Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par apelācijas instances sprieduma pamatotību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1997., Nr. 258/259 https://www.vestnesis.lv/ta/id/209699

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Augstākās tiesas Senāta lēmums

Par lietas nepamatotu nosūtīšanu papildizmeklēšanai

Vēl šajā numurā

08.10.1997., Nr. 258/259

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: lēmums

Pieņemts: 17.06.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieta Nr. SKK–186

Rīgā 1997. gada 17. jūnijā

Augstākās tiesas Senāta lēmums

Par apelācijas instances sprieduma pamatotību

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: priekšsēdētājs senators V. Vietnieks, senatori A. Kazārova un F. Jaunbelzējs, piedaloties prokuroram A. Dudaram, izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu sakarā ar tiesājamā Andra Beitāna kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 1997. gada 28. aprīļa spriedumu un

konstatēja:

Ar Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1996. gada 13. novembra spriedumu Andris Beitāns, dzimis 1965. gada 3. jūnijā, agrāk nesodīts, notiesāts pēc Latvijas KK 164. panta 2. daļas un, piemērojot Latvijas KK 41. pantu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, sodu uzsākot izciest slēgtā cietumā.

Lietā notiesāts arī A. Kiščenko, kurš apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā nav pārsūdzējis.

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu A. Beitāns notiesāts par to, ka grupā ar A. Kiščenko izdarījis kukuļņemšanu šādos apstākļos.

A. Beitāns un A. Kiščenko, būdami amatpersonas — Valsts ieņēmumu dienesta finansu izziņas departamenta izziņas inspektori, naktī no 16. uz 17. februāri 1996. gadā Rēzeknes pilsētas teritorijā aizturējuši divas benzīnvedējas automašīnas KAMAZ. Izpildot dienesta pienākumus, lai noskaidrotu aizdomīgo kravu virzienu un likumīgu noformējumu, viņi konstatējuši, ka benzīnvedēju vadītājiem nav pavadzīmju uz pārvadājamo kravu. Noskaidrojot, ka benzīnvedējos tikusi nelikumīgi pārvadāta dīzeļdegviela 36 tonnas, A. Beitāns un A. Kiščenko ar nolūku noslēpt atklāto nelikumīgās dīzeļdegvielas pārvadāšanas faktu, pieņēmuši no V. Stepanova piedāvāto kukuli 1000 latu apmērā. Pēc kukuļa saņemšanas aizturētie benzīnvedēji pretēji dienesta interesēm tikuši atlaisti bez attiecīgām pavadzīmēm.

Šādas A. Beitāna darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Latvijas KK 164. panta 2. daļas.

Ar Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 1997. gada 28. aprīļa spriedumu atcelts pirmās instances tiesas spriedums, taisīts jauns spriedums, ar kuru A. Beitāns notiesāts pēc Latvijas KK 163. panta ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 13 (trīspadsmit) dienām.

Atzīstot, ka A. Beitāns sodu izcietis, viņš no apcietinājuma atbrīvots tiesas zālē.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka A. Beitāns kā amatpersona nepildījis savus amatpersonas pienākumus, kā rezultātā ticis nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm.

Kā konstatēts apelācijas instances tiesas spriedumā, A. Beitāns, būdams amatpersona, kopā ar citu amatpersonu A. Kiščenko Rēzeknē aizturējis 2 automašīnas, kuras transportējušas 36 t dīzeļdegvielas, lai pārbaudītu, vai uz pārvadājamo kravu ir attiecīgi pavaddokumenti. Noskaidrojot, ka dīzeļdegviela tikusi pārvadāta bez pavaddokumentiem, autocisternas pēc A. Beitāna un A. Kiščenko rīkojuma tikušas nogādātas stāvvietā. Šeit A. Kiščenko no kravas pārvadātāja V. Stepanova saņēmis kukuli, lai krava netiktu aizturēta, bet A. Beitāns šajā laikā nepildījis savus amatpersonas dienesta pienākumus, lai dīzeļdegvielas kravu un tās pārvadātājus aizturētu, bet bez pavaddokumentiem atļāvis kravas pārvadātājiem turpināt nelikumīgi aizvest 36 t dīzeļdegvielas. Šādas A. Beitāna darbības apelācijas instances tiesa kvalificējusi pēc Latvijas KK 163. panta.

Tiesājamais A. Beitāns kasācijas sūdzībā norāda, ka viņš pēc Latvijas KK 163. panta esot notiesāts nepamatoti, A. Kiščenko viņam esot teicis, ka pavadzīmes uz dīzeļdegvielu kravām esot, licis atdot šoferiem tiesības. Viņš noticējis A. Kiščenko un tiesības atdevis.

Bez tam apelācijas instances tiesā tikuši pārkāpti Latvijas KPK 255. panta nosacījumi. Apelācijas instances tiesa, grozot apsūdzību, kas pēc faktiskajiem lietas apstākļiem būtiski atšķiroties no sākotnējās, pārkāpusi viņa tiesības uz aizstāvību. Viņam nekad neesot bijusi celta apsūdzība pēc Latvijas KK 163. panta, tāpēc viņam bijusi liegta iespēja sniegt liecības par apstākļiem un pierādījumiem, ar kuriem apelācijas instances tiesa atzinusi viņa vainu par pierādītu. Tādā veidā apelācijas instances tiesa pārkāpusi viņa tiesības uz aizstāvību.

Izskatījis lietas materiālus, apsvēris kasācijas sūdzības motīvus, noklausījies tiesājamo A. Beitānu, kurš uzturēja savu kasācijas sūdzību, noklausījies prokurora A. Dudara viedokli, ka apelācijas instances tiesas spriedums attiecībā uz A. Beitānu atstājams bez grozījuma, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments neatrod pamata apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai.

Senāta Krimināllietu departaments uzskata, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu A. Beitāna apsūdzībā, nav pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. Apelācijas instances tiesa nav pārkāpusi Latvijas KPK 255. panta nosacījumus par iztiesāšanas robežām.

Latvijas KPK 255. panta 3. daļā noteikts, ka, ja apsūdzību grozot, no sākotnējās apsūdzības tiek izslēgta tās daļa vai nozieguma pazīme, kura padara smagāku apsūdzētā atbildību, tiesa var turpināt lietas izskatīšanu. Atbilstoši šai kriminālprocesa normai ir rīkojusies apelācijas instances tiesa. Līdz ar to nav pārkāptas A. Beitāna tiesības uz aizstāvību.

No apsūdzības un apelācijas instances tiesas sprieduma redzams, ka A. Beitānam celtās apsūdzības faktiskie apstākļi nav mainījušies, izņemot to, ka apelācijas instances tiesa izslēgusi no A. Beitāna apsūdzības kā nepierādītu kukuļa saņemšanu no V. Stepanova.

No apelācijas instances tiesas sēdes protokola ir redzams, ka A. Beitāns ir liecinājis par lietas faktiskajiem apstākļiem saistībā ar inspektora pienākumu nepildīšanu, aizturot benzīnvedējas automašīnas bez pavaddokumentiem naktī no 16. uz 17. februāri 1996. gadā Rēzeknes pilsētas teritorijā. Tā no A. Beitāna liecībām izriet, ka tieši viņš atdevis autovadītājiem tiesības, nepārliecinoties par kravas pavadzīmju reālu esamību.

Pie šādiem apstākļiem apelācijas instances tiesa pareizi secinājusi, ka A. Beitāns neizpildījis savus kā amatpersonas pienākumus, nodarot būtisku kaitējumu valsts interesēm.

A. Beitāna nodarījumu apelācijas instances tiesa pareizi kvalificējusi pēc Latvijas KK 163. panta.

Ievērojot teikto, apelācijas instances tiesas spriedums daļā par A. Beitāna notiesāšanu pēc Latvijas KK 163. panta ir atstājams bez grozījuma, bet kasācijas sūdzība bez apmierinājuma.

Pamatojoties uz teikto, vadoties pēc Latvijas KPK 461. panta, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments

nolēma:

Apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par Andra Beitāna notiesāšanu pēc Latvijas KK 163. panta atstāt bez grozījuma, bet kasācijas sūdzību bez apmierinājuma.

Lēmums nav pārsūdzams.

Priekšsēdētājs senators V. Vietnieks

Senatori: A. Kazārova, F. Jaunbelzējs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!