Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par uzticētas automašīnas pārdošanu bez īpašnieka klātbūtnes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1997., Nr. 258/259 https://www.vestnesis.lv/ta/id/209698

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"

Vēl šajā numurā

08.10.1997., Nr. 258/259

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: lēmums

Pieņemts: 10.06.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieta Nr. SKK–177

Rīgā 1997. gada 10. jūnijā

Augstākās tiesas Senāta lēmums

Par uzticētas automašīnas pārdošanu bez īpašnieka klātbūtnes

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A. Kazārova, senatori F. Jaunbelzējs, G. Kuzņecovs, piedaloties prokurorei I. Ulmanei, aizstāvim J. Brokam, izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā ar Bauskas rajona tiesas 1996. gada 3. septembra spriedumu notiesāti Juris Čeksters Anatolija d., dzimis 1974. gada 6. martā Rīgā, nesodīts, pēc Latvijas KK 144. panta 4. daļas, piemērojot Latvijas KK 41. pantu, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem. Saskaņā ar Latvijas KK 42. pantu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 4 gadiem Jānim Norvežam Eduarda d., kurš spriedumu nav pārsūdzējis.

Senāta Krimināllietu departaments

konstatēja:

Saskaņā ar spriedumu J. Čeksters un J. Norvežs notiesāti par uzticētās mantas piesavināšanos lielā apmērā un personu grupā.

Tā 1996. gada 24. aprīlī cietušais A. Vējš uzticējis tiesājamiem J. Norvežam un J. Čeksteram par 5500 ASV dolāriem pārdot viņam piederošo automašīnu Audi–80, v.n. BN–2390, proti, ka tiesājamie automašīnu parādīs iespējamam pircējam, bet automašīnas pārdošana tiks noformēta cietušā A.Vēja klātbūtnē.

Tiesājamie J. Čeksters un J. Norvežs tīši maldinājuši A. Vēju, apgalvojot, ka automašīna sasista un to realizēt neesot iespējams, kaut gan 1996. gada 7. maijā viņi to bija pārdevuši V. Tomkovičam par 5600 ASV dolāriem, saņemot no pircēja skaidrā naudā 5000 ASV dolāru, bet par 600 ASV dolāriem, dzēšot savu parādu V.Tomkovičam.

Saņemto naudu — 5000 ASV dolāru jeb 3041,50 latus — J. Norvežs un J. Čeksters piesavinājušies. Šādas tiesājamo noziedzīgās darbības rajona tiesa kvalificējusi pēc Latvijas KK 144. panta 4. daļas.

Ar Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1997. gada 25. marta spriedumu rajona tiesas spriedums atstāts bez grozījumiem.

Tiesājamais J. Čeksters savā kasācijas sūdzībā lūdz atcelt lietā pieņemtos spriedumus un krimināllietu izbeigt, jo savu notiesāšanu uzskata par nepamatotu. Norāda, ka cietušais A. Vējš tiešām viņam un J.Norvežam pārdošanai iedevis savu automašīnu. 1996. gada 7. maijā Norvežs savukārt iedevis A. Vējam parādzīmi, kur bijusi fiksēta par auotmašīnas pārdošanu iegūtās naudas summas atdošana pa daļām un soda nauda, ja parāds netikšot savlaicīgi nokārtots.

Uzskata, ka ar cietušo izveidojušās civiltiesiskas attiecības. Savlaicīgas naudas nesaņemšanas gadījumā cietušais to būtu varējis piedzīt civilprocesa kārtībā.

Izskatījis krimināllietas materiālus, apsvēris kasācijas sūdzības motīvus, noklausījies tiesājamo J. Čeksteru un viņa aizstāvi, kuri uzturēja kasācijas sūdzību, un prokurores I. Ulmanes viedokli, ka spriedums atstājams bez grozījumiem, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka spriedums atstājams bez grozījumiem, bet kasācijas sūdzība bez apmierinājuma. No lietā pieņemtiem spriedumiem nepārprotami izriet, ka cietušais A. Vējš savu mantu — automašīnu Audi–80 — tiesājamiem J.Čeksteram un J.Norvežam uz laiku uzticējis noteiktam nolūkam zināma uzdevuma veikšanai — automašīnas pircēja atrašanai. Pircēja atrašanas gadījumā cietušais A. Vējš par to bija jāinformē, un automašīnas pārdošana bija noformējama viņa klātbūtnē. Šos apstākļus tiesājamais J. Čeksters nav noliedzis arī apelācijas instances tiesas sēdē (1.1.229–230). Neskatoties uz šo norunu ar cietušo, tiesājamie J.Norvežs un J.Čeksters, 1996. gada 7. maijā automašīnu pārdevuši lieciniekam V.Tomkovičam par 5600 ASV dolāriem, maldinājuši cietušo, ka automašīna ir sasista un to nav iespējams realizēt, atteikušies uzrādīt automašīnu cietušajam. Pēc cietušā pieprasījuma jau pēc automašīnas pārdošanas un naudas saņemšanas uzrakstījuši un parakstījuši parādzīmi par 5500 ASV dolāru parādu (1.1.14).

Līdz ar to tiesājamie mantkārīgā nolūkā apzināti nav atdevuši cietušajam viņa īpašumu. Apstāklis, ka tiesājamie iedevuši cietušajam A.Vējam parādzīmi, apsolot vēlākā laika periodā norēķināties par viņiem uzticētās mantas piesavināšanos, nedod pamatu secināt, ka tiesājamā J.Čekstera rīcībā nav Latvijas KK 144. panta 4. daļā paredzētais nozieguma sastāvs. Nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas secinājumus, ka tiesājamo rīcība, izrakstot parādzīmi cietušajam pēc tam, kad viņi bija pārdevuši automašīnu un piesavinājušies naudu, liecina par viņu mēģinājumu izvairīties no kriminālatbildības.

Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka spriedumā izklāstītā nozieguma juridiskā kvalifikācija un tās kvalificējošie apstākļi motivēti pareizi. Tiesājamam J.Čeksteram izraudzītais sods atbilst Latvijas KK 35. panta nosacījumiem.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Latvijas KPK 461. panta 1. punktu, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments

nolēma:

spriedumu atstāt bez grozījumiem, bet kasācijas sūdzību — bez apmierinājuma.

Lēmums nav pārsūdzams.

Priekšsēdētāja senatore A. Kazārova

Senatori: F. Jaunbelzējs, G. Kuzņecovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!