• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par iespējamo Igaunijas pievienošanos eirozonai 2011.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.2010., Nr. 75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/209786

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par nepavadītu nepilngadīgo aizsardzību, kuri ierodas ES

Vēl šajā numurā

13.05.2010., Nr. 75

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par iespējamo Igaunijas pievienošanos eirozonai 2011.gadā

Eiropas Komisija

12.jūnijā Eiropas Komisija publicēja savu 2010.gada konverģences ziņojumu. Tajā novērtēts konverģences progress valstīs, kuras nav eirozonas dalībnieces. Novērtējums veikts uz pasaules finanšu krīzes fona, kas ir ietekmējusi nominālās konverģences perspektīvas. Deviņās dalībvalstīs ar tā saukto izņēmuma statusu ir atšķirīgi panākumi ceļā uz vienoto valūtu, un no tām astoņas vēl nav izpildījušas visus nosacījumus, lai ieviestu eiro. Taču Igaunija grupā izceļas ar to, ka tā nepārprotami atbilst kritērijiem. Tas ir Igaunijas valdības un Igaunijas iedzīvotāju veikto stingro un efektīvo pasākumu rezultāts. Tādēļ Komisija secināja, ka Igaunija atbilst eiro ieviešanas kritērijiem, un šajā sakarā iesniedza priekšlikumu Padomei. Pēc tam, kad jūnijā Parlaments būs devis savu atzinumu un ES valstu un valdību vadītāji būs apsprieduši šo jautājumu augstākā līmeņa sanāksmē, jūlijā ES Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) pieņems galīgo lēmumu par eiro ieviešanu Igaunijā.

Igaunija ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni un ir gatava ieviest eiro 2011.gada 1.janvārī. Mēs atzinīgi vērtējam, ka Igaunija ilgstoši ir īstenojusi piesardzīgu politiku. Lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana būs veiksmīga, Igaunijai jāturpina centieni saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas nostādni. Igaunijai arī jāsaglabā modrība un laikus un izlēmīgi jāreaģē, ja parādās makroekonomikas nelīdzsvarotības palielināšanās un/vai konkurētspējas zuduma pazīmes. Tagad tai jāpaātrina praktiskā sagatavošanās, lai nodrošinātu, ka pāreja notiek vienmērīgi,” sacīja ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Viņš piebilda: “Novērtējums un mūsu priekšlikums ir arī spēcīgs signāls par eirozonu un plašāk par ES. Tas uzsver eiro kā vidēja termiņa politikas stūrakmens nozīmi un apstiprina, ka stabili politiskie centieni un ilgtermiņa uz stabilitāti orientēta politika dod konkrētus rezultātus.”

Deviņas ES valstis, kuras aplūkotas ziņojumā, ir Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Apvienotā Karaliste un Dānija ir juridiski atteikušās piedalīties eirozonā. Saskaņā ar Līgumu Komisija par šo tēmu ziņo reizi divos gados. Eiro ieviešanas kritēriji ir četri uz stabilitāti vērsti ekonomiskie nosacījumi, kas attiecas uz valsts budžeta stāvokli, cenu stabilitāti, valūtas kursa stabilitāti un ilgtermiņa procentu likmju konverģenci, un kuri ir stabili jāizpilda. Valsts tiesību aktiem monetārajā jomā arī jābūt saskaņā ar ES līgumu.

Igaunijas novērtējums

• Inflācija. Vidējā inflācija Igaunijā 12 mēnešu periodā līdz 2010.gada martam bija -0,7%, kas ir ievērojami zemāka par šā mēneša atsauces vērtību 1,0%, un paredzams, ka arī turpmāk tā saglabāsies ievērojami zemāka par atsauces vērtību. Ņemot vērā lielo starpību salīdzinājumā ar atsauces vērtību, salīdzinoši elastīgus tirgus un piesardzīgu politiku, Igaunijas cenu stāvoklis ir novērtēts kā stabils. Tomēr Igaunijai būs jāpaliek modrai, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni, jo īpaši turpinot īstenot tālejošu fiskālo politiku un saglabājot iekšzemes pieprasījumu atbilstošu pamatrādītājiem.

• Valsts finanses. Uz Igauniju neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Deficīts un parāds sekmīgi iekļaujas konverģences novērtējumam pieņemamās robežās: deficīts 2009.gadā bija 1,7% no IKP, neraugoties uz nebijušu nominālā IKP kritumu 15% apmērā. Saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi paredz, ka šogad un 2011.gadā deficīts sasniegs 2,5%. Valsts kopējais parāds 2009.gadā bija 7,2% no IKP, kas ir zemāks par Māstrihtas kritēriju, un tāds arī paliks, kaut gan prognozē, ka līdz 2013.gadam valsts parāds ievērojami palielināsies.

• Procentu likmes. Ilgtermiņa procentu likmes kritērijs Igaunijai nav tieši piemērojams, jo nav pieejamas etalona ilgtermiņa valsts obligācijas vai citi attiecīgi vērtspapīri, lai novērtētu konverģences ilgtspēju, ko atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes. Piemērotu obligāciju trūkums atspoguļo ļoti zemo bruto valsts parādu, kas atspoguļo budžeta pārpalikumu 2002.–2007.gadā. Kaut arī krīzes augstākajā punktā Igaunijas finanšu tirgu sāka uzskatīt par riskantāku, tā attīstība atsauces periodā, kā arī plašāks vērtējums par konverģences ilgtspēju, tai skaitā Igaunijas vienmēr piesardzīgā politika, ir pamatā pozitīvam novērtējumam par Igaunijas atbilstību ilgtermiņa procentu likmes kritērijam.

• Valūtas kurss. Attiecībā uz valūtas kursa kritēriju, Igaunija kopš 2004.gada 28.jūnija piedalās VKM II. Divu gadu periodā, kas beidzās 2010.gada 23.aprīlī, Igaunijas krona nav bijusi pakļauta būtiskiem satricinājumiem, un kopš kronas dalības sākuma nav bijušas novirzes no VKM II centrālā kursa.

Visbeidzot, Igaunijas tiesību akti monetārajā jomā ir atbilstīgi ES tiesību aktiem.

Pamatojoties uz šo novērtējumu un uz Eiropas Centrālās bankas sagatavoto konverģences ziņojumu, Komisija ierosina Igaunijai ieviest eiro 2011.gadā.

Citas dalībvalstis ar izņēmuma statusu

Konstatēts, ka neviena no pārējām astoņām ziņojumā novērtētajām valstīm neatbilst visiem eiro ieviešanas konverģences kritērijiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa



 

Latvijas ekonomikas ministrs

Līdz ar paziņojumu par Igaunijas uzņemšanu eirozonā Latvijai daudz mērķtiecīgāk būs jādomā par tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu ārvalstu investīciju piesaistīšanā. Pretējā gadījumā investori dos priekšroku Igaunijai, kas jau nākamgad atradīsies eirozonā.

“Jau šobrīd ekonomikas recesijas rezultātā ir saasinājusies konkurence par ārvalstu investoru piesaisti. Igaunijas iestāšanās eirozonā ir nopietns izaicinājums Latvijai un reizē motivācija daudz mērķtiecīgāk strādāt pie tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanas ārvalstu investīciju piesaistei,” atzīst ekonomikas ministrs.

Tas nozīmē, ka Latvijai arī turpmāk nopietni jāapņemas īstenot Eiropas Komisijas (EK) noteiktos kritērijus, iespējams, to izpildi nodrošinot pat ar uzviju, lai arī Latvija varētu pievienoties eirozonai plānotajā laika periodā – 2014.gadā. Citādi Latvija ārvalstu investoru acīs var sākt būtiski atpalikt no Igaunijas kā investīcijām pievilcīga ekonomika.

Tomēr A.Kampars atzīst, ka EK paziņojums ir pozitīva ziņa Latvijai, jo rada lielāku drošību, ka arī Latvija varētu tikt uzņemta eirozonā 2014.gadā.

“Jācer, ka šī ziņa būs nopietns stimuls visiem politiskajiem spēkiem būt atbildīgiem ar saviem priekšlikumiem valsts budžeta veidošanā un ekonomikas attīstīšanā, atbilstoši plānotajam samazinot valsts budžeta deficīta līmeni, nodrošinot noteiktu inflācijas līmeni un valūtas stabilitāti,” atzīst A.Kampars.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs



 

Latvijas finanšu ministrs

“Igaunijas mērķtiecīgā darbība, lai sagatavotu ekonomiku eiro ieviešanai un nodrošinātu Māstrihtas kritēriju izpildi, ir apsveicama. Mazajai valstij pievienošanās eirozonai nozīmēs stabilitāti un ilgtspējīgu pamatu turpmākai izaugsmei,” komentē finanšu ministrs Einars Repše Eiropas Komisijas (EK) rekomendējošo lēmumu uzņemt Igauniju eirozonā 2011.gada 1.janvārī.

Eiro ieviešana stabilizēs finanšu sektoru, palielinās finanšu resursu pieejamību un samazinās to izmaksas, radot labu pamatu tautsaimniecības izaugsmei vidējā un ilgtermiņā. Pazudīs riski saistībā ar kreditēšanu ārvalstu valūtā. Igaunija pierādīja, ka Māstrihtas kritērijus var sasniegt pat trauksmainajā krīzes periodā, mērķtiecīgi realizējot ilgtspējīgu un saskaņotu politiku. Tas Latvijai ir labs paraugs.

Eiro ieviešana pamudinās galvenās pasaules reitingu aģentūras paaugstināt Igaunijas valsts kredītreitingu, visticamāk, vēl pirms pašas eiro ieviešanas. Tas automātiski nozīmēs labvēlīgāku investīciju vidi un izdevīgāku finanšu līdzekļu piesaisti starptautiskajos tirgos.

Eiropas Savienības (ES) atbalstam eiro ieviešanai Igaunijā ir būtiska nozīme eirozonas paplašināšanās kontekstā. Pozitīvs lēmums liecinātu par eirozonas gatavību paplašināties un par to, ka eirozona ir atvērta monetāra savienība, kam var pievienoties dalībvalstis, kuras nodrošināja savu ekonomiku gatavību eiro ieviešanai. Igaunijas pievienošanās eirozonai veicinās arī pārējo dalībvalstu, t.sk. Latvijas, ceļu uz eiro.

Eiro Igaunijā veicinās stabilitāti visā Baltijas reģionā un pastiprinās gaidas attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā un Lietuvā. Tas būs labs pamats reģiona ekonomiskajai stabilitātei un izaugsmei ilgtermiņā, kā arī būs labs stimuls mūsu politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Tikko līdzīgu secinājumu ir izdarījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde, izvērtējot eiro ieviešanas perspektīvas Igaunijas ikgadējā makroekonomiskā novērtējuma ietvaros.

Sagaidāms, ka eiro ieviešana palielinās investoru interesi par Igauniju, tomēr tas, visticamāk, nemainīs līdz šim pildīto ārvalstu investīciju “tilta” lomu, kad citu valstu investīcijas ieplūda Latvijā caur Igauniju. Protams, lai realizētos šāds scenārijs, mums ir jāpierāda, ka spējam mērķtiecīgi strādāt un realizēt atbilstošu politiku, lai jau tuvākajā nākotnē sakārtotu valsts ekonomiku tādā mērā, lai tā atbilstu eiro kritērijiem.

Līdzšinējā eiro valstu pieredze liecina, ka vienotā valūta ir nākusi par labu dalībvalstu tautsaimniecībai. Protams, eiro nenozīmē automātisku uzplaukumu un bezgalīgu stabilitāti – individuālo valstu ekonomiskajai un finanšu politikai joprojām ir būtiska nozīme. To pierāda, piemēram, norises Grieķijā un dažās citās eirozonas valstīs. Tomēr eiro nepārprotami rada daudz labākas izredzes ekonomikas attīstībai un stabilitātei, ko apliecina daudzi piemēri.

Pasaules finanšu krīze ir nopietns tests eiro izturībai. Līdzšinējie notikumi rāda, ka izveidotā sistēma un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir apliecinājusi savu spēju krīzes apstākļos rīkoties koordinēti un ātri. Turklāt eiro sniedz drošību nelielām un atvērtām valstīm, un, lai arī dalībvalstu valdībām bija un ir nepieciešams ātri pieņemt svarīgus lēmumus, tomēr dalība eirozonā nodrošināja ļoti nozīmīgu valūtas kursa un procentu likmju buferi, kā arī veicināja valstu spējas aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Latvijas gadījumā, jo starptautiskajos tirgos augsto pieprasīto procentu likmju rezultātā vēršamies pie tādiem aizdevējiem kā SVF, Pasaules Banka un Eiropas Komisija. Tāpat samazināsies arī spekulāciju apjoms saistībā ar lata stabilitāti.

Lai raidītu pozitīvus signālus starptautiskajiem finanšu tirgiem, Lietuvai būtu vēlams noteikt fiksētu eiro ieviešanas datumu. Baltijas valstu reģiona vienotības veicināšanai, iespējams, tas varētu sakrist ar Latvijas noteikto eiro ieviešanas datumu – 2014.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!