Iekšlietu ministrijas informācija

1997. gada 26. novembrī

Par Ceļu policijas darbu

IeM vadība un IeM Galvenā personālsastāva inspekcija pēdējā laikā saņēmusi vairākas sūdzības un iesniegumus no autovadītājiem, kas ir ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) līdzdalībnieki. Tajos izteikta neapmierinātība ar Ceļu policijas darbinieku it kā nepareizi pieņemtajiem lēmumiem, kā rezultātā nav sodītas personas, kuru vainas dēļ noticis CSNg, un līdz ar to cietušajiem liegta iespēja saņemt apdrošināšanas naudu.

Visi iesniegumi ir rūpīgi pārbaudīti, un konstatēts, ka šādas situācijas vairākumā gadījumu izveidojušās pašu sūdzības iesniedzēju vainas dēļ. Ceļu satiksmes noteikumu VI nodaļā ir precīzi reglamentēta vadītāju rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma, taču dažkārt autovadītāji, neievērojot šo noteikumu prasības, pēc negadījuma turpina braukšanu, CSNg vietu atstāj un notikuma pēdas nesaglabā, aculiecinieku uzvārdus un adreses nepieraksta.

CSNg iesaistīto personu skaidrojumi parasti ir ļoti pretrunīgi. Ceļu policijas darbiniekiem bieži nav iespējams precīzi un objektīvi noskaidrot CSNg apstākļus un pareizi uzzīmēt CSNg shēmu. Tādēļ viņi ir spiesti konstatēt, ka objektīvi noteikt vainīgo nav iespējams, kas, protams, neapmierina cietušo pusi.

Daudzi autovadītāji norāda, ka CSNg noticis tādās vietās, kur ir intensīva automašīnu kustība, un palikšana negadījuma vietā var veidot sastrēgumu. Taču ceļu satiksmes noteikumu 34. un 35. pantā precīzi reglamentēti tādi gadījumi, nosakot, ja citiem transportlīdzekļiem nav iespējams pabraukt negadījumu vietai garām, tad brauktuve jāatbrīvo. Pirms tam liecinieku klātbūtnē jāfiksē ar CSNg saistīto transportlīdzekļu, priekšmetu u.tml. stāvoklis.

Savukārt, ja CSNg cilvēki nav cietuši, kā arī ja transportlīdzekļiem nav bojājumu, kuru dēļ braukt aizliegts, vadītāji pēc savstarpējās vienošanās drīkst atstāt negadījuma vietu. Bet pirms tam jāsastāda un jāparaksta negadījuma shēma, kurā vismaz viens no ceļu satiksmes dalībniekiem ir apliecinājis savu izdarīto pārkāpumu.

Šo ceļu satiksmes noteikumu prasību ievērošana palīdzētu Ceļu policijas darbiniekiem precīzāk noskaidrot CSNg apstākļus un objektīvi konstatēt vainīgos, kas savukārt samazinātu pret viņiem vērstās pretenzijas.

Gribu atgādināt, ka par CSNg vietas atstāšanu un neziņošanu noteiktā kārtībā par negadījumu policijai (Ceļu satiksmes noteikumu 34. pants), pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 126. panta 2. daļu, vainīgajiem var tikt piemērots sods no 200 līdz 250 latiem vai autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku no 24 līdz 36 mēnešiem.

IeM preses centra vadītājs Normunds Beļskis