Eiropas Komisija: Par Eiropas kohēzijas politikas pirmo vērtējumu

Kā vēsta 31.martā pieņemtais ziņojums par Eiropas Savienības kohēzijas programmām 2007.–2013.gadam, pēdējo trīs gadu laikā Eiropā 93 miljardi eiro jeb 27% ES finansējuma ir piešķirti projektiem, kas paredz investīcijas darbavietās un izaugsmē. Komisāri Johanness Hāns (reģionālā politika) un Lāslo Andors (nodarbinātība, sociālie jautājumi un iekļautība) iepazīstināja ar ziņojumu, kurā pirmo reizi tiek vērtēts, kādā tempā katra valsts tuvinās Eiropas Savienības mērķiem, par kuriem tās vienojušās.

Ziņojumā atspoguļots, cik veiksmīgi dalībvalstis savas programmas saskaņojušas ar ES mērķiem, kas saistīti ar darba vietām un izaugsmi, turklāt tas veido pamatu atklātajai diskusijai par kohēzijas politikas programmu panākumiem un problēmām. Dalībvalstis ziņojumā tiek aicinātas uzlabot programmu īstenošanu, lai optimāli izlietotu kohēzijas finansējumu, piemēram, dzelzceļa nozarē, svarīgiem enerģētikas un vides projektiem, kā arī sociālās iekļautības jomā.

Reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns uzskata: “Šis ziņojums ir jauns kohēzijas politikas instruments. Ar to praksē tiek ieviesta mūsu apņemšanās izveidot spēcīgu sistēmu struktūrfondu investīciju nodrošināšanai plānošanas perioda laikā. Pasaules ekonomikas krīze acīmredzami ir ietekmējusi īstenošanu. Tomēr kopaina atstāj pozitīvu iespaidu. Tā liecina, ka kohēzijas politika veiksmīgi strādā attiecībā uz investīcijām reģionos. Saskaņoto stratēģiju īstenošana norit pietiekami ātrā tempā, turklāt dažās svarīgās nozarēs, piemēram, pētniecības, izstrādes un inovāciju jomā, rezultāti ir īpaši iepriecinoši. Tagad dalībvalstīm jāturpina iesāktais un jāuzlabo programmu īstenošana.”

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors norādīja: “Darba meklētāji arvien plašāk izmanto Eiropas Sociālā fonda piedāvāto apmācību un prasmju pilnveidošanu, un tam ir rezultāti. Tomēr lejupslīdes vissmagāk skartajiem varētu palīdzēt vēl vairāk. Dalībvalstīm jāpalielina investīcijas, jo īpaši sociālās iekļautības un iestāžu spēju veidošanas jomā, lai programmu īstenošana noritētu efektīvi.” Viņš piebilda: “Krīze pierādīja, cik svarīgs un vērtīgs instruments ir Eiropas Sociālais fonds laikā, kad aktīva darba tirgus politika ir galvenais balsts, lai palīdzētu cilvēkiem iesaistīties darba tirgū.”

Miljoniem eiropiešu un simtiem tūkstošu uzņēmumu gūst labumu no kohēzijas politikas programmām. Uz 27 dalībvalstu ziņojumu pamata izstrādātajā Komisijas ziņojumā uzsvērts, ka ātrākai izkļūšanai no ekonomikas krīzes palīdz svarīga un savlaicīga informācija par struktūrfondu potenciālu. Ziņojums kalpo kā uzraudzības instruments, norādot uz tām investīciju nozarēm, kurās jāveic pasākumi, lai paātrinātu 2007.–2013 gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu atlasi un izpildi.

Kohēzijas politikas resursu lielākā daļa (aptuveni 230 miljardi eiro) ir rezervēti investīcijām izaugsmes un darba vietu programmas galvenajās jomās. Lai gan ziņojumā atzīts, ka pozitīvi rezultāti gūti vairākās svarīgās jomās, piemēram, pētniecībā un izstrādē, inovāciju jomā, mūžizglītībā un aktīvas darba tirgus politikas jomā, tomēr vienlaikus norādīts, ka dzelzceļa nozares, svarīgu enerģētikas un vides nozares investīciju un digitālās ekonomikas jomas, kā arī sociālās iekļautības atbalstam paredzētu projektu īstenošanas temps ir jāpaātrina. Komisija aicina dalībvalstis pievērsties šīm prioritārajām jomām, vajadzības gadījumā izstrādājot rīcības plānus, lai novērstu kavēšanos.

Lai gan laikā no 2007. līdz 2009.gadam ir krasi pasliktinājusies sociālekonomiskā aina, ziņojums norāda uz ciešu apņemšanos īstenot programmas sākotnējos mērķus. Vidēji ES vairāk nekā 27% no 2007.–2013.gadam paredzētā finansējuma jau ir piešķirti konkrētiem projektiem, investīciju kopsummai sasniedzot vairāk nekā 93 miljardus eiro.

Par investīciju prioritāšu plašo spektru liecina ilustratīviem nolūkiem ziņojumā iekļautie 40 projektu paraugi, kas izraudzīti izlases kārtībā. Ir definēta sakarība starp programmu īstenošanu un Eiropas 2020.gada mērķu sasniegšanu; šie mērķi paredz uzlabot inovatīvo sniegumu un radīt pārdomātāku, zaļāku un sociāli iekļaujošāku ekonomiku.

Tomēr pasaules ekonomikas krīze acīmredzami ir ietekmējusi programmu īstenošanu. Daudzos valstu ziņojumos tā minēta kā galvenais rezultātu sasniegšanu kavējošais faktors. Tāpēc veiktas vairākas izmaiņas, lai programmas labāk vērstos pret krīzes radītajām problēmām. Daudzas dalībvalstis saistībā ar programmām izvēlējās lietot elastīgo pieeju, lai līdzsvarotu prioritātes, ja vajadzīgs, ņemot vērā uzņēmējdarbības, kā arī ilgtermiņa un nesen darbu zaudējušo bezdarbnieku jaunās vajadzības. Rezultātā kohēzijas politikas resursu plūsma kopumā saglabājusies iepriekšējā līmenī, jo dalībvalstis izmanto ES līdzekļu stabilitāti, lai saglabātu un plānotu svarīgākos ieguldījumus arī ekonomikas krīzes laikā.

No 2007.–2013.gadam 27 dalībvalstīs ES ieguldīs 347 miljardus eiro, izmantojot trīs fondus: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu. Šī summa ir ekvivalenta 35% ES kopējā budžeta šim pašam periodam (975 miljardi eiro).

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa