• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2010. gada 30. marta saistošie noteikumi Nr. 62 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.2010., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/209838

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.66

Grozījums Rīgas domes 2007.gada 19.jūnija saistošajos noteikumos Nr.80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā"

Vēl šajā numurā

14.05.2010., Nr. 76

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 62

Pieņemts: 30.03.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.62

Rīgā 2010.gada 30.martā (prot. Nr.30, 18.§)

Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 9.punktu,
Meža likuma 8.panta otro daļu un Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta
noteikumu Nr.717 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 12.punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi nosaka apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtību, ārpus meža zemes augošu koku ciršanas kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

2. Visi apstādījumi Rīgas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi. Visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība.

3. Apstādījumi, kas atrodas Rīgas pilsētas publiskajā ārtelpā (ielās, bulvāros, laukumos, parkos, skvēros un krastmalā) un kas bez ierobežojuma pieejami sabiedrībai, ir publiski apstādījumi.

4. Šie saistošie noteikumi neattiecas uz aizsargājamo koku uzturēšanu, aizsardzību un ciršanu.

II. Apstādījumu uzturēšana un aizsardzība

5. Apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību Rīgas pilsētā pārrauga Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde).

6. Par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

7. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums:

7.1. nodrošināt nokaltušu koku, kuri pilnībā zaudējuši augtspēju, un avārijas stāvoklī esošu koku nociršanu;

7.2. pirms koku ciršanas saņemt Būvvaldē ciršanas atļauju, izņemot šajos saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos;

7.3. nepieļaut savā zemesgabalā darbību, kura izraisītu piegulošā zemesgabala apstādījumu bojāeju.

8. Publisko apstādījumu zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam papildus 7.punktā noteiktajam ir pienākums:

8.1. kopt kokus profesionāla koku kopēja (arborista) uzraudzībā, ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības;

8.2. pēc ciršanas darbiem sakopt ciršanas vietu (aizvākt koksni un zarus, izfrēzēt celmus, uzbērt auglīgu augsni 10 cm kārtā utt.).

9. Apstādījumos aizliegts:

9.1. bez Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas (turpmāk – Komisija) lēmuma par koku ciršanu un ciršanas atļaujas saņemšanas cirst kokus, izņemot šajos saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos;

9.2. lauzt koku zarus, bojāt mizu, stumbru un saknes.

10. Publiskajos apstādījumos papildus 9.punktā noteiktajam aizliegts:

10.1. bojāt apstādījumus – visas ar augiem apaudzētas, dabīgā vai mākslīgā veidā veidotas un koptas teritorijas;

10.2. braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu;

10.3. veikt stādījumu (aleju, rindu stādījumu u.tml.) kopšanas darbus (vainagu veidošana, apdobes veidošana, stumbru aizsardzības nodrošināšana u.tml.) ielu sarkanajās līnijās, neievērojot ielas vai kvartāla robežās raksturīgo ainavu visā tās garumā.

11. Publiskajiem apstādījumiem, kuri atrodas uz Rīgas pilsētas pašvaldības zemes, lai nodrošinātu to pienācīgu uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī to estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu vai uzlabošanu, tiek noteikta viena no šādām kvalifikācijas kategorijām atbilstoši publisko apstādījumu nozīmībai, kvalitātei, teritoriālajam izvietojumam, nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem un citiem nozīmīgiem faktoriem:

11.1. 1.kategorija – Rīgas vēsturiskā centra (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas [UNESCO] Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekts Nr.852) un tā aizsardzības zonas teritorijā esošie pilsētas kultūrvēsturiski nozīmīgie publiskie apstādījumi, dendroloģiskās, mākslinieciskās un vēsturiskās vērtības neatkarīgi no īpašuma formas;

11.2. 2.kategorija – Rīgas priekšpilsētas (rajona) vai mikrorajona nozīmes publiskie apstādījumi un ielu apstādījumi;

11.3. 3.kategorija – vietējas nozīmes skvēri un ielu apstādījumi, dzīvojamo māju pagalmu, iestāžu, uzņēmumu, skolu, slimnīcu teritoriju un kapsētu apstādījumi;

11.4. 4.kategorija – citi un speciālas nozīmes apstādījumi: kāpu un nogāžu stiprinājumi, trokšņu un vēju aizsargi u.c. pēc to ierīkošanas vai rekonstrukcijas.

III. Ārpus meža zemes augošu koku ciršanas kārtība

12. Ārpus meža zemes augošu koku ciršanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.717 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” un šie saistošie noteikumi.

13. Koku ciršana pieļaujama, ja tie rada draudus iedzīvotāju veselībai un īpašumam, satiksmes drošībai, būvēm vai komunikācijām, pamatojoties uz būveksperta slēdzienu, kā arī apstādījumu rekonstrukcijas vai renovācijas nolūkos.

14. Avārijas stāvoklī esošu koku (ar vizuāli redzamām pazīmēm – daļēji sasvēries, ar bojātu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai citādi bīstams koks), kas rada reālus draudus cilvēku veselībai, dzīvībai vai īpašumam, atļauts nocirst bez Komisijas lēmuma par koku ciršanu un ciršanas atļaujas saņemšanas, ja koka nociršana nav atliekama un par tā nociršanu tiek informēta Būvvalde.

15. Zemesgabala īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc avārijas stāvoklī esoša koka nociršanas (novākšanas) rakstveidā par to informēt Būvvaldi, iesniegumam pievienojot dokumentu, kas apliecina, ka koks pirms nociršanas bijis avārijas stāvoklī (piemēram, fotofiksācija pirms koka nociršanas, avārijas dienesta rakstveida apliecinājums par avārijas stāvoklī esošu koku u.tml.). Būvvalde apseko situāciju dabā un noformē apstādījumu apskates aktu.

16. Koku ciršanas saskaņošanai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Būvvaldē motivētu rakstveida iesniegumu, kuram nepieciešamības gadījumā pievieno zemes īpašuma (valdījuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas, zemesgabala robežu plāna apliecinātu kopiju un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu par koku ciršanu.

17. Būvvalde pēc iesnieguma saņemšanas veic koku apskati, noformējot apstādījumu apskates aktu, un iesniegumu par koku ciršanu un apstādījumu apskates aktu iesniedz Komisijai lēmuma pieņemšanai.

18. Komisija mēneša laikā no iesnieguma par koku ciršanu saņemšanas Būvvaldē pieņem lēmumu par koku ciršanu, nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru un norādot nosacījumus zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanai un ciršanas atļaujas saņemšanai, vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu.

19. Komisijas lēmums par koku ciršanu ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas brīža. Ja beidzies Komisijas lēmuma par koku ciršanu derīguma termiņš, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu, Būvvalde atkārtoti apseko kokus un nodod apstādījumu apskates aktu Komisijai lēmuma pieņemšanai par koku ciršanu.

20. Pirms Komisijas lēmuma par koku ciršanu publiskajos apstādījumos rīkojama sabiedriskās apspriešanas procedūra.

21. Komisija lēmumā par sabiedriskās apspriešanas procedūras organizēšanu nosaka sabiedriskās apspriešanas organizēšanas uzsākšanas dienu un termiņu. Būvvalde ne vēlāk kā vienu dienu pirms sabiedriskās apspriešanas procedūras uzsākšanas paziņojumu par sabiedriskās apspriešanas procedūras rīkošanu ievieto Rīgas pilsētas pašvaldības mājas lapā www.riga.lv, Būvvaldes mājas lapā, kā arī izvieto Būvvaldes un Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju telpās.

22. Rakstiskas atsauksmes par sabiedrisko apspriešanu koku ciršanai iesniedzamas Būvvaldē sabiedriskās apspriešanas laikā.

23. Būvvalde ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc sabiedriskās apspriešanas procedūras pabeigšanas apkopo sabiedriskās apspriešanas rezultātus (saņemtos priekšlikumus, noraidījumus, atsauksmes u.tml.) un sagatavo Komisijai ziņojumu par sabiedriskās apspriešanas procedūru.

24. Komisija pēc Būvvaldes ziņojuma par sabiedriskās apspriešanas procedūru saņemšanas izvērtē sabiedriskās apspriešanas rezultātus un pieņem lēmumu par koku ciršanu.

25. Ja koku izciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī plānoto koku ciršanai, tad papildus nav nepieciešams organizēt sabiedrisko apspriešanu koku ciršanai saskaņā ar šo saistošo noteikumu 21.–24.punktu.

26. Komisija, izskatījusi jautājumu par koku ciršanu, nosaka zaudējumu atlīdzības apmēru saskaņā ar šo saistošo noteikumu 1.pielikumu.

27. Komisijai ir tiesības samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, ja koku ciršana plānota uz Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala.

28. Koku ciršana veicama tikai pēc ciršanas atļaujas (šo saistošo noteikumu 2.pielikums) saņemšanas ciršanas atļaujā noteiktajā termiņā, kas ir vienāds ar Komisijas lēmuma par koku ciršanu derīguma termiņu.

29. Koku ciršanas atļauja saņemama Būvvaldē pēc zaudējumu atlīdzības samaksāšanas, uzrādot maksājuma dokumenta, kas apliecina zaudējumu atlīdzības samaksu, oriģinālu vai apliecinātu kopiju. Būvniecības gadījumā koku ciršanas atļauja tiek izsniegta tikai pēc būvatļaujas saņemšanas.

30. Ciršanas atļaujai koku ciršanas laikā jāatrodas darba izpildes vietā.

31. Par avārijas stāvoklī esoša koka nociršanu, ja persona Būvvaldē iesniegusi dokumentu, kas apliecina, ka koks pirms nociršanas bijis avārijas stāvoklī, un nokaltuša koka nociršanu zaudējumu atlīdzību neaprēķina. Par kalstoša koka (koks ar izteiktām kalšanas pazīmēm, nokaltušiem zariem un samazinātu lapojuma apjomu par vairāk nekā 50%) nociršanu zaudējumu atlīdzības apmērs tiek samazināts saskaņā ar šo saistošo noteikumu 1.pielikumu.

32. Zaudējumu atlīdzība maksājama Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmas “Rīgas apstādījumu atjaunošanas fonds” kontā.

IV. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

33. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt pie Rīgas domes priekšsēdētāja. Rīgas domes priekšsēdētāja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

34. Būvvaldes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt pie Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

V. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

35. Par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

36. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē likums “Par policiju”.

37. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.

38. Rīgas pilsētas būvvalde ir atbildīga par šo saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

VI. Publisko apstādījumu uzturēšanas finansējums

39. Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības nodrošināšanai Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā paredzēta Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programma “Rīgas apstādījumu atjaunošanas fonds”.

40. Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmas “Rīgas apstādījumu atjaunošanas fonds” finanšu nodrošinājumu veido ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības.

41. Saskaņā ar šiem saistošajiem noteikumiem visi Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmā “Rīgas apstādījumu atjaunošanas fonds” iemaksātie līdzekļi izmantojami šādi:

41.1. 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. apstādījumu atjaunošanas un kopšanas programmu realizācijai;

41.2. 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes darbības nodrošināšanai.

VII. Noslēguma jautājumi

42. Atcelt Rīgas domes 2009.gada 17.decembra saistošos noteikumus Nr.50 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”.

43. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 1999.gada 21.jūnija saistošie noteikumi Nr.38 “Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”.

44. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Rīgā 2010.gada 7.aprīlī

 



 

1.pielikums
Rīgas domes 30.03.2010.
saistošajiem noteikumiem Nr.62

Zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzības apmēra noteikšanas kārtība

  1. Zaudējumu atlīdzības apmēru par koka ciršanu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

    Z = S x Ks x Kav x Kc vai Kcx, kur

    Z – videi (apstādījumiem) nodarītie zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu (Ls),

    S – koka stumbra caurmērs (cm),

    Ks – koka sugas koeficients (1.tabula),

    Kav – atrašanās vietas koeficients (2.tabula),

    Kc – korekcijas koeficients, kuru pielieto saskaņotas koka ciršanas gadījumā (3.tabula),

    Kcx – korekcijas koeficients, kuru pielieto patvaļīgas koka ciršanas gadījumā (3.tabula).

  2. Aprēķinos izmantojamo koka stumbra caurmēru mēra 1,3 m augstumā no sakņu kakla. Ja tas nav iespējams, tad mēra celma caurmēru, to attiecīgi koriģējot ar koka caurmēru 1,3 m augstumā saskaņā ar šī pielikuma 4.tabulu.
  3. Ja nav iespējams izmērīt koka vai celma caurmēru, koka parametrus nosaka, pamatojoties uz zemesgabala topogrāfisko plānu vai Būvvaldes sastādīto apstādījumu apskates aktu.

1.tabula

Koka sugas koeficients (Ks)

Nr.p.k.

Grupaa

Sugas

Ks

1.

A

Priede, egle, zirgkastaņa, ozols, liepa, melnalksnis, osis un visi svešzemju skuju un lapu koki

3

2.

B

Purva un āra bērzs, kļava, pīlādzis, vīksna, goba, ieva

2

3.

C

Papele, vītols, ošlapu kļava, apse, baltalksnis

1

2.tabula

Atrašanās vietas koeficients (Kav)

Nr.p.k.

Koka atrašanās vieta

Kav

1. Vecrīga (teritorija starp 13.janvāra ielu, Aspazijas bulvāri, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu un 11.novembra krastmalu)

5

2. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais Rīgas vēsturiskais centrs

4

3. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zona, kultūras pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijas

3

4. Pārējā Rīgas pilsētas administratīvā teritorija, izņemot savrupmāju teritorijas

1,5

5. Savrupmāju teritorijas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā

0,3

3.tabula

Korekcijas koeficients (Kc; Kcx)

Nr.p.k.

Koka ciršanas iemesls

Kc

Kcx

1.

Kalstošs koks

0,2

1

2.

Nokaltis koks

0

0,5

3.

Augošs koks:

3.1.

apstādījumu uzturēšana (koks bojā būvi, inženierkomunikācijas vai traucē to darbībai u.c.)

1

5

3.2.

būvniecība (ēku, būvju un inženierkomunikāciju izbūve u.c.)

1,5

4.tabula

Korekcijas tabula koka caurmēra noteikšanai 1,3 m augstumā virs sakņu kakla atbilstoši celma caurmēram

Nr.p.k.

Koka suga*

Koka caurmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla

Priede, ozols

Egle, osis

Bērzs, liepa, melnalksnis

Apse, baltalksnis

Celma caurmērs (cm)

1.

7,1-14,0

7,1-13,0

7,1-14,0

7,1-12,0

8

2. 14,1–18,0 13,1–18,0 14,1–20,0 12,1–16,0

12

3. 18,1–23,0 18,1–23,0 20,1–25,0 16,1–21,0

16

4. 23,1–28,0 23,1–29,0 25,1–29,0 21,1–25,0

20

5. 28,1–32,0 29,1–34,0 29,1–34,0 25,1–30,0

24

6. 32,1–37,0 34,1–40,0 34,1–39,0 30,1–34,0

28

7. 37,1–41,0 40,1–45,0 39,1–43,0 34,1–39,0

32

8. 41,1–46,0 45,1–50,0 43,1–48,0 39,1–43,0

36

9. 46,1–50,0 50,1–56,0 48,1–52,0 43,1–48,0

40

10. 50,1–55,0 56,1–61,0 52,1–57,0 48,1–52,0

44

11. 55,1–60,0 61,1–67,0 57,1–61,0 52,1–57,0

48

12. 60,1–64,0 67,1–72,0 61,1–65,0 57,1–61,0

52

13. 64,1–69,0 72,1–78,0 65,1–70,0 61,1–66,0

56

14. 69,1–73,0 78,1–83,0 70,1–74,0 66,1–71,0

60

15. 73,1–78,0 83,1–88,0 74,1–79,0 71,1–75,0

64

16. 78,1–83,0 88,1–93,0 79,1–83,0 75,1–80,0

68

17. 83,1–87,0 93,1–99,0 83,1–88,0 80,1–84,0

72

      * Tabulā neminētas koku sugas gadījumā piemērojami tās tabulā uzrādītās sugas parametri, kuras eksemplāra stumbrs posmā no sakņu kakla līdz 1,3 m ir visvairāk līdzīgs.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

 


 

2.pielikums
Rīgas domes 30.03.2010.
saistošajiem noteikumiem Nr.62

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!