Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ekonomikas ministrs: Par ražošanu kā Latvijas tautsaimniecības pamatu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2010., Nr. 50 (4242) https://www.vestnesis.lv/ta/id/207374

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministre: Par 1990.gada 4.Maijam veltītu mācību stundu

Vēl šajā numurā

30.03.2010., Nr. 50 (4242)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ekonomikas ministrs: Par ražošanu kā Latvijas tautsaimniecības pamatu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda, ka par spīti smagās ekonomiskās krīzes iespaidam Latvijas ražotāji pērn ir pierādījuši savas produkcijas konkurētspēju ārējos tirgos. To apliecina fakts, ka 2009.gadā Latvijas ražotāju kopējie produkcijas realizācijas apjomi sasniedza 2,77 miljardus latu, no kuriem apmēram pusi (54%) veidoja eksports.

Ministrs uzsver, ka nākotnē ražošanai ir jākļūst par Latvijas tautsaimniecības pamatu. Tas, pēc ministra domām, būs atkarīgs no Latvijas ražotāju spējas attīstīt eksportu.

Ekonomikas ministrs A.Kampars uzskata: “Pērn Latvijas ražotāji beidza gadu ar salīdzinoši labiem eksporta rādītājiem, tas tikai pierāda Latvijā ražoto produktu konkurētspēju ārvalstīs un augsto produkcijas potenciālu. Statistikas rādītāji arī apliecina, ka Latvijas ražotājiem samērā īsā laikā ir izdevies pārorientēties no vietējā noieta tirgus uz eksportu, kas ir svarīgs priekšnosacījums rūpniecības attīstībai ilgtermiņā un ļauj ražotājiem daudz efektīvāk pārvarēt ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi uz uzņēmuma darbību.”

Pēc realizētās produkcijas apjomiem pērn trīs rūpniecības nozares flagmaņi ir pārtikas rūpniecība, kokapstrāde un metāla un to izstrādājumu ražošana. Savukārt eksportspējīgākās nozares ir mašīnu, transporta līdzekļu, elektrisko un optisko iekārtu ražošana un vieglā rūpniecība, kuru eksporta īpatsvars kopējā nozares realizācijā pārsniedz 80%.

Ekonomikas ministrs A.Kampars ir pārliecināts, ka ražošana ieņem arvien nozīmīgāku vietu Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd rūpniecībā ir vērojamas pozitīvas tendences: arvien vairāk uzņēmumu ražo nišas vai inovatīvus produktus, darbietilpīgas ražošanas vietā izvēlas modernizāciju, dažādo noieta tirgus, lai nākotnē samazinātu krīzes ietekmi uz finanšu rādītājiem.

A.Kampars atzīst, ka arī šajās dienās notiekošā izstāde gadatirgus “Ražots Latvijā” parāda, cik daudzveidīgi produkti ir mūsu ražotājiem.

“Latvijā jau ir fantastiski eksportējošu uzņēmumu piemēri, par kuriem runājam pārāk maz. Līvānos strādājošs uzņēmums “Z-Light” ir tirgus līderis pasaulē noteikta profila optiskās šķiedras kabeļu ražošanā medicīniskajām iekārtām. Latvijā izstrādātā skaņas pilnveidošanas tehnoloģija “Coneq” tiek izmantota “Hitachi”, “Panasonic” un JVC televizoru ražošanā. Latvijas uzņēmums piegādā britu kompānijai “Rolls-Royce” dzenskrūvju lāpstiņas kuģu dzinējiem,” uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!