Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 6. maija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Mackevičs

(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika apskatīts likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, kurš paredzēja Valsts kancelejas likvidēšanu, pievienojot to Tieslietu ministrijai. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata tā: protams, publiskajā telpā ir izskanējušas dažādas problēmas, kas saistītas ar liekajiem tēriņiem Valsts kancelejā, tomēr, pēc mūsu domām, Valsts kancelejai ir jābūt. Drīzāk vēlme likvidēt šo institūciju norāda uz premjerministra nespēju atrisināt problēmas šajā iestādē. Tās darbinieku skaits ir divas reizes mazināts, un iespējams, ka Valsts kanceleja vēl būtu jāsamazina, bet par pilnīgu tās likvidāciju runa nevar būt. Ikvienā Eiropas valstī eksistē Valsts kanceleja.

Otrs, par kuru gribu jūs informēt, ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru šodien izskatīja otrajā lasījumā. Šobrīd partijas Latvijā tiek finansētas no privātpersonu finanšu un mantiskajiem līdzekļiem. Šā likumprojekta mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu. Ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka partija var tikt finansēta no valsts budžeta, ja par to iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par 2 procentiem vēlētāju.

Mēs, es personīgi un arī pārējie LPP/LC frakcijas deputāti, atbalstām un iesniedzām likuma grozījumus, ka, lai saņemtu valsts finansējumu, par partiju ir jābalso nevis 2 procentiem vēlētāju, bet gan 3 procentiem. Tas ierobežotu valsts atbalstu tām nelielajām partijām, kas izaugtu kā sēnes pirmsvēlēšanu laikā un tādējādi iegūtu līdzekļus no valsts, bet kas patiesībā nav darītājas.

Šādā veidā mēs varētu izsargāties no liekas valsts finansējuma izšķērdēšanas un neatbalstīt savā veidā mazo partiju biznesa projektus. Tāpat būtiski ir norādīt ierobežojumus finansējuma saņemšanai. Tāpēc tika iesniegti, pēc manām domām, būtiski grozījumi, kuros ir teikts, ka gadījumā, ja pēc startēšanas vēlēšanu apvienība vai no vairākām partijām sastāvoša politiskā organizācija sadalās, valsts budžeta finansējumu nesaņem neviena no tajā ietilpstošajām politiskajām partijām.

LPP/LC frakcijas deputāti konceptuāli pilnībā atbalsta šo likumprojektu, jo, piešķirot valsts finansējumu partijām, tiktu nodrošināta finansiālās darbības atklātība un mūsu valsts atbilstība parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Tomēr es personīgi uzskatu – un arī pārējie LPP/LC frakcijas deputāti uzskata –, ka ir jāņem vērā ekonomiskā situācija, kāda ir mūsu valstī šobrīd, citādi izvēršas absurda situācija: Starptautiskais Valūtas fonds aizdod mums naudu, un mēs finansējam partiju darbību. Tāpēc LPP/LC frakcijas deputāti ierosina 2013.gadu kā laiku, kad likumam būtu jāstājas spēkā.

Novēlu jums labu atpūtu un labus laika apstākļus!

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir pārliecināti, ka nedrīkst pieļaut sabiedrisko pakalpojumu tarifu nepamatotu pieaugumu. Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram ir jāpārbauda sabiedrisko pakalpojumu izdevumu nepieciešamība un pamatotība. Citādi uzņēmumiem, kuri tos sniedz, rodas iespēja paaugstināt savus administratīvos izdevumus, prasot uz to rēķina celt tarifus. Līdz ar to “Saskaņas Centrs” ierosina likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” iekļaut normu, kas prasītu pārbaudīt šādu izdevumu pamatotību. Un šodien Saeima atbalstīja apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām.

Atgādināšu, ka Valsts kontrole ir veikusi sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbības revīziju par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam un ir konstatējusi, ka sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas kārtība ir nepilnīga.

Pirmkārt, regulators nepieprasa no uzņēmumiem, kas pretendē uz tarifu paaugstināšanu, detalizētu informāciju par administratīvajiem izdevumiem, kaut arī šī izdevumu pozīcija citu starpā veido tarifu.

Otrkārt, monopoluzņēmumi tarifā iekļauj vēl vienu izdevumu pozīciju – investīciju projektus –, bet to pamatotība arī netiek pārbaudīta.

Valsts kontrole ir konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos pēc tarifu paaugstināšanas investīciju projekti tā arī nav īstenoti, kaut gan tarifs faktiski paaugstināts, lai šādus projektus ieviestu. Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka šāda prakse ir jāpārtrauc, jo tā rada riskus tarifu nepamatotai celšanai. Mēs ierosinām likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” iekļaut normu, atbilstoši kurai regulatoram pirms tarifa paaugstināšanas jāpārbauda visu norādīto izdevumu, arī administratīvo, un investīciju pamatotība.

“Saskaņas Centrs” arī ierosina regulatoram uzlikt par pienākumu ikgadējā atskaitē Saeimai norādīt savus izdevumus, pamatot to nepieciešamību un publicēt tos savā interneta mājaslapā.

“Saskaņas Centrs” uzskata par nepieciešamu, lai likums regulatoram pieprasa, izvērtējot tarifu projektus, sadarboties ar Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības asociāciju, kas nodrošina sabiedrības kontroli pār sabiedriskajiem pakalpojumiem.

V.Buhvalovs

(PCTVL frakcija):

Šodien partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja grozījumus Izglītības likumā.

Grozījumu būtība ir vērsta uz skolas izglītības kvalitātes celšanu un zinātniskās pieejas nostiprināšanu metodisko materiālu sagatavošanā. Gribētos atgādināt, ka izglītības sistēmai būtu jābalstās uz zinātniskajām teorijām un tehnoloģijām. Pašreiz ir jaušama nopietna plaisa starp zinātni un skolas izglītības praksi. Tieši tādēļ, lai novērstu šo plaisu, mēs piedāvājam izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē skolas pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtu.

Atgādināšu, ka padomju laikos šāds institūts sekmīgi darbojās Latvijas PSR Izglītības ministrijā. Visi jaunie mācību līdzekļi, tostarp mācību grāmatas, tika radīti, obligāti piedaloties pedagogiem, zinātniekiem. Zinātnieki veica zinātniskos pētījumus skolās, sadarbojās ar skolotājiem, un tas būtiski uzlaboja mācību un audzināšanas procesa rezultātus.

Bērnu apmācība zinātnēs un mākslās būtu jāpamato ne tikai uz mācību līdzekļiem, kurus raksta skolotāji, kā tas te pie mums notiek jau daudzus gadus, bet arī uz mācību līdzekļiem, kas radīti, piedaloties zinātniekiem, speciālistiem attiecīgajos zinātnes virzienos.

Jā, šodien eksistē Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, bet šī augstākā mācību iestāde ir orientēta uz maģistru un doktoru zinātnisko darbību un sagatavošanu. Latvijas skolām ir nepieciešams speciāls zinātniskās pētniecības institūts, kas nodarbosies vienīgi ar skolas izglītības problēmām. Tas ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdzēs izvest skolas no krīzes, kurā tās pašreiz atrodas. Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

P.Tabūns

(TB/LNNK frakcija):

Gribu pieminēt atkal prokrieviskās partijas PCTVL mēģinājumu izdarīt grozījumus Izglītības likumā. Viņi šoreiz atkal grib aizstāt likumā, kāds tas šobrīd ir, vārdus “Eiropas Savienības oficiālajās valodās” ar vārdu “svešvalodās”, protams, ar to domādami krievu valodu.

Nu ko lai dara! Šādi mēģinājumi atkārtojas ik nedēļu, ikvienā Saeimas sēdē. Pagaidām – paldies Dievam! – tas neiet cauri, bet kas zina, kā tas var notikt nākotnē.

Par nākamo. Dīvaina bija deputātu vairākuma nostāja balsojumā par Tatjanas Ivanovas iecelšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi uz mūžu. Pirms divām nedēļām deputāti nobalsoja “pret”. Ieceļot uz diviem gadiem, šodien nobalsoja “par”. Tad nu gribas jautāt: vai divu nedēļu laikā šī tiesnese ir apguvusi latviešu valodu? Skaidrs, ka šī tiesnese nespēj pildīt amata pienākumus kā nākas, ja nezina pilnībā latviešu valodu. Nu, redziet, atkal deputāti latvieši piekāpušies par sliktu latviešu valodai. Žēl, bet tā tas notiek.

Nedaudz arī par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Bija priekšlikumi par to, ka, piemēram, fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu, ziedojumu par summu, kas nepārsniedz nevis 100 minimālo mēnešalgu apmēru, kā tas ir šobrīd, bet 50 – tātad uz pusi mazāk. Mans viedoklis: es domāju, ka pietiek visādos veidos iegūt, pat pirkt, vēlētāju balsis, solīt un solīt, melot un melot, mānīt un mānīt. Pirms vēlēšanām izlikties baltiem kā gulbjiem vai labklājības baložiem, bet pēc vēlēšanām pārvērsties par atbaidošiem plēsīgiem vanagiem vai kraukļiem.

Esmu pārliecināts, ka, jo mazāk naudas partijām būtu vēlēšanu kampaņās, jo patiesāki būtu vēlēšanu rezultāti. To rāda visu Saeimu vēlēšanas. Un būtu labi, ja šis princips ieviestos ikdienā. Diemžēl tā tas nav, jo citādi... Tātad vēlēšanu rezultātus diktē naudasmaisi, ne attiecīgās partijas būtība, tas, ko tā var nest, dot valstij un tautai. Un es gribu sacīt vārdus: esiet uzmanīgi! Vērtējiet naudasmaisus un mēģiniet atšķirt, kuri tie ir!

Un šīs īsās uzrunas nobeigumā teikšu jums, ka jau sen mēs esam pelnījuši skaistu, siltu pavasari, un rīt tāds būšot. Apsveicu ar to! Lai jums labi veicas!

M.Ārbergs

(Tautas partijas frakcija):

Par šodienas darba kārtību. Pieskaršos tikai dažiem no likumprojektiem.

Vispirms par Tautas partijas frakcijas deputātu rosinātajiem grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tautas partijas frakcija iesniedza Saeimā grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, rosinot no šā gada 1.septembra likvidēt Valsts kanceleju. Tāpat Tautas partija rosināja uzdot Ministru kabinetam līdz 2010.gada 1.septembrim nodrošināt Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. Tautas partija rosināja noteikt, ka no šā gada 1.septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabinetu un Ministru prezidenta lēmumu izpildi. Jau līdz šim Tautas partija bija izplatījusi paziņojumu, aicinot pašu Ministru prezidentu Valdi Dombrovski likvidēt Valsts kanceleju. Visas funkcijas, kas nav saistītas ar Ministru prezidenta ikdienas darbības nodrošināšanu, būtu nododamas ministrijām, savukārt Ministru prezidenta ikdienas darbības nodrošināšanai un valdības sēžu organizēšanai būtu jāstiprina Ministru prezidenta birojs. Dažādi līdz šim publiski izskanējušie fakti, pēc Tautas partijas domām, parāda premjera nespēju ieviest kārtību Valsts kancelejas darbībā. Piemēram, atsevišķi Valsts kancelejas darbinieki savā pamatdarbā nav bijuši pat līdz trim mēnešiem, jo piepelnījušies citur. Fakts, ka šāda situācija iespējama, vēlreiz apliecina, ka Valsts kancelejas administratīvais aparāts ir uzpūsts.

Tautas partija domā, ka ir nepieciešams pārskatīt Valsts kancelejas funkcijas, jo liela daļa no tām dublējas ar Tieslietu ministrijas funkcijām. Jau pagājušā gada vasarā arī vairāki partijas “Jaunais laiks” politiķi pat norādīja, ka Valsts kanceleja vairs nav nepieciešama.

Par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību. Grozījumu būtība ir sekojoša: gadā, kad ievēlēta jauna Saeima, budžets jāpieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tā izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Tautas partijas frakcija uzskata, ka minētās normas ieviešana radītu skaidrību par nākamā gada valsts budžeta projektu un pēc vēlēšanām nebūtu pārsteigumu vismaz budžeta pamatnostādnēs. Par to, ka budžets savlaicīgi iesniedzams Saeimā līdz 1.septembrim, jau publiski ir izteikušies un atbalstījuši gan Latvijas Bankas prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Lai plānotu savu uzņēmējdarbību, daudzi uzņēmēju pārstāvji vēlas skaidrību gan par pamatnodokļu politiku, gan par valsts prioritātēm un citām valsts budžeta pamatnostādnēm. Kā no tribīnes sacīja Tautas partijas frakcijas deputāts Kārlis Leiškalns, iesim uz vēlēšanām ar atklātām kārtīm, nevis pamodīsimies pēc 2.oktobra ar jauniem pārsteigumiem nodokļu politikā, pabalstu un pensiju sistēmā un neskaidrībām citās jomās! Protams, ir ļoti žēl, ka neguvām Saeimas atbalstu. Bet tas, kas notika, vēl nenozīmē, ka mūsu frakcija pie šā jautājuma neatgriezīsies. Jo, lai cik tas smagi būtu, jāapzinās: budžeta konsolidācija 2011.gadā būs jāveic. Šajā sakarā skaitļi izskan visdažādākie. Tā, piemēram, no finanšu ministra puses tiek runāts par aptuveni 400–450 miljoniem, bet no premjera puses pēdējā versijā – par 250 miljoniem latu. Uzskatām, ka skaidrībai ir jābūt pēc iespējas ātrāk.

Un visbeidzot. Par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam, kurā likumprojektu izskatījām šodien, saņēma no deputātiem diezgan daudz priekšlikumu, kas būtiski mainītu atbildības sadalījumu starp meža īpašniekiem vai valdītājiem un Valsts meža dienestu, kā arī mazinātu birokrātiskos šķēršļus, lai koku ciršanas apliecinājumu saņemtu ātrāk, kā arī lai apliecinājuma termiņi tiktu pagarināti uz laiku, kas ilgāks par tekošo saimniecisko gadu. Tomēr sakarā ar to, ka līdzīgi grozījumi atrodas Ministru kabinetā, kur notiek to saskaņošana starp ministrijām, un visdrīzāk tie šīs Saeimas laikā nenonāks parlamentā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pati iesniegs likuma grozījumus, lai tos varētu plašāk izdiskutēt un pieņemt.

G.Laicāns

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Zinot, kādas ir Saeimā pozīcijas un opozīcijas balsu attiecības, es vēlos runāt par trijām sagatavoto likumprojektu grupām.

Pirmā ir likumprojektu grupa, par kuru tikko runāja Tautas partijas frakcijas pārstāvis Ārbergs. Šajā gadījumā opozīcija pārbauda pozīcijas modrību, un šajā sakarā jāpiemin divi likumprojekti.

Pirmkārt, Saeima šodien noraidīja Tautas partijas frakcijas sagatavoto Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu, kas paredzēja no šā gada 1.septembra reorganizēt Valsts kanceleju – pievienot Tieslietu ministrijai. Jo šis likumprojekts, tāpat kā arī nākamais manis pieminētais likumprojekts, ir populistisks un nav šajā priekšvēlēšanu gaisotnē realizējams.

Otrkārt, Saeima šodien noraidīja arī opozīcijas frakciju deputātu sagatavoto grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību; grozījums paredzēja noteikt, ka nākamā gada valsts budžets Saeimā ir jāiesniedz līdz 1.septembrim. Deputāti tātad rosināja mainīt līdzšinējo kārtību, kas paredz, ka gadā, kad ievēlē jauno Saeimu, budžets ir jāpieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad tā izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Protams, katrā Saeimas sēdē mēs sagaidīsim šādus priekšlikumus. Un pozīcijai ir jādod sava atbilde uz šādiem priekšlikumiem.

Otra likumprojektu grupa ir tā, par kuru jāteic, ka bija gan pozīcijas, gan opozīcijas izpratne par šo likumprojektu nepieciešamību. Kā piemērus es varu minēt grozījumu Likumā par ostām, grozījumu Meža likumā, grozījumus Prokuratūras likumā... Īpaši minēšu grozījumu Likumā par ostām. Likuma izmaiņas paredz, ka ostu pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt, ziedot valstij, ieskaitot tos valsts budžetā. Ministru kabinets savukārt lemj par šo līdzekļu pieņemšanu. Ja ziedotājs nav noteicis dāvinājuma izlietošanas mērķi un attiecīgo valsts budžeta iestādi, valdībai būs jālemj arī par to.

Īpaši šodien pietiekami laba attieksme bija pret Meža likumu, par kuru arī iepriekš runāja. Tomēr eksperti nebija izvērtējuši divus priekšlikumus, un tāpēc arī Saeima neatbalstīja šos divus priekšlikumus. Bet kopumā atbalstīja šos grozījumus Meža likumā.

Man jāpiemin arī Prokuratūras likuma izmaiņas jeb grozījumi, ko pieņēma šodien Saeimā. Ir runa par ģenerālprokurora pilnvaru pagarināšanu. Protams, šis likumprojekts, grozījums Prokuratūras likumā, tika iesniegts komisijām. Tika rosināts noteikt, ka gadījumā, kad izbeidzas ģenerālprokurora pilnvaru termiņš un Saeima nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru, līdzšinējā ģenerālprokurora pilnvaru laiks turpinās līdz dienai, kad parlaments ieceļ jaunu šo pienākumu veicēju. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu Ģenerālprokuratūras darbības nepārtrauktību, iesākto lietu un procesu virzību gadījumos, kad Saeima, izbeidzoties ģenerālprokurora pilnvaru termiņam, nav iecēlusi jaunu ģenerālprokuroru. Ja grozījumi Saeimā tiks pieņemti vistuvākajā laikā, tas ļaus tagadējam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim turpināt pildīt pienākumus līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai.

Es gribu runāt arī par trešo grupu – to, kurā ir fundamentālie likumprojekti. Un diemžēl vienmēr ir tā, ka nav īstais laiks un netiek pieņemti grozījumi saistībā ar partiju finansēšanu. Jo Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska, samazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti.

Bija arī mūsu partijas frakcijas, partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas, trīs priekšlikumi, kuri diemžēl netika atbalstīti.

Pirmkārt, netika atbalstīts priekšlikums samazināt ziedojumu maksimālo apmēru partijai – no pašreizējām simt minimālajām mēnešalgām, tas ir, 18 000 latu, līdz 50 minimālajām mēnešalgām – 9000 latiem.

Otrkārt, netika arī atbalstīts priekšlikums priekšvēlēšanu tēriņiem piemērot koeficientu 0,004. Piedāvātie grozījumi paredzēja uz pusi samazināt politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu izdevumus, kā arī paplašināt ar priekšvēlēšanu kampaņu saistīto izdevumu bāzi. Proti, pašreizējo 570 000 latu vietā, ko partijas drīkst tērēt savās priekšvēlēšanu kampaņās, tās tērētu, kā to paredzēja mūsu piedāvātais priekšlikums, 285 000 latu.

Treškārt, netika arī atbalstīts priekšlikums iekļaut priekšvēlēšanu tēriņos, uz kuriem attiecas likuma noteiktie griesti, arī atalgojumu par visa veida reklāmas materiālu sagatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu un organizēšanu, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām.

Līdz ar to man ir jāteic tas, ko teica partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne debatēs, – ka mēs šādā veidā demokrātiju, tautas varu, ar šo partiju finansēšanas likumu pārvēršam par plutokrātiju, tas ir, naudas varu.

S.Bendrāte

(frakcija “Jaunais laiks”):

Tas, ko es vēlos teikt, ir arī, protams, jau pieminētais... tas, ko jau iepriekš pieminēja kolēģi.

Es varu teikt par Tautas partijas iesniegtajiem diviem likumprojektiem, ka patiesībā tā ir tikai darbības imitācija, jo partija, kas ir bijusi koalīcijā un ir aizgājusi no tās, ir skaidri parādījusi, ka strādāt šajā Latvijai grūtajā laikā tā nevēlas. Un vienīgais, ko tā var darīt, ir neļaut strādāt šai – Dombrovska valdībai.

Un konkrēti ir tātad runa par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Bija ierosināts likvidēt Valsts kanceleju.

Mēs zinām, ka Valsts kancelejai kā institūcijai ir sava vieta valsts pārvaldes sistēmā, tāpat kā Valsts prezidenta kancelejai, tāpat kā Saeimas Kancelejai. Tas ir konkrēts darbs, kas ir jānodrošina tehniski, tādējādi garantējot darbu gan Saeimai, gan Valsts prezidentam, gan, piemēram, arī Ministru kabinetam, ja jau runājam konkrēti.

Protams, Tautas partija nevēlējās atzīt to, ka Kalvīša valdības laikā, tātad Tautas partijas valdības laikā, Valsts kancelejas tēriņi bija uzpūsti līdz 5 miljoniem latu gadā un ka tie šobrīd ir jau samazināti par 3 miljoniem; ka toreiz Valsts kancelejā strādāja vairāk kā 200 cilvēku un ka tagad šo cilvēku skaits ir samazināts vairāk par 80; ka toreiz bija vairāk kādas 25 struktūrvienības Valsts kancelejā un ka tagad ir tikai puse. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir teicis, ka tā jau nav pēdējā līnija; ka šos skaitļus var arī vēl vairāk samazināt un tas arī tiks darīts.

Un arī otrs likumprojekts – tas, kurš paredzēja, ka valsts nākamā gada budžets Saeimas vēlēšanu gadā iesniedzams līdz 1.septembrim, – ir tieši tāda pati darbības imitācija un ūdens duļķošana, lai pārē­jiem, kas grib strādāt, būtu grūti strādāt. Jo ir taču skaidrs, ka pati Tautas partija iepriekšējās reizēs, kad arī bija vēlēšanu tuvums, nekad nemaz nerosināja šādus grozījumus. Un skaidrs, ka budžets – tas ir nākamās valdības galvenais instruments, ar ko tā īsteno savu politiku. Kāda tad interese būs nākamajai valdībai īstenot šīs valdības politiku? Bet, protams, šī valdība strādā pie nākamā gada budžeta aprisēm, un būs skaidrs šis rāmis. Un tas tiks arī atstāts, lai jaunajai valdībai nebūtu jāsāk viss pilnīgi no nulles. Un tas ir pilnīgi normāls process.

Es vēlos pieminēt arī grozījumus Prokuratūras likumā, kuri tika nodoti komisijai. Tie bija iesniegti no “Jaunā laika”, “Pilsoniskās Savienības” un “Sabiedrības citai politikai” puses. Ar šiem likuma grozījumiem mēs vēlējāmies nodrošināt ģenerālprokurora darbu līdz jauna ģenerālprokurora ievēlēšanai, lai nav tāda situācija, kāda ir šobrīd ar Maizīti, kad bija šis dīvainais balsojums. Faktiski 11.maijā Maizītim beidzas pilnvaras ģenerālprokurora amatā, un tad ir jautājums – kas tad būs līdz nākamajam brīdim, kad tiks ievēlēts ģenerālprokurors? Tātad šīs lietas ir jāsakārto.

Ko es vēl vēlos pateikt? Ir trīs likumprojekti no sociālās jomas, tos es pieminēšu.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pilnveidos darba attiecības cietumā, jo ieslodzījuma vietās strādā ieslodzītie. Būs, protams, iespējams, cilvēkam, strādājot arī pēc tam, pēc iznākšanas no cietuma, saņemt arī nelielu sociālo aizsardzību, un varbūt tas šos cilvēkus mudinās un motivēs tomēr nostāties uz likumpaklausīga ceļa turpmāk savā dzīvē.

Tad vēl viens. Tas ir Satversmes tiesas spriedums, kas mums ir obligāti jāizpilda un ko mēs izpildīsim, un kas saistīts ar Černobiļas avārijas seku likvidētājiem un cilvēkiem, kas no tās ir cietuši, kas ir bijuši apgādājamie tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši invaliditāti. Lai tie, kas līdz šā konkrētā likuma spēkā stāšanās brīdim, līdz šā gada 1.janvārim... Kad bija aprēķinātas šīs invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, tās izrādījās mazākas nekā pirms tam, tāpēc šī tiesiskā paļāvība ir jānodrošina.

Un tad es vēl vēlos pieminēt arī likuma grozījumus saistībā ar reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ar kuriem tiek nodrošināta šo profesiju un kvalifikācijas atzīšana dzelzceļa nozarē atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas dod iespējas šo profesiju darbiniekiem strādāt arī ārpus Latvijas.

Un visbeidzot es gribu trīs vārdus pateikt arī par grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kuros bija iesniegti arī “Jaunā laika” priekšlikumi, lai samazinātu priekšvēlēšanu tēriņus. Diemžēl mums ne biedra naudas, ne dāvinājumus, ne ziedojumus neizdevās samazināt, un arī pārējos griestus neizdevās samazināt, jo acīmredzot partijas tomēr ir ieinteresētas tērēt vairāk līdzekļu vēlēšanām. Un tātad šādi grozījumi... Protams, priekšvēlēšanu laikā tādus pieņemt ir visai grūti, patiesībā – pat neiespējami, kaut gan īstenībā tas būtu diezgan labi un atbilstoši sabiedrības interesēm.

Paldies jums par to, ka klausījāties! Ir ļoti labs laiks, un es novēlu jums tiešām sau­lainas dienas jūsu mazdārziņos!

D.Staķe

(ZZS frakcija):

Es šodien gribu runāt par jautājumiem, kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem un kas skar viņu ikdienu, neskatoties uz to, ka Saeimā arvien biežāk tiek minētas tuvojošamies Saeimas vēlēšanas un ka partijas cita citu vaino populistisku priekšlikumu iesniegšanā.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta premjera Valda Dombrovska masu medijos izskanējušo paziņojumu, ka pensijas nākamgad nebūs jāsamazina. Vienlaikus mūsu deputāti stingri sekos līdzi tam, lai šis solījums arī tiktu pildīts, un jebkādas nobīdes šajā jautājumā mēs nepieļausim. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti norobežojas arī no “Vienotības” līdera Ģirta Valda Kristovska idejas par naudas aizņemšanos no pensionāriem. Ceram, ka tas ir tikai apvienības līdera personiskais viedoklis.

Taču frakcijas deputātus bažīgus dara fakts, ka neizskan stabils solījums attiecībā uz pašreizējās pabalstu sistēmas saglabāšanu. Gribam atgādināt, ka pašreizējos augsta bezdarba līmeņa apstākļos šie pabalsti ir daudzu ģimeņu vienīgais ienākums. Šim jautājumam varētu pievērsties tikai tad, kad valstī uzlabosies sociāli ekonomiskā situācija un krasi kritīsies bezdarba līmenis.

Attiecībā uz izskanējušo informāciju par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nodošanu Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā gribu teikt to, ka mēs respektēsim likumu par administratīvi teritoriālo reformu, ko pieņēmis Saeimas vairākums, neskatoties uz to, ka frakcijai šajā jautājumā ir pretējs viedoklis. Tomēr bažīgus mūs dara fakts, ka vairākās vietās Latvijā, konkrēti, Rojā un Alojā, notiek atsevišķu pašvaldību mēģinājumi atdalīties no izveidoto novadu teritorijām. Ļoti uzmanīgi jāpēta, vai tās patiešām ir lielākās daļas iedzīvotāju vai tikai šauru interešu grupu vēlmes. Kaut arī nākamajā Saeimā ir paredzēts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkcijas nodot citu minis­triju pārziņā, būtu jāatceras, ka, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem, lai arī kuras ministrijas pārziņā tie būtu, vienmēr kā primārās ir jāizvirza visa novada teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju intereses, kā arī jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte.

Paldies par uzmanību! Saulainu nedēļas nogali un brīvdienas!