Valsts statistikas komitejas informācija

1997.gada 15.augustā

Par ārējās tirdzniecības apjomiem

Valsts statistikas komitejas dati liecina, ka 1997.gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir pieaudzis. Preču eksportapjoms sasniedzis 454, 9 milj. latu, tas ir par 23,1% lielāks nekā 1996.gada janvārī - jūnijā. Importa kopapjoms ir pieaudzis par 22,2%, un šī gada janvārī-jūnijā tā vērtība bija 713,2 milj.latu. Nedaudz samazinājusies ir starpība starp eksporta un importa kopējo vērtību. Ja 1996.gada janvārī -jūnijā imports pārsniedz eksportu par 57,8%, tad 1997.gada janvārī-jūnijā šī starpība bija 56,8%.

Šī gada janvārī -jūnijā Latvija no ES valstīm importēja 53,1% no kopējā importēto preču apjoma (pagājušā gada janvārī-jūnijā - 49,5%), bet no NVS -19,9% (25,5%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1997.gada janvārī-jūnijā veidoja 50,8% (42,8%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 28,2% (38,5%).

Nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere šā gada janvārī -jūnijā bija Krievija. Preču eksports uz Krieviju bija 19,6% no kopējā preču eksporta apjoma (1996.g. janvārī-jūnijā - 24,8%). Otro vietu ieņem Lielbritānija - 15,9% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (10,6%). Tai seko eksports uz Vāciju -13,5% (13,2%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Zviedrijai un Lietuvai. Zviedrijas īpatsvars eksporta apjomā ir 8,6% (6,2%), bet Lietuvas - 7,4% (7,2%).

Importā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Krievija un Vācija. Šā gada janvārī -jūnijā no Krievijas uz Latviju importēja 15,7% no kopējā importēto preču daudzuma (1996.g.janvārī-jūnijā - 19,6%), bet no Vācijas - 15,5% (13,9%). Tām seko Somija - 9,5% (9,5%), Zviedrija -8,3%(8,3%) un Lietuva 6,2%(5,9%).

1997.gada janvārī-jūnijā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 31,7%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 16,2%, pārtikas rūpniecības produkcija - 10,5%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas -9,1% , metāli un to izstrādājumi - 7,9%.

Strauji pieauga augu valsts produktu eksports. Salīdzinot ar 1996.gada janvāri-jūniju, tas palielinājās par 69,5% jeb par 0,6 milj.latu. Koksnes un tās izstrādājumu eksports palielinājās par 59,7% jeb par 54,0 milj.latu, metālu un to izstrādājumu - par 48,8% jeb 11,8 milj.latu. Par 45,2 % jeb par 3,5 milj.latu palielinājās koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports.

Savukārt samazinājās šādu preču eksports: transporta līdzekļu - par 56,3% (10,6 milj. latu), tauku un eļļas - par 48,3 % (187 tūkst.latu), minerālo produktu - par 27,2% (2,3 milj. latu), dzīvnieku un lopkopības produkcijas - par 9,9% (1,8 milj.latu), jēlādu, ādu, kažokādu un izstrādājumu no tām - par 14,0% (0,8 milj.latu).

Importā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 19,2%, minerālie produkti - 14,2%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas - 11,2%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 8,4%, metāli un to izstrādājumi - 7,5%.

1997.gada janvārī- jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu visstraujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports - par 67,6 % jeb par 2,2 milj.latu, metālu un to izstrādājumu imports - par 65,9% jeb par 21,4 milj. latu, akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu imports - par 60,3% jeb par 5,6 milj.latu, kā arī mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu imports - par 54,7% jeb par 48,5 milj.latu.

Samazinājās šādu preču imports: minerālo produktu - par 21,2% (27,1 milj.latu), auguvalsts produktu - par 3,6% (1,1 milj.latu).

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām atspoguļota tabulā:

(tūkst. Ls, faktiskajās cenās)

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija.

Sagatavojusi VSK Ārējās tirdzniecības statistikas daļa