Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 11.martā

SM: Par zemesplatības ieguldīšanu VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pamatkapitālā

Lai sekmētu VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) attīstību un nodrošinātu, ka ēka un zeme pieder vienam īpašniekam, Satiksmes ministrija (SM) uzņēmuma pamatkapitālā plāno ieguldīt trīs zemes vienības.

Ņemot vērā, ka uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā ir reģistrēta zeme, bet uz tās atrodas LVRTC ēkas, ir izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pamatkapitālā”, kurš izsludināts 11.marta valsts sekretāru sanāksmē.

Divi no zemesgabaliem atrodas Rīgā – uz viena atrodas LVRTC administratīvā un tehniskā ēka, uz otra – Rīgas radio un televīzijas tornis. Trešais zemesgabals atrodas Ulbrokā, uz kura ir Rīgas radiostacija.

Minētie nekustamie īpašumi netiek izmantoti SM funkciju nodrošināšanai, tāpēc to iekļaušana LVRTC pamatkapitālā dotu iespēju uzņēmumam attīstīties. Piemēram, investēt Rīgas radio un televīzijas torņa attīstībā, kā arī optimizēt Rīgas radiostacijas darbību. Ieguldāmā nekustamā īpašuma vērtība ir noteikta 2 768 000 latu.

Būtiski, ka, iegūstot teritorijas zem sev īpašumā esošajām ēkām un būvēm, LVRTC varēs efektīvāk apsaimniekot gandrīz 14,6 hektāru lielu platību.

Paredzēts, ka nekustamā īpašuma pārņemšanas un turpmākas apsaimniekošanas izdevumus segs LVRTC no savas saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

SM: Par dokumentu iesniegšanu licenču saņemšanai dzelzceļa nozarē

Turpmāk, lai saņemtu licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un pieprasītu publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu, pārvadātājam nebūs jāiesniedz to dokumentu kopijas, kuras izdevējiestāde pati var iegūt no citām institūcijām.

Izmaiņas dzelzceļa pārvadātāju licencēšanas noteikumos paredz, ka komercsabiedrībām, lai saņemtu licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, turpmāk, iesniedzot pieteikumu, vairs nebūs jāpievieno uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija, jo licences izdevējiestāde pati var iegūt informāciju par uzņēmējsabiedrības reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā.

Savukārt grozījumi noteikumos par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali nosaka, ka pārvadātājam, pieprasot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu, vairs nebūs iesniegumam jāpievieno dzelzceļa pārvadātāja licences kopija, izņemot gadījumus, ja šī licence ir izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un dzelzceļa pārvadātāja drošības sertifikāta kopija, jo jaudas sadalītājas iestāde no citām institūcijām pati var iegūt informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

To paredz 11.martā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie MK noteikumu projekti – “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos Nr.4 “Dzelzceļa pārvadātāju licencēšanas noteikumi”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.539 “Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali””. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina valdībā.

SM: Par pievienošanos Keiptaunas konvencijai par starptautiskajām garantijām uz pārvietojamām iekārtām

Pievienošanās tā dēvētajai Keiptaunas konvencijai dos iespējas veikt drošus ieguldījumus aviācijas nozarē.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Par pievienošanos Konvencijai par starptautiskajām garantijām uz pārvietojamām iekārtām un tās Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (konvencija un protokols kopīgi pieņemti 2001.gada 16.novembrī Keiptaunā)”, kurš izsludināts 11.marta valsts sekretāru sanāksmē.

Viens no sarežģītākajiem juridiskajiem jautājumiem vienmēr ir bijis gaisa kuģu īpašnieku tiesību nodrošināšana līzinga darījumos.

Gaisa kuģu iznomātājam vienmēr ir pastāvējis risks problēmu gadījumos operatīvi un droši atgūt iznomāto gaisa kuģi, ja tas ir reģistrēts citas valsts gaisa kuģu reģistrā un atrodas citas valsts gaisa pārvadātāja valdījumā.

Konvencija risina problēmas, ko rada atšķirīgās pieejas jautājumiem par investoru un īpašnieku nodrošinājumu attiecībā uz iznomātām vērtīgām kustamām iekārtām, tostarp arī gaisa kuģiem, dažādās vietējo tiesību sistēmās.

Starptautiskais tiesību akts galvenokārt aizsargā kreditoru tiesības, bet vienlaikus tas arī nodrošina iespēju tiem gaisa pārvadātājiem, kuru valstis ir pievienojušās līgumam, lielākas izvēles iespējas, slēdzot nomas līgumus. Gaisa kuģu nomnieki var iegūt samazinātu maksu par risku, kā arī saņemt izdevīgākus gaisa kuģu nomas noteikumus un izmantot jaunākus gaisa kuģus.

Pievienošanās konvencijai sekmētu aviācijas nozares attīstību Latvijā, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu pasažieru gaisa pārvadājumu izaugsmi. Konvencija uzlabotu arī aviācijas drošību, jo ļautu aviosabiedrībām izmantot modernākus gaisa kuģus un citu aviācijas aprīkojumu. Būtiski, ka juridiskās garantijas, kas paredzētas konvencijā, stiprinātu Latvijas kā tiesiskas valsts tēlu starptautiskajā sadarbībā.

Konvencija strukturāli sastāv no diviem tiesību instrumentiem – Konvencijas un attiecīgā Protokola. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par izmaiņām Augu šķirņu aizsardzības likumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”, ko 11.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi paredz noteikt normas, kas selekcionāram vai viņa pilnvarotajam pārstāvim palīdzēs iegūt selekcionāra atlīdzības saņemšanai nepieciešamo informāciju, kā arī vienkāršos kārtību, kādā veic šķirnes pārbaudi, un aizsargās selekcionāru tiesības. Lai rosinātu dialogu starp selekcionāriem un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, likums tiks papildināts ar jaunu normu par nevalstisko organizāciju un selekcionāru tiesību īpašnieku sadarbību.

Izmaiņas likumā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē”, ko 11.martā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz kārtību, kādā piešķir vienreizējo Eiropas Savienības (ES) atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem piena nozarē 2010.gadā, un līdz ar to ieviesīs Eiropas Komisijas (EK) 2009.gada 15.decembra regulu (ES) Nr.1233/2009, ar ko nosaka īpašu tirgus atbalsta pasākumu piena nozarē. Šī regula kā ES atbalsta pasākums krīzes cietušajam Eiropas piena sektoram tika apstiprināta pēc ilgām diskusijām ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kā arī EK attiecīgajās darba grupās.

2008. un 2009.gadā ES dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, ievērojami samazinājās piena iepirkuma cena, līdz ar to liela daļa Latvijas piena ražotāju saskārās ar finansiālām grūtībām, jo īpaši tie, kas iepriekšējos gados bija uzņēmušies kredītsaistības saimniecību modernizēšanai, būvniecībai u.tml.

Regulā noteikts katrai dalībvalstij piešķirtais atbalsta apjoms un vispārīgās prasības atbalsta sadalei starp ražotājiem. Precīzus kritērijus atbalsta piešķiršanai, balstoties uz regulā minētajām vispārīgajām prasībām, katra dalībvalsts izstrādā pati. Latvijai noteiktais atbalsta apjoms ir 1 445 810 eiro jeb 1 016 116 lati. Atbalsta pasākuma izdevumi sākotnēji tiks segti no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, bet pēc tam saņemti atpakaļ no EK budžeta.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu piena ražotājam piešķir par 2008./2009.kvotas gadā pieejamās piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotas ietvaros realizēto piena tonnu. Piena ražotājam pieejamā piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvota uz 2009.gada 31.martu jābūt vismaz 80 tonnas un 2008./2009.kvotas gadā jābūt realizējušam vismaz 80 tonnu piena, kā arī piena ražotājam 2009./2010.kvotas gadā ir jābūt realizējušam pienu pieejamās piena kvotas ietvaros.

Atbalsta likme tiks aprēķināta, dalot pieejamo finansējumu (1,016 milj. latu) ar kopējo kritērijiem atbilstošo piena tonnu skaitu. Datus par kritērijiem atbilstošajām piena tonnām uz 2010.gada 15.aprīli apkopos valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”. Šobrīd provizoriski aprēķinātā atbalsta likme ir divi lati par tonnu, taču tā tiks precizēta un var mainīties pēc Lauksaimniecības datu centra apkopotās informācijas.

Paredzams, ka atbalstu piena ražotājiem Lauku atbalsta dienests (LAD) izmaksās līdz šā gada 30.jūnijam.

Atbalsta piešķiršanas kārtība stāsies spēkā pēc tās apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa