Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs E.Repše

Uz jaut. nr.204/J9 – dok. nr.5800

Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām

Finanšu ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem “Par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām” (jautājuma reģistra Nr.204/J9) un sniedz atbildes uz tiem.

1. Kādi ir valsts budžeta ieņēmumi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām pa mēnešiem no gada sākuma miljonos latu un procentuāli pret prognozi?

2. Kādi ir pirmajā ceturksnī kopumā saņemtie valsts budžeta ieņēmumi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām?

Atbildot uz šiem jautājumiem, paskaidrojam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.decembra noteikumu Nr.1666 “Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām” (turpmāk – noteikumi Nr.1666) 10.punktu darba devējs katru ceturksni sagatavo un līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par gūto labumu no darba devēja vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām. Tādējādi pārskatu pirmais iesniegšanas termiņš ir 2010.gada 20.aprīlis. Attiecīgi iesniegto datu apkopošanu un analīzi Valsts ieņēmumu dienests varēs veikt pēc minētā termiņa.

3. Par cik samazinājies juridiskajām personām reģistrēto dienesta automašīnu skaits no 2009.gada 1.decembra līdz 2010.gada 1.martam?

Atbildot uz šo jautājumu, informējam, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības departamenta sniegto informāciju juridisko personu vieglo automašīnu skaits 2009.gada 1.decembrī sastādīja aptuveni 82 tūkstošus vieglo automašīnu (ar derīgu tehnisko apskati), bet 2010.gada 1.aprīlī – aptuveni 74,5 tūkstošus vieglo automašīnu (ar derīgu tehnisko apskati).

4. Vai dienesta automašīnu izmantošana personiskajām vajadzībām nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem, un vai tam piekrīt KNAB un citas valsts institūcijas?

Atbildot uz šo jautājumu, informējam, ka piekrītam, ka attiecībā uz valsts amatpersonām dienesta automašīnu izmantošana personiskajām vajadzībām ir pretrunā ar likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikto aizliegumu nodot valsts vai pašvaldību mantu citām personām bezatlīdzības lietošanā. Vienlaikus atzīmējam, ka, mūsuprāt, ne likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ne noteikumu Nr.1666 noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanu labumam no darba devēja vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām nekādā veidā neatceļ likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikto aizliegumu. Viedokli par iepriekšminēto pretrunu ir izteicis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un jautājuma sakārtošanai attiecībā uz valsts amatpersonām Ministru kabinets šī gada 9.februārī kā pagaidu risinājumu ir apstiprinājis grozījumu noteikumos Nr.1666, nosakot, ka valsts amatpersonas ir tiesīgas lietot dienesta transportlīdzekli tikai braucienam no dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ, samaksājot par to iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Vienlaikus Ministru kabinets ir uzdevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sadarbībā ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju izstrādāt un līdz 2010.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, kurā tiktu paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izmantojams valsts un pašvaldību autotransports.

5. Vai ir atceltas juridiskajām personām par pienākumu uzliktās maršruta ceļazīmes, ja tās maksā nodokli par dienesta automašīnu izmantošanu personiskajām vajadzībām, kā to Minis­tru kabineta sēdē bija solījis ekonomikas ministrs A.Kampars?

Atbildot uz šo jautājumu, paskaidrojam, ka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) 4.panta pirmo daļu nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, kā arī koriģēts saskaņā ar citām likuma prasībām.

Lai pamatotu, ka nodokļa maksātāja transportlīdzekļa uzturēšanas un izmantošanas izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un par tiem nav jāpalielina apliekamais ienākums, nodokļa maksātājs kārto uzskaiti. Uzskaite ir kārtojama katra uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” un Ministru kabineta 2003.gada 31.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” prasībām.

Savukārt saskaņā ar likuma 5.panta pirmo daļu pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu. Ja minētās izmaksas tiek uzrādītas kā atlīdzība fiziskajai personai par veikto darbu un par tām tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tās ir tieši saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, un attiecīgi apliekamais ienākums par tām nav jāpalielina.

Ar noteikumiem Nr.1666 gūtais labums no darba devēja vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām tiek pielīdzināts algota darba ienākumiem, un par to ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Līdz ar to transportlīdzekļa uzturēšanas un izmantošanas izdevumi, kuru rezultātā ir ticis gūts labums no darba devēja vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām un par kuru ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir uzskatāmi par tieši saistītiem ar saimniecisko darbību, un nav nepieciešams, dokumentējot transportlīdzekļa izmantošanu ar ceļa zīmēm un maršruta lapām, pamatot, ka šie izdevumi (to daļa) ir saistīti ar saimniecisko darbību.

6. Ja darbinieks saskaņā ar MK noteikumu Nr.1666 17.punktu kompensē darba devējam izdevumus par automobiļa izmantošanu personiskajām vajadzībām, vai šī kompensācija jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli?

Atbildot uz šo jautājumu, paskaidrojam, ka automobiļu izmantošana personīgām vajadzībām ir uzskatāma par pašpatēriņu likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē. Tādēļ noteikumu Nr.1666 6.punktā minētais labums, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām, ir apliekams ar pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta otro daļu.

Noteikumu Nr.1666 17.punktā minētā kompensācija nav uzskatāma par atlīdzību par atsevišķa pakalpojuma sniegšanu. Līdz ar to šī kompensācija nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Vienlaikus atzīmējam, ka neatkarīgi no tā, vai šis labums, kas noteikts noteikumu Nr.1666 6.punktā, no kura aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu, tiek vai netiek kompensēts saskaņā ar noteikumu Nr.1666 l7.punktu, darba devējs minēto labumu apliek ar pievienotās vērtības nodokli kā pašpatēriņu.

7. Ja darba devējs, kura automašīnas tiek izmantotas personiskajām vajadzībām, valsts budžetam samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai papildus šiem nodokļiem darba devējam ir jāveic korekcijas pievienotās vērtības un uzņēmuma ienākuma nodoklī, to maksājumus valsts budžetā attiecīgi palielinot no auto uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksām?

Atbilde uz šo jautājumu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli ir sniegta, atbildot uz 5.jautājumu. Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli atzīmējam, ka atbildē uz 6.jautājumu ir norādīts, ka automobiļu izmantošana personīgām vajadzībām likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē ir pašpatēriņš, kas ir apliekams ar pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to priekšnodoklis, kas bija atskaitīts saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”, tiek koriģēts, piemērojot pievienotās vērtības nodokli pašpatēriņam.

Ar cieņu,

finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2010.gada 14.aprīlī

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.205/J9 – dok. nr.5827

Par 2009.gada 16.jūnija grozījumu likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” ietekmi uz cilvēku labklājību

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 15.aprīļa deputātu jautājumu (reģistra Nr.205/J9), sniedz šādas atbildes.

Informācijas apkopošanai tika atlasītas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē esošās personas, kuras 2009.gada jūnijā bija vienlaikus uzskaitē kā apdrošināšanas atlīdzības un vecuma vai izdienas pensijas saņēmējas un kurām laika periodā līdz 2010.gada martam tika pārtraukta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa vai samazināts apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

1. Cik liels ir to personu skaits, kuru ienākumi ir samazinājušies sakarā ar iepriekšminētajiem grozījumiem likumā?

Sakarā ar grozījumiem likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (turpmāk – grozījumi likumā) ienākumi ir samazinājušies 117 personām.

2. Cik liela sociālo izmaksu summa tika saekonomēta iepriekšminēto grozījumu rezultātā?

Minētajām personām izmaksājamās summas samazinājums (ietaupījums budžetā) – 162,4 tūkst. Ls.

Plānotā budžeta ekonomija saistībā ar grozījumiem likumā īstermiņam nav liela (jo galvenais efekts šobrīd ir saistībā ar jaunpiešķirtajām pensijām) plānota pieaugoša budžeta ekonomija ilgākā laika posmā.

3. Cik lielas iemaksas sociālajā budžetā šajā periodā tika novirzītas obligātajai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām?

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba negadījumu speciālajā budžetā š.g. janvārī – 780 908 Ls, februārī – 809 199 Ls un martā –
821 734 Ls.

Ar cieņu,

labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2010.gada 21.aprīlī

Ministrs E.Repše

Uz jaut. nr.206/J9 – dok. nr.5835

Par Latvijas pārstāvju Eiropas Investīciju bankā ienākumu deklarēšanu

Finanšu ministrija ir saņēmusi Jūsu š. g. 15.aprīļa vēstuli Nr.12/2-7-n/102-(9/10) un sniedz atbildes uz tajā uzdotajiem deputātu jautājumiem.

1. Kādu atalgojumu Latvijas pārstāvis E.Repše 2009.gadā ir saņēmis kā EIB valdes priekšsēdētājs?

Latvijas pārstāvis E. Repše 2009.gadā, pildot Eiropas Investīciju bankas (turpmāk tekstā – EIB) Pilnvarnieku valdes priekšsēdētāja amata pienākumus, nav saņēmis atalgojumu. Informējam, ka bankas statūtos, reglamentā nav paredzēts, ka EIB Pilnvarnieku valdes locekļi saņemtu atalgojumu par savu funkciju pildīšanu.

Saskaņā ar EIB noteikumu par procedūru 7.pantu EIB Pilnvarnieku valdes priekšsēdētāju rotāciju nosaka Eiropas Savienības padomes apstiprināta kārtība.

Pilnvarnieku valdes priekšsēdētāja termiņš ilgst no dienas, kad notiek EIB Pilnvarnieku valdes gada sanāksme, kur tiek apstiprināti EIB finanšu ziņojumi un gada pārskats par iepriekšējo gadu, līdz dienai, kad notiek nākamā EIB Pilnvarnieku valdes gada sanāksme.

Saskaņā ar iepriekš minēto kārtību pēc 2009.gada 9.jūnijā notikušās EIB Pilnvarnieku valdes gada sanāksmes Pilnvarnieku valdes priekšsēdētāja amatā Kipras Republikas finanšu ministru Charilaos Stavrakis nomainīja Latvijas Republikas finanšu ministrs E.Repše. Informējam, ka EIB Pilnvarnieku valdes priekšsēdētāja E.Repšes pilnvaru termiņš beigsies š. g. jūnijā.

2. Kāpēc informācija par ieņemamo amatu un atalgojumu par šī amata pienākumu pildīšanu netika norādīta E.Repšes amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu?

Kā jau iepriekš minēts, E.Repše nav saņēmis atalgojumu EIB, tādējādi nav bijis ienākumu no EIB, ko norādīt amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu. Tā kā šis amats ir saistīts ar ministra pienākumu pildīšanu, dati informācijai bija pieejami jau no amata pildīšanas sākuma.

3. Vai Finanšu ministrija neplāno izstrādāt vienotu kārtību, kādā tiek deklarēti ienākumi, kurus gūst valsts amatpersonas, būdamas deleģētas dažādās Eiropas institūcijās, vai arī šāda deklarēšana arī turpmāk būs tikai un vienīgi katras amatpersonas godaprāta jautājums?

Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (25.04.2002.) jau nosaka valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas pienākumu, definējot deklarācijas iesniegšanas kārtību, deklarācijā norādāmo informāciju, deklarācijas iesniegšanas termiņu un deklarācijas publisko pieejamību. Likuma 24.panta astotā daļa skaidri noteic, ka amatpersonai deklarācijā ir jānorāda informācija par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem.

Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” (22.10.2002.) 3.7.punkts detalizētāk nosaka ienākumu gūšanas norādīšanu amatpersonas deklarācijā: “norādot informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem, sniedz informāciju par to gūšanas vietu (avotu), norādot juridisko personu identifikācijas datus un fizisko personu vārdu un uzvārdu un summu (atsevišķi par katru ienākumu veidu attiecīgajā valūtā). Ienākumiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek aplikti ar nodokļiem, norāda aprēķinātās summas pirms nodokļu samaksas”.

Tādējādi jau tagad Latvijā ir pietiekama normatīvo aktu bāze, kas uzliek par pienākumu valsts amatpersonām deklarācijā norādīt visus gūtos ienākumus neatkarīgi no to gūšanas vietas un veida, un nav nepieciešams atsevišķs regulējums par Eiropas institūcijās gūto ienākumu deklarēšanas pienākumu.

Ar cieņu,

finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2010.gada 21.aprīlī

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.207/J9 – dok. nr.5833

Par pirmsskolas pedagogu darba samaksu

Atbildot uz 2010.gada 15.aprīļa vēstuli Nr.8/4-2-31-(9/10), informēju Jūs par pirmsskolas pedagogu darba samaksas jautājumiem.

1. Pirmsskolas pedagogu darba samaksas samazināšana no 2009.gada 1.septembra notikusi, samazinoties valsts budžeta finansējumam pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Veicot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” 2008.gada decembrī, finansējums pedagogu darba samaksai bija jāsamazina par 20% jeb 29,4 miljoniem latu (no tiem 2,14 miljoni – pirmsskolas pedagogu darba samaksai). Veicot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” 2009.gada jūnijā, pedagogu darba samaksas finansējums tika samazināts vēl par 54,2 miljoniem. Tādēļ saskaņā ar Minis­tru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr. 836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi (turpmāk – noteikumi) no 2009.gada 1.septembra tika samazināta darba samaksa ne tikai pirmsskolas izg1ītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem, bet gan visiem vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem no 345 latiem uz 250 latiem par vienu pedagogu darba likmi.

Valsts budžeta līdzekļu samazinājuma dēļ pirmsskolas pedagogu darba samaksu atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam bija jāuzņemas pašvaldībām, kuru finansiālās iespējas ir visai dažādas, tādēļ iespējams, ka dažās pašvaldībās visiem pirmsskolas pedagogiem netiek nodrošināta papildu samaksa par stundu sagatavošanu atbilstoši noteikumu 40.punktam.

Kad valdībā apstiprināja “Sociālās drošības tīkla stratēģiju”, kurā paredzēts, ka 2009./2010.mācību gadā no valsts budžeta atkal tiek finansēta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, tika atjaunots finansējums to pedagogu, kuri veic piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, darba samaksai atbilstoši noteikumiem. To pedagogu, kuri strādā ar jaunākiem bērniem, darba samaksu saskaņā ar Izglītības likumu veica pašvaldības sava budžeta ietvaros.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka, samazinot pirmsskolas pedagogu darba samaksu, vienlaikus tika samazināta arī pirmsskolas pedagogiem noteiktā darba likme no 36 uz 30 stundām nedēļā. Tas deva iespēju no 2009.gada 1.septembra pirmsskolas pedagogiem veikt papildu pedagoģisko darbu, nepārsniedzot Darba likumā noteikto darba laiku – 40 stundas nedēļā, un par to saņemt papildu atalgojumu.

2. Plānojot 2010.gada budžetu, minis­trijai netika piešķirts papildu finansējums pirmsskolas pedagogu darba samaksai, tādēļ joprojām no valsts budžeta tiek nodrošināta to pirmsskolas pedagogu darba samaksa, kas veic piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, bet to pedagogu, kas strādā ar bērniem, kuri jaunāki par pieciem gadiem, darba samaksu veic pašvaldības. Ministrija ir saņēmusi vairākas pirmsskolas pedagogu vēstules, kurās viņi pauž neapmierinātību ar pašvaldību pirmsskolas iestādēs noteikto saīsināto darba laiku un samazināto darba samaksu.

3. Ministrija ļoti vēlas pārskatīt finansējuma apjomu pirmsskolas iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanai, lai nodrošinātu visiem pedagogiem darba samaksu no valsts budžeta, taču tas iespējams, tikai palielinot valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai.

Ar cieņu,

izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2010.gada 21.aprīlī