Par partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2.martā konceptuāli atbalstīja ieceri par partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta. Taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, deputāti nolēma aicināt par likumprojektu atbildīgo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pārskatīt grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā spēkā stāšanās datumu.

“Komisija uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos partiju finansēšana būtu papildu slogs budžetam. Tādēļ mēs aicinām izstrādāt pārejas noteikumus par likuma spēkā stāšanās termiņa atlikšanu,” uzsvēra Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš.

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredz, ka valsts finansējumu varēs piešķirt tām partijām, kuras iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būs ieguvušas vairāk par diviem procentiem vēlētāju balsu. Plānots, ka par katru iegūto balsi partijas saņems 50 santīmus. Šāds maksājums būs pieejams nākamos četrus gadus pēc vēlēšanām. Tieslietu ministrija aprēķinājusi, ka šim mērķim no valsts budžeta kopumā būtu nepieciešami 427,3 tūkstoši latu gadā.

Plānots, ka piešķirto finansējumu partijas varēs izlietot telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumiem, darba samaksai, zvērināta revidenta pakalpojumiem, priekšvēlēšanu aģitācijai un pasākumu organizēšanai iedzīvotājiem. Par finansējuma izlietojumu partijām būs jāatskaitās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Par naudas piešķiršanu lems KNAB, un valsts budžeta finansējums nebūs pieejams, ja partija būs sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu. Tāpat naudu nevarēs saņemt partija, kas gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nebūs norādījusi darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 200 minimālās mēnešalgas.

Grozījumi paredz, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā budžeta finansējumu piešķirs uz jaunievēlētās Saeimas pilnvaru laiku.

Ar izmaiņām likumā paredzēts samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un nelikumīgu finansēšanu, kā arī mazināt partiju vēlmi slepeni vienoties ar privātiem ziedotājiem par valsts resursu izmantošanu ziedotāju biznesa atbalstīšanā kā “pateicību” par partijas finansēšanu. Ikgadējā valsts finansējuma ieviešana dos iespēju tām partijām, kuras neiekļūs Saeimā vai nebūs pārstāvētas Ministru kabinetā, sekmīgi darboties arī tad, ja tām ievērojami samazinās ienākumi, norāda grozījumu autori Tieslietu ministrijā.

Saeimas preses dienests