Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 302 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2010., Nr. 51/52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/207475

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.303

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība"

Vēl šajā numurā

31.03.2010., Nr. 51/52

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 302

Pieņemts: 30.03.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.302

Rīgā 2010.gada 30.martā (prot. Nr.16 40.§)

Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 32.panta sesto daļu un
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā iesniedz, administrē, dzēš un atdod alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu (turpmāk – akcīzes preces) akcīzes nodokļa nodrošinājumus (turpmāk – nodrošinājumi);

1.2. gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot akcīzes nodokļa (turpmāk – nodoklis) maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu;

1.3. atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus atbrīvo no nodrošinājuma iesniegšanas.

2. Nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz persona, kura likumā "Par akcīzes nodokli" (turpmāk – likums) noteiktajā kārtībā paredzējusi veikt darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, un uzņemas atbildību par iespējamā nodokļa parāda samaksu, iesniedzot nodrošinājumu (turpmāk – nodrošinājuma iesniedzējs). Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta nodrošinājuma apliecība.

3. Nodrošinājums nav jāiesniedz komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un veic vīna vai raudzēto dzērienu ražošanu no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), nodrošinot, ka saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā, un kura speciālajā atļaujā (licencē) tas ir īpaši norādīts, izņemot gadījumus, kad minētais komersants saražoto vīnu vai raudzētos dzērienus pārvieto uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai likuma 2.panta trešajā daļā minētajām teritorijām, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu.

4. Nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu var iesniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, ja apdrošinātājs, kam ir tiesības veikt apdrošināšanu Latvijas Republikā un kas izsniedzis saistību izpildes apdrošināšanas polisi, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kurai ir tiesības veikt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā (turpmāk – kredītiestāde), kas izsniegusi kredītiestādes galvojumu, ir ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā (turpmāk – nodrošinātājs). Izvērtējot jautājumu par nodrošinājuma apliecības izsniegšanu vai pārreģistrāciju, grozījumi saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā ir vērtējami kopā ar saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, kuros ir izdarīti grozījumi.

5. Nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja darbībai, reģistrēta nosūtītāja darbībai, importētāja, kurš saņem nodokļa markas (turpmāk – importētājs), darbībai un personas darbībai likuma 23.panta septiņpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā.

6. Nosūtot (pārvietojot) akcīzes preces, kurām tiek piemērota atliktā nodokļa maksāšana, izmanto nosūtītāja nodrošinājumu 100 procentu apmērā.

7. Ja reģistrēts nosūtītājs ieved Latvijas Republikā akcīzes preces no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no teritorijām, kuras minētas likuma 2.panta 3.daļā, pārvietošanai uz komercdarbības vietu, kas norādīta tam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, reģistrēts nosūtītājs ir tiesīgs neiesniegt atsevišķu nodrošinājumu reģistrēta nosūtītāja darbībai, ja preču pārvietošanai tiek izmantots apstiprināta noliktavas turētāja nodrošinājums.

8. Valsts ieņēmumu dienests izsniedz vai pārreģistrē nodrošinājuma apliecību (attiecīgi 1., 2. vai 3.pielikums) vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt vai pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību, vai pieņem lēmumu par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu, atjaunošanu vai nodrošinājuma apliecības anulēšanu.

9. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt nodrošinājuma apliecību vai nepārreģistrēt nodrošinājumu, ja:

9.1. nav iesniegts iesniegums un visi iesniegumam pievienojamie dokumenti vai arī tajos nav norādīta visa šo noteikumu 34. vai 38.punktā minētā informācija;

9.2. iesniegtā nodrošinājuma apjoms ir mazāks par šo noteikumu 33., 42., 43., 44., 45., 46., 48. vai 51.punktā minēto nodrošinājuma lielumu vai arī nodrošinājuma aprēķins ir nepareizs vai nepamatots;

9.3. persona, kas ir izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu vai arī to ir zaudējusi šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā;

9.4. nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir nodokļu parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nodokļu parāda saistības pilda);

9.5. nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestā nepatiesu informāciju, kas saistīta ar nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu;

9.6. nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vienreizējā vai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir anulēta par nodrošinājumu izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu;

9.7. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences) vai arī tās darbība ir apturēta.

10. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, uzliekot par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī var pieprasīt personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, palielināt nodrošinājuma apjomu līdz 100 procentu apmēram no maksimālā iespējamā nodokļa parāda un var lemt par nodrošinājuma apjoma samazinājuma atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, ja:

10.1. minētajai personai ir nodokļu parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda);

10.2. minētā persona nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots par nodrošinājuma izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

10.3. minētā persona ir sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, kas saistīta ar nodokļa samaksu vai nodrošinājuma piemērošanu;

10.4. minētā persona vai nodrošinātājs neievēro normatīvajos aktos noteikto nodokļa maksāšanas kārtību;

10.5. minētā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti vai pārskatu par nodokļa marku apriti;

10.6. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 15., 16., 30., 48., 53. vai 54.punktā noteiktās prasības;

10.7. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējam vai personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, atbilstošās speciālās atļaujas (licences) darbība ir apturēta.

11. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām personai, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, uzliekot par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī var pieprasīt personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, palielināt nodrošinājuma apjomu līdz 100 procentu apmēram no maksimālā iespējamā nodokļa parāda un var lemt par nodrošinājuma apjoma samazinājuma atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, ja:

11.1 minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 52.punktā noteiktās prasības;

11.2. minētā persona atkārtoti nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju, nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti vai pārskatu par nodokļa marku apriti;

11.3. ir zudis pamats šajos noteikumos noteiktajai vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanai.

12. Lēmums par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

13. Nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanas laikā persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, neveic vai pārtrauc darbības ar akcīzes precēm, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu.

14. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kurai izsniegta un apturēta nodrošinājuma apliecības darbība, 10 darbdienu laikā no dienas, kad tas ir pārliecinājies, ka ir izpildītas lēmumā par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu noteiktās prasības, atjauno nodrošinājuma apliecības darbību, par to informējot minēto personu. Lēmums par nodrošinājuma apliecības darbības atjaunošanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

15. Mainoties informācijai, kas norādīta iesniegumā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai tam pievienotajos dokumentos, nodrošinājuma iesniedzējs vai persona, kurai izsniegta nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās par to informē Valsts ieņēmumu dienestu un iesniedz izmaiņas apliecinošo dokumentu kopijas.

16. Ja mainās nodrošinājuma apliecībā norādītie rekvizīti, persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedz pārreģistrācijas iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā.

17. Importētājs, apstiprināts noliktavas turētājs Latvijas Republikā, reģistrēts saņēmējs, īslaicīgi reģistrēts saņēmējs un reģistrēts nosūtītājs var izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu nodokļa markas. Persona, kas saskaņā ar likuma 26.pantu Latvijas Republikā no citas dalībvalsts ieved vai saņem ar akcīzes nodokļa markām marķējamās akcīzes preces, var izmantot nodrošinājumu, lai saņemtu nodokļa markas, ja saskaņā ar likumu nav iesniegusi nodokļa samaksas apliecinājumu.

18. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt nodrošinājuma apliecību, ja:

18.1. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav ievērojusi šo noteikumu 13. vai 28.punktā noteiktās prasības;

18.2. Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām netiek nodrošināta iespēja deklarētajā darba laikā piekļūt akcīzes preču uzglabāšanas, ražošanas, apstrādes, pārstrādes, sajaukšanas vai marķēšanas vietām vai dokumentācijai.

19. Valsts ieņēmumu dienests anulē nodrošinājuma apliecību, ja:

19.1. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, nav izpildījusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanu noteiktās prasības;

19.2. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai komercreģistra;

19.3. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradusies Valsts ieņēmumu dienestā;

19.4. persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir iesniegusi iesniegumu par nodrošinājuma apliecības anulēšanu;

19.5. iesniegtais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, bet personai, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, atbilstošā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir zaudējusi spēku;

19.6. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, ir zaudējusi šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā saņemto nodrošinātāja statusu;

19.7. saņemts nodrošinātāja paziņojums par kredītiestādes galvojuma atsaukšanu vai saistību izpildes apdrošināšanas polises anulēšanu atbilstoši līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēgts šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

20. Lēmums par nodrošinājuma apliecības anulēšanu stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

21. Nodrošinājuma apliecība zaudē spēku, ja beidzies nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš vai tā tiek anulēta.

22. Ja nodrošinājuma apliecība zaudējusi spēku, tikusi pārreģistrēta vai tās darbība ir apturēta, tas neatbrīvo nodrošinātāju un personu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām.

23. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodrošinājuma iesniedzēja iesniegumu, nodrošinājumu dzēš pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas vai pārreģistrācijas, ja minēto nodrošinājumu neizmanto un nodrošinājuma apliecības darbības laikā uzņemtās saistības attiecībā uz nodokļa samaksu ir izpildītas.

24. Ja nodrošinājums, uz kuru pamatojoties ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ir dzēsts, tas var tikt izmantots jaunas nodrošinājuma apliecības saņemšanai.

25. Ja nodoklis likumā noteiktajā kārtībā nav samaksāts un netiek samaksāts pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska brīdinājuma nodrošinājuma iesniedzējam un parāds radies par darbībām, kuras nodrošinājuma iesniedzējs veicis attiecīgās nodrošinājuma apliecības darbības laikā, Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vispirms pieprasa samaksāt nodrošinātājam, nepārsniedzot nodrošinājuma summu. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas, ja attiecīgo nodrošinājumu pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vairs neizmanto, vai pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas.

26. Ja nodrošinājumam tiek izmantoti dažādi nodrošinājuma veidi, nodokļa parāda samaksai nodrošinājumu izmanto šādā secībā:

26.1. iemaksātā drošības nauda;

26.2. kredītiestādes galvojums vai saistību izpildes apdrošināšanas polise.

27. Ja nodrošinājuma apliecība ir izsniegta, izmantojot vairāku nodrošinātāju galvojumus vai saistību izpildes apdrošināšanas polises, nodokļa parāds tiek segts, proporcionāli sadalot nodokļa parāda summu starp nodrošinātājiem un ievērojot to uzņemto saistību apjomu.

28. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, informē Valsts ieņēmumu dienestu par nozaudēto vai nozagto nodrošinājuma apliecību divu darbdienu laikā pēc nozaudēšanas vai nozagšanas fakta konstatēšanas.

29. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, piecu darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas sniedz visu nepieciešamo informāciju par katru procedūru, kas veikta, izmantojot iesniegto nodrošinājumu, un iespējamā nodokļa parāda atbilstību nodrošinājuma apjomam.

30. Persona, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība un kas veic darbības ar akcīzes precēm, izmantojot nodrošinājumu – nodokļa marku saņemšanu vai akcīzes preču (izejvielu un gatavās produkcijas) uzglabāšanu un pārvietošanu –, grāmatvedībā nodrošina atsevišķu minēto darbību, tām atbilstošo iespējamo nodokļa parādu un nepieciešamā nodrošinājuma uzskaiti.

31. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

II. Vienreizējais nodrošinājums

32. Vienreizējā nodrošinājuma lielumu iespējamā nodokļa parāda segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējais nodrošinājums segtu iespējamo nodokļa parādu.

33. Vienreizējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, veicot konkrētu darbību – pārvietojot akcīzes preces vai saņemot nodokļa markas.

34. Lai saņemtu vienreizējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

34.1. iesniegumu, norādot vienreizējā nodrošinājuma lieluma aprēķinu iespējamā nodokļa parāda segšanai atbilstoši šo noteikumu 33.punktam;

34.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā noteiktajām prasībām vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi (4.pielikums), vai kredītiestādes galvojumu (5.pielikums);

34.3. ja nodrošinājumu ir plānots izmantot nodokļa marku saņemšanai, – informāciju par nodokļa marku veidu un skaitu;

34.4. ja nodrošinājumu ir plānots izmantot akcīzes preču nosūtīšanai vai saņemšanai, – informāciju par akcīzes preču nosūtītāju un saņēmēju (personas nosaukums, juridiskā adrese un pasta indekss, akcīzes identifikācijas numurs), akcīzes preču aprakstu, Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodus un informāciju par to, vai vienreizējā nodrošinājuma apliecību ir nepieciešams iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentām iestādēm;

34.5. ja kā nodrošinājums ir iesniegta saistību izpildes apdrošināšanas polise, – apdrošinātāja (kurš izsniedzis minēto polisi) apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu par polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas samaksu.

35. Ja vienreizējā nodrošinājuma apliecību ir nepieciešams iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentām iestādēm, nodrošinājuma iesniedzējam izsniedz divus vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplārus.

36. Vienreizējā nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš nepārsniedz vienu mēnesi.

37. Persona, kurai ir izsniegta vienreizējā nodrošinājuma apliecība, piecu darbdienu laikā no akcīzes preču saņemšanas aizpilda šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās vienreizējā nodrošinājuma apliecības 10., 11., 12. un 13.aili un minēto apliecību kopā ar nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem nodod Valsts ieņēmumu dienestā. Ja viens vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplārs ir iesniegts tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentām iestādēm, no kuras nosūtītas akcīzes preces, persona, kurai ir izsniegta vienreizējā nodrošinājuma apliecība, nodod Valsts ieņēmumu dienestā tikai vienu vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplāru.

III. Vispārējā nodrošinājuma reģistrēšanas un izmantošanas pamatnosacījumi

38. Lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz šādus dokumentus:

38.1. iesniegumu, norādot komercdarbības veidu ar akcīzes precēm, akcīzes preces veidu un vispārējā nodrošinājuma lieluma aprēķinu iespējamā nodokļa parāda segšanai taksācijas periodā atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā minētajiem nosacījumiem;

38.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā noteiktajām prasībām vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi (6.pielikums), vai kredītiestādes galvojumu (7.pielikums);

38.3. nodrošinājuma iesniedzēja apliecinājumu par atbilstību šo noteikumu 48. un 49.punktā noteiktajām prasībām, ja plāno piemērot šo noteikumu 48.punktā minētos nosacījumus;

38.4. nodrošinājuma iesniedzēja apliecinājumu par atbilstību šo noteikumu 42.2., 42.3., 42.6., 42.7., 42.8. 42.9., 42.10. vai 42.11.apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja plāno piemērot attiecīgajos apakšpunktos minētos nosacījumus;

38.5. ja kā nodrošinājums ir iesniegta saistību izpildes apdrošināšanas polise, – apdrošinātāja (kurš izsniedzis minēto polisi) apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu par polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas samaksu.

39. Vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz laiku, ne ilgāku par saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādīto derīguma termiņu.

40. Ja nodrošinājuma iesniedzējam vienam komercdarbības veidam ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar vairākiem akcīzes preču veidiem, nodrošinājuma iesniedzējs var izmantot nodrošinājumu visiem akcīzes preču veidiem kopējās nodrošinājuma summas ietvaros.

IV. Vispārējā nodrošinājuma lieluma noteikšana

41. Vispārējā nodrošinājuma lielumu iespējamo nodokļa parādu segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma lielums tiktu aprēķināts atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.

42. Vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums, izņemot likuma 23.panta septiņpadsmitajā daļā noteikto gadījumu, ir šāds:

42.1. darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem – 10 000 latu;

42.2. darbībām tikai ar alu, kas tiek ražots patstāvīgā mazā alus darītavā, – 1000 latu;

42.3. apstiprināta noliktavas turētāja darbībām, kurš pats ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem (neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus), nodrošinot, ka saražotā vīna vai raudzēto dzērienu kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendāra gadā un absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 100 litru kalendāra gadā, – 500 latu;

42.4. darbībām ar tabakas izstrādājumiem – 10 000 latu;

42.5. darbībām ar naftas produktiem – 50 000 latu;

42.6. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem – 10 000 latu;

42.7. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, ja attiecīgie naftas produkti tiek piegādāti personām, kuras tos izmanto par kurināmo vai gāzes krāsnīs un citās iekārtās, nevis par degvielu, vai darbībām tikai ar degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 °C ir vienāda ar 25 mm2/s vai lielāka, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, – 5000 latu;

42.8. darbībām tikai ar biodegvielu, ja biodegvielu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, – 2000 latu;

42.9. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, – 5000 latu;

42.10. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kuriem Latvijas Republikā pievienotā rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma vai kuriem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā absolūtā spirta saturs veido no 70 līdz 85 tilpumprocentiem (ieskaitot) no kopējā produktu daudzuma, ja minēto produktu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, – 2000 latu;

42.11. darbībām tikai ar tādiem ar nodokli neapliekamu produktu (izņemot naftas produktus) pārstrādes rezultātā iegūtiem galaproduktiem, kuri izmantojami par degvielu vai kurināmo, – 2000 latu.

43. Reģistrēta saņēmēja un reģistrēta nosūtītāja darbībām ar attiecīgajām akcīzes precēm vispārējā nodrošinājuma minimālais apjoms ir 50 procentu no šo noteikumu 42.punktā noteiktajiem lielumiem. Importētāja darbībām ar attiecīgajām akcīzes precēm vispārējā nodrošinājuma minimālais apjoms ir 10 procentu no šo noteikumu 42.punktā noteiktajiem lielumiem.

44. Ja nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz vispārējo nodrošinājumu, kas paredzēts vairākiem akcīzes preču veidiem, piemēro lielāko attiecīgo akcīzes preču veidu vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.

45. Vispārējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā, bet ne mazāks par šo noteikumu 42. un 43.punktā attiecīgajam akcīzes preces veidam noteikto lielumu.

46. Ja personai ir anulēta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, Valsts ieņēmumu dienests personas glabāšanā esošo nodokļa marku, iespējamā akcīzes preču un nesamaksātā nodokļa parāda nodrošināšanai ar attiecīgās speciālās atļaujas (licences) anulēšanas dienu pārreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto un rīcībā esošo nodrošinājumu un izmanto to, nepiemērojot vispārējā nodrošinājuma apjoma samazinājumu. Ja pārreģistrētais nodrošinājums ir nepietiekams, nodrošinājuma iesniedzējs likuma 23.panta septiņpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā papildu nodrošinājumu 100 procentu apmērā no maksimālā iespējamā nodokļa parāda.

47. Akcīzes preču atlikumu nodošanai citam apstiprinātam noliktavas turētājam šo noteikumu 46.punktā minētajā gadījumā nav nepieciešams iesniegt nodrošinājumu, ja akcīzes preču atlikumu atrašanās vieta vienlaikus ir arī šo akcīzes preču atlikumu saņemšanas vieta, kurā saņēmējam ir izsniegta atbilstoša speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, un saņēmēja vispārējais nodrošinājums ir pietiekams.

48. Ja nodrošinājuma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajiem nosacījumiem, nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apjomu (izņemot pārvietošanu) var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 42. un 43.punktā attiecīgajam akcīzes preces veidam noteikto lielumu:

48.1. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz piecus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi vai pārstrādi, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.2. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, apstrādi, pārstrādi vai marķēšanu, – par 75 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.3. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir uzglabājis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā turpinās uzglabāt savā akcīzes preču noliktavā naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem (turpmāk – naftas produktu rezerves), 100 procentu apjomā no attiecīgajam apstiprinātam noliktavas turētājam aprēķinātā naftas produktu rezervju apjoma, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.4. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz trīs gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un pirms iesnieguma iesniegšanas vismaz sešus mēnešus gadā ir uzglabājis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā turpinās uzglabāt savā akcīzes preču noliktavā naftas produktu rezerves vismaz 50 procentu apjomā no attiecīgajam apstiprinātam noliktavas turētājam aprēķinātā naftas produktu rezervju apjoma, – par 75 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.5. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas ir veicis un pēc vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanas tās darbības laikā veiks tikai šo noteikumu 42.9. vai 42.11.apakšpunktā minētā produkta vai to naftas produktu ražošanu, sajaukšanu, apstrādi vai pārstrādi, kuriem pievienotā rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela veido vismaz 30 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma, – par 90 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.6. apstiprinātam noliktavas turētājam, kurš vismaz septiņus gadus ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un veicis akcīzes preču ražošanu, un kura iepriekšējā kalendāra gadā uz ārvalsti (arī dalībvalsti) vai teritorijām, kuras ir minētas likuma 2.panta 3.1daļā, izvesto paša saražoto akcīzes preču apjoms ir lielāks vai vienāds ar Latvijas Republikā patēriņam nodoto paša saražoto preču apjomu, – par 98 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām;

48.7. nodrošinājuma iesniedzējam, kuram vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar akcīzes precēm vai atļauja izmantot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi/īpašu izlietošanu vai kuram iepriekšējā kalendāra gadā samaksātā nodokļa apjoms ir bijis lielāks par pieciem miljoniem latu, – par 50 procentiem no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties par taksācijas periodā veiktajām darbībām.

49. Valsts ieņēmumu dienestam, izvērtējot nodrošinājuma iesniedzēja līdzšinējo komercdarbību, ir tiesības samazināt vispārējā nodrošinājuma apjomu katrai izsniegtajai vispārējā nodrošinājuma apliecībai atbilstoši šo noteikumu 48.punktam, ja minētajai personai nav nodokļu parāda (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda) un gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, kurā pieprasīts saņemt vai pārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību:

49.1. nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, nodokļa deklarācijas, pārskatus par akcīzes preču apriti un pārskatus par nodokļa marku apriti;

49.2. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, nav sodīta ar naudas sodu 1000 latu un vairāk par:

49.2.1. pārkāpumiem saistībā ar akcīzes preču apriti vai naftas produktu rezervju izveidošanas un uzglabāšanas kārtību;

49.2.2. šo noteikumu pārkāpumiem;

49.3. par nodrošinājuma iesniedzēju nav pieņemts lēmums, ar kuru konstatēts, ka nodrošinājuma iesniedzējs ir pārkāpis nodokļu aprēķina vai nodokļu maksāšanas kārtības nosacījumus, un ar kuru piemērota soda nauda 1000 latu un vairāk.

50. Personai, kurai atbilstoši šo noteikumu 10. vai 11.punktā minētajām prasībām ir atsaukts piemērotais nodrošinājuma apjoma samazinājums, Valsts ieņēmumu dienests 90 dienu laikā no atsaukšanas dienas nav tiesīgs piemērot minēto nodrošinājuma apjoma samazinājumu.

51. Ja nodrošinājuma iesniedzējam ir nepieciešams vispārējais nodrošinājums vairākiem akcīzes preču veidiem, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 48.punktu ir dažādi vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanas principi, kopējo nepieciešamo nodrošinājuma apjomu aprēķina, piemērojot katram akcīzes preču veidam atsevišķi noteikto vispārējā nodrošinājuma apjoma samazinājumu.

52. Ja personai, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar samazinātu vispārējā nodrošinājuma apjomu, mainās izpildinstitūcijas persona un jaunā izpildinstitūcijas persona gada laikā pirms stāšanās amatā ir sodīta par akcīzes preču apriti vai naftas produktu rezervju izveidošanas un uzglabāšanas kārtību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, 10 darbdienu laikā pēc izpildinstitūcijas personas maiņas iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā nodrošinājuma pārreģistrācijai 100 procentu apmērā no maksimālā iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā.

53. Persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, ne vēlāk kā ar dienu, tiklīdz iespējamais nodokļa parāda apmērs par akcīzes precēm, kuras tiek pārvietotas, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu un vispārējo nodrošinājumu, pārsniedz reģistrētā vispārējā nodrošinājuma apjomu, neveic vai pārtrauc darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz vispārējā nodrošinājuma apliecības izsniegšanas vai pārreģistrācijas dienai ar pietiekamu vispārējā nodrošinājuma apjomu.

54. Persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, ne vēlāk kā ar dienu, tiklīdz iespējamais nodokļa parāda apmērs par saņemtajām nodokļa markām un akcīzes precēm, kas, izmantojot nodrošinājumu, tiek uzglabātas, pārvietotas vai nodotas patēriņam Latvijas Republikā, kamēr par akcīzes precēm nodoklis ir samaksāts vai tās ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas saskaņā ar likumu, pārsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādīto maksimālo iespējamo nodokļa parādu, neveic vai pārtrauc darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz vispārējā nodrošinājuma apliecības izsniegšanas vai pārreģistrācijas dienai ar pietiekamu maksimālo iespējamo nodokļa parādu.

V. Drošības nauda

55. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu ir izvēlējies drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par nodrošinājuma lielumu, kurš aprēķināts saskaņā ar šiem noteikumiem, un saņem attiecīgās kredītiestādes apstiprinātu maksājumu apliecinošu dokumentu.

56. Pēc drošības naudas iemaksas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē vienreizējo nodrošinājumu vai vispārējo nodrošinājumu.

57. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un pēc attiecīgā nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas pārskaita tās nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem 15 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas. Ja nodokļa maksātājam nav nodokļu parādu, pēc attiecīgā nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas iemaksātās drošības naudas summas atmaksā 15 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas.

58. Lēmumu par drošības naudas pārskaitīšanu nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem, kā arī lēmumu par atmaksāšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona.

VI. Nodrošinātāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošinātājiem un tā zaudēšana

59. Kredītiestāde, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda licences kredītiestādes darbībai izsniegšanas datumu un numuru.

60. Kredītiestāde iegūst nodrošinātāja statusu, ja:

60.1. tai nav nodokļu parāda vai attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un kredītiestāde nodokļu parāda saistības pilda;

60.2. tā ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu par nodrošinātāja statusa iegūšanu, kurā ir noteikts, ka attiecīgā kredītiestāde apņemas 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma samaksāt visus līgumā noteiktos maksājumus, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ja minētā persona pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma noteiktajos termiņos nav samaksājusi nodokļa parādu;

60.3. tā gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpusi šo noteikumu 60.2.apakšpunktā minētā līguma saistības.

61. Apdrošinātājs, kurš vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda apdrošinātāja licences apdrošināšanas darbībai izsniegšanas datumu un licenču reģistra numuru.

62. Apdrošinātājs iegūst nodrošinātāja statusu, ja:

62.1. tam nav nodokļu parāda vai attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un apdrošinātājs nodokļu parāda saistības pilda;

62.2. tas ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu par nodrošinātāja statusa iegūšanu, kurā ir noteikts, ka attiecīgais apdrošinātājs apņemas 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma samaksāt visus līgumā noteiktos maksājumus, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodrošinājuma apliecība, ja minētā persona pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma noteiktajos termiņos nav samaksājusi nodokļa parādu;

62.3. tas gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpis šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minētā līguma saistības;

62.4. tam izsniegtā licence apdrošināšanas darbībai dod tiesības izsniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi nodrošinājumam.

63. Nodrošinātāja statuss tiek zaudēts, ja tiek lauzts vai zaudē spēku šo noteikumu 60.2. vai 62.2.apakšpunktā minētais līgums vai kredītiestādei vai apdrošinātājam ir nodokļu parādi (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un persona nodokļu parāda saistības pilda), vai arī zaudē spēku šo noteikumu 59. vai 61.punktā minētā licence.

64. Šo noteikumu 60.2. un 62.2.apakšpunktā minētā līguma izbeigšana neietekmē jau izsniegto kredītiestādes galvojumu un saistību izpildes apdrošināšanas polišu spēku un ar tām uzņemtās saistības.

65. Nodrošinātāja statusa zaudēšana neatbrīvo nodrošinātāju no saistībām, kas uzņemtas šo noteikumu 60.2. un 62.2.apakšpunktā minētā līguma darbības laikā.

VII. Noslēguma jautājumi

66. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumus Nr.638 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 137.nr.; 2007, 33.nr.; 2009, 172.nr.; 2010, 40.nr.).

67. Noteikumu 1.3.apakšpunkts, 3.punkts, 38.4.apakšpunkts attiecībā uz atsauci uz 42.3.apakšpunktu un 42.3.apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 2010.gada 25.marta attiecīgo grozījumu spēkā stāšanos.

68. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše

 



1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.302

 

Finanšu ministrs E.Repše

 



2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.302

Finanšu ministrs E.Repše

 

 



3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.302

Finanšu ministrs E.Repše

 

 



4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.302

Finanšu ministrs E.Repše

 



5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.302

Finanšu ministrs E.Repše

 



6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.302

Finanšu ministrs E.Repše

 



7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 30.marta
noteikumiem Nr.302

Finanšu ministrs E.Repše

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!