• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2010., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/210696

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.441

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" nolikums

Vēl šajā numurā

27.05.2010., Nr. 83

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 440

Pieņemts: 12.05.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.440

Rīgā 2010.gada 12.maijā (prot. Nr.23 33.§)

Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka tirdzniecības veidus, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ielu tirdzniecība – preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta;

2.2. pastāvīga tirdzniecības vieta – pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai iekārtota tirdzniecības vieta, kas reģistrēta nodokļus un nodevas reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2.3. pašu ražotā lauksaimniecības produkcija – likumīgu zemes lietotāju pašu audzēta, iegūta un ražota lauksaimniecības produkcija, kā arī no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas iegūtie pārstrādes produkti;

2.4. publiska vieta – šo noteikumu izpratnē jebkura vieta ārpus ēkas un pastāvīgās tirdzniecības vietas, kura neatkarīgi no tās īpašuma formas ir pieejama patērētājiem;

2.5. tirdzniecības dalībnieks – šo noteikumu izpratnē juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību un pārdod preces, un fiziskā persona, kura pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces;

2.6. tirdzniecības ēka – ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai;

2.7. tirdzniecības organizators – šo noteikumu izpratnē juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, vai publiskā persona, kura saņēmusi pašvaldības atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai. Tirdzniecības organizators iekārto tirdzniecības organizēšanas vietu, koordinē tirdzniecības dalībnieku darbību tajā un nodrošina šajos noteikumos un pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto prasību izpildi;

2.8. tirdzniecības organizēšanas vieta – šo noteikumu izpratnē vieta, kur tirdzniecības organizators organizē un nodrošina ielu tirdzniecību;

2.9. tirdzniecības vieta – tirdzniecības teritorijas, ēkas vai telpas lietderīgās platības daļa vai pārvietojamais mazumtirdzniecības punkts, kur ar tirdzniecību nodarbojas un preces uzglabā viens tirdzniecības dalībnieks;

2.10. tirgus – noteikta teritorija, kurai pašvaldība piešķīrusi tirgus statusu un kurā galvenokārt tiek pārdotas preces;

2.11. tirgus pārvaldītājs – juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību un apsaimnieko tirgus teritoriju, tirdzniecības ēkas un aprīkojumu, organizē tirgus darbu un atbild par šajos noteikumos noteiktās tirgus pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un tirdzniecības organizatoriskās kārtības ievērošanu;

2.12. tirgus plāns – tirgus pārvaldītāja izstrādāts un apstiprināts dokuments, kurā norādīta tirdzniecības teritorija, tirdzniecības vietu izvietojums un skaits tirgus teritorijā, kā arī cita informācija, kas noteikta patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos.

3. Ar pašvaldību saskaņojami šādi tirdzniecības veidi:

3.1. ielu tirdzniecība;

3.2. tirgus.

4. Tirdzniecības dalībnieks nodrošina, lai attiecīgajā tirdzniecības vietā atrodas dokumenti vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

5. Tirdzniecības dalībnieks, izņemot šo noteikumu 7.punktā minētās fiziskās personas, tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā izvieto šādu skaidri salasāmu informāciju:

5.1. ja tirdzniecības dalībnieks ir komersants, – uzņēmuma nosaukums (firma), nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un tās personas vārds un uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā;

5.2. ja tirdzniecības dalībnieks ir fiziskā persona, – vārds un uzvārds.

6. Pirms pārtikas preču pārdošanas tirdzniecības dalībnieks veic pārtikas apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, kas nodrošina tā tiesības iesaistīties pārtikas apritē, un tirdzniecības laikā ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības pārtikas apritei (piemēram, veterinārās, higiēnas, marķēšanas prasības pārtikas apritei).

7. Fiziskā persona, kurai atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ir tiesīga pārdot šādas preces:

7.1. pašu ražoto lauksaimniecības produkciju:

7.1.1. izmantošanai pārtikā paredzētos augkopības, lopkopības un svaigus zvejas produktus nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos un biškopības produktus;

7.1.2. grieztos ziedus, zarus, no tiem gatavotus izstrādājumus, Ziemassvētkiem paredzētus nocirstus vai podos augošus dažādu sugu skuju kokus, puķu un dārzeņu stādus, dēstus, sīpolus, gumus, ziemcietes un sēklas;

7.1.3. augļu koku un ogulāju stādus, dekoratīvo koku un krūmu stādmateriālu;

7.1.4. mājas apstākļos ražotus pārtikas produktus no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas;

7.2. savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un savvaļas ziedus;

7.3. mežu reproduktīvo materiālu;

7.4. pašu iegūtus svaigus zvejas produktus un medījamos dzīvniekus vai to gaļu nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos;

7.5. lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvniekus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par kārtību, kādā organizējama dzīvnieku tirdzniecība publiskās vietās, un labturības prasībām dzīvnieku tirdzniecībai;

7.6. lietotas personiskās mantas, izņemot autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām.

8. Pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā ir tiesīga noteikt:

8.1. kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar pašvaldību tirdzniecības vietas iekārtošanu;

8.2. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;

8.3. tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;

8.4. kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana;

8.5. nosacījumus pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības vai tirdzniecības organizatora atļaujas darbības apturēšanai uz laiku.

9. Pašvaldības dome šo noteikumu 8.punktā minētās prasības un kārtību nosaka, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus.

II. Ielu tirdzniecības organizēšana

10. Ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju un tā atrodas tirdzniecības vietā. Preču pārdošana tirdzniecības vietā bez pašvaldības atļaujas ir tirdzniecība neatļautā vietā.

11. Ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība. Preču pārdošana ārpus minētajām tirdzniecības vietām ir tirdzniecība neatļautā vietā.

12. Ielu tirdzniecībā tirdzniecības dalībnieks ievēro, lai:

12.1. netiktu aizsegts pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogs;

12.2. netiktu traucēta ieeja pastāvīgajā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā un izeja no tās;

12.3. netiktu traucēta transportlīdzekļu un gājēju satiksme, it īpaši specializēti pielāgotās vietās personām ar funkcionāliem traucējumiem.

13. Īslaicīgai preču pārdošanai kultūras, sporta vai reliģisku svētku vai citu pasākumu norises laikā un vietā ielu tirdzniecība ir atļauta no transportlīdzekļiem un tirdzniecības vietām, kas iekārtotas uz attiecīgā pasākuma norises laiku.

14. Pašvaldība:

14.1. iekārto ielu tirdzniecības vietas;

14.2. sniedz saskaņojumu tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram ielu tirdzniecības vietu iekārtošanai publiskā vietā;

14.3. izsniedz atļauju ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām un kontrolē atļaujā minēto nosacījumu izpildi;

14.4. kontrolē un pārrauga kārtību ielu tirdzniecības vietās.

15. Lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, tirdzniecības dalībnieks iesniedz pašvaldībā iesniegumu, norādot šādu informāciju un pievienojot šādus dokumentus:

15.1. fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai juridiskās personas nosaukums (firma) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

15.2. realizējamo preču grupas;

15.3. paredzētā tirdzniecības norises vieta, laiks un ilgums;

15.4. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecība tiks veikta minētajā nekustamajā īpašumā;

15.5. saskaņojums ar pasākuma rīkotāju par tirdzniecības veikšanu pasākuma norises laikā un vietā, ja tirdzniecība paredzēta attiecīgā pasākuma norises laikā un vietā, izņemot gadījumu, ja pasākuma rīkotājs ir attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība vai tās dibināta iestāde;

15.6. pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta kustības maršruts un laiks, ja tirdzniecība paredzēta vairākās publiskās vietās;

15.7. saimnieciskās darbības reģistrāciju apliecinoša dokumenta kopija vai šo noteikumu 7.punktā minētās fiziskās personas apliecinājums, ka tā neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar likumu ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī  nenodarbina citas personas;

15.8. cita pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā informācija.

16. Tirdzniecības dalībniekam šo noteikumu 15.punktā minētais iesniegums nav jāiesniedz, ja attiecīgais tirdzniecības dalībnieks ir iekļauts šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētajā tirdzniecības dalībnieku sarakstā un pašvaldība ir izsniegusi šo noteikumu 21.punktā minēto atļauju tirdzniecības organizēšanai šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajā vietā.

17. Pašvaldība šo noteikumu 7.punktā minētajai fiziskajai personai atsaka izsniegt atļauju ielu tirdzniecībai, ja tirdzniecība vienlaikus ir paredzēta vairākās attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā iekārtotajās ielu tirdzniecības vietās.

18. Pašvaldība piecu darbdienu laikā izskata šo noteikumu 15.punktā minēto iesniegumu un izsniedz ielu tirdzniecības atļauju vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju un rakstiski informē par to iesnieguma iesniedzēju.

19. Lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai un kļūtu par tirdzniecības organizatoru, juridiskā vai fiziskā persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, vai publiskā persona iesniedz pašvaldībā iesniegumu, norādot šādu informāciju un pievienojot šādus dokumentus:

19.1. fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai juridiskās personas nosaukums (firma) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs vai publiskās personas nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

19.2. paredzētā ielu tirdzniecības organizēšanas vieta, norises laiks un ilgums;

19.3. tirdzniecībai paredzēto preču grupas tirdzniecības organizēšanas vietā;

19.4. tirdzniecības dalībnieku saraksts, kurā tiek norādīta šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā informācija par tirdzniecības dalībnieku un pievienots šo noteikumu 15.7.apakšpunktā minētais dokuments;

19.5. saskaņojums ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) par paredzēto tirdzniecību, ja tirdzniecība tiks veikta minētajā nekustamajā īpašumā;

19.6. saskaņojums ar pasākuma rīkotāju par tirdzniecības organizēšanu pasākuma norises laikā un vietā, ja tirdzniecība paredzēta attiecīgā pasākuma norises laikā un vietā, izņemot gadījumu, ja pasākuma rīkotājs ir attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība vai tās dibināta iestāde;

19.7. cita pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā informācija.

20. Ja šo noteikumu 15. un 19.punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus pašvaldībā iesniedz elektroniski, tos sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

21. Pašvaldība piecu darbdienu laikā izskata šo noteikumu 19.punktā minēto iesniegumu un izsniedz atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju un rakstiski informē par to iesnieguma iesniedzēju.

22. Ja šo noteikumu 21.punktā minētā pašvaldības atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai izsniegta juridiskajai personai vai fiziskajai personai, kura reģistrējusi saimniecisko darbību, kā arī publiskajai personai, tirdzniecības dalībniekam preču pārdošanai šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajā vietā nav nepieciešams saņemt šo noteikumu 18.punktā minēto pašvaldības atļauju.

23. Organizējot ielu tirdzniecību, tirdzniecības organizators nodrošina:

23.1. šo noteikumu 31.punktā minēto prasību izpildi;

23.2. pastāvīgu šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētās informācijas aktualizēšanu un saskaņošanu ar pašvaldību, ja ir veicamas izmaiņas dalībnieku sarakstā;

23.3. kārtību tirdzniecības organizēšanas vietā;

23.4. aktualizētas šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētās informācijas atrašanos tirdzniecības vietā;

23.5. šo noteikumu 21.punktā minētās pašvaldības atļaujas atrašanos tirdzniecības vietā.

24. Šo noteikumu 23.2.apakšpunktā minētās prasības izpildi tirdzniecības organizators nodrošina ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc dalībnieku sastāva izmaiņām ielu tirdzniecības vietā.

25. Tirdzniecības organizators nav tiesīgs tirdzniecības dalībniekam noteikt maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā.

26. Šo noteikumu 18. un 21.punktā minētajās atļaujās norāda šādu informāciju:

26.1. atļaujas izdevēja iestādes nosaukums un adrese;

26.2. atļaujas nosaukums;

26.3. atļaujas izdošanas datums un numurs;

26.4. tirdzniecības dalībnieka vai tirdzniecības organizatora nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs juridiskajai personai (tai skaitā publiskajai personai) vai vārds, uzvārds un personas kods fiziskajai personai;

26.5. tirdzniecības norises vieta (tirdzniecības dalībniekam) vai tirdzniecības organizēšanas vieta (tirdzniecības organizatoram);

26.6. realizējamo preču grupas;

26.7. atļaujas derīguma termiņš;

26.8. atļaujas izdevēja amats, vārds, uzvārds, paraksts un iestādes zīmogs (dokumenta rekvizītus "paraksts" un "iestādes zīmogs" neaizpilda, ja pašvaldības atļauja tiek izsniegta elektroniska dokumenta veidā un elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu);

26.9. cita pašvaldības norādītā informācija.

27. Pašvaldība ir tiesīga anulēt šo noteikumu 18.punktā minēto atļauju tirdzniecības dalībniekam un šo noteikumu 21.punktā minēto atļauju tirdzniecības organizatoram, ja tā ir konstatējusi šajos noteikumos minēto prasību izpildes pārkāpumus, tai skaitā:

27.1. atļaujas saņēmējs apzināti pašvaldībai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

27.2. patvarīgi ir mainīta tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas vieta;

27.3. bez saskaņošanas ar pašvaldību ir mainītas sākotnēji tirdzniecībai paredzēto preču grupas;

27.4. šo noteikumu 18. vai 21.punktā minētā atļauja ir nodota citai personai;

27.5. tirdzniecības dalībnieks neievēro šo noteikumu 6.punktā minētās prasības.

28. Pašvaldība ir tiesīga svītrot no šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētā tirdzniecības dalībnieku saraksta personu, ja tā tirdzniecības organizatoram ir sniegusi nepatiesu tirdzniecības dalībnieku sarakstā iekļaujamo informāciju vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu.

29. Pašvaldība ir tiesīga neizsniegt šo noteikumu 18.punktā minēto atļauju ielu tirdzniecībai, kā arī neizsniegt šo noteikumu 21.punktā minēto atļauju tirdzniecības organizatoram ielu tirdzniecības organizēšanai, ja:

29.1. paredzētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas vieta atrodas teritorijā, kurai ir vēsturiskas apbūves raksturs, un paredzētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas vieta neiekļaujas vēsturiskajā vidē;

29.2. pašvaldība ir pieprasījusi, bet paredzētās tirdzniecības vietas vai tirdzniecības organizēšanas vietas izvietojums un estētiskais noformējums nav saskaņots ar būvvaldi;

29.3. paredzētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecības organizēšanas vieta varētu traucēt gājēju plūsmu un satiksmi;

29.4. paredzētajā tirdzniecības vietā vai tirdzniecības organizēšanas vietā varētu tikt bojāta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā zaļā zona un apstādījumi;

29.5. paredzētā tirdzniecības vieta nav saskaņota ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju – privātpersonu – vai valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma valdītāju (izņemot gadījumus, ja tirdzniecība tiek plānota jūras piekrastē vai publiskajos ūdeņos) un tirdzniecība tiks veikta minētajā nekustamajā īpašumā;

29.6. līdzšinējā tirdzniecības dalībnieka vai tirdzniecības organizatora darbībā atkārtoti gada laikā konstatēti tirdzniecības organizēšanas kārtību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi.

30. Pašvaldība ir tiesīga pieprasīt tirdzniecības dalībniekam informāciju par ielu tirdzniecībā realizējamām precēm un to izcelsmi, kā arī pārbaudīt šo informāciju, ja tai rodas pamatotas aizdomas par sniegtās informācijas patiesumu.

31. Pašvaldība nodrošina, ka tās īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā pirmtiesības tirdzniecības vietu izmantošanā tiek piešķirtas tirdzniecības dalībniekam, kurš pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces, ja tirdzniecības vietu skaits ielu tirdzniecības vietā ir ierobežots.

III. Tirdzniecības organizēšana tirgū

32. Tirgus teritorijā var būt tirgus paviljoni, kioski, novietnes un citas tirdzniecības ēkas, nojumes, tirdzniecības galdi (letes) vai citas speciāli iekārtotas tirdzniecības vietas, kā arī brīva tirgus teritorija, kuru var izmantot tirdzniecībai no transportlīdzekļiem un noliktavas.

33. Tirdzniecība tirgos ir atļauta tikai tirgus plānā norādītajās tirdzniecības vietās. Minētās tirdzniecības vietas ir numurētas. Tirdzniecība ārpus tirgus plānā norādītajām tirdzniecības vietām ir tirdzniecība neatļautās vietās.

34. Tirdzniecības vietas tirdzniecības ēkā ierāda šādā secībā:

34.1. tirdzniecības dalībniekiem, kuri pārdod šo noteikumu 7.punktā minētās preces un kuru tirdzniecība atklātajā tirgus teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

34.2. tirdzniecības dalībniekiem, kuri pārdod pašu ražotās preces;

34.3. tirdzniecības dalībniekiem, kuri pārdod iepirktās preces;

34.4. fiziskām personām, kuras pārdod lietotas personiskās mantas, izņemot autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām.

35. Tirdzniecības dalībnieks pirms preču pārdošanas uzsākšanas attiecīgajā tirdzniecības vietā iesniedz tirgus pārvaldītājam šādu informāciju un dokumentus:

35.1. fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai juridiskās personas nosaukums (firma) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

35.2. realizējamo preču grupas;

35.3. saimnieciskās darbības reģistrāciju apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu, vai šo noteikumu 7.punktā minētās fiziskās personas apliecinājums, ka tā neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar likumu ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī nenodarbina citas personas.

36. Šo noteikumu 7.punktā minētā fiziskā persona attiecīgajā tirgus teritorijā nav tiesīga vienlaikus izmantot vairākas tirdzniecības vietas.

37. Tirgus pārvaldītājs, uzsākot tirgus darbības organizēšanu vai pārņemot iepriekšējā tirgus pārvaldītāja saistības, rakstiski informē pašvaldību, norādot šādu informāciju:

37.1. fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods vai juridiskās personas nosaukums (firma) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

37.2. tirgus nosaukums, kurā tirgus pārvaldītājs uzsāk darbību.

38. Tirgus pārvaldītājam ir tiesības pieprasīt no tirdzniecības dalībnieka papildu informāciju par realizējamo preču grupām un to izcelsmi, kā arī pārbaudīt šo informāciju, ja rodas aizdomas par sniegtās informācijas patiesumu.

39. Tirgus pārvaldītājs atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai izstrādā un saskaņo ar vietējo pašvaldību tirgus noteikumus, kuros ietver:

39.1. tirgus plānu mērogā no 1:500 līdz 1:2000;

39.2. tirdzniecības vietu un tirgus pakalpojumu izmantošanas cenrādi;

39.3. tirgus darbalaiku;

39.4. tirgus pārvaldītāja noteikto tirgus iekšējo kārtību.

40. Tirgus noteikumi ir pieejami tirdzniecības vietu izmantotājiem, šajos noteikumos minēto kontroles institūciju amatpersonām un apmeklētājiem.

41. Tirgus pārvaldītājs katru mēnesi līdz divdesmitajam datumam elektroniska dokumenta veidā sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par tirdzniecības dalībniekiem (informācija nav jāsniedz par šo noteikumu 7.punktā minētajām personām), kuri iepriekšējā mēnesī ir izmantojuši tirdzniecības vietas tirgū, norādot:

41.1. tirgus nosaukumu;

41.2. fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

41.3. tirdzniecības vietas numuru tirgū;

41.4. tirdzniecībai piešķirto dienu skaitu mēnesī.

42. Tirgus pārvaldītājs nodrošina sabiedriskās kārtības, veterinārās, higiēnas un ugunsdrošības prasības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu tirgus teritorijā.

43. Pašvaldība pieņem lēmumu par jauna tirgus izveidošanas lietderību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, nosaka tirgus atrašanās vietu un tā teritorijas robežas, kā arī piešķir tirgus statusu. Pašvaldība pieņem lēmumu par tirgus statusa piešķiršanu jaunizveidotajam tirgum, ja pilnībā ir izpildīti visi tirgus projektā paredzētie izveidošanas un iekārtošanas darbi.

44. Tirgus izveidošanas un iekārtošanas darbi veicami saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātu tirgus projektu, par kuru saņemts attiecīgo valsts institūciju vai dienestu rakstisks apliecinājums, ka ir radīti normatīvajos aktos par veterināro, higiēnas un ugunsdrošības prasību ievērošanu noteiktie nepieciešamie priekšnosacījumi.

IV. Uzraudzība un kontrole

45. Šo noteikumu uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei īsteno pašvaldība, tirgus pārvaldītājs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija un pašvaldības policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas uzraudzības un kontroles institūcijas.

46. Pašvaldība ielu tirdzniecībā uzrauga un kontrolē:

46.1. lai ar preču tirdzniecību nodarbotos personas, kuras saņēmušas pašvaldības atļauju;

46.2. pašvaldības atļaujās minēto nosacījumu izpildi;

46.3. kārtības nodrošināšanu tirdzniecības vietās;

46.4. tirdzniecības organizatora darbības atbilstību šo noteikumu prasībām;

46.5. šo noteikumu 4., 5. un 12.punktā noteikto prasību izpildi.

47. Pašvaldība pārrauga tirgus pārvaldītāja darbību tirgū un šajos noteikumos noteikto prasību izpildi, kā arī izskata uzraudzības un kontroles institūciju atklātos pārkāpumus un pārrauga, lai tie tiktu novērsti.

48. Tirgus pārvaldītājs nodrošina šo noteikumu 5. un 36.punktā minēto prasību ievērošanas kontroli tirgū.

V. Noslēguma jautājumi

49. Atzīt par spēku zaudējušiem:

49.1. Ministru kabineta 1996.gada 28.maija noteikumus Nr.188 "Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparātu" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 95.nr.);

49.2. Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumus Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 289./290.nr.; 1999, 224./226.nr.; 2001, 54.nr.; 2002, 70., 114.nr.).

50. Pašvaldība līdz šo noteikumu 8.punktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai ir tiesīga piemērot saistošos noteikumus, kas nosaka tirdzniecības organizēšanas kārtību publiskās vietās un ir izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

51. Līdz 2010.gada 1.jūnijam tirgus pārvaldītājs veic nepieciešamos pasākumus, lai tirgus darbība atbilstu šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

52. Autoveikala statuss, kas piešķirts pārvietojamam mazumtirdzniecības punktam saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 28.maija noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparātu" noteikto kārtību, ir spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

53. Tirdzniecības atļaujas, kas līdz 2010.gada 31.maijam izdotas saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" noteikto kārtību, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

54. Šo noteikumu 8.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas groza Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.5 pantu, paredzot tiesības pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus.

55. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.jūnijā.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!