Izglītības un zinātnes ministre: Par augstākās izglītības finansēšanu

“Mēs nevaram runāt par turpmāku finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, jo Latvijā cilvēki un viņu zināšanas ir galvenais izaugsmes resurss. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, finansējums augstākajai izglītībai gan 2009.gadā, gan šogad jau piedzīvojis būtisku samazinājumu. Tāpat augstskolas uz noteiktu periodu uzņēmušās līgumsaistības pret studentiem, un Pasaules Bankas (PB) minētais samazinājums var rezultēties ar tiesiskām sekām. Vienlaikus sistēmā kopumā un katrā augstskolā svarīgi nodrošināt efektīvāku esošo resursu izmantošanu,” teica izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe 5.maijā, piedaloties diskusijā “Pasaules Bankas ierosinājumi – risinājums vai augstākās izglītības krahs Latvijā?”, ko rīkoja Latvijas Studentu apvienība (LSA).

T.Koķe piebilda, ka PB pārstāvji sarunā ar viņu marta beigās neminēja konkrētu iespējamā finansējuma samazinājuma apjomu, savukārt pēc ziņojuma projekta saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sniegusi savus pretargumentus PB, kā arī Finanšu ministrijai. Diskusijā ministre pateicās partneriem par līdzšinējo sadarbību un aicināja arī turpmāk LSA, augstskolas un ar augstāko izglītību saistīto sabiedrību turpināt sniegt argumentus, lai nepieļautu turpmāku finansējuma samazinājumu, kā arī lai nodrošinātu, ka finansējums augstākajai izglītībai ir zināms vismaz trīs gadus uz priekšu, jo studentu sagatavošana nav viena gada darbs.

Kā pozitīvu un nozīmīgu notikumu augstākajā izglītībā T.Koķe minēja veiktos priekšdarbus, lai jau tuvākajā laikā uzsāktu slēgt vienošanās ar augstskolām par aptuveni 100 miljonu latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu piešķiršanu augstskolām aktivitātes “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” īstenošanai. Augstākajai izglītībai pieejams arī Eiropas Sociālā fonda finansējums vairāk nekā 50 miljonu latu apjomā.

Runājot par augstākās izglītības lomu un par tās novērtējumu funkciju audita kontekstā, T.Koķe minēja, ka būtisks ir nepārtraukts dialogs un visu iesaistīto informēšana, lai rastu argumentus, nodrošinātu atbilstošu izpratni par augstākās izglītības nozīmi un līdz ar to finansējumu. Ministre uzsvēra, ka paralēli tam augstākajā izglītībā svarīgi ir vairāki uzdevumi. Pirmkārt, augstskolām jāseko līdzi tam, kā jaunais speciālists pēc augstskolas absolvēšanas iekļaujas darba tirgū. Otrkārt, vairāk jāizmanto studiju programmu licencēšana kā nozīmīgs instruments augstākās izglītības politikas veidošanā. Treškārt, nozīmīga loma saistībā ar augstākās izglītības programmām ir darba devējiem, jo, esot iesaistītiem jaunu programmu akreditācijā, arī viņu rokās ir atspoguļot darba tirgus vajadzības, lai tam atbilstu augstākās izglītības programmu piedāvājums. Ceturtkārt, valsts budžets nav un nevar būt vienīgais finansējuma avots augstākajai izglītībai, tādēļ svarīgi to dažādot un meklēt iespējas papildu finansējuma piesaistei, piemēram, nodrošinot resursus no dažādiem projektiem, pētniecības aktivitātēm, privātām investīcijām.

T.Koķe arī pastāstīja, ka IZM sadarbojas ar Eiropas Universitāšu asociāciju, lai izmantotu starptautisko ekspertīzi saistībā ar studiju programmu pārskatīšanu un turpinātu darbu pie studiju programmu dublēšanās mazināšanas.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece