Tieslietu ministrijas instrukcija

1997. gada 24.novembrī

Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja darbības kārtība

I. Vispārīgie noteikumi

1. Instrukcija izdota, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 107.panta otrās daļas 3.punktu.

2. Šī instrukcija nosaka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja (turpmāk — tiesas priekšsēdētājs) darbības kārtību, pienākumus un tiesības, veicot tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību, lai nodrošinātu likumos, citos normatīvajos aktos un tiem pakārtotajos tiesību aktos noteiktās prasības.

3. Tiesas priekšsēdētājs nodrošina racionālas struktūras izveidošanu attiecīgajā tiesā un vada tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību. Tiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks.Tiesas priekšsēdētāju un tiesas priekšsēdētāja vietnieku ar savu rīkojumu ieceļ amatā un atceļ vai atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

4. Tiesas priekšsēdētāja pienākumus, viņa prombūtnes gadījumā vai ja viņš ir citādi aizkavēts pildīt savu amatu, izpilda tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Ja tiesas priekšsēdētāja vietnieks attiecīgajā tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas prombūtnē, tieslietu ministrs ar savu rīkojumu uzdod pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus vienam no attiecīgās tiesas tiesnešiem.

II. Tiesas priekšsēdētāja pienākumi un tiesības

5. Tiesas priekšsēdētājam, veicot tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību, ir šādi pienākumi:

5.1. vadīt un kontrolēt tiesas darbu;

5.2. nodrošināt valsts ģerboņzīmoga glabāšanu tiesā un tā likumīgu izmantošanu;

5.3.veikt kontroli pār lietu savlaicīgu un likumos noteiktajos procesuālajos termiņos atbilstošu izskatīšanu tiesā un to nodošanu tiesas kancelejā;

5.4. saskaņojot attiecīgās tiesas tiesneša iespēju izmantot atvaļinājumu, pārbaudīt, vai konkrētā tiesneša vadībā izskatītajās lietās ir uzrakstīti un parakstīti visi nolēmumi;

5.5. uzraudzīt, lai attiecīgās tiesas tiesneši Korupcijas novēršanas likumā noteiktajos termiņos Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtu valsts amatpersonas deklarācijas;

5.6. uzturēt pastāvīgu saikni ar Tieslietu ministriju un to apgabaltiesu, kuras tiesu apgabala teritorijā atrodas konkrētā rajona (pilsētas) tiesa;

5.7. norīkot tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem, ievērojot vismaz piecus noteicošos kritērijus:

5.5.1. tiesneša faktisko darba slodzi,

5.5.2. kvalifikāciju,

5.5.3. pieredzi,

5.5.4. specializāciju konkrēto kategoriju lietu izskatīšanā,

5.5.5. interešu konflikta iespējamības novēršanu starp tiesnesi un kādu no procesa pusēm;

5.6. pamatā, ievērojot 5.5.apakšpunktā noteiktos kritērijus, sadalīt arī citus pienākumus starp tiesnešiem;

5.7. apstiprināt to dežurējošo tiesnešu grafiku, kuri tiesas darba laikā, kā arī brīvdienās un svētku dienās izskata iesniegto krimināllietu materiālus un pieņem lēmumus par piespiedu līdzekļu piemērošanu, nodrošinot:

5.7.1. dežurējošo tiesnešu grafika nosūtīšanu attiecīgā rajona virsprokuroram, attiecīgā rajona izziņas iestādes priekšniekam Rīgā un Organizētās noziedzības apkarošanas prokuratūras virsprokuroram, specializētajai prokuratūrai un attiecīgās tiesu apgabala prokuratūras virsprokuroram;

5.7.2. dežurējošo tiesnesi ar attiecīgajiem tehniskajiem līdzekļiem viņa pieņemto lēmumu virzīšanā, kā arī uz dežūras laiku nodot viņa rīcībā tiesas ģerboņzīmogu — sankcijām pieņemto lēmumu norakstu apstiprināšanai;

5.7.3. dežurējošā tiesneša prombūtnes gadījumā rakstiski nozīmēt citu dežurējošo tiesnesi. Ārkārtējas steidzamības gadījumā dežurējošo tiesnesi var nozīmēt mutiski, pēc tam nekavējoties nozīmējumu noformējot rakstiski;

5.8. pieņemt tiesas piesēdētāju zvērestu;

5.9. organizēt tiesas piesēdētāju juridisko apmācību jautājumos, kas nepieciešami tiesas piesēdētājam, piedaloties tiesas procesos;

5.10. kontrolēt tiesas piesēdētāju izlozi un tiesas piesēdētāju uzaicināšanu pildīt savus pienākumus tiesā;

5.11. organizēt tiesas darbu tiesas apmeklētāju pieņemšanā, kontrolējot, lai caurauklotā apmeklētāju reģistrācijas žurnālā tiesas kancelejā tiktu reģistrētas šādas ziņas:

5.11.1. apmeklētāja vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese;

5.11.2. personas, kas pieņem apmeklētāju, amats, vārds un uzvārds;

5.11.3. apmeklētāja pieņemšanas dienas datums un laiks;

5.11.4. jautājumi, par kādiem pieteicies apmeklētājs;

5.11.5. informācija par apmeklētāja ierašanos vai neierašanos;

5.12. pieņemt tiesas apmeklētājus vai norīkot tiesas priekšsēdētāja vietnieku vai attiecīgās tiesas darbinieku pieņemt apmeklētājus, iespēju robežās atsakoties no tiesnešu nozīmēšanas apmeklētāju pieņemšanai;

5.13. organizēt darbu tiesas apmeklētāju pieņemšanā, nosakot, ka pēc lietas nozīmēšanas iztiesāšanai un pēc lietas iztiesāšanas uzsākšanas tiesnesis, pieņemot apmeklētājus, atturētos tikties tikai ar vienu lietā iesaistīto pusi bez otras puses klātbūtnes, izņemot gadījumus, kad otras puses procesā nav, kā arī gadījumos, kad vienas puses pieņemšana ir noteikta ar likumu;

5.14. likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” noteiktajā kārtībā nodrošināt savlaicīgu atbildes sniegšanu un gādāt par to, lai persona, kura to izskata un sagatavo atbildi, nebūtu personiski ieinteresēta izskatīšanas rezultātā;

5.15. nodrošināt informācijas stenda iekārtošanu paziņojumiem par tiesas sēžu laikiem, tiesas apmeklētāju pieņemšanas laikiem, tiesas dokumentu paraugiem un citu apmeklētājiem nepieciešamo informāciju;

5.16. kontrolēt, lai katras nedēļas pēdējā darba dienā tiktu izlikta tiesas apmeklētājiem publiski pieejama un precīza informācija par nozīmētajām lietām un minēto tiesu sēžu laikiem nākamajām divām nedēļām, bet informācija par lietām, kurām ar likumu noteikts īsāks procesa uzsākšanas termiņš, izliekama atbilstoši īsākā termiņā — savlaicīgi un publiski pieejamā vietā;

5.17. organizēt un kontrolēt tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu, nodrošinot savlaicīgu šīs informācijas apkopošanu un nosūtīšanu Tieslietu ministrijai;

5.18. organizēt tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu, nosūtot tiesas darbiniekus uz Tieslietu ministrijas vai ar Tieslietu ministriju saskaņotām citu institūciju rīkotajām mācībām;

5.19. organizēt darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei;

5.20. kontrolēt tiesas kancelejas darbu, lai tiktu ievērota rajonu (pilsētu) tiesu lietvedības instrukcija, kā arī lietu savlaicīga nodošana arhīvā un veikta tiesas arhīva sakārtošana;

5.21. pārraudzīt tiesas kārtībnieku darbu;

5.22. kontrolēt, lai tiesas ēkā tiktu ievēroti noteiktie drošības pasākumi;

5.23. realizēt citus likumos, citos normatīvajos aktos un tiem pakārtotajos tiesību aktos noteiktos pienākumus.

6. Tiesas priekšsēdētājam, veicot tiesas administratīvā darba organizatorisko vadību, ir tiesības:

6.1. savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma attiecīgo tiesu pārstāvēt valsts, pašvaldību un citās institūcijās;

6.2. dot rīkojumus un kontrolēt tiesas priekšsēdētāja vietnieka un tiesas darbinieku darbu;

6.3. savas kompetences ietvaros dot rīkojumus tiesnešiem;

6.4. likumā noteiktajā kārtībā ierosināt disciplinārlietu par attiecīgās tiesas tiesneša tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā, darba pienākumu nepildīšanu, necienīgu rīcību vai administratīvu pārkāpumu;

6.5. apstiprināt tiesas darbinieku amatu aprakstus;

6.6. pieņemt darbā, disciplināri sodīt vai atbrīvot no darba attiecīgās tiesas darbiniekus saskaņā ar Latvijas Darba likuma kodeksu;

6.7. ierosināt tieslietu ministram izskatīt jautājumu par attiecīgās tiesas tiesneša vai darbinieka prēmēšanu vai pabalsta piešķiršanu;

6.8. dot atzinumu par tiesneša darbu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, Tieslietu ministrijai un citām ar likumu noteiktajām institūcijām;

6.9. iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijā likumu un citu normatīvo aktu jaunrades, pilnveidošanas vai saskaņošanas jautājumos;

6.10. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju.

III. Tiesas priekšsēdētāja atbildība

7. Tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par likumos un citos normatīvajos aktos, tiem pakārtotos tiesību aktos un šajā instrukcijā noteikto pienākumu izpildi.

8. Tiesas priekšsēdētāja vai tiesas priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras izbeidzas, ja:

8.1. izbeidzies likuma “Par tiesu varu” 33.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš;

8.2. tiesas priekšsēdētājs vai tiesas priekšsēdētāja vietnieks rakstiski ne vēlāk kā dienu iepriekš paziņojis tieslietu ministram par savu pilnvaru nolikšanu pirms termiņa vai iestājušies nepārvarami apstākļi, kas viņam liedz veikt savus pienākumus;

8.3. tiesas priekšsēdētājs vai tiesas priekšsēdētāja vietnieks ir atcelts vai atbrīvots no amata pirms termiņa.

9. Tieslietu ministrs tiesas priekšsēdētāju vai tiesas priekšsēdētāja vietnieku pirms termiņa var atcelt vai atbrīvot no tiesas priekšsēdētāja vai tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata:

9.1. ja viņš tiesas administratīvās vadības organizatoriskajā darbā pārkāpis likumos un citos normatīvajos aktos, kā arī tiem pakārtotajos tiesību aktos vai šajā instrukcijā noteikto kārtību;

9.2. ja viņš nespēj turpināt veikt tiesas priekšsēdētāja vai tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus veselības stāvokļa vai citu nepārvaramu apstākļu dēļ;

9.3. ja viņš rīkojies nolaidīgi, veicot darbības, kas saistītas ar tiesas priekšsēdētāja pienākumu veikšanu vai neveikšanu, un minētā darbība vai bezdarbība izraisījusi būtiskas sekas;

9.4. ja pret viņu kā pret attiecīgās tiesas tiesnesi ir stājies spēkā lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu vai ierosināta krimināllieta.

10. Tiesas priekšsēdētāju vai tiesas priekšsēdētāja vietnieku ar tieslietu ministra rīkojumu var atstādināt uz laiku no tiesas priekšsēdētāja vai tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildīšanas, saglabājot amatalgu, ja ir ierosināta šajā nodaļā minēto atcelšanas vai atbrīvošanas apstākļu pārbaude.

IV. Nobeiguma noteikumi

11. Instrukcija stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs