• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Zviedrijas reģionu ciešāku sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.1999., Nr. 8/9 https://www.vestnesis.lv/ta/id/20780

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Savai pilsētai, Liepājai

Vēl šajā numurā

13.01.1999., Nr. 8/9

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pašvaldībās

Par Latvijas un Zviedrijas reģionu ciešāku sadarbību

Nemitīgi Baltijas un Ziemeļvalstu attīstības gaisotnē rodas aizvien jauni kontakti. Sadarbības ceļos ir būtiskas Latvijas Pašvaldību savienības ierosmes un arī reālas sadarbības iespējas.

Nule Latvijas Pašvaldību savienība saņēmusi kārtējo priekšlikumu no mūsu tuvākajiem kaimiņiem — Esterjetlandes kopienas Zviedrijā, kam ir ierosmes kopīgi ar Baltijas jūras austrumu krastu pētīt un apkopot iespējas veikt vides negatīvo izmešu izpēti un apstrādi saimnieciskajai apritei.

Lai apkopotu viedokļus un informāciju, ar Zviedrijas atbalstu tiks izveidots forums, kurā piedalīsies par vides jautājumiem atbildīgās personas no abu valstu rajonu pašvaldībām. Tādējādi paredzēta sadarbība starp pašvaldībām, to institūcijām un organizācijām nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, kam nebūs tikai dažu mēnešu vai pāris gadu realitāte.

Kopīgo darbu paredzēts realizēt šādos virzienos:

— vajadzību un objektu plānošana vietējām pašvaldībām savu rajonu ietvaros;

— priekšlikumi tādas ietekmīgas organizācijas veidošanai, kas varētu pārvaldīt šo sfēru vietējā līmenī, kā arī, lai varētu uzturēt regulārus kontaktus ar reģionālajām un valsts līmeņa struktūrām.

Tātad valsts un vietējo pašvaldību līmenī ir būtisks atbildības sadalījums par vietējo struktūru datu bāzes attīstību un tās nepārtrauktu atjaunošanu, jo šī problēma nav tikai īslaicīga un neaprobežojas ar kādu šauru ģeogrāfisku apvidu.

Līdz ar to būtiskas ir objektu īpašumattiecības un pašvaldībām nepieciešamās licences, kuras var izsniegt attiecīgās valsts struktūras. Šajā sakarā ir būtiska savas stratēģiskās politikas izveidošana nepieciešamo zināšanu apguvei, finansu līdzekļu apzināšana datu bāzes izveidei, kas saistās ar izmešu izmantošanu. Tādējādi nepieciešams veidot un apkopot pietiekami objektīvu datu bāzi visās vietējās vai rajonu pašvaldībās, kā arī analizēt iespējas šajos projektos iekļaut tuvākās un tālākās apkārtnes pašvaldību resursus.

Šādi pilotpētījumi varētu kļūt par pamatu tālākai katra vietējā rajona datu bāzes izveidei. Līdz ar to pašvaldības rajona vai apriņķa mērogā varētu šo datu bāzi izmantot sava reģiona apkārtējās vides prioritāšu noteikšanai un plānošanai.

Latvijas Pašvaldību savienībā ir iespējams ar LPS starptautisko attiecību nodaļas referenti Daci Ozolu kontaktēties, lai varētu sazināties ar attiecīgajām struktūrām Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs, jo tām ir stabila interese par sadarbību ar Baltijas valstīm, šajā sakarā it īpaši ar Latviju.

Iepriekš minētā problēma nebūt nav vienīgā, kas varētu skart kopīgas intereses un reģionus abos Baltijas jūras krastos, kam tagad ir aizvien ciešāka un tiešāka sadarbība. Latvijas Pašvaldību savienība nebūt nav tikai starpniece, bet arī gluži reāla kontaktu veidotāja.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!