Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 22. aprīļa rīkojums Nr. 231 "Par Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.–2012.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.04.2010., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/208575

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.167

Par Ministru prezidenta 2010.gada 14.aprīļa rīkojuma Nr.151 "Par R.Vējoņa komandējumu" atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

23.04.2010., Nr. 65

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 231

Pieņemts: 22.04.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.231

Rīgā 2010.gada 22.aprīlī (prot. Nr.20 35.§)

Par Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.–2012.gadam

1. Apstiprināt Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu 2010.–2012.gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sagatavot un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz 2013.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu attiecīgajā pārskata periodā.

4. Valsts reģionālās attīstības aģentūrai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministrs, reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis



 

(Ministru kabineta
2010.gada 22.aprīļa
rīkojums Nr.231)

Elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plāns 2010.–2012.gadam
Rīga, 2010

SATURS

1. Ievads.

2. Esošās situācijas apraksts.

2.1. EIS vēsture.

2.2. EIS darbības rādītāji

3. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns un tā pamatojums.

3.1. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns.

3.2. Ietaupījums no EIS lietošanas.

3.3. Ieguvumi no EIS izmantošanas uzlabošanas.

1. Ievads

Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk – EIS) izmantošanas uzlabošanas plāns ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 19.februāra rīkojuma Nr.123 „Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu” 27.punktam, kas paredz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (turpmāk – RAPLM) kā Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (turpmāk - ĪUMEPLS) funkciju pārņēmējai uzdevumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā EIS izmantošanas uzlabošanas plānu, lai uzlabotu iepirkumu efektivitāti un caurspīdību.

Lai taupītu valsts un pašvaldību līdzekļus ir nepieciešams veicināt elektronisko iepirkumu (turpmāk - e-iepirkumi) izmantošanu un attīstību, kas ļautu atkarībā no izmantotā e-iepirkumu veida (elektroniskā izsole jeb e-izsole, elektroniskais konkurss jeb e-konkurss un  elektroniskais katalogs jeb e-katalogs) ievērojami vienkāršot iepirkuma procesu un nodrošināt izdevīgākus piegādes vai pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kā arī nodrošinātu veselu virkni citu priekšrocību, kas detalizēti paskaidrots esošās situācijas aprakstā un katra pasākuma pamatojumā.

Ņemot vērā minēto, RAPLM, sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – VRAA) ir veikusi esošās situācijas analīzi, kā arī modelējusi iespējamos attīstības scenārijus ar mērķi atrast iespējas veicināt EIS izmantošanu ar minimālu papildu finansējuma piesaisti. Analīzes laikā tika secināts, ka pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtajiem datiem EIS iepirkto preču apjoma īpatsvars kopēja attiecīgās preču grupas iepirkto preču apjomā ir no 5-10%.

Atbilstoši EIS statistikas datiem,  vismaz 2/3 no medicīnas iestādēm, kurām pievienošanās vienam EIS e-katalogam bija noteikta kā obligāta,  gada laikā ir pievienojušās  vismaz vēl vienam e-katalogam.    

EIS izmantošanas uzlabošanas plāns ir izstrādāts saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jomā: Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006. - 2013.gadam (Ministru kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojums Nr.542 „Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006.-2013.gadam”) un Elektroniskās pārvaldes attīstības programmu 2005. - 2009.gadam (Ministru kabineta 2005.gada 29.septembra rīkojums Nr.623. „Par Elektroniskās pārvaldes attīstības programmu 2005.-2009.gadam”).

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. EIS vēsture

EIS tika veidota 2004.-2005.gadā, tās ekspluatācija tika uzsākta 2005.gada beigās. EIS ir izveidojis Iepirkumu uzraudzības birojs kā pilotprojektu  e- iepirkumu realizācijai.

Sākot ar 2006.gadu, pēc EIS pārņemšanas, par tās uzturētāju tika noteikta Elektronisko iepirkumu valsts aģentūra (turpmāk – EIVA), kas bija ĪUMEPLS padotības iestāde.

Sākot ar 2009.gadu, veicot valsts izdevumu optimizācijas pasākumus, EIVA tika likvidēta, izveidojot Elektronisko iepirkumu departamentu ĪUMEPLS sastāvā.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 1.aprīļa rīkojumu Nr.220 „Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju” ar 2009.gada 1.jūniju ĪUMEPLS funkcijas pārņēma RAPLM, kura deleģēja EIS uzturēšanas un attīstības funkciju VRAA.

2.2. EIS darbības rādītāji

EIS pieejamo preču specifikāciju skaits šobrīd ir sasniedzis 27233, bet EIS reģistrēto pircēju skaits ir 370, savukārt piegādātāju skaits ir 77. Iepirkumu summu apgrozījums sistēmā ir pieaudzis vairakkārt – no Ls 192 638 2005.gadā līdz Ls 6 191 907,93 2008.gadā (sk. 1. attēlu).

1.att. EIS pieejamo preču skaita un apgrozījuma dinamika pa gadiem

Veicot centralizētas iepirkumu procedūras un noslēdzot vispārīgās vienošanās uz noteiktu darbības termiņu par katru elektronisko preču katalogu (turpmāk – e-katalogs), trīs gadu laikā EIS darbojošos e-katalogu skaits ir pieaudzis no viena e-kataloga līdz 11 e-katalogiem.

Šobrīd pircējiem ir pieejami e-katalogi šādās preču grupās: kopētāji, medicīnas preces, biroja mēbeles, kancelejas preces, datortehnika un drukas iekārtas, biroja tehnika, drukas iekārtu piederumi, biroja papīrs, saimniecības preces, pretmikrobu ārstniecības līdzekļi (sk.1.tabulu).

1.tabula

EIS apgrozījums 2008.gadā

Nr.p.k

Preču grupa

Līguma Nr.

Apgrozījums pa līgumiem,
LVL ar PVN 18%

Apgrozījums pa preču grupām,
LVL ar PVN 18%

1.

Pretmikrobu ārstniecības līdzekļi

2007/361

2 236 819,60

2 236 819,60

2.

Datortehnika

CI-7

1 117 429,58

1 567 392,74

CI-16

440 281,16

CI-2

9 682,00

3.

Drukas iekārtu piederumi

CI-10

698 391,12

701 699,12

CI-1

3 308,00

4.

Kopētāji

CI-6

401 337,43

626 136,29

CI-12

224 798,86

5.

Biroja papīrs

CI-11

285 198,98

285 545,98

CI-3

347,00

6.

Saimniecības preces

CI-5

223 415,14

223 415,14

7.

Kancelejas preces

CI-4

136 201,84

212 377,64

CI-15

76 175,80

8.

Biroja tehnika

CI-8

107 799,20

119 498,56

CI-17

11 699,36

9.

Prezentāciju tehnika

CI-9

101 281,38

101 281,38

10.

Medicīnas preces

CI-13

80 262,81

80 262,81

11.

Biroja mēbeles

CI-14

37 478,67

37 478,67

Kopā :

6 191 907,93

6 191 907,93


3. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns un tā pamatojums

3.1. EIS izmantošanas uzlabošanas plāns

Nr.p.k.

Pasākums un tā pamatojums

Sagaidāmais rezultāts

Izpildes termiņš

Atbildīgā institūcija

Nepieciešamais
papildus finansējums

1. Medikamentu centralizēto iepirkumu veikšana

Nepieciešamie pasākumi: specifikācijas izstrāde, centralizēto iepirkumu veikšana un attiecīgās vispārīgās vienošanas parakstīšana, e-katalogu struktūras izveidošana, preču ievadīšanas EIS nodrošināšana, e-katalogu darbības ikdienas novērošana (darījumu un saistību izpildes kontrole).

Pamatojums: Sakarā ar to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (2009.gada 27.janvāra grozījumi, kas stājušies spēkā 2009.gada 1.martā, redakcijā) noteiktajam, Veselības norēķinu centrs (saskaņā ar 2009.gada 29.jūlija Ministru kabineta rīkojumu Nr.509 „Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras funkciju pārņēmējs) vairs neveic centralizētos iepirkumus stacionārajām ārstniecības personām, kuros Valsts norēķinu centrs darbojas kā centralizēto iepirkuma institūcija – pasūtītāja pārstāvis, savukārt slimnīcas kā esošo zāļu e-katalogu dalībnieki ir izteikuši interesi par esošās prakses turpināšanu un attīstību arī uz citām medikamentu grupām. Pašlaik VRAA uzturētajā sistēmā slimnīcas 2010.gada laikā var brīvprātīgi nopirkt pretmikrobu līdzekļus (attiecīgā e-kataloga apgrozījums 2008.gadā bija Ls 2 236 820), muskuļu un skeleta sistēmas medikamentus, kā arī medicīnas preces.

Medicīnas iestādēm, t.sk. slimnīcām būtu iespēja arī turpmāk iegādāties medikamentus, izmantojot EIS, kā arī tādējādi tiktu paplašināts sistēmā piedāvāto medikamentu skaits

01.05.2010

VRAA

Sadarbībā ar: Veselības ministrijas padotībā esošajam organizācijām

Nav nepieciešams

2. EIS papildināt ar sadaļu standarta programmatūras iegādei

Nepieciešamie pasākumi: specifikāciju izstrāde standarta programmatūrai, vismaz divu centralizēto iepirkumu veikšana un attiecīgās vispārīgās vienošanas parakstīšana valsts vārdā, e-katalogu struktūras izveidošana, preču ievadīšanas EIS nodrošināšana, e-katalogu darbības ikdienas novērošana (darījumu un saistību izpildes kontrole).

Pamatojums: Šāda pieeja nodrošinātu vienotas cenas (ar vairumtirdzniecības atlaidēm) visām valsts un pašvaldību iestādēm, neatkarīgi no iepērkamo licenču skaita, vienlaicīgi atstājot programmatūras iepirkuma nepieciešamības izvērtējumu un programmatūras izvēli (t.sk. programmatūras veidu un iepirkuma veidu: noma vai iegāde) pasūtītāju kompetencē.

Valsts un pašvaldību iestādēm būs pieejama standarta programmatūra par vienotām cenām, kurām būtu piemērotas korporatīvā līguma atlaides

01.07.2010

VRAA

Sadarbībā ar

RAPLM

Nav nepieciešams

3. Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un iesniegt Finanšu ministrijā

Pamatojums: Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē kas izstrādā un īsteno politiku valsts un pašvaldību iepirkumu jomā, izvērtēšanai un tālākai virzīšanai vienlaikus ar kārtējiem grozījumiem tiks iesniegti priekšlikumu, kuru mērķis ir veicināt iepirkumu centralizāciju, piemērām, vienādojot iesniegumu iesniegšanas nosacījumus, paredzot nodrošinājuma iesniegšanu arī gadījumos, kad iepirkuma procedūras rezultātā tiks slēgtas vispārīgās vienošanās.

Tiek vienkāršots un paātrināts centralizēto iepirkumu process

01.12.2010

RAPLM, VRAA

Sadarbībā ar Finanšu ministriju

Nav nepieciešams

4. Izstrādāt un iesniegt normatīvo aktu projektus, kas noteiktu obligātu EIS lietošanu Ministru kabineta noteiktajiem pasūtītājiem iepērkot konkrētus preču veidus.

Pamatojums: Nosakot obligātu EIS izmantošanu valsts un pašvaldību iestādēs pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk tekstā - ERAF) projekta „Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstība” mērķu sasniegšanas, tiktu nodrošināta standartizēto preču iegāde par zemākām cenām un tiktu samazināts administratīvais slogs un izmaksas iepirkumu procesa organizēšanai, kā arī samazinātos korupcijas risks un tiktu nodrošināta pasūtītāja izdevumu vienmērīguma kontroles iespēja visa gada garumā, tādējādi uzraugot izdevumu pieaugumu gada beigās.

Tiek nodrošināta vienota iepirkumu prakse visās valsts un pašvaldību iestādēs standarta preču iegādei

31.12.2010.

RAPLM, VRAA

Nav nepieciešams

5. Nodrošināt Latvijas pārstāvju dalību e-iepirkumu standartizācijas pasākumos (projekts PEPPOL www.peppol.eu, CEN www.cen.eu, OASIS www.oasis-open.org)

Nepieciešami pasākumi: dalība standartizācijas procesos, nepieņemamu lēmumu bloķēšana, Latvijas e-iepirkumu prakses savlaicīga korekcija.

Pamatojums: Šādas aktivitātes, nodrošinātu EIS atbilstību ne tikai esošajiem, bet arī topošajiem e-iepirkumu standartiem, kā arī popularizētu Latvijas panākumus un pieredzi Eiropas līmenī.

Tiek ietekmēts Eiropas līmenī izmantoto e-iepirkumu standartu izstrādes process

31.12.2012.

VRAA

Nav nepieciešams

6. Elektronisko izsoļu infrastruktūras izstrāde ERAF projekta veidā

Nepieciešami pasākumi: ERAF projekta pieteikuma izstrāde un saskaņošana, e-izsoļu infrastruktūras izstrāde un izmēģināšana, veicot iepirkumus, normatīvo aktu izstrāde (piemērām, grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, paredzot mantas atsavināšanu izmantojot e-izsoles), sistēmas darbības kontrole un atbalsta nodrošināšana.

Pamatojums: e-izsoles ir klasisks e-iepirkumu instruments, kas ļauj ievērojami uzlabot konkurenci iepirkumu procesos un ļauj nopirkt lētāk arī nestandarta preces.

Tiek izstrādāta un praksē izmēģināta e-izsoļu infrastruktūra

31.12.2012

VRAA,

RAPLM

 (Atsevišķs ERAF projekts 2011.gadam)

Sākot ar 2011.gadu
8934,00 LVL
(papildu viens darbinieks VRAA, kas uzraudzīs sistēmas darbību)

7. Piegādātāja profilu infrastruktūras izstrāde www.latvija.lv projekta ietvaros

Nepieciešami pasākumi: Starpresoru vienošanās ar Valsts informācijas sistēmu pārziņiem noslēgšana, infrastruktūras izstrāde, apmācības materiālu izstrāde, atbalsta sniegšana.

Pamatojums: Nodrošinot izziņu pieejamību elektroniskajā veidā, tiek samazināta noslodze gan izziņu izsniedzējiem, gan tiktu ietaupīts iepirkumā ieinteresēto personu laiks, un  tiktu būtiski atvieglots iepirkumu komisiju darbs.

Tiek izstrādāta piegādātāja profilu infrastruktūra, kas ļautu iegūt iepirkumu veikšanai nepieciešamas izziņas elektroniski, kā arī ļautu izmantot tās

31.12.2010

VRAA

Sadarbībā ar:

Valsts ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru,

Iekšlietu ministrijas Informācijas centru

Nav nepieciešams

(tiks realizēts, jau uzsākta ERAF projekta „E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība”)

3.2. Ietaupījums no EIS lietošanas

Atšķirībā no standarta piegādes līgumiem, piegādes cenas EIS nav fiksētas klasiskajā izpratnē, jo fiksētas tikai maksimālas cenas, par kurām gada laikā var piegādāt preces. EIS nodrošinot konkurenci starp EIS dalībniekiem, veicina cenu pazemināšanu. 2.tabulā ir norādīts cenu pazeminājums salīdzinājumā ar konkursa laikā piedāvātajām cenām (spēkā esošajiem e-katalogiem ar vislielāko apgrozījumu).

2.tabula

Vispārīgās vienošanās piemērošanas efektivitāte

Nr.p.k.

Preču grupa

Apgrozījums 2008.gadā preču grupai,
LVL ar PVN 18%

Maksimālais ietaupījums vienai precei,
%1

Vidējais ietaupījums pa preču grupām,
%
2

Vidējais ietaupījums pa preču grupām,
LVL ar PVN 18%

(ņemot 2008.gada apgrozījumu kā bāzi)

1. Pretmikrobu ārstniecības līdzekļi3

2 236 819,60

64,42

13,84

309 575,83

2. Datortehnika

1 567 392,74

29,68

5,7

89 341,39

3. Drukas iekārtu piederumi

701 699,12

22,68

3

21 050,97

4. Kopētāji

626 136,29

23,28

15,69

98 240,78

5. Biroja papīrs

285 545,98

24,55

22,52

64 304,95

Kopā:

582 513,92

3.3. Ieguvumi no EIS izmantošanas uzlabošanas

Izmantojot EIS, tās lietotājiem un valstij kopumā veidojas šādas priekšrocības:

1) tiek būtiski paaugstināts iepirkumu procesa caurskatāmība un novērsts korupcijas risks. Noslēgt „slēptās vienošanās” sistēmā ir daudz sarežģītāk, nekā iegādājoties preces brīvajā tirgū (veicot klasisku iepirkumu procedūru);

2) tiek nodrošināta racionāla valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošana, jo pasūtītāja darbiniekiem nav jātērē laiks un līdzekļi savas iepirkuma procedūras organizēšanai. Veicot iepirkumu procedūru centralizāciju, izmantojot EIS, tiek samazināta administratīvā slodze ne tikai uz pašu pasūtītāju, bet arī uz:

a) piegādātāju, jo tam nav jāsagatavo vairāki iepirkumu piedāvājumi;

b) Iepirkumu uzraudzības biroju, jo vairāku iepirkumu paziņojumu vietā ir tikai divi par katru e-katalogu, kā arī samazinās sūdzību skaits, kas dažām preču grupām ir ļoti liels;

3) tiek paātrināts iepirkuma process - ievērojami samazināts laiks no nepieciešamības identificēšanas līdz piegādei. Pircējiem nav jāveic iepirkumu procedūras. Noliktavās uzkrātais preču daudzums varētu būt mazāks, nekā veicot iepirkumus klasiskajā veidā;

4) tiek nodrošināta brīva piegādātāju konkurence visā vispārīgās vienošanās darbības laikā. Iesniedzot piedāvājumu tiek noteikta maksimālā piedāvājuma cena, bet līguma darbības laikā piegādātāji pazemina preču cenu, jo attiecīgie pirkuma pieprasījumi tiks nosūtīti tikai tam piegādātājam, kurš konkrētajā brīdī ir piedāvājis viszemāko cenu attiecīgajai precei;

5) centralizētie iepirkumi apvieno vairākus pasūtījumus, kā rezultātā arī maziem iepirkumiem tiek iegūtas iespējami zemākās cenas. Ņemot vērā, ka, lai iegūtu tiesības piedāvāt savas preces e-katalogā, ir jāuzvar atklātā konkursā, vairāki piegādātāji vienojas ar ražotājiem vai vairumtirgotājiem par atlaidēm, kas ir piemērojamas iepirkumiem EIS, kas nebūtu attiecināms uz pircējiem ar mazu apgrozījumu, iegādājoties preces ārpus sistēmas;

6) tiek ieviests Eiropas Komisijas normatīvajos aktos paredzētais elektroniskais iepirkums un Eiropas Savienības valstu pozitīvā pieredze tiek izmantota praksē.


1 Dati uz 2009.gada 20.jūliju.

2 Nav ņemts vērā, ka piegādātāji piedāvā sistēmā atlaides par lielāku vienas piegādes apjomu, kā arī par ilgāku piegādes laiku.

3 Šai preču grupai PVN likme bija 5%

 

Vides ministrs, reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!