LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētāja Ligita Začesta:

Lai savu viedokli varētu argumentēt

Ziņojums Latvijas Pašvaldību savienības 11. kongresā Jūrmalā 2001. gada 18. maijā

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas kompetencē ir attīstības plānošanas, reģionālās attīstības, pašvaldību attīstības un sadarbības, zemes reformas, vides aizsardzības un citi jautājumi.

Komiteja pagājušo četru gadu (1997 – 2000) laikā nostabilizējusies, apguvusi daudzveidīgas darba formas, formulējusi pašvaldību viedokli virknē svarīgu jautājumu, izskatījusi daudzus ministriju gatavotus normatīvu aktu projektus, protestējusi un saskaņojusi. Darbs komitejā ir tas mehānisms, kā veidojas Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis, saskaņojot visu pašvaldību veidu uzskatus un priekšlikumus.

Pašvaldību administratīvā un teritoriālā reforma

Šis ir viens no komitejā visvairāk diskutētiajem jautājumiem. Komiteja uzskatīja, ka lietderīgi nevis apstrīdēt nepārdomātus reformu projektus, bet precīzi definēt savu viedokli par problēmu kopumā. Tādēļ komiteja, izskatot jaunākos sagatavotos reformu projektus, vienojās par principiem, pēc kuriem būtu jāvadās reformas gaitā, ievērojot jau pieņemto likumu par administratīvi teritoriālo reformu. Šie principi ir redzami sagatavotajā kongresa rezolūcijā.

Nevajadzīgi ievilcināta ir reģionālā reforma. Salīdzinot iestāšanās procesus Eiropas Savienībā (ES) Austrumeiropas valstīs, ar kurām Latviju bieži mēdz salīdzināt, it īpaši ar pirmās sarunu grupas valstīm, redzam, ka šajās valstīs galvenā uzmanība tiek pievērsta stipru reģionu izveidei, jo tieši reģioniem ir būtiska ietekme ES finansējuma apgūšanai, kā piemēru var minēt Čehiju, Poliju, Ungāriju, kur jau ir izveidotas reģionālās pašvaldības ar patstāvīgu finansējumu. Reģionalizācijas procesi norit arī citās Eiropas valstīs, ja runājam par Eiropas Padomes (EP) valstīm, tad gribu atgādināt, ka EP rekomendācijās gan Igaunijas, gan Somijas, gan Latvijas valdībām norādīts, ka jāatjauno reģionālās pašvaldības, tikmēr Latvijā ļoti daudz laika esam zaudējuši, mēģinot reformēt vietējās pašvaldības.

Izvairoties no reģionālo pašvaldību izveidošanas, esam palēninājuši attīstību, jo, lai gan ir izveidoti plānošanas reģioni, to finansiālās iespējas vēl ir vājas un līdz ar to ir pamatotas grūtības attīstīt nepieciešamo kapacitāti jeb administratīvās spējas strādāt ar Eiropas Savienības projektiem un tos līdzfinansēt.

Tieši vēlētu reģionālo pašvaldību atjaunošana varētu nodrošināt, ka reģioniem ir resursi un iespējas patstāvīgi īstenot ES strukturālo fondu atbalstītos un citus projektus.

Topošais Reģionālās attīstības likums un arī Teritorijas plānošanas likums neuzlabo pastāvošo plānošanas un projektu vadības sistēmu, bet gan pazemina plānošanas reģionu juridisko statusu un pārkārto sistēmu centralizācijas virzienā,

Šie likumprojekti ir izstrādāti, atbildot uz EK izteikto kritiku par neskaidro atbildības sadalījumu reģionālā attīstībā, un tas ir mēģinājums sakārtot reģionālās attīstības un plānošanas sistēmu. Taču būtībā tie ir vērsti uz vienu — galveno mērķi — sakārtot Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas plūsmas, šim mērķim pakārtojot reģionu intereses un izjaucot jau esošo plānošanas sistēmu.

Par mērķa dotācijām

attīstības plānošanai

Pašvaldībām pēdējā laikā tiek pārmests, ka pilnībā netiek izmantotas iespējas saņemt šīs dotācijas. Taču jāatgādina, ka vairākus gadus pēc kārtas paredzētā summa plānošanai valsts budžetā tiek samazināta, piemēram, paredzēto šī gada finansējumu Saeimā samazināja par vairāk nekā 200 tūkst. latu, šo summu novirzot ēkas remontam, kam gan nav nekādas saistības ar plānošanas veicināšanu. Rezultātā šogad tikai mērķdotācijām tām pašvaldībām, kuras šo procesu sāk no sākuma, ir iespējams izmantot apmēram 280 tūkst. latu, tātad tikai apmēram 40 pašvaldībām būs iespēja pirmo reizi saņemt šo dotāciju.

Jāatzīmē, ka gadskārtējās sarunās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) tika panākts kopīgs viedoklis, ka mērķa dotācijas plānošanai nākamā gada budžetā būtu paredzamas viena miljona latu apmērā, kā tas bija vairākus iepriekšējos gadus.

Vēl šo sarunu laikā tika panākta vienošanās, ka Reģionālās attīstības padome, kuru vada reģionālās attīstības ministrs, izvērtēs no reģionālās attīstības viedokļa Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un VARAM sagatavotos valsts investīciju projektus 2002.—2004. gadam. Līdz ar to varam teikt, ka pēc aktīvas LPS ietekmes reģionālās attīstības padome ir sākusi izskatīt būtiskus jautājumus, kas tieši iespaido reģionālo attīstību, nevis, kā tas bija līdz šim, nodarbojusies tikai ar Reģionālā fonda līdzekļu pārraudzību.

Runājot par pašvaldību iespējām piesaistīt papildu finansējumu attīstības projektiem no dažādiem fondiem un programmām, jāatzīst, ka ar katru gadu šīs iespējas samazinās, piemēram, samazināts reģionālā fonda finansējums, vides aizsardzības fonds pamatā nodarbojas ar "Phare" projektu līdzfinansējumu. Reāli šobrīd pašvaldībām ir pieejams tikai "Phare" Mazo projektu fonds. Līdz ar to, lai gan pašvaldības bieži tiek kritizētas par to, ka tām nav pietiekamas prasmes sagatavot projektu pieteikumus, reālā situācija ir pretēja: problēma ir finansējuma trūkums, nevis pašvaldību profesionalitātes trūkums. Piemēram, uz pagājušā gada Mazo projektu fonda finansējumu pretendēja apmēram 70 projekti, taču finansējuma pietika tikai 11 projektiem. Bet, lai veiksmīgi nākotnē realizētu lielus ES investīciju projektus, nepieciešams sākt ar nelieliem, jo ieviešanas procedūras ir līdzīgas visiem projektiem.

Pateicoties intensīvam Baltijas jūras valstu un Ziemeļvalstu atbalstam, ir panākta vienošanās ar EK jautājumā par "Phare" pārrobežu programmu, ko paredzēts sadalīt divās daļās: lielākiem jeb investīciju projektiem un mazajiem projektiem, kā arī saglabāt līdzšinējo Mazo projektu fondu.

Tās ir tikai dažas problēmas, ar ko nodarbojas Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja.

Nobeigumā gribu teikt lielu paldies komitejas dalībniekiem Visvaldim Gercānam, Dacei Grīnbergai, Miķelim Gruzītim, Jānim Krūklītim, Gunāram Laicānam, Jurim Sladzim, Uldim Strazdam un pārējiem komitejas dalībniekiem, kuri nežēloja laiku un piedalījās komitejas darbā. Aicinu arī jaunievēlētos pašvaldību vadītājus mums pievienoties.