Ziemas sesijas pirmajā plenārsēdē 1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"",

"Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli""

Pārdomās, pārrunās: Ministru prezidents Vilis Krištopans un finansu ministrs Ivars Godmanis; deputāts Jānis Vētra ...

... deputāti Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš; deputāts Normunds Rudevičs ...

... finansu ministrs Ivars Godmanis un deputāts Andris Šķēle; deputāte Monika Zīle Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Zviedrijas ārlietu ministre

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rišards Labanovskis, komisijas locekļi Juris Sinka, Rihards Pīks, Vaira Paegle sarunā ar Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 14.janvārī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rišards Labanovskis un komisijas pārstāvji tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Annu Lindu, kas bija ieradusies Latvijā īsā iepazīšanās vizītē. A.Linda ir Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas biedre un ārlietu ministres pienākumus pilda kopš 1998. gada oktobra, kad tika ievēlēta Zviedrijas parlamentā.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks pateicās par Zviedrijas aktīvo un konsekvento atbalstu Latvijai tās virzībā uz Eiropas Savienību (ES), īpaši ES Padomes Vīnes tikšanās laikā. Latvijas puse atzina, ka Vīnes lēmums nav Latvijai negatīvs, tomēr neatspoguļo reālo saikni starp paveikto un tā vērtējumu, kas savukārt varētu vairot eiroskeptiķu skaitu Latvijā. Abas puses bija vienisprātis, ka galvenais panākums Latvijas virzībā uz ES ir dinamiskais politisko, sociālo un ekonomisko reformu process Latvijā. Ārlietu ministre vēlreiz apliecināja Zviedrijas vēlmi, lai sarunas ar Latviju par iestāšanos ES tiktu uzsāktas pēc iespējas drīzāk, un izteica cerību, ka vismaz Helsinku galotņu tikšanās laikā Latvija tiks uzaicināta uz reālajām iestāšanās sarunām. A.Linda uzskata, ka ES nepastāv politiska pretestība iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Latviju, tostarp saistībā ar Vācijas noraidošo attieksmi, ko ārlietu ministre novērtēja kā problemātisku pārpratumu. A.Linda uzsvēra, ka galvenais kritērijs ir un paliek "Agenda 2000" un reformu progress kandidātvalstīs. Vācijas prezidentūras laikā būtu jāpanāk vienošanās par "Agenda 2000" jautājumiem.

Sarunas gaitā priests par Ziemeļu dimensijas koncepciju, kas nodrošinātu arī Baltijas valstu līdzvērtīgu iesaisti projektu izstrādē. Abas puses atzinīgi novērtēja Somijas iniciatīvu aktivizēt ES politiku Eiropas ziemeļu reģionā. Zviedrijas ārlietu ministre izteica pārliecību, ka Somijas prezidentūras laikā Ziemeļu dimensijas procesi tiks īpaši aktivizēti, kas sekmēs ziemeļu reģiona valstu sadarbību reģiona drošības, attīstības un stabilitātes veicināšanā.

Pārrunājot abu valstu divpusējo sadarbību, Ārlietu komisijas pārstāvji augstu novērtēja abu valstu sadarbību ekonomikas, vides, iekšlietu un tieslietu jomā, īpaši atzīmējot Zviedrijas atbalstu, veidojot Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Juridisko augstskolu. Latvijai nozīmīga ir arī Zviedrijas pieredze demokrātiskas sabiedrības veidošanā. A.Linda atzinīgi novērtēja Latvijas centienus sabiedrības integrācijas veicināšanā, uzsverot tautas nobalsošanas pozitīvo rezultātu par grozījumiem Pilsonības likumā.

Saeimas preses dienests