Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumi Nr. 394 "Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.2010., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/209085-dabas-lieguma-pavilostas-peleka-kapa-individualie-aizsardzibas-un-izmantosanas-noteikumi-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.395

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumos Nr.1111 "Noteikumi par dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām"

Vēl šajā numurā

30.04.2010., Nr. 69

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 394

Pieņemts: 27.04.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.394

Rīgā 2010.gada 27.aprīlī (prot. Nr.21 18.§)

Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā plašāko pelēko kāpu īpaši aizsargājamu biotopu – ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju, kā arī ar tiem tieši saistīto un atkarīgo īpaši aizsargājamo augu sugu (piemēram, smiltāja neļķes Dianthus arenarius ssp. arenarius, sīpoliņu gundegas Ranunculus bulbosus) un īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu (piemēram, lielā mārsilu zilenīša Maculinea arion, stepes čipstes Anthus campestris, smilšu krupja Bufo calamita) aizsardzību.

3. Dabas lieguma platība ir 42 hektāri.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

5. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par aizsargājamā teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

6. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem konkrētajā teritorijā. Darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama.

7. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja noteikumos minētajām darbībām ir nepieciešama, ja darbības neveic Dabas aizsardzības pārvalde.

8. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa labiekārtotām takām, kas norādītas šo noteikumu 2.pielikumā un paredzētas dabas lieguma apskatei.

9. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

9.1. ierīkot atkritumu poligonus;

9.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī citus infrastruktūras objektus;

9.3. iegūt derīgos izrakteņus;

9.4. pārvietoties ar transportlīdzekļiem, pajūgiem un zirgiem, izņemot, ja tas ir saistīts ar:

9.4.1. teritorijas apsaimniekošanu un uzraudzību;

9.4.2. valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

9.4.3. īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanu;

9.5. rīkot Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības;

9.6. ierīkot dzīvnieku piebarošanas lauces;

9.7. veikt būvniecību, izņemot šo noteikumu 2.pielikumā minēto dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecību;

9.8. no 1.marta līdz 30.septembrim cirst kokus, izņemot bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

9.9. atzarot augošus kokus;

9.10. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamo koku ciršanu, atstājot tos uz vietas;

9.11. uzstādīt vēja elektrostacijas;

9.12. dedzināt sauso zāli un virsājus, kā arī meža zemsedzi;

9.13. bojāt zemsedzi, izņemot, ja tā tiek bojāta, veicot šo noteikumu 2.pielikumā minētos biotopu apsaimniekošanas pasākumus un tūrisma infrastruktūras būvniecību;

9.14. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību;

9.15. ierīkot jaunus ceļus;

9.16. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot un mēslojot) pelēkās kāpas;

9.17. celt teltis un kurināt ugunskurus, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu un ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

9.18. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

9.19. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums priežu audzēm pārsniedz 60 gadu;

9.20. cirst dobumainus kokus;

9.21. ieaudzēt mežu lauksaimniecības zemēs;

9.22. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, izņemot bīstamos kokus, kā arī koku ciršanu īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un apsaimniekošanai.

10. Ja pirms kopšanas vai sanitārās cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, kurš izdots, pamatojoties uz meža biotopu eksperta atzinumu.

11. Koku ciršanu ārpus meža zemes atbilstoši biotopu apsaimniekošanas pasākumiem veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža zemes, ievērojot šo noteikumu 9.8. un 9.17.apakšpunktā minētos nosacījumus.

12. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes.

13. Īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumus veic saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

14. Lai atvieglotu dabas lieguma robežu atrašanu dabā, šo noteikumu 2.pielikumā norādītajās vietās, ja nepieciešams, ierīko līdz 0,5 metriem augstas un 2–5 metrus garas koka barjeras, starp barjeras posmiem atstājot 0,7 metrus platas spraugas.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis

 


1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 27.aprīļa
noteikumiem Nr.394

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 27.aprīļa
noteikumiem Nr.394

Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" biotopu apsaimniekošanas pasākumu un tūrisma infrastruktūras shēma

Vides ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!