• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.01.1999., Nr. 11/12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

15.01.1999., Nr. 11/12

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents:

— sarunā ar Zviedrijas ārlietu ministri

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Z1.JPG (35882 BYTES)

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 14.janvārī, tikās ar Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu.

Novērtējot Latvijas un Zviedrijas attiecības, G.Ulmanis sacīja, ka tās ir ļoti intensīvas, un to apliecina ciešais visu līmeņu politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība. Abas valstis ir izveidojušas vairāk nekā 400 kopuzņēmumu.

Valsts prezidents un ārlietu ministre pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos. Valsts prezidents atzīmēja, ka Zviedrija vienmēr ir atbalstījusi iespējami ātrāku iestāšanās sarunu sākšanu ar Latviju. G.Ulmanis uzsvēra, ka sasniegumi, ko Latvija panākusi 1998.gadā, ir loģiska likumsakarība un šogad dinamiskā valsts attīstības gaita tiks turpināta.

A.Linda informēja G.Ulmani par Zviedrijas skatījumu uz ES iekšējās attīstības un paplašināšanās procesa pašreizējām tendencēm. Ārlietu ministre pauda cerību, ka Somijas ES prezidentūras laikā Latvija varētu tikt uzaicināta sākt sarunas par iestāšanos šajā organizācijā.

Valsts prezidents sacīja, ka Latvija šajā pusgadā īpašu uzmanību veltīs tiesiskuma attīstībai, valsts drošībai un iesākto reformu pabeigšanai. G.Ulmanis uzsvēra, ka tam par atbalstu varētu būt konstruktīvais valdības darbs un parlamenta stabilā nostāja valstij svarīgos jautājumos.

Valsts prezidents ar Zviedrijas ārlietu ministri pārrunāja Baltijas jūras valstu sadarbību un iespējas, kā to padarīt efektīvāku 5+3 sadarbības ietvaros. A.Linda pauda viedokli, ka Baltijas jūras reģionā ir dinamiska attīstība un tā iespējas vēl nav pilnībā izmantotas. Valsts prezidents kā svarīgu minēja Ziemeļvalstu, tai skaitā Latvijas, iedzīvotāju kontaktu veicināšanu. G.Ulmanis izteica piedāvājumu Zviedrijas iedzīvotājiem apmeklēt Latviju Rīgas astoņsimtgades, Dziesmu svētku un Eiropas kultūras mēneša laikā Rīgā. A.Linda uzsvēra, ka šāda Ziemeļvalstu sadarbība ir apsveicama un Stokholma varētu dalīties pieredzē ar Rīgu, jo ir bijusi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā.

G.Ulmanis un A.Linda apspriedās par t.s. Ziemeļu dimensiju. A.Linda novērtēja šī projekta politisko nozīmību ES un tās ziemeļu reģiona attīstības kontekstā. Valsts prezidents sacīja, ka Ziemeļu dimensija paver daudzas iespējas arī projektā iesaistīto valstu ekonomikā.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!