Ministru kabineta noteikumi Nr.213

Rīgā 2010.gada 2.martā (prot. Nr.11 33.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 69., 165.nr.; 2008, 64., 93., 163.nr.; 2009, 62.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt noteikumus ar 2.3.5. un 2.3.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3.5. par laukaugu platībām;

2.3.6. par lopbarības platībām;".

2. Papildināt noteikumus ar 2.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.7. īpašais atbalsts par pienu."

3. Aizstāt 4.punkta ievaddaļā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 40.panta 4.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 31.pantā".

4. Izteikt 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 43., 51., 57., 64., 66.⁴ un 66.⁵ punktā minētās atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu likmes un 70.punktā minēto atsevišķā maksājuma par cukuru likmi, kā arī 71.³ un 71.⁴ punktā minēto samazinājuma koeficientu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1.novembrim."

5. Izteikt 9.¹ 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"9.¹ 1. šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.4., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem;".

6. Papildināt 10.¹ punktu aiz vārdiem "atsevišķo maksājumu par cukuru" ar vārdiem "īpašo atbalstu par pienu".

7. Papildināt 10.² punktu aiz vārdiem "atsevišķā maksājuma par cukuru" ar vārdiem "īpašā atbalsta par pienu".

8. Aizstāt 11.4.apakšpunktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 143.b panta 5.punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 124.panta 2.punktu".

9. Papildināt noteikumus ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11.¹ Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā saskaņā ar Regulas Nr.73/2009 124.panta 2.punktu stāda un audzē tādas īscirtmeta atvasāju sugas kā apse (Populus spp.), kārkls (Salix spp.) vai baltalksnis (Alnus incana) ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, ja lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam kopā ar iesniegumu (1.pielikums) Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

11.¹ 1. minēto īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājuma kopiju;

11.¹ 2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" tehnisko noteikumu kopiju, ja minētās īscirtmeta atvasāju sugas tiek stādītas un audzētas meliorētās zemēs."

10. Aizstāt 13.punktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 143.b pantu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 123.panta 2.punktu".

11. Aizstāt 14.punktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 76.pantā un 9.pielikumā" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 79.pantā".

12. Izteikt 24.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"24.1. veģetācijas periodā (no maija līdz septembrim) lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku;".

13. Izteikt 24.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"24.4. pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē iesētos ilggadīgos zālājus, izņemot platības, kuras izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai:

24.4.1. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.augustam;

24.4.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.septembrim:

24.4.2.1. ja platības izmanto biškopībā nektāra vākšanai;

24.4.2.2. ja platība iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000) saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";".

14. Papildināt noteikumus ar 24.5., 24.6., 24.7. un 24.8.apakšpunktu šādā redakcijā:

"24.5. lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

24.6. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju –, kas aizsargājami saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, apzinātu iznīcināšanu vai bojāšanu;

24.7. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensteci, kas noteikta Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatorā;

24.8. lauksaimniekam ir ūdens resursu lietošanas atļauja saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī."

15. Aizstāt 25.4.3. un 25.4.4.apakšpunktā skaitli "1." ar skaitli "15.".

16. Aizstāt 28.punktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 138.pantu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 117.pantu".

17. Aizstāt 29.punkta ievaddaļā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 130.panta 1.daļas "a" punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 116.panta 1.punkta "a" apakšpunktu".

18. Aizstāt 30.1.apakšpunktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 122.panta "d" punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 109.panta "d" punktu".

19. Aizstāt 30.3.apakšpunktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 122.panta "e" punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 109.panta "e" punktu".

20. Aizstāt 31.4.apakšpunktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 125.panta 2.daļas "b" punkta" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 111.panta 2.punkta "b" apakšpunkta".

21. Aizstāt 34.punkta ievaddaļā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 125.panta 2.punkta" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 111.panta 2.punkta".

22. Aizstāt 36.punkta ievaddaļā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 113.panta 1.punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 101.panta 1.punktu".

23. Izteikt 36.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"36.1. pēc stāvokļa uz kārtējā gada 1.jūliju saskaņā ar Regulas Nr.73/2009 101.panta 3.punktu ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm, kuras, pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu atbilstoši Regulas Nr.73/2009 100.panta "a" punktam;".

24. Izteikt 42. un 43.punktu šādā redakcijā:

"42. Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par platībām saņem par attaisnoto hektāru skaitu, kas:

42.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006.gadā, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums);

42.2. 2006.gadā noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums).

43. Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

 

Mplatība=	Nplatība x 0,995	, kur
	Qplatība

M_platība – attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām likme (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par platībām apmērs valstī attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu."

25. Aizstāt 51.punktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 143.c panta 7.punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 132.panta 7.punktu".

26. Papildināt noteikumus ar 52.¹ punktu šādā redakcijā:

"52.¹  Ja šo noteikumu 48.punktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šī termiņa, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par pienu samazina atbilstoši Regulas Nr.796/2004 21.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ."

27. Aizstāt 57.punktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 143.c panta 7.punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 132.panta 7.punktu".

28. Aizstāt 64.punktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 143.c panta 7.punktu" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 132.panta 7.punktu".

29. Papildināt noteikumus ar 6.5.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"6.5. Atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par laukaugu platībām vai lopbarības platībām

66.¹ Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām saņem, ja lauksaimnieks:

66.¹ 1. atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

66.¹ 2.  līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums).

66.² Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai par lopbarības platībām lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 66.³ punktā minēto attaisnoto hektāru skaitu, kas kārtējā gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

66.³ Atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām saņem par attaisnoto hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam:

66.³ 1. par laukaugu platībām 2009.gadā, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums);

66.³ 2. par lopbarības platībām 2009.gadā, ja lauksaimnieks kārtējā gadā ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums).

66.⁴ Attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

 

Mplatība=	Nplatība x 0,995	, kur
	Qplatība

M_platība – attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām likme (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par laukaugu platībām apmērs valstī attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 66.³ 1.apakšpunktu.

66.⁵ Kārtējā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par lopbarības platībām likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

 

Mplatība=	Nplatība x 0,995	, kur
	Qplatība

M_platība –  attiecīgā gada atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par lopbarības platībām likme (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimālai pieejamais atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par lopbarības platībām apmērs attiecīgajā gadā (noteikts saskaņā ar Regulas 73/2009 132.panta 7.punktu);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 66.³ 2.apakšpunktu.

66.⁶ Ja saimniecībā kārtējā gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks, nekā minēts šo noteikumu 66.³ 1. vai 66.³ 2.apakšpunktā, lauksaimnieks atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu attiecīgi par laukaugu platībām vai lopbarības platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

66.⁷ Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos attiecīgā atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atdalītā maksājuma pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības devējs.

66.⁸ Ja šo noteikumu 66.¹ 2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šī termiņa, atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par laukaugu platībām vai lopbarības platībām samazina atbilstoši Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas Nr.1122/2009 (EK), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk – Regula 1122/2009), 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

66.⁹ Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 24. un 25.punktā minētos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, šo noteikumu 2.3.5. vai 2.3.6.apakšpunktā minēto maksājumu samazina saskaņā ar Regulas Nr.1122/2009 IV sadaļas III nodaļu."

30. Papildināt noteikumus ar 7.¹ nodaļu šādā redakcijā:

"7.¹  Īpašais atbalsts par pienu

"71.¹ Īpašo atbalstu par pienu saņem lauksaimnieks par iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam) pieejamās piena kvotas ietvaros realizēto piena tonnu, ja:

71.¹ 1. iepriekšējā kvotas gadā tam pieejamā piena kvota bijusi 30 vai vairāk tonnu un tas ir realizējis 30 vai vairāk tonnu piena;

71.¹ 2. tas līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (1.pielikums), B sadaļas attiecīgajā rindā norādot, ka ir pieteicies īpašajam atbalstam par pienu.

71.² Pieejamā piena kvota ir noteikta saskaņā ar Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), 65.panta "i" punkta nosacījumiem.

71.³ Īpašā atbalsta par pienu maksimālā likme ir:

71.³ 1. EUR 10,80 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 80 vai vairāk tonnu piena;

71.³ 2. EUR 12 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis 30 vai vairāk tonnu piena, bet mazāk par 80 tonnām.

71.⁴ Ja īpašais atbalsts par pienu valstī pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 5 130 000 gadā –, atbalsta likmi samazina proporcionāli, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar Regulas Nr.1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunktu, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 5 130 000 – ar to atbalsta apmēru, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

71.⁵ Ja atbalsttiesīgās piena tonnas, par kurām var saņemt īpašo atbalstu par pienu, valstī pārsniedz atbalstam pieejamo apmēru – 673 933 tonnas gadā –, atbalsttiesīgo tonnu skaitu samazina proporcionāli, reizinot to ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu, dalot atbalstam pieejamo piena tonnu apmēru – 673 933 tonnas – ar kopējo piena apjomu tonnās, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

71.⁶ Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu par pienu aprēķina, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā pieejamās piena kvotas ietvaros (datus apkopo uz kārtējā gada 1.jūliju).

71.⁷ Ja šo noteikumu 71.¹ 2.apakšpunktā minēto iesniegumu lauksaimnieks iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 dienas pēc šī termiņa, īpašā atbalsta par pienu maksājumu samazina atbilstoši Regulas Nr.1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem, ja vien iesniegumu līdz 15.maijam nebija iespējams iesniegt ārkārtas apstākļu dēļ.

71.⁸ Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 24. un 25.punktā minētos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus un šo noteikumu 1.¹ pielikumā minētās savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības, atbalstu samazina saskaņā ar Regulas Nr.1122/2009 IV sadaļas III nodaļu.

71.⁹ Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), īpašo atbalstu par pienu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos īpašā atbalsta par pienu saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošu dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par īpašā atbalsta par pienu pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un saimniecības devējs."

31. Izteikt 74.3.apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"74.3. līdz nākamā gada 1.martam (attiecībā uz daudzgadīgajiem enerģētiskajiem kultūraugiem – līdz nākamā gada 1.maijam):".

32. Izteikt 76.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"76.4. līdz nākamā gada 1.aprīlim (attiecībā uz daudzgadīgajiem enerģētiskajiem kultūraugiem – līdz nākamā gada 1.jūnijam) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē enerģētisko kultūraugu ražas novākšanas deklarāciju (16.pielikums) par iepriekšējo gadu saskaņā ar Regulas Nr.1973/2004 34.panta 2.punktu;".

33. Izteikt 77.punktu šādā redakcijā:

"77. Lauksaimnieks līdz nākamā gada 1.aprīlim (lauksaimnieks, kurš audzē daudzgadīgos enerģētiskos kultūraugus, – līdz nākamā gada 1.jūnijam) iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē enerģētisko kultūraugu piegāžu deklarāciju (12.pielikums)."

34. Aizstāt 78.¹ punktā vārdus un skaitļus "Regulas Nr.1782/2003 110.v panta 4.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr.73/2009 98.panta 4.punktā".

35. Izteikt 89.¹ punktu šādā redakcijā:

"89.¹ Lauksaimnieku, kurš pretendē uz vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru, atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām un īpašo atbalstu par pienu, var izraudzīt pārbaudei saskaņā ar Regulas Nr.1122/2009 51.pantu. Pārbaudi veic kompetentās kontroles iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai."

36. Izteikt 90.¹ punktu šādā redakcijā:

"90.¹ Lauksaimnieks, kurš pretendē uz vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru, atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām un īpašo atbalstu par pienu, nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt savstarpējās atbilstības kontroles un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus par šo noteikumu 24. un 25.punktā un 1.¹ pielikumā minēto prasību izpildi."

37. Papildināt noteikumus ar 103., 104., 105. un 106.punktu šādā redakcijā:

"103. No 2010.gada 15.aprīļa tiek pārtraukta pieteikšanās uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par lopbarības platībām.

104. Šo noteikumu 24.5.apakšpunktā minētā prasība attiecas uz šo noteikumu 2.1., 2.4., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minētajiem maksājuma iesniegumiem, kas iesniegti par 2010.gadu.

105. Šo noteikumu 24.7.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

106. Atbilstoši Regulas Nr.73/2009 28.panta 2.punktam lauksaimnieks var pretendēt uz tiešajiem maksājumiem 2011.gadā, ja tas ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai gada ienākumu deklarāciju un D3 pielikumu "Ienākumi no saimnieciskās darbības" par iepriekšējo gadu, lai novērtētu lauksaimniecības ieņēmumu īpatsvaru kopējos ieņēmumos."

38. Izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

39. Izteikt 1.¹ pielikuma A daļas 1.4.1. un 1.4.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.4.1.prasība. Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu

Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 5.punkta "c" apakšpunkts

Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" 12.1., 12.2., 12.4., 12.1 1., 12.1 2., 12.1 3., 12.1 4. un 12.1 7.apakšpunkts

1.4.2.prasība. Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanas uzskaiti

Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" 12.2 5.apakšpunkts, 12.3, 12.4, 15., 17. un 17.1 punkts"

40. Izteikt 1.¹ pielikuma B daļas 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3. un 3.2.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.2.1.prasība. Zāles, ko aizliegts izplatīt un lietot, kā arī izņēmuma gadījumi

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 2., 4., 14. un 17.punkts

3.2.2.prasība. Lietošanas ierobežojumiem pakļauto zāļu lietošanas izņēmuma gadījumi

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 6., 7., 8. un 15.punkts

3.2.3.prasība. Zāles, ko atļauts ievadīt zootehniskos nolūkos (lai pārveidotu organisma fizioloģiskās funkcijas)

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 2.2.apakšpunkts, 6., 7. un 9.punkts

3.2.4.prasība. Ierobežojumi dzīvnieku un no tiem iegūtās produkcijas pārvietošanai

Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 18., 19. un 20.punkts"

41. Izteikt 11.pielikumu šādā redakcijā:

"11.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 17.aprīļa
noteikumiem Nr.269

42. Izteikt 14.pielikumu šādā redakcijā:

"14.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 17.aprīļa
noteikumiem Nr.269

Kultūru kodi¹

Nr.p.k.	Kultūra	Kultūras kods	Vienotais platības maksājums
1.	Vasaras kvieši	111	X
2.	Ziemas kvieši	112	X
3.	Rudzi	121	X
4.	Vasaras mieži	131	X
5.	Ziemas mieži	132	X
6.	Auzas	140	X
7.	Tritikāle	150	X
8.	Griķi	160	X
9.	Vasaras rapsis	211	X
10.	Ziemas rapsis	212	X
11.	Zirņi	420	X
12.	Lauku pupas	410	X
13.	Saldā lupīna	430	X
14.	Eļļas lini	330	X
15.	Šķiedras lini	310	X
16.	Laukaugu maisījumi no iepriekš nosauktajām kultūrām	530	X
17.	Aramzemē sētie ilggadīgie zālāji	720	X
18.	Graudaugi un pākšaugi zaļbarībai un skābbarībai	730	X
19.	Kukurūza zaļbarībai un skābbarībai	740	X
20.	Zālāji sēklu iegūšanai	780	X
21.	Papuve2	610	X
22.	Pastāvīgās pļavas un ganības	710	X
23.	Piemājas dārzi	810	X
24.	Kartupeļi	820	X
25.	Cietes kartupeļi	825	X
26.	Cukurbietes	830	X
27.	Dārzeņi	840	X
28.	Kāposti	841	X
29.	Ziedkāposti	842	X
30.	Burkāni	843	X
31.	Galda bietes	844	X
32.	Lauka gurķi	845	X
33.	Sīpoli	846	X
34.	Ķiploki	847	X
35.	Garšaugi	848	X
36.	Augļu koki	910	X
37.	Ābeles	911	X
38.	Bumbieres	912	X
39.	Ķirši	913	X
40.	Plūmes	914	X
41.	Ogulāji	920	X
42.	Avenes	921	X
43.	Upenes	922	X
44.	Jāņogas	923	X
45.	Mellenes (krūmmellenes, zilenes)	924	X
46.	Dzērvenes	925	X
47.	Zemenes	926	X
48.	Ērkšķogas	927	X
49.	Krūmcidonijas	928	X
50.	Kazenes	929	X
51.	Nektāraugi	930	X
52.	Pārējās kultūras aramzemē	989	X
53.	Rugāji	540
54.	Zaļmēslojuma augu zelmenis	550
55.	Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga3	620
56.	Apse	644	X
57.	Kārkls	645	X
58.	Baltalksnis	646	X

Piezīmes.
¹ Kultūru kodu tabulā ar "X" norādīts, par kuru kultūru var saņemt attiecīgo maksājumu.
² Papuve – visa apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā, bet kurā vienu ražas gadu nav paredzēts novākt ražu. Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu. Papuve var būt:

1) neierīkota zeme, kur neaug neviena kultūra;

2) zeme ar spontāni veidojušos dabisku augu segu, ko var izmantot par lopbarību vai ieart zemē;

3) zeme, kas apsēta tikai tāpēc, lai ražotu zaļmēslojumu (zaļā papuve), iekļaujot visas aramzemes platības, kurās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) Nr.1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001, 5.pantā vai jaunākos tiesību aktos neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav daļa no augsekas.

³ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas nav atbalsttiesīga – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kura nebija labā lauksaimniecības un vides stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā vai kura nav apstrādāta ilgāk par vienu gadu (platība sākusi apaugt ar krūmiem un krūmu atvasēm vai zāle nav pļauta, par ko liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis), vai kura ir pārpurvojusies, vai kurā ir latvāņu ģints sugas augi.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs J.Dūklavs

Vides ministrs R.Vējonis

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 2.marta
noteikumiem Nr. 213

"1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 17.aprīļa
noteikumiem Nr.269

Vides ministrs R.Vējonis