Šāds pētījums, kura laikā tika noskaidroti pieaugušo iedzīvotāju (16–64 gadu vecumā) veselību ietekmējošie paradumi, veikts kopīga Somijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas (FINBALT) projekta ietvaros, un to īsteno Veselības veicināšanas centrs sadarbībā ar Labklājības ministriju un citām institūcijām.

Somijā šādas aptaujas, kuru rezultātā tiek noskaidroti sabiedrības smēķēšanas, alkohola lietošanas, uztura izvēles, fiziskās aktivitātes un citi paradumi, tiek veiktas jau kopš 1978.gada. Igaunija projektam pievienojās 1990.gadā, Lietuva — 1994.gadā. Latvijā šāds pētījums 1998.gadā veikts pirmo reizi. Iegūtā informācija tiek izmantota valsts veselības politikas veidošanā, veselību veicinošo pasākumu efektivitātes analīzei, kā arī salīdzināmās informācijas iegūšanai projektā iesaistīto valstu veselību ietekmējošo paradumu ietekmes novērtēšanai uz iedzīvotāju veselības stāvokli un mūža ilgumu. Kā atgādināja Labklājības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Gita Rūtiņa, runājot par veselību, bieži tiek izmantoti dažādi statistikas dati, bet, lai tos ietekmētu, nepieciešams analizēt rašanās cēloņus, ko var paveikt ar dažādiem monitoringiem. Turklāt monitoringi jāveic ilgstoši un regulāri, lai varētu analizēt un salīdzināt rezultātus.

Iedzīvotāju paradumu pētījumi palīdz ne vien veidot veselības un izglītības politiku, bet sniedz zināšanas par to, kādi esam, piemēram, smēķējam vai nesmēķējam, tas ir būtībā bezkaislīgs rādītājs, daudz nozīmīgāka ir attieksme — vai un cik esam gatavi mainīt savus smēķēšanas paradumus. Veselības veicināšanas centra Veselības riska faktoru analīzes nodaļas vadītāja Iveta Pudule uzsvēra masu komunikācijas līdzekļu lielo lomu sabiedrības attieksmes veidošanā — zinot un ievērojot monitoringa rezultātus, iespējams ietekmēt un mainīt iedzīvotāju paradumus. Pētījumā iegūtie dati nepieciešami ne tikai mediķiem — tie, savu darbu veicot, būtu jāizmanto gan pedagogiem, gan iekšlietu institūciju darbiniekiem, pārtikas ražotājiem un citiem.

Valsts veselības centra direktora vietniece Aija Rituma pastāstīja, ka pētījuma ietvaros veiktajai aptaujai no Iedzīvotāju reģistra tika izvēlēti 3000 respondentu. Atbildējuši 77,3 procenti, kas vērtējams kā ļoti labs rādītājs.