Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1999. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 13 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.01.1999., Nr. 10 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20804

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.14

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.novembra rīkojumā Nr.595 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai"

Vēl šajā numurā

14.01.1999., Nr. 10

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 13

Pieņemts: 12.01.1999.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.13

Rīgā 1999.gada 12.janvārī (prot. Nr. 4, 16.§)

Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļi — kārtējā gada valsts budžeta apropriācija veselības aprūpei, kas slimokases dalībniekam garantē veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu segšanu valsts noteiktajā apmērā;

1.2. aģentūra — bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra", kura administrē valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļus. Valsts deleģēto funkciju izpildei aģentūrai tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam;

1.3. veselības aprūpes valsts programma — īpašu ārstniecības pakalpojumu (izņemot veselības aprūpes pakalpojumu minimumu) apjoms, kas slimokases dalībniekiem tiek nodrošināts no valsts pamatbudžeta līdzekļiem un pacientu iemaksām;

1.4. veselības aprūpes pakalpojumu minimums — veselības aprūpes pakalpojumu minimālais apjoms, kas slimokases dalībniekiem tiek nodrošināts no valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā (turpmāk — speciālais budžets) paredzētā veselības aprūpes kopējā finansējuma apmēra un pacientu iemaksām;

1.5. pacienta iemaksa — valstī noteikts vienots tiešs pacienta maksājums, kuru ārstniecības iestāde iekasē no pacienta par veselības aprūpes pakalpojumu minimuma ietvaros sniegto ārstniecības pakalpojumu;

1.6. slimokase — vienas pašvaldības vai vairāku pašvaldību izveidota institūcija, kas darbojas saskaņā ar bezpeļņas organizācijas principiem un ir noslēgusi ar aģentūru līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu minimuma nodrošināšanu slimokases dalībniekiem;

1.7. slimokases dalībnieks — fiziskā persona, kurai ir piešķirts personas kods, kura ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā vai kurai ir tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā un kura ir reģistrēta slimokases dalībnieku reģistrā vai kurai ir tiesības reģistrēties slimokases dalībnieku reģistrā;

1.8. trešā persona — fiziskā vai juridiskā persona, kura kādas personas vietā veic pacienta iemaksu vai citus pacienta maksājumus ārstniecības iestādei.

2. Šie noteikumi nosaka veselības aprūpes finansēšanas kārtību, valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļu un citu normatīvajos aktos veselības aprūpei paredzēto līdzekļu saņemšanas un izlietošanas kārtību, kā arī to ārstniecības pakalpojumu apjomu, kas tiek apmaksāts no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, speciālā budžeta līdzekļiem un pacientu iemaksām.

3. Veselības aprūpes pakalpojumu minimumā un veselības aprūpes valsts programmā ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumus šajos noteikumos noteiktajā apjomā saņem Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri Latvijas Republikā saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un vismaz pusgadu maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi).

4. Izdevumus par veselības aprūpes un tiesu medicīniskās ekspertīzes pakalpojumiem, ko Latvijas teritorijā saņēmuši ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri nav minēti šo noteikumu 3.punktā, sedz paši ārvalstnieki un bezvalstnieki vai attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība (ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi), vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kura parakstījusi ielūgumu vai izsaukumu, lai attiecīgais ārvalstnieks vai bezvalstnieks saņemtu ieceļošanas vīzu vai uzturēšanās atļauju, un galvojusi, ja nepieciešams, segt ārvalstnieka vai bezvalstnieka veselības aprūpes izdevumus.

5. Izdevumus par ārstniecības iestāžu un aptieku sniegtajiem pakalpojumiem slimokases vai aģentūra sedz no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

6. Samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem slimokases nodrošina saskaņā ar līgumiem ar ārstniecības iestādēm vai aptiekām un līgumiem ar aģentūru. Slimokase nedrīkst būt starpnieks brīvprātīgajā veselības apdrošināšanā.

7. Jautājumu par to, vai attiecīgais ārstniecības pakalpojums ietilpst veselības aprūpes pakalpojumu minimumā, kā arī par personas atbilstību iedzīvotāju kategorijai, kas atbrīvota no pacienta iemaksas, saskaņā ar šiem noteikumiem katrā konkrētajā gadījumā izlemj ārstējošais ārsts vai attiecīgā pakalpojuma sniedzējs. Minētā lēmuma atbilstību noslēgtajiem līgumiem kontrolē attiecīgā slimokase, aģentūra un Labklājības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija vai tās pieaicināts eksperts.

II. Kārtība, kādā saņemami līdzekļi, kas paredzēti samaksai par veselības aprūpes pakalpojumu minimumu

8. Aģentūras līdzekļus, kas paredzēti samaksai par veselības aprūpes pakalpojumu minimumu, veido:

8.1. iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, ko likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā katru nedēļu ieskaita Valsts kase;

8.2. iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, ko likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā bez Valsts kases starpniecības katru nedēļu ieskaita tās pašvaldības, kuras ar Finansu ministriju noslēgušas līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas īpašu kārtību;

8.3. valsts pamatbudžeta dotācijas daļa no vispārējiem ieņēmumiem, ko likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā katru mēnesi ieskaita Valsts kase;

8.4. maksas pakalpojumi un citi aģentūras ieņēmumi.

9. Veselības aprūpes pakalpojumu minimuma izdevumu daļu saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam veido:

9.1. samaksa par veselības aprūpes pakalpojumu minimumu;

9.2. samaksa par centralizētajiem pasākumiem (medikamentu centralizēta iegāde un samaksa par terciārā līmeņa pakalpojumiem);

9.3. samaksa par rezidentu apmācību;

9.4. valsts veselības aprūpes organizācijas un uzraudzības administrēšanas izdevumi. Aģentūras administrēšanas izdevumi plānojami saskaņā ar Likuma par budžetu un finansu vadību 18.panta ceturto daļu;

9.5. aģentūras rezerves fonds.

10. Samaksu par centralizētajiem pasākumiem un rezidentu apmācību atbilstoši līgumiem ar pakalpojumu sniedzēju nodrošina aģentūra.

11. Aģentūra 1,5 % no šo noteikumu 8.punktā minētajiem līdzekļiem ieskaita rezerves fondā, kuru saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātu kārtību izmanto šādos gadījumos:

11.1. ja neplānoti mainās pacientu skaits;

11.2. starptautisko līgumu izpildei;

11.3. pasākumiem, kas saistīti ar valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu un sabiedrības informēšanu.

12. Izdevumus par konsultācijām, klīniskajiem un paraklīniskajiem diagnosticējošajiem izmeklējumiem, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām, sedz ekspertīzes pieprasītājs.

13. Izdevumus par patvēruma meklētājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (arī par neatliekamo medicīnisko palīdzību) attiecīgajai slimokasei sedz Iekšlietu ministrija.

14. Līdzekļus samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem aģentūra slimokasēm novirza, ņemot vērā labklājības ministra apstiprinātu koeficientu sistēmu, kā arī slimokases dalībnieku skaitu, vecumu, sociālo grupu īpatnības un citus kritērijus.

15. No aģentūras saņemtos līdzekļus slimokase izmanto šādiem mērķiem:

15.1. samaksai par ambulatorajiem ārstniecības pakalpojumiem (līgumā noteiktajā apmērā);

15.2. samaksai par stacionārajiem ārstniecības pakalpojumiem (līgumā noteiktajā apmērā);

15.3. maksājumiem, kas noteikti slimokases un aptieku līgumos (tās ārstniecības līdzekļu vērtības apmērā, kuru sedz slimokase atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par atvieglojumiem pacientiem ārstniecības līdzekļu iegādē ambulatorajai ārstniecībai);

15.4. samaksai par neatliekamo medicīnisko palīdzību;

15.5. slimokases darbības nodrošināšanai (aģentūras noteiktajā apmērā no šo noteikumu 9.4.apakšpunktā minētajiem līdzekļiem, veicot konkrētus aprēķinus, lai nodrošinātu slimokases funkciju izpildi).

16. Lai valstī nodrošinātu vienotu, slimokasēm un attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem obligātu kārtību, kādā veicama samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, labklājības ministrs apstiprina aģentūras un slimokases līguma paraugu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja un slimokases līguma paraugu.

17. Labklājības ministrs apstiprina to ārstniecības pakalpojumu apjomu (programmu sarakstu), ar kuriem saistītos izdevumus katru gadu papildus sedz slimokases, kā arī to ārstniecības iestāžu sarakstu, kuras sniedz minētos pakalpojumus.

18. Norēķini starp slimokasēm, izmantojot speciālā budžeta līdzekļus, veicami tikai ar slimokasu vai aģentūras starpniecību. Norēķinu kārtību nosaka aģentūra.

19. Ja slimokases dalībnieks vēlas saņemt ārstniecības pakalpojumu, kurā izmantota noteiktā kārtībā apstiprināta augstāka tehnoloģija, vai augstāku komforta līmeni, nekā noteikts līgumā ar slimokasi, izdevumu starpību sedz slimokases dalībnieks vai trešā persona.

20. Aģentūrai ir tiesības pārtraukt līdzekļu pārskaitīšanu slimokasei, kura nepilda vai ir pārkāpusi ar aģentūru noslēgto līgumu, kā arī pēc rakstiska brīdinājuma pārtraukt attiecīgās slimokases turpmāko finansējumu un nodot līguma ar pakalpojumu sniedzēju izpildi citai slimokasei. Aģentūra par savu lēmumu informē labklājības ministru.

III. Veselības aprūpes valsts programmai paredzēto līdzekļu apmērs un samaksas kārtība

21. Veselības aprūpes valsts programma tiek finansēta no valsts pamatbudžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

22. Veselības aprūpes valsts programmas apjomu un tās finansējumu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem nodrošina aģentūra.

23. Veselības aprūpes valsts programmas ietvaros sniegto ārstniecības pakalpojumu apjomu, to sniegšanas, samaksas, uzskaites un kvalitātes kontroles kārtību nosaka ārstniecības pakalpojumu sniedzēja līgums ar aģentūru vai slimokasi.

IV. Pacienta iemaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ietilpst veselības aprūpes pakalpojumu minimumā

24. Par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas iekļauti veselības aprūpes pakalpojumu minimumā, ārstniecības iestāde iekasē pacienta iemaksu šādā apmērā:

24.1. par ambulatoru apmeklējumu un ārstniecības pakalpojumiem ārstniecības iestādē vienas darbadienas laikā:

24.1.1. pieaugušajiem — 0,50 latu;

24.1.2. bērniem — 0,20 latu;

24.2. par ārstniecības personas mājas vizīti — vienu latu;

24.3. par ārstēšanos stacionārā pieaugušajiem (izņemot šo noteikumu 24.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus):

24.3.1. par iestāšanos — piecus latus;

24.3.2. par katru stacionārā pavadīto dienu, sākot no otrās dienas, — 1,50 latu;

24.3.3. par ārstniecisko manipulāciju — saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātu cenrādi;

24.4. par ārstēšanos stacionārā bērniem — 0,45 latus par katru stacionārā pavadīto dienu;

24.5. par ārstēšanos stacionārā pieaugušajiem psihiatrijā, onkoloģijā un onkohematoloģijā, kā arī alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas ierobežošanas programmas ietvaros un par rehabilitācijas otro posmu — 0,45 latus par katru stacionārā pavadīto dienu.

25. Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru hospitalizāciju (neskaitot maksu par ārstnieciskajām manipulācijām) nedrīkst pārsniegt:

25.1. pieaugušajiem — 15 latu;

25.2. bērniem — piecus latus.

26. Pacienta iemaksu kopsumma kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 80 latu.

27. No šo noteikumu 24.punktā minētās pacienta iemaksas atbrīvojamas šādas iedzīvotāju kategorijas:

27.1. bērni vecumā līdz vienam gadam;

27.2. bērni invalīdi vecumā līdz 16 gadiem;

27.3. bērni vecumā līdz 18 gadiem, ja ārstniecības pakalpojumi tiek saņemti stacionārās rehabilitācijas iestādēs;

27.4. bērni un skolēni, ja tiek veiktas profilaktiskās apskates bērnudārzos un skolās;

27.5. bērnunamu, bērnu patversmju, ģimenes bērnunamu, bērnu bāreņu aprūpes centru, specializēto bērnu invalīdu iestāžu un internātskolu audzēkņi;

27.6. grūtnieces, ja tiek saņemti ārstniecības pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi;

27.7. politiski represētās personas un »ernobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas;

27.8. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

27.9. tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

27.10. personas, kas saņem ārstniecības pakalpojumus sakarā ar saslimšanu ar infekcijas slimībām, sifilisu vai AIDS;

27.11. personas, kas saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību;

27.12. valsts specializēto sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esošās personas;

27.13. visi iedzīvotāji, ja tiek veiktas profilaktiskās apskates labklājības ministra noteiktajā kārtībā;

27.14. visi iedzīvotāji, ja tiek veikta aktīvā imūnterapija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai pasīvā imūnterapija labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

28. Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un Ieslodzījuma vietu pārvalde kā trešās personas obligāti veic pacienta iemaksu par šādām personām:

28.1. Aizsardzības ministrija — par obligātajā militārajā dienestā esošajām personām, karavīriem, kas atvaļināti no aktīvā dienesta (ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu), un ierindas dienesta zemessargiem;

28.2. Iekšlietu ministrija — par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un obligātajā militārajā dienestā esošajām personām;

28.3. Ieslodzījuma vietu pārvalde — par personām, kuras ievietotas Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā esošajās brīvības atņemšanas iestādēs.

29. Kārtību un apjomu, kādā saņemami veselības aprūpes pakalpojumu minimumā iekļautie veselības aprūpes pakalpojumi, nosaka slimokase, pamatojoties uz līgumu ar aģentūru.

V. Veselības aprūpes pakalpojumi, ar kuriem saistītos izdevumus slimokases nesedz

30. Slimokases nesedz šādus ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītos izdevumus:

30.1. izdevumus, kas nav paredzēti slimokases un pakalpojumu sniedzēja noslēgtajā līgumā;

30.2. par plānotajām operācijām, ja pārsniegts līgumā paredzētais līdzekļu apmērs;

30.3. par plānoto ārstniecisko palīdzību un izmeklēšanu (arī par hronisku slimību ārstēšanu), ja nav ārsta norīkojuma (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību);

30.4. par ortodontisko ārstēšanu (izņemot pirmreizējo konsultāciju), par silantu lietošanu, kā arī par zobārstniecības palīdzību personām, kas vecākas par 18 gadiem (izņemot iesaucamos);

30.5. par ambulatori veicamajām injekcijām ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi (izņemot gadījumus, ja tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, medicīniskā palīdzība onkoloģiskiem un cukura diabēta slimniekiem, slimniekiem ar psihiskām slimībām, bērniem vecumā līdz 18 gadiem, hemofilijas slimniekiem un perniciozās anēmijas slimniekiem);

30.6. par pirmreizējiem medicīniski profilaktiskajiem pasākumiem, kas nepieciešami, stājoties darbā;

30.7. par periodiskajām medicīniskajām apskatēm, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ;

30.8. par ārstēšanos sanatorijās un kūrortos;

30.9. par abortiem, ja nav medicīnisku vai sociālu indikāciju;

30.10. par anonīmiem ārstniecības pakalpojumiem un profilaktiskajiem pasākumiem (izņemot izmeklēšanu AIDS un sifilisa noteikšanai);

30.11. par seksoloģisko ārstēšanu;

30.12. par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos;

30.13. par kosmetoloģiskajiem pakalpojumiem un plastiskajām operācijām;

30.14. par homeopātisko ārstēšanu;

30.15. par redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu iegādi;

30.16. par psihoterapeitisko palīdzību (izņemot psihiatriskā profila stacionāros);

30.17. par vakcināciju, ja to neveic saskaņā ar labklājības ministra rīkojumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

30.18. par profilaktiskajām un citām medicīniskajām apskatēm (izņemot šo noteikumu 27.13.apakšpunktā minētās apskates), ja tās nav saistītas ar medicīniskajām indikācijām;

30.19. par alkohola un narkotiskā apreibuma ekspertīzi ārstniecības iestādēs;

30.20. par tādu pacientu stacionāro ārstēšanu, kuru slimību vai traumu saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu var ārstēt ambulatori;

30.21. par ārstniecisko palīdzību ārzemēs, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi.

VI. Uzskaite un kontrole

31. Ja aģentūra šo noteikumu 14.punktā noteiktajā kārtībā līdzekļus slimokasei ir ieskaitījusi pilnā apmērā, slimokase katra mēneša sākumā ārstniecības iestādei iemaksā avansā līdzekļus līdz 50 % apmērā no plānotajām veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām attiecīgajā mēnesī atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam. Līdzekļus par decembri slimokase ārstniecības iestādei iemaksā avansā ne mazāk kā 75 % apmērā no plānotajām veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām.

32. Slimokases norēķini ar ārstniecības iestādi par iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veicami 10 dienu laikā pēc tam, kad slimokase ir saņēmusi attiecīgos dokumentus (norēķini veicami dokumentu saņemšanas secībā).

33. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finansu vadību 30.pantu ārstniecības iestāde (neatkarīgi no tās īpašuma un uzņēmējdarbības veida) iesniedz slimokasē pārskatu par valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļu izlietojumu (saskaņā ar vienotu paraugu). Pārskata iesniegšanas kārtība nosakāma slimokases un pakalpojumu sniedzēja līgumā.

34. Ārstniecības iestāde iesniedz slimokasē statistiskos pārskatus (saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātiem paraugiem).

35. Slimokase apkopo šo noteikumu 34.punktā minētos pārskatus un atbilstoši līgumam ar aģentūru iesniedz aģentūrā attiecīgo pārskatu kopsavilkumu, kurā norādīti saņemtie līdzekļi un to izlietojums samaksai par veselības aprūpes pakalpojumu minimumu.

36. Aģentūra labklājības ministra noteiktajā kārtībā iesniedz pārskatus par speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu un valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī pārskatus par veselības aprūpes pakalpojumu minimuma izpildi.

37. Slimokases sniedz iedzīvotājiem informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī par to saņemšanas un samaksas kārtību.

38. Aģentūra kontrolē un pārrauga norēķinus starp slimokasēm un ārstniecības iestādēm.

39. Strīdus, kas saistīti ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu, izskata aģentūras izveidota strīdu izskatīšanas komisija. Komisijas nolikumu apstiprina labklājības ministrs.

40. Slimokases un aģentūra nodrošina, lai slimokasu dalībniekiem būtu pieejami pārskati par izdevumiem, kas saistīti ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

41. Aģentūra valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļus slimokasēm sadala, ņemot vērā katras slimokases dalībnieku skaitu atbilstoši tās dalībnieku reģistra datiem un/vai Centrālās statistikas pārvaldes datus par iedzīvotāju skaitu un sastāvu attiecīgajā rajonā vai pilsētā.

VII. Noslēguma jautājumi

42. Atzīt par spēku zaudējušiem:

42.1. Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumus Nr.434 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 342./346.nr.; 1998, 10.nr.);

42.2. Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumus Nr.5 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumos Nr.434 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 10.nr.).

43. Noteikumi stājas spēkā ar likuma par valsts budžetu 1999.gadam spēkā stāšanās dienu.

 

Ministru prezidents V.Krištopans

Labklājības ministrs V.Makarovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!