Centrālā statistikas pārvaldes informācija

1998.gada 17.decembrī

Par importa un eksporta attiecībām

1998.gada janvārī — oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri — oktobri ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 905,6 milj. latu, tas ir par 13,2% lielāks nekā 1997.gada janvārī — oktobrī. Importa kopapjoms ir pieaudzis par 23,1%, un šī gada janvārī — oktobrī tā vērtība bija 1558,6 milj. latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. 1997.gada janvārī — oktobrī imports pārsniedza eksportu par 58,2%, bet 1998.gada janvārī — oktobrī šī starpība bija 72,1%.

Šī gada janvārī — oktobrī Latvija no Eiropas Savienības (ES) valstīm importēja 55,4% no kopējā importēto preču apjoma (pagājušā gada janvārī — oktobrī — 53,4%), bet no NVS — 15,5% (19,6%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1998.gada janvārī — oktobrī veidoja 55,4% (49,6%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 20,1% (29,0%).

Nozīmīgākā Latvijas eksporta partnere šā gada janvārī — oktobrī bija Vācija. Preču eksports uz Vāciju bija 15,4% no kopējā preču eksporta (1997.g. janvārī — oktobrī — 14,0%). Otro vietu ieņem Lielbritānija — 13,4% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (14,8%). Tai seko eksports uz Krieviju — 13,0% (20,4%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Zviedrijai un Lietuvai. Zviedrijas īpatsvars eksportā ir 10,1% (8,3%), bet Lietuvas — 7,4% (7,4%).

Importā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Vācija un Krievija. Šī gada janvārī — oktobrī Latvija no Vācijas importēja 16,9% (1997.gada janvārī — oktobrī — 15,9%), bet no Krievijas — 11,3% no kopējā importēto preču daudzuma (1997.g. janvārī — oktobrī — 15,9%), bet no Krievijas — 11,3% no kopējā importēto preču daudzuma (1997.g. janvārī — oktobrī — 15,4%). Tām sekoja Somija — 9,6% (9,9%), Zviedrija — 7,2% (7,9%) un Igaunija — 6,8% (6,0%).

1998.gada janvārī — oktobrī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi, to īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 33,5%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 16,1%, metāli un to izstrādājumi — 9,8%, pārtikas rūpniecības produkcija — 7,1%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 6,8%.

1998.gada janvārī — oktobrī strauji pieauga koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 1997.gada janvāri — oktobri, tas palielinājās par 25,4%, jeb par 61,5 milj. latu. Metālu un to izstrādājumu eksports palielinājās par 30,0% jeb par 20,5 milj. latu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports — par 16,0% jeb par 20,1 milj. latu.

1998.gada janvārī — oktobrī samazinājās pārtikas rūpniecības produkcijas izvedums — par 21,7% (17,7 milj. latu), mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu — 13,2% (9,4milj. latu), transporta līdzekļu izvedums — par 14,0% (2,4 milj. latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1998.gada janvārī — oktobrī ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 20,3%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 11,3%, transporta līdzekļi — 10,4%, minerālie produkti — 10,0%, metāli un to izstrādājumi — 8,6%.

1998.gada janvārī — oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri — oktobri visstraujāk pieauga mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu imports — par 29,2% jeb par 71,5 milj. latu, transporta līdzekļu imports — par 62,0% jeb par 62,2 milj. latu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas imports — par 25,5% jeb par 35,7 milj. latu.

1998.gada janvārī — oktobrī samazinājās minerālo produktu imports — par 10,5% jeb par 18,1 milj. latu.

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām atspoguļota tabulā:

(tūkst. Ls, faktiskajās cenās)

*) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze un elektroenerģija

Ārējās tirdzniecības statistikas daļa