Par mūsu laukiem šodien un rīt

Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Savā laikā man iznācis strādāt ar Autopārvadātāju asociāciju, kas nonāca milzīgās problēmās Krievijas krīzes dēļ. Mēs kopīgi tās risinājām un atrisinājām — ministrija un asociācija. Un es arī redzu, ka šeit mums būs daudz kopēja darba. Ne velti esmu nolēmis izveidot pie Ministru prezidenta Lauku konsultatīvo padomi. Tā būs vienīgā padome, jo es neuzskatu, ka šādām padomēm vai vēl kādām citām struktūrām būtu jādublē ministriju vai ministru darbs, jo, lai cik spēcīgs un enerģisks būtu nākamais zemkopības ministrs, viņš netiks viens galā, viņam būs vajadzīga nepārtraukta valdības un arī sabiedrības palīdzība. Tajā es aicināšu piedalīties arī jūs, Krustiņa kungs, un es ceru, ka jūs piedalīsities.

Kas attiecas uz lauku pašpārvaldi, es pilnīgi to atbalstu. Jums ir parlaments, jums ir jāturpina veidot savas struktūras. Kā jūs tiksit galā, tas ir jūsu rokās, es negribu neko uzspiest.

Vēl par valsts budžetu. Mēs, tāpat kā daudzi, esam nonākuši situācijā, ka mums ir samazināta tieši nodokļu ienākumu prognoze. Tā reāli samazinās. Man bija sarunas gan ar Polijas premjeru, gan Lietuvas premjeru, gan ar Somijas premjeru. Visas šīs valstis samazina iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi: Somija — no gada sākuma prognozes 5 procentiem līdz 3,5, Lietuva — no 6 līdz 4, Igaunija — no 6,8 līdz 4, ja nemaldos, Polijā tas pats. Tātad visā šajā reģionā visas valdības saprot, ka mazliet tomēr pieauguma tempi samazinās.

Runājot par pieauguma tempiem, mēs varam būt priecīgi, ka tomēr plānojam 4 procentu pieaugumu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka 32 miljoni latu mums bija dilemma — vai samazināt izdevumus vai ne. Piemēram, Igaunija samazināja par 50 miljoniem dolāru savus izdevumus, tai skaitā arī zemkopībai. Mēs gājām varbūt grūtāku ceļu, nepateicīgāku ceļu, par ko jau saņemam kritiku no opozīcijas, it kā mēs ejam 1995. gada ceļu un palielinām fiskālo deficītu. Es uzskatu, ka mēs tiksim galā, jo — kur tad ir tās lietas, kur mums ir pieaugums? Lauku ceļu programma — 11 miljoni latu, akcīzes atmaksa — ap 11 miljonu latu. Šīs lietas mēs tomēr valdībā, koleģiāli vienojoties, nolēmām nesamazināt.

Aizsardzības budžeta pieaugums. Varbūt daudziem liekas, ka tas nav saistīts tā īsti ne ar ko, jo tur notiek visādas nekārtības. Bet tad, kad ārlietu ministrs, Valsts prezidents un es tiekamies ar ASV vēstnieku un daudzām citām amatpersonām, mēs sākam izskatīties pēc tāda nabaga radinieka. Mēs kā valstsvīri nedrīkstam skatīties tikai gadu vai divus uz priekšu. Un, ja nu patiešām piepildās Bžežinska ideja un Lietuva vienīgā tiek uzņemta NATO, un, ja nu Igaunija iestājas Eiropas Savienībā, rodas jautājums — kur paliek Latvija? Tā ka šīs lietas ir ilgtermiņa, un par tām ir jādomā. Līdz ar to budžets mums ir ļoti saspringts, bet mēs esam atraduši iespēju iesniegt Saeimā budžetu bez deficīta.

Par zemkopības ministru. Man liekas, šo stāstu jūs zināt labāk par mani. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka vilcināšanās ir ļoti slikta. Kā esmu teicis intervijās — zemkopības ministrs nav vajadzīgs tikai tāpēc, lai nobalsotu par budžetu, viņš ir vajadzīgs tāpēc, lai ikdienā risinātu šīs problēmas, kuras, jāsaka, mums uzkrita kā sniegs uz galvas un ar kurām mēs vienalga tiksim galā. Galvenais ir vēlēšanās, un tāda mums ir.

Paldies un veiksmi darbā!

Valdības preses departaments