniecības darbiem, st., min. nedēļā, 1996

(laika izlietojums nedēļā pensijas gados mīnus pirmspensijas vecumā)

Mājsaimniecības	Rīga		Pārējās pilsētas		Lauki
darbi	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes
Uztura gatavošana	+3:54	+6:50	+3:25	+8:25	+1:45	+8:49
Mitekļa kopšana	+3:03	+1:57	+1:58	+1:53	+6:04	-3:01
Apģērbu uzturēšana
kārtībā	+0:57	+3:25	-	+3:53	+0:19	+3:28
Dārza un mājdzīv-
nieku kopšana	+3:14	+0:23	+7:22	+5:56	+16:52	+18:47
Celtniecība un
remontdarbi	+2:32	+0:17	+0:21	-0:22	+9:45	-0:28
Iepirkšanās, pakalpo-
jumu izmantošana	+3:38	+3:00	+3:18	+3:26	+1:44	+3:55
Bērnu aprūpe	+0:57	+3:16	+0:04	+2:35	-0:19	-0:31

Vīriešu un sieviešu mājsaimniecības struktūra mainās nedaudz atšķirīgi. Strādājošām pirmspensijas vecuma sievietēm kā pilsētās, tā laukos visvairāk laika mājsaimniecībā aizņem uztura gatavošana. Pilsētās nākamā svarīgākā nodarbe ir mitekļa kopšana, laukos - darbi dārzā un mājlopu kopšana. Aizejot pensijā, pilsētniecēm kā prioritāte saglabājas uztura gatavošana (Rīgā laika izlietojums tai pieaug par 6 stundām un 50 minūtēm nedēļā, pārējās pilsētās par 8,5 stundām nedēļā), laukos nozīmīgāka kļūst dārza un mājlopu kopšana (laiks pieaug vidēji par 18 stundām un 47 minūtēm nedēļā), un uztura gatavošana atvirzās otrā vietā. Strādājošiem vīriešiem rīdziniekiem mājsaimniecības darbu struktūrā būtiskākais laika ieguldījums ir celtniecības un remontdarbos, pārējās pilsētās un laukos - dārza darbos un mājlopu kopšanā. Rīdziniekiem šie darbi ir otrajā vietā. Pensionāra statuss rīdziniekiem dod iespēju vairāk laika veltīt uztura gatavošanai un tā kļūst par viņu galveno nodarbošanos. Otrajā vietā ir iepirkšanās, bet dārza aprūpe - trešais svarīgākais mājsaimniecības darbs. Pārējās pilsētās un laukos vīriešiem, arī pensijas vecumā, prioritāti saglabā dārza darbi un mājlopu kopšana.

4. tabula

Pensionāru laika izlietojums mājsaimniecībai, st., min. nedēļā, 1996

Mājsaimniecības	Rīga		Pārējās pilsētas		Lauki
darbi	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes
Nesadalītais laiks	0:28	0:19	1:37	1:05	1:18	0:17
Uztura gatavošana	5:42	16:39	5:47	17:17	3:52	18:41
Mitekļa kopšana	4:51	7:22	4:33	6:59	10:03	4:56
Apģērbu kopšana	1:12	6:21	0:19	7:34	0:21	5:59
Dārza darbi un māj-
dzīvnieku kopšana	5:25	5:15	12:55	8:46	24:24	27:34
Celtniecība un
remontdarbi	4:54	0:21	2:43	0:03	11:25	0:04
Iepirkšanās, pakalpo-
jumu saņemšana	5:27	7:41	5:08	7:10	3:05	4:49
Mājsaimniecības vadība	-	-	-	0:54	0:20	-
Bērnu aprūpe	1:34	4:19	0:23	4:51	0:04	0:13
Pieaugušo aprūpe	1:02	0:18	0:24	2:29	-	1:22
Mājsaimniecība,
kopā	30:35	48:35	33:49	56:14	54:48	63:55

Attiecībā uz pensionāru laika izlietojumu mājsaimniecībai kopumā un atsevišķiem darbiem vērojamas līdzīgas īpatnības kā pirmspensijas vecuma strādājošo laika budžetos: laukos šiem darbiem izlieto vairāk laika nekā pilsētās, sievietes - vairāk nekā vīrieši, sieviešu pārziņā ir darbi, kas ģimeni nodrošina ar uzturu, tīru apģērbu, sakārtotām dzīvojamām telpām, arī bērnu aprūpe. Šie ir galvenie darbi, ko sievietes veic mājsaimniecībā. Laukos pensionāres arī dārza darbiem un mājlopu kopšanai izlieto vairāk laika nekā vīrieši. Toties bērnu aprūpes laiks viņām laukos pat ievērojami samazinās, salīdzinot ar pirmspensijas vecuma strādājošām sievietēm. Tāpat kā strādājot, arī aizejot pensijā, sievietes ļoti reti nodarbojas ar tādiem tradicionāliem vīriešu darbiem kā celtniecība un remonts, toties vīrieši diezgan aktīvi iesaistās tā dēvētajos sieviešu darbos. Darbu dalīšana saglabājas arī attiecībā uz mitekļa kopšanu - sievietes rūpējas par iekštelpām, arī par pagalmu, bet vīriešu darbalauks ir garāža, pagalms, kurināmā sagāde, pagrabs. Mājsaimniecības laiks pieaug vai samazinās līdz ar izmaiņām ekonomikā. Bet laika gaitā nemainīga saglabājas lielā atšķirība, cik laika vīrieši un sievietes izlieto mājsaimniecības darbu veikšanai (5.tabula).

5. tabula

Pensionāru laika izlietojuma dinamika mājsaimniecībai mazpilsētās, st., min. nedēļā, 1972-1996

	1972	1987	1996
Vīrieši	34:22	31:17	33:49
Sievietes	52:22	50:55	56:14

 

Kļūstot par pensionāru, ievērojamu brīvā laika pieaugumu galvenokārt izjūt pilsētnieki, it sevišķi Rīgā dzīvojošie vīrieši. Pilsētās raksturīgi, ka sievietēm brīvā laika pieaugums ir mazāks salīdzinājumā ar vīriešiem, savukārt laukos situācija ir pretēja. Pensijas gados saglabājas tādas pašas atšķirības vīriešu un sieviešu, kā arī pilsētnieku un laucinieku brīvā laika daudzumā, kā tas ir strādājošiem: pilsētniekiem brīvā laika ir vairāk nekā lauku ļaudīm. Un neatkarīgi no dzīves vietas vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm šajā ziņā ir labākā situācijā, vienīgi pensionāriem šīs atšķirības ir izlīdzinātākas.

Brīvais laiks visievērojamāk palielinās Rīgā dzīvojošiem vīriešiem - vairāk nekā par 23 stundām nedēļā, savukārt laukos dzīvojošiem - tikai par 7,5 stundām nedēļā. Sievietēm brīvā laika pieaugums pilsētās un laukos ir izlīdzinātāks: rīdzinieces līdz ar pensijas vecuma sasniegšanu nedēļā iegūst 12,5 stundas papildu brīvā laika salīdzinājumā ar pirmspensijas vecuma sievietēm, pārējās pilsētās un laukos šis pieaugums ir nepilnas 14 stundas nedēļā.

Pensionāri aktīvāk nekā strādājošie iesaistās visās brīvā laika nodarbībās, un attiecīgi pieaug arī tam izlietotais laiks. Izņēmums ir papildmācības, sevis izglītošana - šādu brīvā laika aizpildīšanas veidu pensionāri pilsētās un laukos ignorē (6. tabula). Piedalīšanās aktivitāte pieaug tādās nodarbībās kā sabiedriskā un reliģiskā darbība (tas vairāk raksturīgs sievietēm, laukos līdz 36%, pārsvarā tā ir kapu kopšana un pa retam baznīcas apmeklējumi); kustību nodarbības (pastaigas, medības, makšķerēšana), ar ko vairāk aizraujas vīrieši, pastaigas, kam laiku velta arī pensionāres pilsētās; lasīšana - pensionāri vairāk laika nekā strādājošie atvēl avīžu, žurnālu un grāmatu lasīšanai (pensijas gados cītīgāki grāmatu lasītāji ir vīrieši); radio klausīšanās. Tāpat kā strādājošie, arī pensionāri iecienījuši pasīvo atpūtu. Rīdzinieki tai atvēl vairāk par 5 stundām nedēļā, laucinieki "nedara neko" gandrīz 7,5 stundas nedēļā. Viņiem mājsaimniecības laiks pieaug visvairāk - nedēļā gandrīz par 38 stundām, kas izskaidro arī lielo laika izlietojumu pasīvajai atpūtai.

6. tabula

Pensionāru laika izlietojums brīvā laika nodarbībām, st., min. nedēļā, 1996

Brīvā laika	Rīga		Pārējās pilsētas		Lauki
nodarbības	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes
Papildmācības	-	-	-	-	-	-
Sabiedriskā un
reliģiskā darbība	0:42	0:43	0:29	1:34	0:34	1:19
Saiešanās, izklaide,
kopā,	7:34	9:31	11:52	7:10	10:04	8:39
tajā skaitā saiešanās	2:26	4:01	4:21	3:22	2:41	4:25
pasīvā atpūta	5:02	5:29	7:22	3:41	7:23	4:14
Sports, fizkultūra	6:51	3:09	3:46	4:08	2:59	1:13
Vaļasprieki	0:20	0:02	0:09	0:23	0:47	-
Sabiedrisko saziņas
līdzekļu izmanto-
šana, kopā,	33:08	20:03	32;04	19:27	21:02	20:03
tajā skaitā grāmatu
lasīšana	4:16	1:41	5:36	2:57	2:38	1:10
TV skatīšanās	21:02	15:11	19:50	15:07	13:04	15:55
Brīvais laiks,
pavisam	48:35	33:28	48:20	32:42	35:26	31:14

 

Ievērojami pieaug pasīvās atpūtas baudītāju īpatsvars (laukos līdz pat 85%), bet izplatītākais brīvā laika pavadīšanas veids - televīzijas pārraižu skatīšanās - gandrīz nekas nemainās. Televīzija ir galvenā brīvā laika aizpildītāja 96-98% strādājošo un 96-100% pensionāru, un laika patēriņa ziņā visās vecuma un nodarbinātības grupās tā neatkarīgi no dzīves vietas ir pirmajā vietā. Visaktīvākie TV vērotāji ir Rīgā dzīvojošie pensionāri - tam viņi ziedo vidēji 21 stundu nedēļā. Kļūstot par pensionāriem, laiku televīzijas skatīšanai ierobežo tikai vīrieši laukos - no 16 stundām un 14 minūtēm nedēļā darbaspējas vecumā līdz 13 stundām pensijas gados. Un tas notiek sakarā ar lielo laika izlietojumu mājsaimniecībai. Pensionāru draugs brīvajā laikā ir ne tikai televizors. Salīdzinājumā ar strādājošajiem pensionāri nedaudz biežāk tiekas ar citiem cilvēkiem. Saiešanās (lietojuma ziņā) vairāk ir sieviešu brīvā laika pavadīšanas veids, sevišķi laukos un Rīgā, taču arī pārējās pilsētās to iecienījušas gandrīz trīs ceturtdaļas attiecīgā vecuma sieviešu. Šajās pilsētās arī vīrieši draugu un paziņu lokā mēdz uzkavēties vidēji vairāk nekā četras stundas nedēļā. Dažādu izklaides pasākumu apmeklēšana pensionāru laika budžetos ir ārkārtīgi reta parādība, galvenokārt tā raksturīga rīdziniekiem.

Atšķirīgās vīriešu un sieviešu, kā arī pilsētnieku un laucinieku mājsaimniecības slodzes ietekmē arī viņu izvēlētās brīvā laika nodarbības. Laukos pēc televīzijas pārraidēm būtiskākā ir pasīvā atpūta un lasīšana, pilsētās nozīmīgas ir arī kustību nodarbības un saiešanas.

Varētu domāt, ka pensijas gados cilvēki ar joni pievērsīsies saviem vaļaspriekiem, taču viņu aktivitāte šajā virzienā ir ļoti zema: no rīdziniecēm pensijas vecumā interešu nodarbībās iesaistījušās 7,1%, pārējās pilsētās - 11,1% . Vīriešu vidū visaktīvākie šajā ziņā ir laucinieki (11,7%), kamēr pensionāres laukos ar saviem vaļaspriekiem bezmaz nenodarbojas. Iespējams, ka laiks tādām sieviešu vidū visai izplatītām nodarbībām kā daiļdārzniecība, rokdarbi, kulinārija netiek izdalīts atsevišķi, bet tiek ieskaitīts radniecīgo mājsaimniecības darbu laikā.

Brīvā laika izmaiņas gadu ritumā vairāk ir skārušas vīriešus, un šajā ziņā viņi nemainīgi ir izdevīgākā situācijā nekā sievietes (7. tabula).

7. tabula

Pensionāru brīvā laika dinamika mazpilsētās, st., min. nedēļā, 1972-1996

	1972	1987	1996
Vīrieši	53:22	46:55	48:20
Sievietes	31:27	34:28	31:14

Kā redzams, "pelnītā atpūta" visiem izvēršas par intensīvu un nepārtrauktu - no dienas dienā, ar nelielu atelpu nedēļas nogalē - neapmaksātu darbu mājsaimniecībā. Šādu "laimīgo vecumdienu" saturu var skaidrot dažādi:

- cilvēki pieraduši strādāt un bez darba neprot dzīvot,

- niecīgās pensijas nenodrošina normālu dzīves līmeni,

- trūkst prasmes racionāli izmantot brīvo laiku,

- nav attīstīta brīvā laika nodarbību sistēma atbilstoši dažādu vecumgrupu cilvēku interesēm.

Katrā no šiem izteikumiem ir sava daļa taisnības. Taču neapstrīdams ir fakts, ka trūcīgie apstākļi liek cilvēkiem meklēt izeju, un katrs to meklē, kur un kā tas viņam iespējams. Protams, tā bieži vien nav dzīvošana, bet tikai izdzīvošana.

Pilsētnieki personisko vajadzību un iespēju līdzsvarošanas nolūkā savā mājsaimniecībā salīdzinoši vairāk laika patērē uztura gatavošanai, mitekļa kopšanai un iepirkumiem, kas saistīti ar lielu laika patēriņu ceļam uz veikalu vai tirgu, lētāku pārtikas produktu un citu preču iegādei. Sievietes pensijas gados samērā daudz laika sāk izlietot apģērbu izgatavošanai (adīšana, šūšana) un to uzturēšanai kārtībā (lāpīšana), kā arī mazbērnu aprūpei, kas lielākoties ir palīdzība pieaugušajiem bērniem. Sava loma ir arī dārza darbiem, ar ko nākas nodarboties vairāk nekā pusei pilsētās dzīvojošo pensionāru - te ieskaitīta gan sakņu, augļu, ogu un dārzeņu audzēšana, gan košumdārzu aprūpe, kas bieži vien teritoriāli nav šķirami. Tāpat vienots ir darbs dārzā uztura sagādei un fiziskā aktivitāte. Droši vien tieši dārza darbu dēļ citas fiziskās aktivitātes tiek ignorētas, bet iecienīta ir pasīvā atpūta.

Laukos pensionāri galvenokārt darbojas dārzā un kopj mājdzīvniekus (vīrieši - 88,2%, sievietes - 72,7%), un iegūtā produkcija ir jūtams materiāls atbalsts, kam vīrieši ziedo nedēļā aptuveni 24,5 stundas, bet sievietes vēl vairāk - vidēji 27 stundas 34 minūtes. Šajā ziņā laucinieki it kā būtu izdevīgākā situācijā, salīdzinot ar pilsētās dzīvojošiem pensionāriem. Tomēr kā vieniem, tā otriem "galu savilkšana" prasa lielas rūpes.

Daudzos gadījumos pensionāru lielais laika patēriņš mājsaimniecībā ir ieguldījums paaudžu sadarbībā - maltītes, mazbērnu pieskatīšana, telpu kopšana un citi darbiņi, kas ietaupa strādājošo laiku. Paaudžu sadarbība, izmantojot pensionāru laiku bērnu aprūpei, ir raksturīga pilsētnieku dzīves īpatnība. Bet laukos paveco cilvēku laiks un spēks tiek izmantots dārza un mājdzīvnieku kopšanas darbos, kas palīdz izdzīvot arī jaunākām paaudzēm. Sev veltīto laiku pensionāri pavada pie televizora.

Pasīvo brīvā laika pavadīšanu pārsvarā nosaka naudas trūkums, jo maz kas ir izdarāms bez līdzekļiem. Arī dažādu bezmaksas pasākumu apmeklēšana ir saistīta ar izdevumiem - ceļš, apģērbs u.tml. Kamēr cilvēks strādā, viņš atrodas sabiedrībā, izejot pensijā, kontakti krasi samazinās, nelielais laika pieaugums dažādām saiešanām (kas bieži vien ir sarunas ar kaimiņiem vai citiem cilvēkiem) nespēj pilnībā apmierināt vajadzību pēc saprotošas sabiedrības.

Pensijas vecums pienāk ar savu piedāvājumu - iespējamo brīvo laiku, kas ir milzīga katra indivīda un arī visas sabiedrības bagātība. Diemžēl to pārsvarā nākas izlietot eksistences nodrošināšanai, pametot novārtā uzkrātās zināšanas un pieredzi.

Pensionāru laika budžeti ir skaidra liecība tam, ka tautas dzīves apstākļi kopš "attīstītā sociālisma" laikiem nav uzlabojušies. Joprojām par zemu tiek novērtēts pensionāru līdzšinējais darbs, viņu zināšanas un pieredze. Šāda attieksme apgrūtina normālu dažādu paaudžu sadzīvošanu sabiedrībā tās attīstības interesēs.

Laika budžeti vedina domāt, ka pensionāri savā ziņā nolemti neapmaksātā darba "nometnei" bez izredzēm savā dzīvē ko uzlabot. Šīs nometnes sienām sašaurinoties, var veidoties mūža ieslodzījums pašam savā miteklī.

Tāds diemžēl ir viņu mūža darba novērtējums.